1Pēc tam es redzēju: un, lūk, atvērtas durvis debesīs, un pirmā balss, kuru es dzirdēju kā bazūni ar mani runājam, sacīja: Uzkāp šeit, un es tev rādīšu, kam pēc šā jānotiek!
1 Hayey din banda ay guna, kal ay di me fitante fo beena ra. Jinda kaŋ ay jin ka maa, sanda hilli hẽeni wane cine, goono ga salaŋ ay se ka ne: «Ma kaaru ka kaa neewo, ya ni cabe hayey kaŋ yaŋ tilas i ga aniya ka te hayey din banda.»
2Un tūliņ es biju garā; un, lūk, tronis bija celts debesīs, un tronī kāds sēdēja.
2 Sahãadin ay bara Biya ra. Guna mo, karga fo go beena ra, boro fo mo goono ga goro karga din boŋ.
3Un Tas, kas sēdēja, izskatā bija līdzīgs dārgakmeņiem, jaspīdam un sardijam, un ap troni bija varavīksne, līdzīga smaragda mirdzumam.
3 Bora kaŋ goono ga goro a boŋ alhaalo ga hima sanda yaspidi* tondi da sardiyus* tondi mo. Sajeera goono ga karga windi, a himando mo ga hima sanda emerod* tondi.
4Un ap troni divdesmit četri sēdekļi, un sēdekļos sēdēja divdesmit četri sentēvi, ietērpti baltās drānās un viņu galvās zelta kroņi.
4 Karga waranka cindi taaci goono ga karga din windi. Kargey din boŋ mo arkusu waranka cindi taaci goono ga goro, kaŋ yaŋ gonda bankaaray kwaaray yaŋ ngey gaa. Wura koytaray fuulayaŋ go mo i boŋey gaa.
5Un no troņa šāvās zibeņi un balsis, un pērkoni; troņa priekšā dega septiņas lāpas, kas ir septiņi Dieva gari.
5 Karga ra mo, nyalawyaŋ da jindeyaŋ da kaatiyaŋ go ga fun. Danji fitilla iyye mo goono ga di karga jine, Irikoy Biya iyya nooya.
6Un troņa priekšā it kā kristālam līdzīga stikla jūra. Troņa vidū un tronim apkārt četri dzīvnieki, pilni acīm no priekšpuses un mugurpuses.
6 Karga jine mo ga hima sanda teeku kaŋ boro ga di hal a ganda, kaŋ ga hima kristal* tondi. Karga bindo ra da karga windanta mo, fundikooni taaci go no kaŋ to da moy jine nda banda.
7Un pirmais dzīvnieks bija līdzīgs lauvam, otrs līdzīgs vērsim, trešajam dzīvniekam it kā bija cilvēka seja, un ceturtais dzīvnieks bija līdzīgs lidojošam ērglim.
7 Fundikooni sintina ga hima muusu beeri, fundikooni hinkanta ga hima handayze, fundikooni hinzanta gonda moyduma kaŋ ga hima boro wane, fundikooni taacanta mo ga hima zeeban kaŋ goono ga deesi.
8Un četri dzīvnieki, kam bija katram seši spārni un visapkārt un iekšpusē pilni acīm, nemitīgi dienu un nakti sauca: Svēts, svēts, svēts visvarenais Kungs Dievs, kas bija, kas ir un kas nāks!
8 Fundikooni taaca din, i afo kulu gonda fata iddu-iddu. I to da moy, taray da a ra. I sinda fulanzamyaŋ mo. Cin da zaari i goono ga ne: «Ihanna, Ihanna, Ihanna no Rabbi Irikoyo, Hina-Kulu-Koy, nga kaŋ go no za doŋ, kaŋ go no sohõ, kaŋ ga kaa mo.»
9Un kad šie dzīvnieki deva slavu un godu, un pateicību Sēdētājam tronī un Tam, kas dzīvo mūžīgi mūžos,
9 Fundikooney din ga darza nda beeray da saabuyaŋ no nga kaŋ goono ga goro karga boŋ, kaŋ goono ga funa hal abada abadin se.
10Tad divdesmit četri sentēvi metās zemē Tā priekšā, kas sēž tronī, un pielūdza To, kas dzīvo mūžīgi mūžos, un nolika troņa priekšā savus kroņus, sacīdami:
10 Alwaati kulu kaŋ i ga woodin te no, arkusu waranka cindi taaca din ga ye ganda nga kaŋ goono ga goro karga boŋ jine ka sududu nga kaŋ goono ga funa hal abada abadin se. I ma ngey koytaray fuuley jisi karga jine ka ne:
11Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu un godu, un varu, jo Tu visu radīji un ar Tavu gribu viss bija un tika radīts.
11 Ya iri Rabbo d'iri Irikoyo, nin no to ni ma darza nda beeray da dabari ta. zama nin no ka hay kulu taka. Ni miila sabbay se no i go no, ni miila sabbay se mo no i taka.