1AMONÉSTALES que se sujeten á los príncipes y potestades, que obedezcan, que estén prontos á toda buena obra.
1Atgādini viņiem, lai tie būtu padevīgi valdniekiem un varām, lai izpilda pavēles un būtu gatavi katram labam darbam.
2Que á nadie infamen, que no sean pendencieros, sino modestos, mostrando toda mansedumbre para con todos los hombres.
2Lai nevienu nepulgotu, nebūtu strīdīgi, bet gan piekāpīgi un visiem ļaudīm parādītu laipnību.
3Porque también éramos nosotros necios en otro tiempo, rebeldes, extraviados, sirviendo á concupiscencias y deleites diversos, viviendo en malicia y en envidia, aborrecibles, aborreciendo los unos á los otros.
3Jo arī mēs kādreiz bijām neapdomīgi, neticīgi, maldījāmies, kalpojām dažādām kārībām un priekiem, dzīvojām ļaunprātībā un skaudībā, paši nīstami, cits citu nīdām.
4Mas cuando se manifestó la bondad de Dios nuestro Salvador, y su amor para con los hombres,
4Bet kad parādījās Dieva, mūsu Pestītāja, labsirdība un cilvēkmīlestība,
5No por obras de justicia que nosotros habíamos hecho, mas por su misericordia nos salvó, por el lavacro de la regeneración, y de la renovación del Espíritu Santo;
5Tad Viņš mūs izglāba ne mūsu taisnīgo darbu dēļ, kurus padarījām, bet savas žēlsirdības dēļ, caur atdzimšanu ūdenī un atjaunošanos Svētajā Garā,
6El cual derramó en nosotros abundantemente por Jesucristo nuestro Salvador,
6Ko Viņš bagātīgi izlēja pār mums caur mūsu Pestītāju Jēzu Kristu,
7Para que, justificados por su gracia, seamos hechos herederos según la esperanza de la vida eterna.
7Lai, attaisnoti Viņa žēlastībā, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīves mantinieki.
8Palabra fiel, y estas cosas quiero que afirmes, para que los que creen á Dios procuren gobernarse en buenas obras. Estas cosas son buenas y útiles á los hombres.
8Šis ir patiess vārds; un es gribu, ka tu to apstiprinātu, lai tie, kas uz Dievu tic, censtos darīt labus darbus. Tas cilvēkiem ir labi un derīgi.
9Mas las cuestiones necias, y genealogías, y contenciones, y debates acerca de la ley, evita; porque son sin provecho y vanas.
9Bet izvairies no neprātīgajiem strīdiem un cilts jautājumiem, un ķildām, un bauslības kariem, jo tie ir nederīgi un tukši.
10Rehusa hombre hereje, después de una y otra amonestación;
10Vienreiz un otrreiz pamācījis, izvairies arī no cilvēka, kas piekrīt maldu mācībām,
11Estando cierto que el tal es trastornado, y peca, siendo condenado de su propio juicio.
11Jo tu zini, ka tāds ir atkritējs un grēko. Tas pazudina pats sevi.
12Cuando enviare á ti á Artemas, ó á Tichîco, procura venir á mí, á Nicópolis: porque allí he determinado invernar.
12Kad aizsūtīšu pie tevis Artemu vai Tihiku, tad steidzies atnākt pie manis Nikopolē, jo tur nolēmu pārziemot.
13A Zenas doctor de la ley, y á Apolos, envía delante, procurando que nada les falte.
13Likuma pratēju Zēnasu un Apollu izsūti iepriekš un rūpējies, lai viņiem nekā netrūktu!
14Y aprendan asimismo los nuestros á gobernarse en buenas obras para los usos necesarios, para que no sean sin fruto.
14Lai nepaliktu bezauglīgi, arī mūsu ļaudīm jāmācās palīdzēt ar labiem darbiem tur, kur tas nepieciešams.
15Todos los que están conmigo te saludan. Saluda á los que nos aman en la fe. La gracia sea con todos vosotros. Amén.
15Tevi sveicina visi, kas pie manis. Sveicini tos, kas ticībā mūs mīl! Dieva žēlastība lai ir ar jums visiem! Amen.