1HABIENDO muchos tentado á poner en orden la historia de las cosas que entre nosotros han sido ciertísimas,
1Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.
2Como nos lo enseñaron los que desde el principio lo vieron por sus ojos, y fueron ministros de la palabra;
2Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,
3Me ha parecido también á mí, después de haber entendido todas las cosas desde el principio con diligencia, escribírtelas por orden, oh muy buen Teófilo,
3Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,
4Para que conozcas la verdad de las cosas en las cuales has sido enseñado.
4Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.
5HUBO en los días de Herodes, rey de Judea, un sacerdote llamado Zacarías, de la suerte de Abías; y su mujer, de las hijas de Aarón, llamada Elisabet.
5Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.
6Y eran ambos justos delante de Dios, andando sin reprensión en todos los mandamientos y estatutos del Señor.
6Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.
7Y no tenían hijo, porque Elisabet era estéril, y ambos eran avanzados en días.
7Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.
8Y aconteció que ejerciendo Zacarías el sacerdocio delante de Dios por el orden de su vez,
8Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,
9Conforme á la costumbre del sacerdocio, salió en suerte á poner el incienso, entrando en el templo del Señor.
9Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;
10Y toda la multitud del pueblo estaba fuera orando á la hora del incienso.
10Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.
11Y se le apareció el ángel del Señor puesto en pie á la derecha del altar del incienso.
11Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.
12Y se turbó Zacarías viéndo le, y cayó temor sobre él.
12Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.
13Mas el ángel le dijo: Zacarías, no temas; porque tu oración ha sido oída, y tu mujer Elisabet te parirá un hijo, y llamarás su nombre Juan.
13Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.
14Y tendrás gozo y alegría, y muchos se gozarán de su nacimiento.
14Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.
15Porque será grande delante de Dios, y no beberá vino ni sidra; y será lleno del Espíritu Santo, aun desde el seno de su madre.
15Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.
16Y á muchos de los hijos de Israel convertirá al Señor Dios de ellos.
16Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.
17Porque él irá delante de él con el espíritu y virtud de Elías, para convertir los corazones de los padres á los hijos, y los rebeldes á la prudencia de los justos, para aparejar al Señor un pueblo apercibido.
17Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.
18Y dijo Zacarías al ángel: ¿En qué conoceré esto? porque yo soy viejo, y mi mujer avanzada en días.
18Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.
19Y respondiendo el ángel le dijo: Yo soy Gabriel, que estoy delante de Dios; y soy enviado á hablarte, y á darte estas buenas nuevas.
19Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.
20Y he aquí estarás mudo y no podrás hablar, hasta el día que esto sea hecho, por cuanto no creíste á mis palabras, las cuales se cumplirán á su tiempo.
20Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.
21Y el pueblo estaba esperando á Zacarías, y se maravillaban de que él se detuviese en el templo.
21Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.
22Y saliendo, no les podía hablar: y entendieron que había visto visión en el templo: y él les hablaba por señas, y quedó mudo.
22Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.
23Y fué, que cumplidos los días de su oficio, se vino á su casa.
23Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.
24Y después de aquellos días concibió su mujer Elisabet, y se encubrió por cinco meses, diciendo:
24Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:
25Porque el Señor me ha hecho así en los días en que miró para quitar mi afrenta entre los hombres.
25Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.
26Y al sexto mes, el ángel Gabriel fué enviado de Dios á una ciudad de Galilea, llamada Nazaret,
26Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
27A una virgen desposada con un varón que se llamaba José, de la casa de David: y el nombre de la virgen era María.
27Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
28Y entrando el ángel á donde estaba, dijo, Salve, muy favorecida! el Señor es contigo: bendita tú entre las mujeres.
28Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
29Mas ella, cuando le vió, se turbó de sus palabras, y pensaba qué salutación fuese ésta.
29To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?
30Entonces el ángel le dijo: María, no temas, porque has hallado gracia cerca de Dios.
30Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.
31Y he aquí, concebirás en tu seno, y parirás un hijo, y llamarás su nombre JESUS.
31Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.
32Este será grande, y será llamado Hijo del Altísimo: y le dará el Señor Dios el trono de David su padre:
32Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,
33Y reinará en la casa de Jacob por siempre; y de su reino no habrá fin.
33Un Viņa valstībai nebūs gala.
34Entonces María dijo al ángel: ¿Cómo será esto? porque no conozco varón.
34Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?
35Y respondiendo el ángel le dijo: El Espíritu Santo vendrá sobre ti, y la virtud del Altísimo te hará sombra; por lo cual también lo Santo que nacerá, será llamado Hijo de Dios.
35Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.
