¹Jadi' ompi' -ompi', to kana tapopori'ulu mpu'u, mpoka'ahi' -ta doo. Pai' oti toe, kana tahuduwukui wo'o mporata pakulea' to ngkai Inoha' Tomoroli'. Pai' pakulea' to meliu mpu'u kamokalaua-na, pakulea' mpohowa' lolita Alata'ala.

¹Tiecieties pēc mīlestības, pūlieties pēc garīgajām dāvanām, bet sevišķi, lai jums būtu praviešu dāvanas!

²Apa' tauna to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', uma-i mpololitai hingka manusia' -na. Mpololitai Alata'ala-i-wadi. Apa' doo-na uma mpo'incai ba napa to na'uli', mololita-i ngkai petete' Inoha' Tomoroli', mpotompo'wiwi anu to uma ra'incai manusia'.

²Jo kas runā valodās, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam, jo neviens to nesaprot; bet garā viņš runā noslēpumus.

³Aga tauna to mpohowa' lolita Alata'ala-di, mpololitai manusia' -i. Lolita-na mporohoi nono doo, mpo'apui nono doo, mpotanta'u doo.

³Bet kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, paskubināšanai un iepriecināšanai.

⁴Tauna to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli' mporohoi nono-na moto-wadi. Tauna to mpohowa' lolita Alata'ala mporohoi nono doo to morumpu hangkaa-ngkania.

⁴Kas runā valodās, tas paceļ pats sevi, bet kas pravieto, tas ceļ Dieva Baznīcu.

⁵Konoa-ku ompi', bona hawe'ea-ni ma'ala mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli'. Aga meliu kalompe' -na ane mpohowa' -koi lolita Alata'ala. Apa' tauna to mpohowa' lolita Alata'ala hi doo, meliu kamokalaua-na ngkai tauna to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli'. Sampale ane ria to mpotoli basa-na toe bona rapaha doo, pai' lako' terohoi nono doo to mogampara dohe-na.

⁵Bet es vēlos, ka jūs visi runātu valodās, bet vēl vairāk, lai jūs pravietotu; jo lielāks ir tas, kas pravieto, nekā tas, kas runā valodās, ja viņš to nepaskaidro, lai draudze tiktu stiprināta.

⁶Jadi' ompi' -ompi', ane rapa' -na rata-a hi pogamparaa-ni, pai' -a mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', napa-mi kalaua-na hi koi'? Tapi' ane mpakanoto-a patuju Alata'ala ba kareba ngkai Alata'ala to ko'ia ni'incai, ba mpohowa' -a lolita Alata'ala ba metudui' -a, lako' ria-di kalaua-na hi koi'.

⁶Bet, brāļi, ja es tagad nāktu pie jums un runātu valodās, ko tas jums līdzētu, ja es nesludinātu jums vai nu atklāsmi, vai zināšanas, vai pravietojumus, vai mācību?

⁷Rapa' -na rewa to rapomoni, hewa lalowe ba kasapi: ane uma lompe' potuwui' -na lalowe, ba ane uma makono pokado' -na kasapi, tauna to mpo'epe uma mpo'incai lagu napa to rapomoni.

⁷Tas tāpat kā ar nedzīviem priekšmetiem, kas rada skaņas, vai tā būtu stabule, vai kokle; ja tās neskanētu dažādi, kā tad būtu izšķirams, kā skan stabule un kā skan kokle?

⁸Wae wo'o, ane sangkakala ratuwui' mpokio' tantara mosadia hilou hi panga'ea, tapi' ane uli' karatuwui' -na, hema-hana to sadia manga'e?

⁸Un ja taure dos nenoteiktu skaņu, kas tad gatavosies karam?

⁹Wae wo'o hante koi' -e ompi': ane mololita-koi hante basa to uma ra'incai doo, beiwa kara'inca-na ba napa-i to ni'uli'? Koi' hewa tauna to mpololitai ngolu' -wadi.

⁹Tā arī jūs valodas ziņā. Ja jūs nerunāsiet skaidru valodu, kā lai saprot to, kas tiek runāts? Jūs runāsiet vējam.

