¹Rata mpu'u-mi eo bohe to Yahudi to rahanga' Eo Pentakosta, hawe'ea topetuku' Yesus morumpu mopahantuda.

¹Kad Vasarsvētku diena bija pienākusi, visi viņi bija kopā tanī pat vietā.

²Muu-mule' ra'epe to moni ngkai langi', hewa pewui ngolu' to bohe. Moni tohe'e ka'epea hobo' hi rala tomi porumpua-ra.

²Un piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un piepildīja visu māju, kur tie sēdēja.

³Pai' rahilo-rawo anu to hewa apu to molence mpojila', ngkenele pai' dungku hi butu-butu dua-ra.

³Un viņiem parādījās mēles it kā no uguns, kas sadalījās un nolaidās uz ikviena no viņiem.

⁴Ngkai ree, nakuasai omea-ramo Inoha' Tomoroli', pai' ntepu'u-ramo mololita hante basa-basa to ko'ia ra'incai, ntuku' to napopolibu' -raka Inoha' Tomoroli'.

⁴Un visi tika Svētā Gara piepildīti un iesāka runāt dažādās valodās, kā Svētais Gars deva viņiem izrunāt.

⁵Nto'u toe wo'o-hawo, ria hi Yerusalem wori' to Yahudi ngkai ngata humalili' dunia'. Tauna tohe'era paka' to mengkoru hi Pue' Ala.

⁵Bet Jeruzalemē dzīvoja jūdi, dievbijīgi vīri no visām tautām zem debess.

⁶Kampo'epe-ra moni to hewa ngolu' we'i, mo'iko-ramo tumai morumpu. Ingu' -ra, apa' hore-hore mpo'epe basa-ra moto to rapake' suro Pue' Yesus toera.

⁶Kad šī balss atskanēja, daudzi sanāca kopā un apjuka, jo ikviens dzirdēja tos runājam savā valodā.

⁷Uma mowo kakonce-ra, ra'uli': "Napa-koiwo to jadi' tohe'i-e? Bo paka' to Galilea moto-ra to mololita toera.

⁷Un visi samulsa un brīnījās, sacīdami: Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši?

⁸Hiaa' napa-di pai' ta'epe-ra mololita hi rala basa-ta moto?

⁸Un kā mēs ikviens dzirdējām savu valodu, kurā mēs dzimuši?

⁹Kita' toi, wori' nyala basa-ta. Ria-ta ngkai tana' Partia, Media, Elam, ngkai Mesopotamia, Yudea pai' Kapadokia. Ria-ta to ngkai tana' Pontus pai' Asia,

⁹Partieši un mēdieši, un elamitieši, un kas dzīvo Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadokijā, Pontā un Āzijā.

¹⁰ngkai Frigia pai' Pamfilia, ngkai Mesir pai' ngkai tana' Libia to mohu' ngata Kirene. Ria-ta to rata ngkai ngata Roma.

¹⁰Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas daļā ap Kirēni un ienācēji no Romas,

¹¹Hantongo' -ta to Yahudi, pai' ria wo'o tau ntani' -na to mesua' -mi hi agama Yahudi. Ria to tumai ngkai tana' Kreta pai' tana' Arab. Hawe'ea-ta himpau mpo'epe-ra mololita hi rala basa-ta moto, mpololita kajadia' bohe to nababehi Alata'ala."

¹¹Tāpat jūdi un prozelīti, krētieši un arābi; mēs dzirdējām viņus mūsu valodās sludinām Dieva lielos darbus.

¹²Konce pai' ingu' omea-ramo, pai' momepekune' -ra hadua pai' hadua, ra'uli': "Napa mpu'u-koiwo batua-na to hewa toi-e?"

¹²Un visi pārsteigti brīnījās, viens otram sacīdami: Ko tas nozīmē?

¹³Aga ria wo'o-ra hantongo' to mepopo'ore', ra'uli': "Malangu-ra-hanale!"

¹³Bet citi izsmiedami sacīja: Tie ir salda vīna pilni.

¹⁴Ngkai ree, mokore-imi Petrus hante doo-na to hampulu' hadua, pai' -i mpololitai tauna to wori'. Mololita-i napesukui, na'uli': "Ompi' -ompi' to Yahudi, pai' koi' omea to mo'oha' hi Yerusalem! Pe'epei lompe' -koi, apa' napa to majadi' tohe'i kupakanoto-kokoi.

