1Zvino negore ramakumi maviri namatatu raJoashi mwanakomana waAhazia, mambo waJudha, Jehoahazi mwanakomana waJehu wakatanga kubata ushe hwaIsiraeri paSamaria, akaubata makore ane gumi namanomwe.
1Yô chic oxib xcaßcßâl chihab roquic chokß rey saß li tenamit Judá laj Joás li ralal laj Ocozías nak laj Joacaz li ralal laj Jehú qui-oc chokß xreyeb laj Israel. Ut cuuklaju chihab quicuan chi taklânc saß xbêneb laj Israel aran Samaria.
2Akaita zvakaipa pamberi paJehovha, akatevera zvivi zvaJerobhoamu mwanakomana waNebhati, zvaakatadzisa Isiraeri nazvo; haana kutsauka kwazviri.
2Laj Joacaz quixbânu li incßaß us chiru li Kâcuaß joß quixbânu laj Jeroboam, li ralal laj Nabat, li quicßamoc xbeheb laj Israel chixbânunquil li incßaß us. Laj Joacaz incßaß quixcanab xbânunquil li mâusilal.
3Zvino Jehovha akatsamwira Isiraeri, akavaisa murowoko rwaHazaeri mambo weSiria, nomuruoko rwaBhenihadhadhi mwanakomana waHazaeri mazuva ose.
3Xban li mâusilal li queßxbânu, quichal xjoskßil li Kâcuaß Dios saß xbêneb laj Israel. Najt quixcanabeb rubel xcuanquil laj Hazael lix reyeb laj Siria joß ajcuiß laj Ben-adad li ralal.
4Ipapo Jehoahazi akanyengetera kuna Jehovha, Jehovha akamunzwa; nekuti wakaona kutambudzwa kwaIsiraeri kwavakatambudzwa nako namambo weSiria.
4Laj Joacaz quitijoc chiru li Kâcuaß ut quixtzßâma xtenkßanquileb. Ut li Kâcuaß quixsume lix tij xban nak quiril nak yôqueb chi rahobtesîc laj Israel xban laj Hazael lix reyeb laj Siria.
5Asi Jehovha wakapa Isiraeri muponesi, vakasununguka pamaoko avaSiria; vana vaIsiraeri vakagara mumatende avo sakare.
5Li Dios quixye nak tixqßue jun li cuînk re tâisînk reheb laj Israel rubel xcuanquileb laj Siria re nak naru teßcuânk cuißchic saß lix naßajeb saß xyâlal chi mâcßaß tâchßißchßißînk reheb joß nak queßcuan junxil.
6Kunyange zvakadaro havana kutsauka pazvivi zveimba yaJerobhoamu, zvaakatadzisa Isiraeri nazvo, asi vakaramba vachifamba mazviri; uye matanda okunamata nawo akaramba aripo paSamaria.
6Abanan eb laj Israel incßaß queßxcanab xbânunquil li mâc li quicßameß cuiß xbeheb xbaneb li ralal xcßajol laj Jeroboam. Queßxbânu ban li mâusilal chiru li Kâcuaß ut incßaß queßrisi lix jalam ûch lix Asera aran Samaria.
7Nekuti haana kusiira Jehoahazi vanhu, asi vatasvi vamabhiza vana makumi mashanu, nengoro dzine gumi, navanhu vaifamba namakumbo vane zviuru zvine gumi; nekuti mambo weSiria wakavaparadza, akavaita seguruva rinotsikwa pasi.
7Mâcßaß chic xsoldado laj Joacaz queßcana. Mero ciento aj chic lix soldado li nequeßxic chirix cacuây, lajêb aj chic lix carruaje ut lajêb mil aj chic li soldado li nequeßxic chi rokeb. Ut eb li jun chßol chic queßsacheß ruheb xbaneb laj Asiria. Chanchan nak nayekßîc li poks saß chßochß nak queßsacheß ruheb.
8Mamwe mabasa aJehoahazi, nezvose zvaakaita, nesimba rake, hazvina kunyorwa here mubhuku yaMakoronike amadzimambo aIsiraeri?
8Chixjunil li quixbânu laj Joacaz, joß ajcuiß li quixbânu riqßuin xcacuilal xchßôl tzßîbanbil retalil saß li hu Crónicas, li tzßîbanbil cuiß retalil li quilajeßxbânu lix reyeb laj Israel.