¹⁰Rala dunia' toi, hewa apa-damo kawori' nyala basa, pai' butu nyala basa, ria batua-na.

¹⁰Šinī pasaulē ir tik daudz dažādu valodu, un bez skaņas nav nekā.

¹¹Aga ane ria tauna to mpololitai-ta pai' uma ta'incai batua basa-na, tantu ta'uli' molibu' hinyai' -i-wadi. Wae wo'o ane kita' mpololitai-i, na'uli' molibu' hinyai' -ta.

¹¹Un ja es vārdu nozīmi nesaprotu, tad es esmu svešinieks tam, kam runāju, un tas, kas runā, ir man svešinieks.

¹²Wae wo'o-hawo hante koi' -e ompi': ane mololita-koi hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', doo-ni uma mpo'incai kalaua-na. Jadi', apa' doko' rahi-koi mporata baraka' ngkai Inoha' Tomoroli' -e, wae-pi, agina merapi' -koi hi Pue' bona nawai' -koi pakulea' mporohoi nono doo to mogampara dohe-ni.

¹²Tā arī jūs, cenzdamies pēc gara dāvanam, rūpējieties, lai jūs būtu bagāti ar tām draudzes celšanai!

¹³Toe pai' ku'uli' -kokoi: hema to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', agina merapi' -i hi Pue' mporata pakulea' mpotoli basa toe bona hawe'ea doo-na mpopaha batua lolita-na.

¹³Tādēļ, kas runā valodās, lai lūdz Dievu, ka var to izskaidrot.

¹⁴Apa' ane mosampaya-ta hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', mosampaya moto-ta hi rala nono-ta, aga pekiri-ta uma molengo.

¹⁴Ja es kādā valodā lūdzu Dievu, tad mans gars gan pielūdz Dievu, bet mans prāts paliek bez augļiem.

¹⁵Jadi', napa to lompe' tababehi? Agina mosampaya-ta hi rala nono-ta hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', pai' mosampaya wo'o-ta hante basa to rapaha doo. Morona' -ta mpo'une' Alata'ala hi rala nono-ta hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', pai' morona' wo'o-ta mpo'une' Alata'ala hante basa to rapaha doo.

¹⁵Kas tad iznāk? Es gribu lūgt Dievu garā, es gribu lūgt Dievu arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, es gribu dziedāt arī ar prātu.

¹⁶Ane rapa' -na mololita-ta hi rala basa to ngkai Inoha' Tomoroli' mpo'uli' tarima kasi hi Alata'ala, pai' uma monoto batua lolita-ta hi tauna to mpo'epe, uma-ra-hawo mpai' mpo'uli' "Amin! Bate makono!" apa' uma-hawo ra'incai napa to ta'uli'.

¹⁶Bez tam, ja tu garā godināsi Dievu, kā tad vienkāršais cilvēks varēs pateikt "amen" tavai Dieva godināšanai, ja viņš nesaprot to, ko tu saki?

¹⁷Nau' lompe' -mi posampaya-ta mpo'uli' tarima kasi hi Alata'ala, aga uma-hawo ria tuju-na hi doo, apa' uma terohoi nono-ra mpo'epe posampaya-ta tetu.

¹⁷Jo tava pateicība ir gan laba, bet cits netiek ar to pacelts.

¹⁸Ku'uli' tarima kasi hi Alata'ala apa' mololita-a hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli' meliu ngkai koi' omea.

¹⁸Es pateicos savam Dievam, ka es runāju visās jūsu valodās.

¹⁹Aga hi rala pogamparaa, agina lau-pi mololita-a hante basa to ra'inca doo bona rapaha lolita-ku. Agina-pi mololita hamela romela-wadi mpotudui' doo, ngkai mololita moloe hi rala basa to ngkai Inoha' Tomoroli' to uma rapaha doo.

¹⁹Bet draudzē es labāk gribu pateikt piecus vārdus ar savu saprašanu, lai arī citus pamācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu valodās.

