¹Y ASI nosotros, como ayudadores juntamente con él, os exhortamos también á que no recibáis en vano la gracia de Dios,

¹Būdami jūsu līdzstrādnieki, mēs atgādinām, lai jūs nesaņemtu Dieva žēlastību veltīgi.

²En tiempo aceptable te he oído, Y en día de salud te he socorrido: he aquí ahora el tiempo aceptable; he aquí ahora el día de salud:)

²Jo Viņš saka: žēlastības laikā es tevi paklausīju un pestīšanas dienā es tev palīdzēju. Lūk, tagad ir žēlastības laiks, lūk, tagad pestīšanas diena.

³No dando á nadie ningún escándalo, porque el ministerio nuestro no sea vituperado:

³Mēs nevienam nekādu apgrēcību nedodam, lai mūsu kalpošana netiktu nopelta;

⁴Antes habiéndonos en todas cosas como ministros de Dios, en mucha paciencia, en tribulaciones, en necesidades, en angustias;

⁴Bet ka visā esam Dieva kalpi, mēs pierādām lielā pacietībā, bēdās, trūkumā un bailēs,

⁵En azotes, en cárceles, en alborotos, en trabajos, en vigilias, en ayunos;

⁵Šaustīšanā, cietumos, uztraukumos, darbā, negulēšanā, gavēnī,

⁶En castidad, en ciencia, en longanimidad, en bondad, en Espíritu Santo, en amor no fingido;

⁶Šķīstībā, zināšanā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā,

⁷En palabra de verdad, en potencia de Dios, en armas de justicia á diestro y á siniestro;

⁷Patiesības vārdā, Dieva spēkā, ar taisnības ieročiem pa labi un pa kreisi,

⁸Por honra y por deshonra, por infamia y por buena fama; como engañadores, mas hombres de verdad;

⁸Ar godu un negodu, ar neslavu un labu slavu, it kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr zināmi;

⁹Como ignorados, mas conocidos; como muriendo, mas he aquí vivimos; como castigados, mas no muertos;

⁹Kā mirēji, un, lūk, mēs dzīvojam; kā šaustīti, bet nenonāvēti;

¹⁰Como doloridos, mas siempre gozosos; como pobres, mas enriqueciendo á muchos; como no teniendo nada, mas poseyéndolo todo.

¹⁰Kā noskumuši, bet vienmēr priecīgī; kā trūkumcietēji, bet kas daudzus dara bagātus; kā tādi, kam nekā nav un tomēr ir viss.

¹¹Nuestra boca está abierta á vosotros, oh Corintios: nuestro corazón es ensanchado.

¹¹Korintieši, mēs jums atklāti sakām, mūsu sirds ir plaši atvērt.

¹²No estáis estrechos en nosotros, mas estáis estrechos en vuestras propias entrañas.

¹²Mēs pret jums neesam šaursirdīgi, bet jūs pret mums esat šaursirdīgi.

¹³Pues, para corresponder al propio modo (como á hijos hablo), ensanchaos también vosotros.

¹³Tā kā jūs saņemat to pašu algu, es kā bērniem jums saku: kļūstiet arī jūs atvērtāki!

¹⁴No os juntéis en yugo con los infieles: porque ¿qué compañía tienes la justicia con la injusticia? ¿y qué comunión la luz con las tinieblas?

¹⁴Nevelciet jūgu kopā ar neticīgajiem, jo kas kopējs ir taisnībai ar netaisnību? Vai kāda sadraudzība gaismai ar tumsu?

¹⁵¿Y qué concordia Cristo con Belial? ¿ó qué parte el fiel con el infiel?

¹⁵Bet kāda saskaņa Kristum ar Beliālu? Vai kāda daļa ir ticīgajam ar neticīgo?

¹⁶¿Y qué concierto el templo de Dios con los ídolos? porque vosotros sois el templo del Dios viviente, como Dios dijo: Habitaré y andaré en ellos; y seré el Dios de ellos, y ellos serán mi pueblo.

¹⁶Bet kā sader Dieva svētnīca ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva svētnīca, kā Dievs to saka: es viņos mājošu un starp viņiem staigāšu, un es būšu viņu Dievs, un viņi būs mana tauta.

¹⁷Por lo cual Salid de en medio de ellos, y apartaos, dice el Señor, Y no toquéis lo inmundo; Y yo os recibiré,

¹⁷Tāpēc aizejiet no viņu vidus un nošķirieties, saka Kungs, un netīram nepieskarieties!

¹⁸Y seré á vosotros Padre, Y vosotros me seréis á mí hijos é hijas, dice el Señor Todopoderoso.

¹⁸Un es jūs pieņemšu, un es būšu jums Tēvs, un jūs būsiet mani dēli un meitas, saka visspēcīgais Kungs.