¹⁴Bet Pēteris, nostājies ar tiem vienpadsmit, paceltā balsī sacīja viņiem: Jūdejas vīri un visi, kas dzīvojat Jeruzalemē, lai tas jums zināms, un savām ausīm uzmaniet manus vārdus:

¹⁵Kai' tohe'i-e, uma-kai malangu hewa to ni'uli', apa' ko'ia-hawo tempo ponginua. Lako' jaa sio mepulo.

¹⁵Viņi nav iereibuši, kā jūs domājat, jo ir tikai dienas trešā stunda;

¹⁶To jadi' tohe'i-e, kadupa' -na to nalowa ami' -mi Pue' Ala owi hante wiwi nabi Yoel, hewa toi moni-na:

¹⁶Bet tas ir, ko pravietis Joēls sacīja:

¹⁷Na'uli' Alata'ala: `Nto'u kahudua dunia' mpai', Aku' mpewai' Inoha' -ku hi manusia' omea. Ana' -ni tomane pai' ana' -ni tobine mpohowa' mpai' lolita-ku. Kabilasa-ni mpohilo pangila to kupopohiloi-raka. Totu'a-ni mo'ompo' napa to kupopo'ompoi' -raka.

¹⁷Tas būs pēdējās dienās, saka Kungs, es izliešu no sava Gara pār ikvienu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunieši redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.

¹⁸Rata-rata hi batua-ku, tomane ba tobine, kuwai' -ra Inoha' -ku hi eo toe mpai', pai' -ra mpohowa' lolita-ku.

¹⁸Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara, un viņi pravietos.

¹⁹Kupopohiloi-koi anu mekoncehi hi langi', pai' tanda mekoncehi hi wongko dunia' wo'o. Ria mpai' raa' pai' apu pai' rangahu to bue'.

¹⁹Un es došu brīnumzīmes augšā pie debesīm un apakšā virs zemes: asinis un uguni, un dūmu kvēpus;

²⁰Mobengi mpai' eo, wula molei hewa raa', kako'ia-na rata Eo Pue', eo to bohe pai' to mobaraka' lia.

²⁰Saule pārvērtīsies tumsā un mēness asinīs, iekams nāks Kunga lielā un redzamā diena.

²¹Nto'u toe mpai', hema-hema to mekakae hi Pue' bate rahore ngkai huku' jeko' -ra.'"

²¹Un notiks, ka ikviens, kas Kunga vārdu piesauks, kļūs pestīts. (Jl.2,28-31)

²²Oti toe, na'umpui' Petrus lolita-na, na'uli': "Ompi' -ompi' -ku to Israel! Pe'epei to ku'uli' -kokoi tohe'i. Yesus to Nazaret, Hi'a-mi to napelihi pai' napakatantu Alata'ala jadi' Magau' Topetolo'. Alata'ala mpopo'incai-koi Kayesus-na Magau' Topetolo', apa' nawai' -i kuasa mpobabehi wori' tanda mekoncehi pai' anu mobaraka' pai' kajadia' bohe. Nihilo moto-mi hawe'ea toe ompi', pai' ni'inca kamakono-na.

²²Izraēliešu vīri! Uzklausiet šos vārdus: Jēzu no Nācaretes, šo Vīru, ko Dievs jums apliecinājis spēkā un brīnumos, un zīmēs, ko Dievs caur Viņu darījis jūsu vidū, kā arī jūs to zināt,

²³Yesus toe ratonu hi koi', pai' -i nipatehi, nitonu hi tauna to dada'a bona raparika'. Ntaa' to jadi' toe, bate ntuku' hawa' to napakatantu ami' -mi Alata'ala, apa' na'inca ami' napa to kana majadi'.

²³To jūs pēc Dieva noteiktā lēmuma un paredzes nodevāt un ar noziedznieku rokām piekalāt krustā, un nonāvējāt.

²⁴Koi' mpopatehi Yesus, aga Alata'ala mpotuwu' nculii' -i, nabahaka-i ngkai kuasa kamatea, apa' bate uma-i ma'ala mate oa'.

²⁴Dievs Viņu, atbrīvodams no miroņu valsts ciešanām, uzmodināja, jo tai bija neiespējami Viņu paturēt.

²⁵Apa' wae to na'uli' Magau' Daud owi mpolowa Yesus, hewa tohe'i: `Kuhilo, bate Pue' oa' to mpodoo-a. Uma kupoka'eka' ba apa-apa, apa' Pue' to mpotulungi-a.

²⁵Jo Dāvids par Viņu saka: Es vienmēr redzēju Kungu savu acu priekšā, jo Viņš ir man pa labi, lai es nešaubītos.