9Jehoahazi akavata namadzibaba ake, vakamuviga paSamaria; Joashi mwanakomana wake akamutevera paushe.
9Laj Joacaz quicam ut coxtau lix xeßtônil yucuaß ut quimukeß aran Samaria. Ut aß chic laj Joás li ralal qui-oc chokß rey chokß rêkaj.
10Negore ramakumi matatu namanomwe raJoashi mambo waJudha, Jehoashi mwanakomana waJehoahazi wakatanga kubata ushe hwaIsiraeri paSamaria, akahubata makore ane gumi namatanhatu.
10Nak yô cuuklaju xcaßcßâl chihab roquic chokß rey aran Judá laj Joás li ralal laj Ocozías, laj Joás li ralal laj Joacaz qui-oc chokß xrey eb laj Israel. Cuaklaju chihab quicuan saß xcuanquil aran Samaria.
11Akaita zvakaipa pamberi paJehovha; haana kutsauka pazvivi zvaJerobhoamu mwanakomana waNebhati, zvaakatadzisa Isiraeri nazvo; asi wakaramba achifamba mazviri.
11Laj Joás li ralal laj Joacaz quixbânu li mâusilal chiru li Kâcuaß. Incßaß quixcanab xbânunquil li mâc li quixbânu li rey Jeroboam, li ralal laj Nabat, li quicßamoc xbeheb laj Israel chi mâcobc chiru li Kâcuaß.
12Mamwe mabasa aJoashi, nezvose zvaakaita, nesimba rake raakarwa naro naAmazia mambo waJudha, hazvina kunyorwa here mubhuku yaMakoronike amadzimambo aIsiraeri?
12Chixjunil li quixbânu li rey Joás ut chanru nak quixqßue xchßôl chi pletic riqßuin laj Amasías lix reyeb laj Judá, tzßîbanbil retalil saß li hu Crónicas, li tzßîbanbil cuiß retalil li quilajeßxbânu lix reyeb laj Israel.
13Joashi akavata namadzibaba ake, Jerobhoamu akagara pachigaro chake choushe; Joashi akavigwa paSamaria kuna madzimambo aIsiraeri.
13Quicam laj Joás ut coxtau lix xeßtônil yucuaß ut quimukeß Samaria li queßmukeß cuiß lix reyeb laj Israel. Ut aß chic laj Jeroboam qui-oc chokß rey chokß rêkaj.
14Zvino Erisha wakarwara nokurwara kwaakazofa nako, Joashi mambo welsiraeri akaenda kwaari, akachema pamusoro pake, akati, Baba vangu, baba vangu, ngoro yaIsiraeri navatasvi vamabhiza ayo!
14Saß eb li cutan aßan li profeta Eliseo nim xyajel ut câmc re. Laj Joás lix reyeb laj Israel quicuulac riqßuin. Tâyâbak nak quixye re: —At Eliseo, lâat chanchanat lin yucuaß. Lâat nacatcoloc reheb laj Israel, chan.
15Erisha akati kwaari, Tora uta nemiseve; akatora uta nemiseve.
15Laj Eliseo quixye re: —Chap lâ tzimaj ut chap cuib oxib li jutzßjûquil cheß re tâcut, chan. Ut li rey quixchap lix tzimaj ut li jutzßjûquil cheß.
16Akati kuna mambo waIsiraeri, Isa ruoko rwako pauta; iye akaisa ruoko rwake pauta. Erisha akaisa maoko ake pamusoro pamaoko ake.
16Li profeta Eliseo quixye re li rey nak tixqßue li rukß saß xbên li tzimaj. Ut li rey quixqßue li rukß saß xbên li tzimaj. Ut laj Eliseo quixqßue li rukß saß xbên li rukß li rey.
17Akati, Zarura hwindo rinotarira mabvazuva; iye akarizarura. Zvino Erisha akati, Fura! Iye akafura. Akati, Ndiwo museve waJehovha unokunda, ndiwo museve unokunda vaSiria; nekuti imwi muchakunda vaSiria paAfeki, kusvikira mavaparadza.
