1Es redzēju, ka Jērs atdarīja vienu no septiņiem zīmogiem, un dzirdēju vienu no četriem dzīvniekiem tā kā pērkona balsī sakām: Nāc un redzi!
1 Ay go ga di mo, alwaato kaŋ Feej'izo na kawaatimi iyya din ra afo feeri. Kal ay maa fundikooni taaca din ra afo goono ga ce da jinde kaŋ ga hima sanda dunduyaŋ ka ne: «Kaa!»
2Un es redzēju: lūk, balts zirgs un tanī jātnieks, kam bija šaujamais loks un bija dots kronis; un viņš izgāja uzvarēdams, lai uzvarētu.
2 Ay guna kal ay di bari kwaaray fo. Bora kaŋ goono ga goro a boŋ mo gonda biraw. I n'a no koytaray fuula, a fatta mo da saaya ka te zaama.
3Kad Viņš atdarīja otru zīmogu, es dzirdēju otru dzīvnieku sakām: Nāc un redzi!
3 Alwaato kaŋ a na kawaatimi hinkanta feeri, ay maa fundikooni hinkanta goono ga ne: «Kaa!»
4Un izgāja cits ugunssārts zirgs: un tam, kas sēdēja tanī, bija ļauts atņemt zemei mieru, lai cilvēki nonāvētu viens otru. Viņam tika dots liels zobens.
4 Bari fo mo fatta, bari ciray no. Bora kaŋ goono ga goro a boŋ mo, i naŋ a ma laakal kanay ta ndunnya gaa, hala borey ma care wi. I n'a no takuba bambata mo.
5Kad Viņš atdarīja trešo zīmogu, es dzirdēju trešo dzīvnieku sakām: Nāc un redzi! Un, lūk, melns zirgs, bet viņā jātnieks, kam rokās bija svari.
5 Alwaato kaŋ a na kawaatimi hinzanta feeri, ay maa fundikooni hinzanta goono ga ne: «Kaa!» Ay guna kal ay di bari bi fo. Bora kaŋ go ga goro a boŋ mo gonda tiŋay neesiji nga kamba ra.
6Es dzirdēju starp četriem dzīvniekiem tā kā balsi sakām: Mērs kviešu par denāriju un trīs mēri miežu par denāriju. Eļļai un vīnam tu nekaitē!
6 Ay maa koyne sanda jinde fo fundikooni taaca din game ra kaŋ ne: «Alkama muudu fo, zaari fo goy banandi, sayir* muudu hinza, zaari fo goy banandi, ji nda duvan* mo, ma si i sara.»
7Kad Viņš atdarīja ceturto zīmogu, tad es dzirdēju ceturtā dzīvnieka balsi sakām: Nāc un redzi!
7 Alwaato kaŋ a na kawaatimi taacanta feeri mo, ay maa fundikooni taacanta jinda kaŋ goono ga ne: «Kaa!»
8Un, lūk, palss zirgs un tam, kas tanī sēdēja bija vārds nāve, un tai sekoja miroņu valsts; un tai bija dota vara pār četrām zemes daļām, nonāvējot ar zobenu, badā, mērī un ar zemes zvēriem.
8 Ay guna kal ay di bari boosa fo. Bora kaŋ goono ga goro a boŋ mo, a maa ga ti Buuyaŋ, Alaahara mo go g'a banda gana. I n'i no dabari ndunnya kanandi taaci ra afo boŋ i m'a wi da takuba, da haray, da buuyaŋ, da ndunnya ganji hamey mo.
9Kad viņš atdarīja piekto zīmogu, es redzēju zem altāra to dvēseles, kas bija nonāvēti Dieva vārda un liecības dēļ, ko viņi bija pildījuši.
9 Alwaato kaŋ a na kawaatimi guwanta feeri, borey kaŋ yaŋ i wi Irikoy sanno da seeda kaŋ i te sabbay se, ay di i fundey go sargay* feema cire.
10Un viņi sauca stiprā balsī, sacīdami: Cik ilgi, Kungs, (svētais un patiesais) Tu netiesā un neatrieb mūsu asinis pie tiem, kas dzīvo virs zemes?
10 I kuuwa nda jinde beeri ka ne: «Ya Koy Beero hanna da Cimi-Cimo wano, waatifo no ni ga ciiti da ndunnya gorokoy k'iri kuro bana i boŋ?»
11Un katram no viņiem tika dotas baltas drānas un sacīts, lai apmierinās vēl neilgu laiku, kamēr pilns būs viņu līdzstrādnieku un brāļu skaits, kas nonāvējami tāpat kā viņi.
11 Kala i n'i boro fo kulu no kwaay kwaaray yaŋ ka ne i se i ma fulanzam kayna jina, hal i tamtaray hangasiney d'i nya-izey, kaŋ yaŋ i g'i wi sanda mate kaŋ i n'i wi din, i jama ma kubay.
12Kad Viņš atdarīja sesto zīmogu, es redzēju: un, lūk, notika zemestrīce, un saule kļuva melna kā sēru drāna, un viss mēness kļuva kā asinis.
12 Ay guna koyne, alwaato kaŋ a na kawaatimi iddanta feeri. Kala laabu zinjiyaŋ bambata te. Wayna mo bare ka ciya ibi sanda bufu zaara kaŋ i te da hamni. Hando kulu mo bare ka ciya sanda kuri.
13Un zvaigznes no debesīm krita zemē, kā vīģes koks nomet negatavus augļus, kad liels vējš tos nokrata.
13 Beene handariyayzey fun ka kaŋ ndunnya boŋ, sanda waati kaŋ haw bambata na jeejay* nya zinji k'a izey kaŋ mana nin dooru ganda.
14Un debess atkāpās kā satīta grāmata, un katrs kalns un salas tika izvirzīti no savām vietām.
14 Beene batama mo bara sanda tira kaŋ i g'a kunkuni. Tondi beeri kulu da gungu kulu mo fun ngey nangey ra.
15Un zemes ķēniņi un valdnieki, un pavēlnieki, un bagātie, un stiprie, un katrs vergs, un brīvais paslēpās alās un kalnu klintīs,
15 Ndunnya bonkooney, da boro beerey, da wongu nyaŋey, da arzakantey, da gaabikooney, da bannyey da burciney kulu, i na ngey boŋ tugu guusey ra da tondi kuukey tondey game ra.
16Sacīdami kalniem un klintīm: Krītiet pār mums, paslēpiet mūs no tronī Sēdētāja vaiga un Jēra dusmām,
16 I goono ga ne tondi kuukey da tondey se: «Wa kaŋ iri boŋ, k'iri tugu nga kaŋ goono ga goro karga boŋ se da Feej'izo futa mo se.
17Jo pienākusi Viņu lielā dusmu diena, un kas gan spēs pastāvēt?
17 Zama i futay zaari bambata kaa. May no ga hin ka kay mo?»