²⁶Toe pai' goe' lia nono-ku, pai' ntora ku'une' -ko Pue'. Rodo moto-a mpopea-ko.

²⁶Tāpēc mana sirds priecājās, un mana mēle gavilēja, un arī mana miesa dusēs cerībā.

²⁷Apa' uma nupelele' kao' -ku tida hi po'ohaa' tomate, woto-ku uma nupelele' hi rala daeo' duu' -na pope, apa' Aku' batua-nu to nupelihi.

²⁷Jo Tu neatstāsi manu dvēseli mirušo valstī, nedz dosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu.

²⁸Nutudo' -maka ohea mporata katuwua' to lompe'. Hono' lia mpai' kagoea' -ku, ane ria-apa mpai' dohe-nu.'"

²⁸Tu man esi zināmus darījis dzīves ceļus, un ar līksmību Tu mani piepildīsi sava vaiga priekšā.

²⁹Ngkai ree, na'uli' wo'o-mi Petrus: "Ompi' -ompi' -ku, ma'ala ta'uli' hante kanoto-noto-na, bela woto-na moto to natoa' lolita Daud toe we'i. Apa' tuama-ta Daud, mate moto-i-hawo pai' -i ratana. Daeo' -na ria hi ngata-ta duu' tempo toi.

²⁹Brāļi, es uzdrošinos ar jums vaļsirdīgi runāt par patriarhu Dāvidu, ka viņš ir nomiris un aprakts, un viņa kaps pie mums ir līdz šai dienai.

³¹Daud hadua nabi, pai' na'inca ami' napa to nababehi Alata'ala hi eo mpeno. Alata'ala mpobabehi janci-na hi Daud hante mosumpa, na'uli': hadua mpai' ngkai muli Daud na'ongko' jadi' magau' hewa Daud moto. Jadi', toe pai' Daud mpolowa ami' -mi katuwu' -na nculii' Magau' Topetolo', na'uli': uma-i rapelele' hi po'ohaa' tomate, pai' woto-na uma rapelele' hi rala daeo' duu' -na pope.

³⁰Viņš bija pravietis un zināja, ka Dievs viņam zvērēdams apsolīja sēdināt viņa tronī vienu no tā miesas atvasēm. (Ps.131,11)

³²"Yesus toe-mile to natoa' lolita Daud-e we'i. Apa' Hi'a-mi to napotuwu' nculii' Alata'ala-e. Kai' toi-mi to jadi' sabi' -na.

³¹Viņš, to paredzēdams, sacīja par Kristus augšāmcelšanos, jo Viņš netika atstāts mirušo valstī, nedz Viņa miesa redzēja satrūdēšanu. (Ps.15,10)

³³Alata'ala to Tuama mpo'ongko' -imi, napopohura-i hi huraa karabilaa' hi mali ngka'ana-na, pai' nawai' -imi Inoha' Tomoroli'. Ngkai ree, Yesus mpohubui Inoha' Tomoroli' tumai hi kai', ntuku' janci-na Alata'ala. Jadi', napa to nihilo pai' to ni'epe-mi toe we'i lau, majadi' sabana kuasa Inoha' Tomoroli'.

³²Šo Jēzu Dievs cēla augšām, tam mēs visi esam liecinieki.

³⁴"Ompi' -ompi', bela-hawo Daud to ngkahe' hilou hi suruga. Tapi' ria lolita-na Daud to mpolowa kangkahe' -na Yesus hilou hi suruga, hewa toi moni-na: Pue' Ala mpo'uli' -ki Pue' -ku: `Mohura-moko hi mali ngka'ana-ku,

³³Dieva labās rokas paaugstināts un no Tēva saņēmis Svētā Gara apsolījumu, Viņš izlēja to, ko jūs redzat un dzirdat.

³⁵duu' -na kupopengkoru hawe'ea bali' -nu hi Iko.'

³⁴Jo Dāvids neuzgāja debesīs, bet pats sacīja: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,

³⁶Jadi', toe pai' hawe'ea to Israel kana mpo'inca mpu'u-mpu'u: Yesus to niparika' -e, Hi'a toe-mi to napelihi Alata'ala jadi' Pue' pai' Magau' Topetolo'."

³⁵Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par paklāju Tavām kājām. (Ps.109,1)

³⁷Kara'epe-na ntodea lolita Petrus toe, soho' -mi nono-ra, pai' mepekune' -ra hi Petrus pai' hi suro Pue' Yesus ntani' -na, ra'uli': "Ane wae, napa-mi-kaiwo to kana kibabehi?"