17Laj Eliseo quixye re li rey: —Te li ventana li cuan saß li este, chan. Nak quixte li ventana, laj Eliseo quixye re: —Cutun riqßuin lâ tzimaj, chan. Ut li rey quicutuc riqßuin lix tzimaj. Ut li profeta quixye re: —Li tzimaj aßin, aßan retalil nak li Kâcuaß tâcolok êre. Li tzimaj aßin, aßan retalil nak lâex aj Israel texnumtâk saß xbêneb laj Siria. Lâex texpletik riqßuineb laj Siria saß li naßajej Afec toj retal têsach ruheb, chan.
18Akati, Tora miseve; iye akatora. Akati kuna mambo waIsiraeri, Rova pasi! Iye akarova pasi katatu, akarega.
18Ut laj Eliseo quixye re li rey nak tixtochß li chßochß riqßuin lix tzimaj. Ut li rey quixtochß li chßochß oxib sut.
19Ipapo munhu waMwari akamutsamwira, akati, Waifanira kurova kashanu kana katanhatu, ipapo waikunda vaSiria kusvikira wavaparadza chose; asi zvino uchakunda vaSiria katatu chete.
19Quichal xjoskßil li profeta Eliseo saß xbên li rey ut quixye re: —Cui ta xatochß ôbak sut malaj ut cuakibak sut li chßochß, lâat raj tatnumtâk saß xbêneb laj Siria toj retal tâsach ruheb chi junaj cua. Abanan anakcuan oxib sut ajcuiß tatnumtâk saß xbêneb laj Siria, chan.
20Erisha akafa, vakamuviga. Zvino hondo dzavaMoabhu dzikapinda munyika pakutanga kwegore.
20Ut li profeta Eliseo quicam ut quimukeß. Saß eb li cutan aßan rajlal chihab nequeßchal laj moabitas chi elkßâc saß lix naßajeb laj Israel.
21Zvino mumwe musi vakati vachiviga munhu, vakaona hondo yavaMoabhu, vakakandira munhu muhwiro hwaErisha, zvino munhu uyo wakati achigunzva mafupa aErisha, akararamazve, akamira namakumbo ake.
21Saß jun li cutan eb laj Israel yôqueb chixmukbal jun li camenak. Queßril nak yôqueb chak chi châlc laj Moab. Cuanqueb chak xchßîchß saß rukßeb. Eb laj Israel queßxcut li camenak saß li muklebâl li mukbil cuiß laj Eliseo. Nak li camenak quinak saß xbên lix bakel li profeta Eliseo, li camenak quiyoßla cuißchic ut quixakli.
22Zvino Hazaeri mambo weSiria akatambudza vaIsiraeri mazuva ose aJehoahazi.
22Laj Hazael, lix reyeb laj Siria, quixrahobtesiheb laj Israel joß najtil quicuan laj Joacaz chokß xreyeb laj Israel.
23Asi Jehovha wakavanzwira tsitsi, akava nenyasha navo, akavawo nehanya navo, nokuda kwesungano yake naAbhurahamu, nalsaka, naJakove, akasada kuvaparadza, kana kuvarashira kure naye panguva iyo.
23Abanan li Kâcuaß Dios quiruxtânaheb ru laj Israel ut quiril xtokßobâleb ru. Incßaß quixcanabeb chi sachecß ruheb xban li contrato li quixbânu riqßuineb laj Abraham, laj Isaac ut laj Jacob. Incßaß quixtzßektânaheb toj chalen anakcuan.
24Zvino Hazaeri mambo weSiria akafa, Bhenihadhadhi mwanakomana wake akamutevera paushe.
24Quicam laj Hazael lix reyeb laj Siria. Ut aß chic laj Ben-adad li ralal qui-oc chokß rey chokß rêkaj.Ut laj Joás li ralal laj Hazael, quixmakß chiru laj Ben-adad chixjunil li tenamit li quixmakß laj Ben-adad chiru laj Hazael lix yucuaß laj Joás. Oxib sut quinumta laj Joás saß xbên laj Ben-adad.
25Ipapo Jehoashi mwanakomana waJehoahazi akatorerazve Bhenihadhadhi mwanakomana waHazaeri, maguta aakanga atorera baba vake Jehoahazi pakurwa. Joashi akamukunda katatu, akatorazve maguta aIsiraeri.
25Ut laj Joás li ralal laj Hazael, quixmakß chiru laj Ben-adad chixjunil li tenamit li quixmakß laj Ben-adad chiru laj Hazael lix yucuaß laj Joás. Oxib sut quinumta laj Joás saß xbên laj Ben-adad.