²⁰Ompi' -ompi'! Neo' -pi mopekiri oa' hewa ana' to kedi', kana monoto nono-ni hewa tauna to kama-mi. Aga hewa ana' to kedi' ko'ia mpo'incai mpobabehi gau' to dada'a, wae wo'o kusarumaka neo' -koi mpobabehi gau' to dada'a.

²⁰Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet ļaunuma ziņā esiet bērni! Saprašanā esiet pilnīgi!

²¹Hi rala Atura Pue' te'uki' hewa toi: Na'uli' Pue' Ala: Hante wiwi tauna to bela-ra to Yahudi kupololitai-ra to Yahudi. Kuhubui-ra mpai' tumai tauna ngkai ngata to molaa to mpololitai-ra hi rala basa to uma ra'incai. Aga nau' wae, bate uma oa' -ra mpai' dota mpopangala' lolita-ku."

²¹Likumā ir rakstīts: Svešās valodās un svešām lūpām es runāšu šai tautai, un arī tad viņa mani neklausīs, saka Kungs. (Is.28,11)

²²Jadi', ane ria-ta to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', lolita-ta toe jadi' tanda kamobaraka' -na Pue' hi tauna to uma-ra mepangala' hi Pue', bela hi tauna to mepangala' -mi hi Pue'. Aga ane mpohowa' -ta lolita Alata'ala, lolita-ta toe jadi' tanda kamobaraka' -na Pue' hi tauna to mepangala' -mi, bela hi tauna to uma mepangala'.

²²Tāpēc valodas ir zīme nevis ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet pravietojumi nav neticīgajiem, bet ticīgajiem.

²³Rapa' -na morumpu-koi hangkaa-ngkania mogampara, pai' mololita omea-koi hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli'. Ane mesua' tauna to bela-ra to Kristen ba to ko'ia mpo'incai Lolita Alata'ala, napa-mi mpai' to ra'uli' -e? Tantu ra'uli' wuli-koi.

²³Ja visa Baznīca sanāktu kopā, un visi runātu valodās, bet ienāktu arī nepratēji vai neticīgie, vai tad tie nepateiks, ka jūs esat ārprātīgi?

²⁴Aga ane hawe'ea-ni mpohowa' lolita Alata'ala pai' mesua' hadua tauna to bela-i to Kristen ba to ko'ia-i mpo'incai Lolita Alata'ala, kampo'epe-na napa omea to ni'uli', monoto-mi hi rala nono-na kamojeko' -na. Hewa ria hi rala nono-na to mpo'uli': "To hi aku' -mi tetu-e mai!"

²⁴Bet ja, visiem pravietojot, ienāktu neticīgais vai nepratējs, un visi viņu pārliecinātu, visi viņu pārbaudītu,

²⁵Alaa-na hawe'ea to tewunii' hi nono-na telohu-mi. Ka'omea-na mpai', kamowingkotu' -nami mepue' hi Alata'ala, pai' na'uli': "Bate makono-di! Alata'ala ria mpu'u hi laintongo' -ni!"

²⁵Viņa sirds noslēpumi tiktu atklāti, tad viņš, uz sava vaiga nokritis, pielūgs Dievu un pasludinās, ka jūsos patiesi ir Dievs.

²⁶Jadi' ompi' -ompi', napa batua-na hawe'ea toe? Ane mogampara-koi, butu dua tauna ria bagia-na: ria to morona', ria to metudui', ria to mpoparata Lolita Alata'ala, ria to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', ria to mpotoli batua-na to ra'uli' toe bona rapaha omea. Aga hawe'ea toe kana nibabehi bona mporohoi nono doo.

²⁶Ko tad darīt, brāļi? Kad jūs sapulcējaties, tad katram no jums ir psalms vai mācība, vai izskaidrojumi, tas viss lai notiek pacelšanai!

²⁷Ane ria to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli', agina rodua-wadi, neo' melabi ngkai tolu. Pai' neo' -ra mololita hinto'ua, kana momesampei. Pai' kana ria to mpotoli napa to ra'uli' topololita toera.

²⁷Ja kāds runā valodās, divi vai, lielākais, trīs un pēc kārtas, tad viens lai izskaidro;

²⁸Ane uma ria to mpotoli, tauna to doko' mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli' kana mengkarodo rala pogamparaa, agina rala nono-ra-wadi mpololitai Alata'ala.