36Y he aquí, Elisabet tu parienta, también ella ha concebido hijo en su vejez; y este es el sexto mes á ella que es llamada la estéril:
36Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.
37Porque ninguna cosa es imposible para Dios.
37Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.
38Entonces María dijo: He aquí la sierva del Señor; hágase á mí conforme á tu palabra. Y el ángel partió de ella.
38Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.
39En aquellos días levantándose María, fué á la montaña con priesa, á una ciudad de Judá;
39Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.
40Y entró en casa de Zacarías, y saludó á Elisabet.
40Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.
41Y aconteció, que como oyó Elisabet la salutación de María, la criatura saltó en su vientre; y Elisabet fué llena del Espíritu Santo,
41Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;
42Y exclamó á gran voz, y dijo. Bendita tú entre las mujeres, y bendito el fruto de tu vientre.
42Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!
43¿Y de dónde esto á mí, que la madre de mi Señor venga á mí?
43Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?
44Porque he aquí, como llegó la voz de tu salutación á mis oídos, la criatura saltó de alegría en mi vientre.
44Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.
45Y bienaventurada la que creyó, porque se cumplirán las cosas que le fueron dichas de parte del Señor.
45Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.
46Entonces María dijo: engrandece mi alma al Señor;
46Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
47Y mi espíritu se alegró en Dios mi Salvador,
47Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
48Porque ha mirado á la bajeza de su criada; Porque he aquí, desde ahora me dirán bienaventurada todas las generaciones.
48Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49Porque me ha hecho grandes cosas el Poderoso; Y santo es su nombre.
49Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50Y su misericordia de generación á generación A los que le temen.
50Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51Hizo valentía con su brazo: Esparció los soberbios del pensamiento de su corazón.
51Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52Quitó los poderosos de los tronos, Y levantó á los humildes.
52Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53A los hambrientos hinchió de bienes; Y á los ricos envió vacíos.
53Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54Recibió á Israel su siervo, Acordandose de la misericordia.
54Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55Como habló á nuestros padres A Abraham y á su simiente para siempre.
55Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
56Y se quedó María con ella como tres meses: después se volvió á su casa.
56Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.
57Y á Elisabet se le cumplió el tiempo de parir, y parió un hijo.
57Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,
58Y oyeron los vecinos y los parientes que Dios había hecho con ella grande misericordia, y se alegraron con ella.
58Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.
59Y aconteció, que al octavo día vinieron para circuncidar al niño; y le llamaban del nombre de su padre, Zacarías.
59Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.
60Y respondiendo su madre, dijo: No; sino Juan será llamado.
60Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.
61Y le dijeron: ¿Por qué? nadie hay en tu parentela que se llame de este nombre.
61Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.
62Y hablaron por señas á su padre, cómo le quería llamar.
62Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.
63Y demandando la tablilla, escribió, diciendo: Juan es su nombre. Y todos se maravillaron.
63Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.
64Y luego fué abierta su boca y su lengua, y habló bendiciendo á Dios.
64Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.
65Y fué un temor sobre todos los vecinos de ellos; y en todas las montañas de Judea fueron divulgadas todas estas cosas.
65Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.
66Y todos los que las oían, las conservaban en su corazón, diciendo: ¿Quién será este niño? Y la mano del Señor estaba con él.
66Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?
67Y Zacarías su padre fué lleno de Espíritu Santo, y profetizó, diciendo:
67Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:
68Bendito el Señor Dios de Israel, Que ha visitado y hecho redención á su pueblo,
68Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;
69Y nos alzó un cuerno de salvación En la casa de David su siervo,
69Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;
70Como habló por boca de sus santos profetas que fueron desde el principio:
70Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;
71Salvación de nuestros enemigos, y de mano de todos los que nos aborrecieron;
71Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;
72Para hacer misericordia con nuestros padres, Y acordándose de su santo pacto;
72Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.
73Del juramento que juró á Abraham nuestro padre, Que nos había de dar,
73Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,
74Que sin temor librados de nuestros enemigos, Le serviríamos
74Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu
75En santidad y en justicia delante de él, todos los días nuestros.
75Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.
76Y tú, niño, profeta del Altísimo serás llamado; Porque irás ante la faz del Señor, para aparejar sus caminos;
76Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,
77Dando conocimiento de salud á su pueblo, Para remisión de sus pecados,
77Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai
78Por las entrañas de misericordia de nuestro Dios, Con que nos visitó de lo alto el Oriente,
78Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,
79Para dar luz á los que habitan en tinieblas y en sombra de muerte; Para encaminar nuestros pies por camino de paz.
79Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.
80Y el niño crecía, y se fortalecía en espíritu: y estuvo en los desiertos hasta el día que se mostró á Israel.
80Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.