¹Tāpēc neviens cilvēks, kas tiesā, nepaliek bez vainas, jo, citu tiesādams, tu notiesā pats sevi, jo tu dari to, ko tu nosodi.

¹ Woodin sabbay se ya nin Adam-ize, boro kulu kaŋ cine ni ciya, nin kaŋ ga boro fo ciiti, ni sinda kobay. Zama naŋ kaŋ ni goono ga boro fo ciiti, ni boŋ no ni goono ga zeeri, zama nin, kaŋ ga ti ciitikwa, ni mo goono ga hayey din te.

²Mēs zinām, ka Dievs spriež taisnīgu tiesu tiem, kas tā dara.

² Iri ga bay mo kaŋ Irikoy ciito ya cimi wane no borey kaŋ yaŋ doona ka goyey din dumi te boŋ.

³Bet vai tu, cilvēk, kas tiesā tos, kas tā dara, bet pats dari to pašu, domā, ka tu izbēgsi Dieva tiesai?

³ Ya Adam-ize, ni kaŋ goono ga borey kaŋ yaŋ ga goyey din te ciiti, nga no ni bumbo ni goono ga woodin yaŋ te mo, ni ga tammahã hala ni ga kooma Irikoy ciito gaa no?

⁴Vai tu nicini Viņa labuma un pacietības, un lēnprātības bagātību, neapzinādamies, ka Dieva labvēlība ved tevi pie atgriešanās?

⁴ Wala ni ga donda Irikoy gomno kaŋ ga yulwa gumo, d'a jalla, d'a suuru kuuko no? Ni mana bay kaŋ Irikoy booro goono ga ni daŋ fondo no hala ni ma to tuubiyaŋ do?

⁵Bet tavas stūrgalvības un negandarītājas sirds dēļ tu krāj dusmas Dieva dusmu un taisnīgās tiesas parādīšanās dienai.

⁵ Amma ni boŋ sanda da ni bina kaŋ wangu ka tuubi do no ni goono ga bone margu ka jisi ni boŋ se, Irikoy futay zaaro da Irikoy cimi ciiti zaaro se, kaŋ ga aniya ka bangay.

⁶Viņš katram atlīdzinās saskaņā ar tā darbiem:

⁶ «Zama Irikoy ga boro kulu bana nga goyo boŋ.»

⁷Tiem, kas, pacietībā labus darbus darīdami, meklē svētlaimību un godu, un neiznīcību, - ar mūžīgo dzīvi,

⁷ Borey kaŋ yaŋ ga suuru ihanno teeyaŋ ra, ka darza nda beeray da haŋ kaŋ si sara ceeci, i ga du fundi hal abada.

⁸Bet tiem, kas pretojas un nemeklē patiesību, bet nododas netaisnībai, - ar dusmām un bardzību.

⁸ Amma borey kaŋ ciya guunuwanteyaŋ, kaŋ yaŋ si cimi gana, amma i ga adilitaray-jaŋay gana, Irikoy ga futay da fotti cabe i se.

⁹Bēdas un apspiešana ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, vispirms jūdam un arī grieķim.

⁹ Taabi nda kankami ga kaŋ Adam-ize kulu kaŋ ga goy laalo te boŋ, sintina Yahudancey, gaa dumi cindey mo.

¹⁰Bet svētlaimība un gods, un miers ikvienam, kas dara labu, vispirms jūdam un arī grieķim,

¹⁰ Amma borey kulu kaŋ yaŋ ga ihanno te ga du darza nda beeray da laakal kanay, sintina Yahudancey, gaa dumi cindey mo.

¹¹Jo Dievs neuzlūko cilvēka personu.

¹¹ Zama baar'a-baar'a si no Irikoy do.

¹²Jo tie, kam nebija likuma un ir grēkojuši, bez likuma ies pazušanā; bet tie, kam bija likums un ir grēkojuši, pēc likuma tiks tiesāti.

¹² Zama borey kulu kaŋ yaŋ na zunubi te asariya-jaŋay ra, asariya-jaŋay ra mo no i ga halaci. Borey kulu mo kaŋ yaŋ na zunubi te asariya ra, asariya boŋ no i ga ciiti i se.

¹³Jo ne likuma dzirdētāji ir taisnīgi Dieva priekšā, bet gan likuma izpildītāji būs taisnīgi.

¹³ Zama manti borey kaŋ yaŋ ga hangan asariya se no ga ciya adilante Irikoy jine bo, amma borey kaŋ yaŋ ga asariya goy te no ga ciya adilante _a jine|_.

¹⁴Jo ja pagāni, kam likuma nav, dabiski izpilda to, ko likums prasa, tad viņi paši ir sev likums, lai gan viņiem tāda likuma nav.

¹⁴ (Waati kaŋ dumi cindey, kaŋ yaŋ sinda Tawretu* asariya ga asariya goy te zama i di kaŋ a ga hima, ngey wo kaŋ sinda Tawretu asariya, i ciya asariya ngey boŋ se.