²⁸Bet ja izskaidrotāja nav, tad lai viņš draudzē klusē un lai runā tikai sev un Dievam!

²⁹Ane nabi to mpohowa' lolita Alata'ala, agina rodua ba tolu-ra to mololita, pai' to ntani' -na mpetonoi to ra'uli' toe, ba ngkai Alata'ala mpu'u-di ba bela-di.

²⁹Arī pravieši lai runā divi vai trīs, bet citi lai apspriež!

³⁰Ane rapa' -na lolita ngkai Alata'ala rata ncorobaa hi hadua to mohura, agina tauna to bula-na mololita mento'o-i ulu, bona doo-na rapalogai mololita.

³⁰Bet ja citam, kas tur sēž, rodas atklāsme, tad lai pirmais klusē!

³¹Ane hewa toe-koi, ma'ala mpohowa' lolita Alata'ala omea-koi momesampei, bona hawe'ea-ni mporata tudui' pai' hawe'ea-ni te'apui nono-ni.

³¹Jo jūs visi pēc kārtas varat pravietot, lai visiem būtu pamācība un visiem - pamudinājums.

³²Nabi to mpohowa' lolita Alata'ala mpokuasai woto-na moto-i: nakule' mololita pai' mento'o mololita ntuku' konoa-na.

³²Arī praviešu gari praviešiem pakļauti,

³³Apa' konoa Alata'ala, bona tiapa' pogampara-ta, uma napokonoi to moguriwo'. Toe-mi atura to ratuku' hi hawe'ea pogamparaa to Kristen hi butu-butu ngata.

³³Jo Dievs nav nevienprātības, bet miera Dievs, kā arī es visās svēto draudzēs mācu.

³⁴Jadi', tobine-ni kana mengkalino hi pogamparaa. Uma-ra rapiliu mololita hewa tetu, kana mengkoru-ra hewa to te'uki' hi rala Atura Pue'.

³⁴Sievietes lai sanāksmēs klusē, jo viņām nav atļauts runāt, bet tām jābūt paklausīgām, kā arī likums to nosaka.

³⁵Ane doko' -ra mpo'inca ba napa-napa, agina rapekune' hi tomane-ra hi tomi, apa' uma-hawo natao ane tobine ntora mololita hewa tetu rala pogamparaa.

³⁵Bet ja tās grib ko uzzināt, tad lai mājās jautā saviem vīriem, jo sievietei nepieklājas runāt sanāksmē.

³⁶Napa-di pai' ria-koi to uma dota mpotuku' atura-atura toe we'i? Ha ni'uli' -koina, koi' to lomo' -na mpoparata Lolita Alata'ala-e? Ba muntu' hi koi' -wadi Lolita Alata'ala raparata-e?

³⁶Vai tad Dieva vārds no jums cēlies, vai tas pie jums vieniem nācis?

³⁷Tantu ria-ra hi retu to mpo'uli' nabi mpu'u-ra, ra'uli' ria Inoha' Tomoroli' hi hira'. Jadi', ane ria mpu'u Inoha' Tomoroli' hi hira', kana rapangaku' napa to ku'uki' hi rehe'i bate parenta ngkai Pue'.

³⁷Ja kādam šķiet, ka viņš ir pravietis vai gara cilvēks, tad viņam jāzina, ka tas, ko jums rakstu, ir Kunga pavēle.

³⁸Aga ane uma rapangalai' lolita-ku toi, neo' -ra rapangala'!

³⁸Bet ja kads to neatzīst, tad arī viņš netiks atzīts.

³⁹Ngkai toe-mi ompi', huduwukui-koi mporata pakulea' mpohowa' lolita Alata'ala, aga neo' wo'o-ra ratagi to mololita hante basa to ngkai Inoha' Tomoroli'.

³⁹Tātad, brāļi, centieties pravietot un neliedziet runāt valodās!

⁴⁰Hawe'ea kana rababehi ntuku' ohea to natao pai' ntuku' aku-na.

⁴⁰Bet visam jānotiek pieklājīgi un kārtīgi.