¹Aga neo' ni'uli' wae, mpope'une' wo'o-makai toi-e! Uma-kai hewa guru agama to hantongo' tetura lou. Karata-ra hi ngata-ni, mpopehuwu-ra sura pe'une' ngkai doo bona nitarima-ra. Pai' ane me'ongko' -rapa ngkai ngata-ni, merapi' wo'o-ramo sura pe'une' ngkai koi'. Kai' uma mingki' mporata sura to hewa tetu.

¹Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem?

²Koi' moto-mile sura pe'une' kakamua-kaie. Koi' hewa sura to te'uki' rala nono-kai, apa' kipoka'ahi' -koi. Hiapa pomakoa' -kai, kitutura hi hawe'ea tauna kanitarima-na Kareba Lompe' to kikeni.

²Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki.

³Pai' meliu ngkai toe, ngkai po'ingku-ni ompi', monoto-mi hi hawe'ea tauna wua' pobago-kai mpokeni lolita Kristus hi koi'. Ma'ala-mi ta'uli', koi' hewa sura to na'uki' Kristus. Napa to na'uki' hi rala nono-ni toe meliu kalompe' -na ngkai sura to te'uki' hante tinta ba to te'uki' hi watu po'ukia', hewa Atura Musa to te'uki' owi hi watu po'ukia'. Apa' Kristus mpo'uki' lolita-na hi rala nono-ni hante baraka' Inoha' Alata'ala to Tuwu'.

³Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm.

⁴Pai' daho' -kai mpotompo'wiwi woto-kai moto hewa toe-e, apa' mposarumaka Alata'ala-kai, pai' Kristus to mpopelihi-kai jadi' topobago-na.

⁴Bet tāda paļāvība mums ir uz Dievu caur Kristu;

⁵Uma ki'uli' wae, kipakule' moto ngkamu bago toi. Uma ngkai pakulea' -kai moto, Alata'ala-hana to mpowai' -kai pakulea'.

⁵Ne tāpēc, ka mēs būtu no sevis spējīgi domāt it kā no sevis, bet mūsu spējas ir no Dieva.

⁶Nawai' -kai pakulea' jadi' topobago-na to mpokeni Pojanci-na to bo'u hi manusia'. Pojanci-na to bo'u toe, bela atura-atura to te'uki' -wadi. Pojanci-na to bo'u toe, kanawai' -ta katuwua' to bo'u ngkai Inoha' Tomoroli'. Apa' ane doko' jadi' monoa' -ta hi poncilo Alata'ala hi kampotuku' -ta atura to te'uki' -wadi, bate mporata-ta kamatea. Tapi' ane mpotuku' -ta Alata'ala ngkai baraka' Inoha' Tomoroli', mporata-ta katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na.

⁶Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina.

⁷Owi Pue' Ala mpo'uki' Atura-na hi watu po'ukia', pai' nawai' -ki nabi Musa. Nto'u toe, to Yahudi uma radadahi mponaa lio-na Musa, apa' lio-na mehini hante kabaraka' -na Alata'ala. Tapi' pehini to hi lio-na Musa toe hampai' -wadi, pai' mo'uncu moto duu' -na ora. Atura Pue' to te'uki' hi watu toe mpokeni kamatea hi manusia', apa' uma takulei' mpotuku'. Aga nau' wae, bohe moto wo'o kabaraka' -na Alata'ala to rahilo to Yahudi hi lio-na Musa nto'u toe. Jadi', ane hewa toe kabaraka' -na atura to mpokeni kamatea,

⁷Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs,

⁸peliu-liu-nami kabaraka' -na Pojanci Alata'ala to bo'u, to mpowai' -ta Inoha' Tomoroli' hi rala nono-ta.

⁸Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība?

⁹To Yahudi owi jadi' masala' hi poncilo Alata'ala apa' ratiboki Atura-na. Aga nau' wae, uma mowo kabaraka' -na Alata'ala to rahilo to Yahudi nto'u toe. Jadi', hangkedi' kabaraka' -na Pojanci Alata'ala to bo'u, apa' Pojanci-na toe mpomonoa' -ta hi poncilo-na.

⁹Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai.

¹⁰Bohe moto kabaraka' -na Pojanci to ri'ulu. Tapi' ane tapopohibalia baraka' toe hante baraka' Pojanci to bo'u, ma'ala ta'uli': to ri'ulu uma-pi ria kabaraka' -na.

¹⁰Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ.

¹¹Apa' ane mobaraka' Pojanci to ri'ulu to hampai' -wadi, meliu-liu kabaraka' -na Pojanci to bo'u to tida duu' kahae-hae-na.

¹¹Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek.

¹²Jadi', apa' bohe poncarumakaa-kai hi Pojanci Alata'ala to bo'u-e, daho' -kai mpopalele Kareba Lompe' hante kanoto-noto-na.

¹²Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā

¹³Uma ria to kiwunii'. Uma-kai hewa nabi Musa owi, to mpowuni lio-na hante karamua-na. Nakaramuai lio-na bona to Yahudi uma mpohiloi pehini-na to mo'uncu moto duu' -na ora.

¹³Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd.

¹⁴Pai' to Yahudi toera-rawo, tebohotii wo'o-rawo pekiri-ra, uma rapaha patuju-na Atura Pue'. Duu' rata tempo toi, ane mpobasa-ra sura Pojanci to mahae, ma'ala ta'uli': ria oa' -pidi karamua to mpoputu' pekiri-ra. Sampale ane mepangala' -ra hi Kristus, pai' monoto-di nono-ra.

¹⁴Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd).

¹⁵Duu' rata tempo toi, ane mpobasa-ra sura to na'uki' nabi Musa, ma'ala ta'uli' teputu' oa' -pidi nono-ra hante karamua.

¹⁵Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm.

¹⁶Aga ane mobali' -mi nono-ra pai' -ra mepangala' -mi hi Pue', karamua toe telali moto-mi ngkai nono-ra.

¹⁶Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta.

¹⁷Apa' Pue', Hi'a-mi Inoha' Tomoroli'. Pai' ane Inoha' Pue' mo'oha' hi rala nono-ta, tebahaka-tamo ngkai hawe'ea to mpogaa' -ta ngkai Pue'.

¹⁷Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.

¹⁸Jadi', hawe'ea-ta to mepangala' hi Pue', uma-pi ria karamua to mpoputu' nono-ta. Ta'inca kabaraka' -na Pue', pai' baraka' -na toe mpobalii' ncuu-mi nono-ta. Kahaa-haea, katedoo-donihia baraka' Pue' hi rala tuwu' -ta duu' -na hibalia hante Hi'a-tamo. Inoha' Pue' moto-mi to mpobago bago toe hi rala nono-ta.

¹⁸Un mēs visi, kad atklātām sejām skatāmies Kunga godībā, it kā no Kunga Gara tiekam pārveidoti tanī pat attēlā no spožuma spožumā.