¹⁵Viņi rāda darbos, ka likums ierakstīts viņu sirdīs; viņu sirdsapziņa ir viņu lieciniece, un to domas viena otru vai nu apsūdzēs, vai arī aizstāvēs

¹⁵ Zama i goono ga cabe kaŋ asariya goyo go ngey biney ra hantumante. I bine lasaabey mo goono ga seeda woodin boŋ -- ce fooyaŋ i fonguyaŋey g'i kalima, ce fooyaŋ mo i ga kande kobay.)

¹⁶Tanī dienā, kad Dievs tiesās cilvēku noslēpumus saskaņā ar manu evaņģēliju caur Jēzu Kristu.

¹⁶ Yaadin no ga te hano kaŋ hane Irikoy ga borey gundey ciiti Yesu Almasihu do ay Baaru Hanna boŋ.

¹⁷Bet ja tu saucies jūds un paļaujies uz likumu, un lepojies, ka tev ir Dievs,

¹⁷ Amma nin kaŋ ga ne ni ya Yahudance no, ni goono ga jeeri asariya gaa, ni goono ga fooma kaŋ ni ga Irikoy bay,

¹⁸Un tu pazīsti Viņa prātu un, likuma pamācīts, tu atzīsti labāko,

¹⁸ ni ga Irikoy miila bay, ni goono ga hayey kaŋ ga bisa ikulu booriyaŋ neesi, zama i na ni cawandi nda asariya.

¹⁹Tu apzinies, ka tu esi aklo vadonis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,

¹⁹ A go mo, ni ga tabbat ni bina ra kaŋ ni ga hin ka danaw daŋ fondo, ni ciya mo annura borey kaŋ yaŋ go kubay ra se.

²⁰Nesaprātīgo audzinātājs, nepieaugušo skolotājs, kam likumā dota zināšanas un patiesības būtība,

²⁰ Ni ga ne ni ya boro kaŋ sinda laakal cabeko no, zanka kayna dondonandiko, zama asariya ra ni gonda bayray da cimi fondo.

²¹Kā tad tu citu māci, bet pats sevi nemāci? Tu sludini, ka nebūs zagt, bet tu zodz;

²¹ To! Ni kaŋ ga boro fo dondonandi, ni siino ga ni boŋ dondonandi no? Ni kaŋ ga ne i ma si zay, ni wo siino ga zay no?

²²Tu saki, ka nebūs laulību pārkāpt, bet pats pārkāp; tu nicini elkus, bet piekop svētzādzību;

²² Ni kaŋ ga ne i ma si zina, ni wo siino ga zina no? Ni kaŋ wangu toorey, ni siino g'i windey kom no?

²³Tu lepojies ar likumu, bet, pārkāpdams to, tu pulgo Dievu?

²³ Ni kaŋ goono ga fooma nda asariya, ni wo siino ga Irikoy kaynandi asariya taamuyaŋ do no?

²⁴(Jo, kā rakstīts, jūsu dēļ Dieva vārds starp pagāniem tiek zaimots.) (Is.52,5)

²⁴ Mate kaŋ i n'a hantum ka ne: «Zama i goono ga Irikoy maa kayna dumi* cindey game ra araŋ sabbay se.»

²⁵Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu izpildi likumu, bet ja tu esi likuma pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir kļuvusi neapgraizīšana.

²⁵ Sikka si dambanguyaŋ* gonda nafa da ni ya asariya goy teeko no. Amma da ni ya boro kaŋ ga asariya taamu no, ni dambanguyaŋo ciya dambanguyaŋ-jaŋay.

²⁶Bet ja neapgraizītais izpildītu likuma prasības, vai tad viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana?

²⁶ Amma da boro kaŋ si dambangu ga asariya farilley gana, manti Irikoy g'a dambanguyaŋ-jaŋa lasaabu sanda dambanguyaŋ no?

²⁷Un vai tas, kas miesīgi neapgraizīts, bet izpilda likumu, netiesās tevi, kam ir Raksti un apgraizīšana, bet esi likuma pārkāpējs?

²⁷ Bora kaŋ ga asariya toonandi, kaŋ sinda gaaham ra dambanguyaŋ, manti a ga ciiti da nin, ni kaŋ ciya asariya taamuko, baa kaŋ ni gonda _asariya tira|_ biir'izey _kaŋ go hantumante|_, ni gonda dambanguyaŋ mo.

²⁸Jo ne tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds, un ne tā ir apgraizīšana, kas ir ārīgi pie miesas,

²⁸ Zama boro si ciya Yahudance da taray alhaali hinne bo. Dambanguyaŋ mo, manti gaaham ra taray wane hinne no.

²⁹Bet jūds ir tas, kas tāds ir slepenībā, un sirds apgraizīšana ir garā, bet ne burtā; tādam gods ir nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.

²⁹ Amma Yahudance ga ti boro kaŋ ciya yaadin a ra haray. A dambanguyaŋo ga ti bina ra wane, Biya _Hanno|_ ra, manti _asariya tira|_ biir'izey _kaŋ go hantumante|_ wane. A sifayaŋo mo, manti borey do no a ga fun, amma Irikoy do no.