³⁶Tāpēc lai viss Izraēļa nams visnoteiktāk zina, ka Dievs padarīja Viņu par Kungu un Kristu, šo Jēzu, ko jūs sitāt krustā.

³⁸Na'uli' Petrus: "Medea-mokoi ngkai jeko' -ni, pai' -koi raniu' butu-butu dua-ni jadi' topetuku' Yesus Kristus. Ngkai ree mpai', Alata'ala mpo'ampungi jeko' -ni, pai' nawai' -koi Inoha' Tomoroli'.

³⁷Bet viņi, to dzirdot, satriektu sirdi, sacīja Pēterim un pārējiem apustuļiem: Brāļi, ko mums darīt?

³⁹Apa' Alata'ala mojanci kanawai' -nata Inoha' Tomoroli', pai' hi muli-muli-ta, duu' rata hi tauna to molaa. Pojanci Alata'ala toe, bate bagia hawe'ea tauna to nakio' Pue' -ta Pue' Ala jadi' topetuku' -na."

³⁸Un Pēteris viņiem sacīja: Gandariet par saviem grēkiem, un ikviens no jums lai kristās Jēzus Kristus vārdā jūsu grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.

⁴⁰Wori' nyala-pi lolita-na Petrus hi ntodea, naparesai' -ra pai' napopo'ingai' -ra, na'uli': "Medea-mokoi! Neo' -pi nituku' tauna to dada'a to tuwu' tempo toi, bona neo' -koi narata pehuku' Alata'ala to mporumpa' -ra mpai'!"

³⁹Jo solījums pieder jums un jūsu bērniem, un visiem, kas tālu ir, kurus Kungs, mūsu Dievs, vēl aicinās.

⁴¹Wori' -mi tauna to mpopangala' lolita Petrus, pai' -ra raniu' jadi' topetuku' Yesus. Hi eo toe, kawori' tauna to mepangala' hi Yesus, tetampai-mi kira-kira tolu ncobu.

⁴⁰Vēl daudz citos vārdos viņš apliecināja un mācīja tos, sacīdams: Glābieties no šīs samaitātās cilts!

⁴²Topetuku' Yesus to bo'u toera ntora mpopetudui' hi suro Pue' Yesus, pai' tida-ra morumpu hangkaa-ngkania. Ngkoni' -ra hangkaa-ngkania, mpopihe-pihe roti mpokiwoi kamate-na Pue' Yesus, pai' mosampaya wo'o-ra hangkaa-ngkania.

⁴¹Kas viņa vārdus pieņēma, tie kristījās; un tanī dienā pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu.

⁴³Wori' anu mobaraka' pai' tanda mekoncehi to rababehi suro Pue' Yesus. Toe pai' me'eka' lia-ramo ntodea.

⁴²Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.

⁴⁴Hintuwu' -ramo hawe'ea topepangala' hi Yesus. Rewa-ra raporewa hangkaa-ngkania.

⁴³Un ikvienai dvēselei bija bailes, jo apustuļi Jeruzalemē darīja daudzus brīnumus un zīmes, un lielas bailes pārņēma visus.

⁴⁵Ria-ra to mpobalu' ihi' tomi-ra, pai' doi oli-na rabagi-bagi hi doo-ra to nakakurai'.

⁴⁴Bet visi, kas ticēja, turējās kopā, un viss viņiem bija kopīgs.

⁴⁶Butu eo-na morumpu-ra hi Tomi Alata'ala. Mpopihe-pihe-ra roti mpokiwoi kamate-na Pue' Yesus, pai' ngkoni' -ra hangkaa-ngkania hi rala tomi-ra hante goe' pai' karoli' -roli' nono-ra.

⁴⁵Viņi pārdeva savus īpašumus un mantu un izdalīja visiem, kā kuram vajadzēja.

⁴⁷Ntora mpo'une' -ra Alata'ala, pai' hawe'ea ntodea mpokagoe' -ra. Butu eo-na Pue' mpodonihii kawori' -ra; batua-na, butu eo-na kawoo-woria' tauna to mepangala' hi Pue' Yesus duu' -na tehore ngkai huku' jeko' -ra.

⁴⁶Viņi ik dienas vienprātīgi sanāca svētnīcā un mājās lauza maizi, un gavilējot ar vientiesīgu sirdi pieņēma barību,

⁴⁷Godinādami Dievu un iegūdami žēlastību visā tautā. Bet Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kam vajadzēja kļūt pestītiem.