Spanish: Reina Valera (1909)

Latvian: New Testament

Mark

3

1Y OTRA vez entró en la sinagoga; y había allí un hombre que tenía una mano seca.
1Un Viņš atkal iegāja sinagogā. Un tur atradās cilvēks, kam bija nokaltusi roka.
2Y le acechaban si en sábado le sanaría, para acusarle.
2Un tie Viņu uzmanīja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai Viņu apsūdzētu.
3Entonces dijo al hombre que tenía la mano seca: Levántate en medio.
3Un Viņš sacīja cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: Stājies vidū!
4Y les dice: ¿Es lícito hacer bien en sábado, ó hacer mal? ¿salvar la vida, ó quitarla? Mas ellos callaban.
4Un Viņš sacīja tiem: Vai sabatā pienākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt? Bet viņi klusēja.
5Y mirándolos alrededor con enojo, condoleciéndose de la ceguedad de su corazón, dice al hombre: Extiende tu mano. Y la extendió, y su mano fué restituída sana.
5Un Viņš, noskumis par viņu sirds aklumu, visapkārt tos dusmīgi uzlūkoja un sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa; un viņa roka kļuva vesela.
6Entonces saliendo los Fariseos, tomaron consejo con los Herodianos contra él, para matarle.
6Un farizeji izgājuši tūlīt apspriedās ar herodiešiem pret Viņu, kā Viņu nonāvēt.
7Mas Jesús se apartó á la mar con sus discípulos: y le siguió gran multitud de Galilea, y de Judea.
7Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras; un daudz ļaužu no Galilejas un Jūdejas sekoja Viņam.
8Y de Jerusalem, y de Idumea, y de la otra parte del Jordán. Y los de alrededor de Tiro y de Sidón, grande multitud, oyendo cuán grandes cosas hacía, vinieron á él.
8Un liels daudzums no Jeruzalemes un no Idumejas, un Aizjordānijas, un no Tiras apkārtnes, un Sidonas, dzirdēdami, ko Viņš dara, nāca pie Viņa.
9Y dijo á sus discípulos que le estuviese siempre apercibida la barquilla, por causa del gentío, para que no le oprimiesen.
9Un Viņš sacīja saviem mācekļiem, lai tie sagatavo Viņam laivu ļaužu dēļ, lai tie Viņu nenospiestu.
10Porque había sanado á muchos; de manera que caían sobre él cuantos tenían plagas, por tocarle.
10Jo Viņš daudzus izdziedināja, tā ka tie, kam bija kādas kaites, metās pie Viņa, lai Viņam pieskartos.
11Y los espíritus inmundos, al verle, se postraban delante de él, y daban voces, diciendo: Tú eres el Hijo de Dios.
11Un nešķīstie gari, redzot Viņu, metās Viņa priekšā zemē un kliedza, sacīdami:
12Mas él les reñía mucho que no le manifestasen.
12Tu esi Dieva Dēls! Un Viņš tos stingri norāja, lai tie Viņu neatklāj.
13Y subió al monte, y llamó á sí á los que él quiso; y vinieron á él.
13Un Viņš, uzkāpis kalnā, aicināja pie sevis tos, kurus pats vēlējās; un tie pienāca pie Viņa.
14Y estableció doce, para que estuviesen con él, y para enviarlos á predicar.
14Un Viņš iecēla divpadsmit, lai tie ar Viņu būtu un lai sūtītu tos sludināt.
15Y que tuviesen potestad de sanar enfermedades, y de echar fuera demonios:
15Un Viņš tiem deva varu dziedināt slimības un izdzīt ļaunos garus.
16A Simón, al cual puso por nombre Pedro;
16Un Sīmanim Viņš pielika vārdu Pēteris;
17Y á Jacobo, hijo de Zebedeo, y á Juan hermano de Jacobo; y les apellidó Boanerges, que es, Hijos del trueno;
17Un Jēkabu, Zebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un pielika viņiem vārdu Boanerges, tas ir, pērkona dēli;
18Y á Andrés, y á Felipe, y á Bartolomé, y á Mateo, y á Tomas, y á Jacobo hijo de Alfeo, y á Tadeo, y á Simón el Cananita,
18Un Andreju, un Filipu, un Bērtuli, un Mateju, un Tomu, un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kanānieti.
19Y á Judas Iscariote, el que le entregó. Y vinieron á casa.
19Un Jūdasu Iskariotu, kas Viņu arī nodeva.
20Y agolpóse de nuevo la gente, de modo que ellos ni aun podían comer pan.
20Un viņi atnāk mājās; un daudz ļaužu atkal sapulcējās, tā ka viņi nevarēja pat maizi ēst.
21Y como lo oyeron los suyos, vinieron para prenderle: porque decían: Está fuera de sí.
21Un kad Viņa piederīgie to dzirdēja, tie izgāja Viņu aizturēt, jo tie sacīja: Viņš kļuvis bezprātīgs.
22Y los escribas que habían venido de Jerusalem, decían que tenía á Beelzebub, y que por el príncipe de los demonios echaba fuera los demonios.
22Un rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzalemes, sacīja, ka Viņā Belcebuls un ka ļaunos garus Viņš izdzen ar velnu virsnieka spēku.
23Y habiéndolos llamado, les decía en parábolas: ¿Cómo puede Satanás echar fuera á Satanás?
23Un tos kopā sasaucis, Viņš sacīja tiem līdzībās: kā sātans var sātanu izdzīt?
24Y si algún reino contra sí mismo fuere dividido, no puede permanecer el tal reino.
24Un ja valsts savā iekšienē sašķeļas, tad tāda valsts nevar pastāvēt.
25Y si alguna casa fuere dividida contra sí misma, no puede permanecer la tal casa.
25Un ja kāds nams pret sevi pašu nāk naidā, tāds nams nevar pastāvēt.
26Y si Satanás se levantare contra sí mismo, y fuere dividido, no puede permanecer; antes tiene fin.
26Ja nu sātans celsies pret sevi pašu, tad viņā notiek šķelšanās; un viņš nevar pastāvēt, bet viņam ir gals klāt.
27Nadie puede saquear las alhajas del valiente entrando en su casa, si antes no atare al valiente y entonces saqueará su casa.
27Neviens nespēj, spēcīgā namā iegājis, tā rīkus laupīt, pirms nebūs stiprais saistīts; un tad viņš tā namu izlaupīs.
28De cierto os digo que todos los pecados serán perdonados á los hijos de los hombres, y las blasfemias cualesquiera con que blasfemaren;
28Patiesi es jums saku, ka cilvēku bērniem visi grēki un zaimi, ar kādiem ir zaimojuši, tiks piedoti,
29Mas cualquiera que blasfemare contra el Espíritu Santo, no tiene jamás perdón, mas está expuesto á eterno juicio.
29Bet kas zaimo Svēto Garu, tas piedošanu ne mūžam nedabūs, bet pelnīs mūžīgo grēku.
30Porque decían: Tiene espíritu inmundo.
30Jo viņi sacīja: Viņā ir nešķīstais gars.
31Vienen después sus hermanos y su madre, y estando fuera, enviaron á él llamándole.
31Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu.
32Y la gente estaba sentada alrededor de él, y le dijeron: He aquí, tu madre y tus hermanos te buscan fuera.
32Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi.
33Y él les respondió, diciendo: ¿Quién es mi madre y mis hermanos?
33Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi?
34Y mirando á los que estaban sentados alrededor de él, dijo: He aquí mi madre y hermanos.
34Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!
35Porque cualquiera que hiciere la voluntad de Dios, éste es mi hermano, y mi hermana, y mi madre.
35Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte.