¹Mepekune' Imam Bohe hi Stefanus, na'uli': "Makono mpu'u hewa to ra'uli' bali' -nu toera-e?"

¹Tad augstais priesteris sacīja: Vai tas tā ir?

²Na'uli' Stefanus: "Ompi' -ompi', tuama-tuama! Pe'epei-ka-kuwo ulu lolita-ku! Owi, nto'u ntu'a-ta Abraham hi tana' Mesopotamia-pidi, kako'ia-na mentoli tumai hi ngata Haran, Alata'ala to bohe kabaraka' -na mehupa' hi ntu'a-ta toei,

²Viņš teica: Brāļi un tēvi, klausieties! Godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahamam, kad tas bija Mezopotāmijā, pirms viņš pārcēlās dzīvot Hāranā.

³na'uli' -ki: `Palahii ngata-nu pai' ompi' -nu. Hilou-ko hi ngata to kutudo' -koko mpai'.'

³Un sacīja viņam: Aizej no savas zemes un saviem radiem un ej uz zemi, ko es tev rādīšu.

⁴Toe pai' napalahii mpu'u-mi tana' -ra to Kasdim tumai hi ngata Haran. Hi ngata Haran toe, tuama-na Abraham mate-mi. Pai' oti toe, Alata'ala mpopentoli wo'o-imi Abraham tumai hi tana' tohe'i, to tapo'ohai' -mi tempo toi-e.

⁴Tad viņš aizgāja no kaldejiešu zemes un dzīvoja Hāranā. No turienes, kad tā tēvs nomira, Viņš to pārcēla šinī zemē, kurā jūs tagad dzīvojat;

⁵Nto'u toe, Alata'ala uma mpowai' tana' toi hi Abraham, nau' hampotomia. Sampale-di, Alata'ala mojanci hi Abraham, na'uli': `Tana' tohe'i mpai' kuwai' -koko, duu' rata hi muli-muli-nu.' Hiaa' nto'u toe, ko'ia-hawo ria ana' -na.

⁵Un te Viņš tam nedeva mantojumā ne pēdas platuma, bet apsolīja to dot īpašumā viņam un pēc viņa - tā pēcnācējiem, kad viņam dēla vēl nebija.

⁶Aga Alata'ala mpo'uli' -ki Abraham hewa toi: `Muli-nu mpai' mesowo' hi ngata doo. Pue' ngata toera mpai' mpobatua-ra pai' mpobalinai' -ra hante makanca rala-na opo' atu mpae.

⁶Tad Dievs viņam sacīja: Tavi pēcnācēji būs piedzīvotāji svešā zemē, un tos verdzinās un slikti ar tiem apiesies četri simti gadu;

⁷Tapi' oti toe, Aku' moto mpohuku' pue' ngata to mpobatua muli-nu toera, pai' lako' malai-rada ngkai tana' tetu, tumai mpopue' -a hi tana' tohe'i.' Wae-mi lolita-na Alata'ala hi Abraham.

⁷Un Kungs sacīja: Tautu, kurai tie vergos, es tiesāšu; un pēc tam tie izies un kalpos man šinī vietā.

⁸Oti toe, Alata'ala mpobabehi pojanci posidaia' -na hante Abraham, pai' nahubui bona Abraham pai' hawe'ea muli-na ratini'. Ada petini' toe jadi' tanda pojanci-na Alata'ala hante muli Abraham. Jadi', putu mpu'u-mi ana' Abraham to rahanga' Ishak, natini' -imi hi eo kawalu-na. Oti toe wo'o-hawo, Ishak mpotini' Yakub ana' -na. Pai' Yakub mpotini' ana' -na to hampulu' rodua. Pai' hira' toe-mi to jadi' ntu'a-ta kita' to Yahudi.

⁸Un Viņš tam deva apgraizīšanas derību; un viņš dzemdināja Īzāku un to apgraizīja astotajā dienā; un Īzāks - Jēkabu un Jēkabs - divpadsmit ciltstēvus;

⁹"Ntu'a-ta toera mohingi' hi Yusuf ompi' -ra, alaa-na rapobalu' -i pai' -i rapobatua hi tana' Mesir. Aga Alata'ala mpodohei-i,

⁹Un ciltstēvi skaudības dēļ pārdeva Jāzepu uz Ēģipti, bet Dievs bija ar viņu.

¹⁰pai' ka'omea-na nabahaka-imi ngkai hawe'ea kaparia-na. Nawai' -i kapantea to mpokagoe' nono Firaun, magau' hi tana' Mesir, alaa-na Firaun mpo'ongko' -i jadi' gubernur tana' Mesir pai' jadi' topohawa' hi rala tomi-na.

¹⁰Un Viņš to izglāba no visām tā bēdām, un deva viņam žēlastību un gudrību faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas iecēla viņu par Ēģiptes un visa sava nama valdnieku.

¹¹Ngkai ree, rata-mi oro' bohe hobo' hi tana' Mesir pai' tana' Kanaan. Rata-mi oro' bohe toe, wori' tauna to ntodohaka, pai' ntu'a-ta wo'o uma-pi ria pongkoni' -ra.

¹¹Tad nāca bads un lielas ciešanas pār visu Ēģipti un Kanaanu, un mūsu tēvi neatrada vairs pārtiku.

¹²Ngkai ree, na'epe Yakub, ria-hana pae rapobalu' hi Mesir. Toe pai' nahubui-ramo ana' -ana' -na, ntu'a-ta toera-e, hilou hi Mesir. Tohe'e pomako' -ra to lomo' -na hilou hi Mesir.

¹²Kad Jēkabs dzirdēja, ka Ēģiptē ir labība, viņš sūtīja mūsu tēvus pirmo reizi.

¹³Kahilou-ra karongkani-na, nalohu-miraka Yusuf kahi'a-nami ompi' -ra. Nto'u toe lako' na'inca-di Firaun kahema-ra ompi' -na Yusuf.

¹³Bet otrreiz brāļi pazina Jāzepu, un faraonam kļuva viņa cilts zināma.

¹⁴Oti toe, Yusuf mpakatu kareba hilou hi Yakub tuama-na, mpo'uli' -ki bona hira' hantinaa mentoli hilou hi tana' Mesir. Kawori' tauna to mentoli hilou hi Mesir toe, pitu mpulu' lima.

¹⁴Tad Jāzeps sūtīja un aicināja pie sevis savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit piecas dvēseles.

¹⁵Jadi', mentoli mpu'u-imi Yakub hi tana' Mesir, pai' tida hi ria duu' -na mate. Wae wo'o hawe'ea ana' -na.

¹⁵Un Jēkabs pārgāja uz Ēģipti, un nomira viņš un mūsu tēvi.

¹⁶Aga wuku-ra rakeni nculii' moto tumai hi ngata Sikhem pai' ratana hi rala daeo' to na'oli Abraham ngkai muli Hemor hante doi pera'.

¹⁶Un tos pārveda Sihemā un guldīja kapā, ko Ābrahams, maksājot sudrabā, nopirka Sihema dēla Emmora bērniem.

¹⁷"Mahaa-hae ngkai ree, neo' rata-mi tempo-na Alata'ala mpopadupa' pojanci-na hi Abraham. Momuli-muli-ramo ntu'a-ta hi tana' Mesir, duu' -na wori' lia-ramo.

¹⁷Bet kad tuvojās apsolījuma laiks, ko Dievs Ābrahamam bija solījis, tauta auga un vairojās Ēģiptē,

¹⁸Ka'omea-na, ria magau' to moparenta hi Mesir, to uma mpokiwoi kahema-na Yusuf.

¹⁸Iekams Ēģiptē necēlās cits ķēniņš, kas Jāzepu nepazina.

¹⁹Magau' toei mposapai ntu'a-ta owi pai' nabalinai' -ra. Nahubui-ra mpotadi ana'lei-ra bona mate.

¹⁹Viņš pievīla mūsu tautu un apspieda mūsu tēvus, lai tie pamestu savus bērnus, lai tie nedzīvotu.

²⁰Nto'u toe, putu-imi-hawo Musa. Musa toei, hadua ana' to subo' lia. Tolu mula-i-wadi rapodoo rala tomi totu'a-na, pai' -i ratadi.

²⁰Tanī laikā piedzima Mozus. Viņš bija Dievam patīkams un tika trīs mēnešus audzināts sava tēva namā.

²¹Hi karatadi-na toe, ana' toronaa Firaun mpotima' -i, pai' napodoo naponcawa ana' -na moto-mi.

²¹Bet kad tas bija izlikts, faraona meita paņēma to un audzināja viņu sev par dēlu.

²²Jadi', Musa rapoposikola hi hawe'ea kapantea to Mesir, pai' alaa-na mokuasa mpu'u-i hi pololita-na pai' hi pongkale-na.

²²Un Mozu mācīja visās ēģiptiešu gudrībās, un tas bija varens savos vārdos un darbos.

²³"Kahono' -na opo' mpulu' mpae-mi umuru-na Musa, ria patuju-na doko' mpencuai' hingka ompi' -na muli Israel.

²³Kad viņš kļuva četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Izraēļa bērnus.

²⁴Karata-na hi ria, mpohilo-i hadua to Israel naweba' hadua to Mesir. Kahilou-nami mpehawa-ki ompi' -na, mpopatehi to Mesir toei.

²⁴Un viņš, ieraudzījis kādu netaisnīgi ciešam, aizstāvēja to; un viņš to, kas netaisnīgi cieta, atrieba, nosizdams ēģiptieti.

²⁵Na'ulia' -hana Musa, ra'inca moto ompi' -na kahi'a-nami to napopale Alata'ala mpobahaka-ra ngkai karapobatuaa-ra. Ntaa' uma-di ra'incai.

²⁵Viņš domāja, ka brāļi sapratīs, ka Dievs tos izglābis ar viņa roku; bet tie to nesaprata.

²⁶"Kamepulo-na, nahilo wo'o rodua to motuda', paka' to Israel. Jadi', apa' doko' napopohintuwu' -ra, toe pai' na'uli' -miraka: `Napa pai' motuda' moto-mokoi, koi' ntali ompi'?'

²⁶Nākošajā dienā, kad tie ķildojās, viņš ieradās pie tiem un uzaicināja tos samierināties, sacīdams: Vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs kaitējat viens otram?

²⁷Tapi' to hadua to mpoweba' -mi doo-na mpotulaka Musa pai' na'uli' -ki: `Hema to mpo'ongko' -ko jadi' pangkeni to mpobotuhi kara-kara-kai?

²⁷Bet tas, kas savam tuvākajam darīja pārestību, atgrūda viņu, sacīdams: Kas tevi iecēlis mums par priekšnieku un tiesnesi?

²⁸Ba doko' mpopatehi aku' wo'o-moko, hewa kampopatehi-nu to Mesir wengi-e?'

²⁸Vai tu gribi nonāvēt tāpat, kā tu vakar nonāvēji ēģiptieti?

²⁹Kana'epe-na Musa telohu-mi kehi-na toe, metibo' -imi ngkai tana' Mesir hilou tida hi tana' Midian. Hi ria-i motobinei, pai' -i mo'anai' rodua.

²⁹Šo vārdu dēļ Mozus aizbēga un kļuva ienācējs Madijana zemē, kur no viņa dzima divi dēli.

³⁰"Opo' mpulu' mpae ngkai ree, mehupa' hadua mala'eka mpohirua' -ki Musa hi tana' to wao' mohu' Bulu' Sinai. Mala'eka toe mehupa' hi rala julumpu to jela'.

³⁰Kad četrdesmit gadu bija pagājis, Sinaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degošā ērkšķu krūma liesmā.

³¹Konce-i Musa mpohilo toe, toe pai' hilou namohui' doko' na'inca ba napa-i-hawo. Nto'u toe, na'epe lolita Pue' to mpo'uli':

³¹To redzēdams, Mozus brīnījās par šo parādību. Un kad viņš piegāja to apskatīt, Kunga balss atskanēja uz viņu, sacīdama:

³²`Aku' -mi Alata'ala to rapue' ntu'a-nu. Aku' -mi Alata'ala to napue' Abraham, Ishak pai' Yakub.' Mpo'epe toe, moridi' -imi Musa nakeni eka' -na, pai' uma-ipi daho' mponaa julumpu to jela' toe.

³²Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Tad Mozus, baiļu pārņemts, neuzdrošinājās vairs to uzlūkot.

³³Na'uli' wo'o-mi Pue' mpo'uli' -ki: `Roncu sapatu' -nu, apa' tana' to nupokorei tetu-e, tana' to moroli'.

³³Bet Kungs viņam sacīja: Noauj kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme!

³⁴Kuhilo mpu'u-mi kapai' tuwu' -ra ntodea-ku to Israel hi Mesir. Ku'epe-mi pontodohaka-ra. Toe pai' hompo-ama tumai doko' mpobahaka-ra. Jadi', tumai-ko, kuhubui-ko hilou hi tana' Mesir, bona mpobahaka-ra to Israel.' Toe-mi lolita-na Pue' Alata'ala hi Musa.

³⁴Es redzēdams redzēju savas tautas apspiešanu Ēģiptē un dzirdēju viņas vaimanas, un atnācu to atbrīvot; bet tagad nāc, es tevi sūtīšu uz Ēģipti!

³⁵"Jadi', Musa to rasapuaka to Israel wengi, hi'a lau-mi to nahubui Alata'ala hilou mpobahaka-ra. Lomo' -na rasapuaka-i, ra'uli': `Hema to mpo'ongko' -ko jadi' pangkeni to mpobotuhi kara-kara-kai?' Hiaa' hi'a mpu'u-mi to nakio' Alata'ala hante wiwi mala'eka to mpololitai-i ngkai rala julumpu. Hi'a mpu'u-mi to na'ongko' Alata'ala jadi' pangkeni to mpobahaka-ra.

³⁵Šo Mozu, ko tie noliedza, sacīdami: Kas tevi iecēlis mums par priekšnieku un tiesnesi? Šo Dievs sūtīja par priekšnieku un atbrīvotāju ar eņģeļa roku, kas viņam parādījās ērkšķu krūmā.

³⁶Musa toe-mile to mpakeni-ra malai ngkai tana' Mesir. Hi'a-mi to mpobabehi anu mobaraka' pai' tanda mekoncehi hi Mesir, hi Tahi' Molei pai' hi tana' to wao' rala-na opo' mpulu' mpae.

³⁶Viņš tos izveda, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē, Sarkanajā jūrā un četrdesmit gadus tuksnesī.

³⁷Musa toe wo'o-mi to mpo'uli' -raka to Israel owi hewa toi: `Alata'ala mpai' mpo'ongko' hadua ngkai ompi' -ni jadi' nabi hewa aku' toi.'

³⁷Šis ir tas Mozus, kas sacīja Izraēļa bērniem: Dievs cēla jums pravieti no jūsu brāļiem, tāpat kā mani. Viņu klausiet!

³⁸Musa toe-mile to mpodoo-ra ntodea to Israel hi tana' to wao' -e. Hi'a-mi to mpo'epe lolita mala'eka to mpololitai-i hi lolo Bulu' Sinai, pai' -i jadi' tauntongo' to mpoparata lolita toe hi ntu'a-ta owi. Hi'a to mpotarima ngkai Pue' Ala lolita to tuwu' to raparata-taka duu' tempo toi-e.

³⁸Viņš ir tas, kas draudzes vidū tuksnesī bija kopā ar eņģeli, kas runāja viņam Sinaja kalnā, un bija pie mūsu tēviem, un saņēma dzīvības vārdus, lai tos nodotu mums.

³⁹"Aga ntu'a-ta owi, uma-ra-rana dota mengkoru hi Musa. Rasapuaka-i jadi' pangkeni-ra. Doko' nculii' lau-ramo hilou hi tana' Mesir.

³⁹Mūsu tēvi negribēja viņam paklausīt, bet tie atmeta viņu un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē,

⁴⁰Ra'uli' mpo'uli' -ki Harun: `Babehi-taka pinotau to ma'ala tapue', bona pinotau tetu-damo to mpokeni-ta. Apa' uma-pi ki'incai napa to jadi' hi Musa tetui to mpakeni-ta malai ngkai Mesir.'

⁴⁰Sacīdami Āronam: Darini mums dievus, kas mūs vadītu, jo mēs nezinām, kas noticis ar šo Mozu, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes.

⁴¹Ngkai ree, rababehi mpu'u-mi lence ana' japi ngkai bulawa. Rapue' -mi lence to rababehi tetu, rasumale' -ki porewua, pai' mosusa' -ramo mpo'une' babehia pale-ra moto.

⁴¹Un tanīs dienās viņi darināja teļu, nesa elkam upuri un priecājās par savu roku darbu.

⁴²Toe pai' Alata'ala mpalahii-ra, napelele' -ra mpopue' betue' hi langi'. Apa' ria Lolita Pue' Ala to te'uki' hi rala sura nabi-nabi, hewa toi moni-na: `Ee to Israel! Bula-ni hi tana' to wao' rala-na opo' mpulu' mpae, mposumale' -koi porewua jadi' pepue' -ni. Aga bela hi Aku' pepue' -ni tetu.

⁴²Bet Dievs novērsās un atdeva tos debess karaspēka kalpībai, kā tas rakstīts pravieša grāmatā: Vai tu, Izraēļa nams, šajos četrdesmit gados tuksnesī man upurēji dzīvniekus un upura dāvanas? (Am.5,25)

⁴³Mepue' -koi hi pue' to rahanga' Molokh, pai' tomi-na nikeni-keni oa' dohe-ni. Mepue' wo'o-koi hi pinotau to molence betue' Refan. Lence-lence toe-mi to nibabehi bona nipue'. Toe pai' kupelele' moto-koi mpai' ratawani, pai' rakeni hilou duu' rata hi mali ria ngata Babel.'

⁴³Jūs pieņēmāt Moloha telti un sava dieva Remfana zvaigzni, tēlus, ko darinājāt to pielūgšanai; un es jūs pārcelšu viņpus Babilonas. (Am.5,25-27)

⁴⁴"Bula-ra ntu'a-ta owi hi tana' to wao', Pue' Ala mpohubui Musa mpobabehi kemah jadi' tomi pepuea' -ra. Kemah toe jadi' tanda karia-na Alata'ala hi laintongo' to Yahudi, pai' rababehi ntuku' lence to napopohiloi Pue' Ala hi Musa. Jadi', kemah pepuea' toe rakeni oa' ntu'a-ta owi bula-ra hi tana' to wao'.

⁴⁴Derības telts bija ar mūsu tēviem tuksnesī, kā to pavēlēja Dievs, sacīdams Mozum, lai viņš to uztaisa pēc parauga, kādu tas redzēja.

⁴⁵Mahaa-hae ngkai ree, mate-ramo ntu'a-ta hi tana' to wao' toe. Pai' ana' -ra mpokeni kemah pepuea' -ra toe mesua' hi tana' Kanaan toi. Nto'u toe, Alata'ala mpopalai pue' ngata Kanaan, pai' Yosua mpakeni-ra to Israel mpema'ala tana' to tapo'ohai' -mi toi-e. Jadi' kemah pepuea' toe, ria-pidi hi laintongo' to Israel owi, duu' rata hi tempo-na Magau' Daud.

⁴⁵Mūsu tēvi, to paņēmuši, ar Jēzu ienesa pagānu daļā. Dievs tos izdzina mūsu tēvu vaiga priekšā līdz pat Dāvida dienām.

⁴⁶Daud tohe'e mpakagoe' nono Pue' Ala. Mekakae-i hi Pue' Ala, na'uli': `O Alata'ala to napue' Yakub owi, kuperapi' bona nupiliu-a mpowangu tomi po'ohaa' -nu.'

⁴⁶Tas iemantoja žēlastību pie Dieva un lūdza, lai viņš atrastu mājokli Jēkaba Dievam.

⁴⁷Aga uma napiliu-i. Ana' -na-damo mpai' to rahanga' Salomo to mpowangu Tomi Alata'ala.

⁴⁷Tad Salomons uzcēla Viņam namu.

⁴⁸"Tapi' kakoo-kono-na, Alata'ala uma-i-hana mo'oha' hi tomi to nababehi manusia'. Apa' meliu kabaraka' -na ngkai hawe'ea to rapue'. Ria hadua nabi owi to mpo'uli' hewa toi:

⁴⁸Bet Visaugstākais nemājo rokām darinātos, kā to pravietis saka:

⁴⁹Na'uli' Pue' Ala: `Langi' pohuraa-ku, pai' dunia' pentodua-ku. Ha tomi napa-i mpai' to doko' niwangu-kae? Hiapa mpai' to natao jadi' tomi katidaa-kue?

⁴⁹Debess ir mans sēdeklis, bet zeme manu kāju paklājs. Kādu namu jūs man uzcelsiet, saka Kungs, vai kur ir mana atdusas vieta?

⁵⁰Hiaa' bo Aku' -di to mpajadi' hawe'ea-nae!' Wae-mi Lolita Pue'."

⁵⁰Vai ne mana roka visu to darījusi? (Is.66,1-2)

⁵¹Na'uli' wo'o-mi Stefanus mpo'uli' -raka totu'a to Yahudi: "Uma mowo katu'a maga-ni ompi'! Uma mowo kamengkabatu-ni! Uma mowo kamengkawongo-ni mpe'epei Lolita Pue' Ala! Bate hibalia hante ntu'a-ta owi-koi, mposapuaka oa' Inoha' Tomoroli'.

⁵¹Jūs, stūrgalvji, ar neapgraizītajām sirdīm un ausīm! Jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam: kā jūsu tēvi, tā arī jūs.

⁵²Uma ria haduaa nabi to uma rabalinai' ntu'a-ni owi. Rapatehi-ra suro-suro Alata'ala owi to mpo'uli' karia-na mpai' Batua Alata'ala to monoa', Hi'a-mi Yesus. Hiaa' hewa toe lau, koi' -mi to mpobalu' Batua Alata'ala toei hi bali' -na. Koi' to mpopatehi-i!

⁵²Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvēja tos, kas iepriekš pasludināja Taisnīgā atnākšanu. Viņa nodevēji un slepkavas jūs esat tagad kļuvuši;

⁵³Koi' to mpotarima Atura Pue' Ala to raparata mala'eka hi ntu'a-ta, aga uma nituku'."

⁵³Ar eņģeļu rīkojumu jūs esat bauslību saņēmuši, bet nepildījāt.

⁵⁴Kara'epe-na topohura toera lolita Stefanus, gigi-mi nono-ra, pai' ngkuku' maga-ramo.

⁵⁴To dzirdot, tie saskaitās savās sirdīs un grieza zobus uz viņu.

⁵⁵Ngkai ree, Stefanus nakuasai Inoha' Tomoroli', pai' -i mengoa' hi langi'. Nahilo-mi baraka' -na Alata'ala, pai' nahilo wo'o Yesus mokore hi mali ngka'ana Alata'ala.

⁵⁵Bet viņš, Svētā Gara pilns, uzlūkodams debesis, redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas,

⁵⁶Na'uli' Stefanus: "Hilo-dile! Kuhilo langi' mobea pai' Ana' Manusia' mokore hi mali ngka'ana Alata'ala!"

⁵⁶Un sacīja: Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.

⁵⁷Ngkai ree, topohura agama toera mpo'ompo tilinga-ra, pai' -ra mejeu' mpesukui bona neo' -pi ra'epei lolita Stefanus. Karaperapai-nami, rahoko' -i,

⁵⁷Bet tie, stiprā balsī kliegdami, aizbāza savas ausis un vienprātīgi uzbruka viņam.

⁵⁸pai' -i radii' hilou hi mali ngata bona rapatehi-i rapana' hante watu. Sabi' boa' to mpobalihi Stefanus mporoncu baju-ra bona lompe' pepana' -ra. Baju-ra toe rawai' -ki hadua tomane to rahanga' Saulus bona nadongo-raka.

⁵⁸Un viņi akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: Kungs Jēzu, pieņem manu garu!

⁵⁹Bula-na Stefanus rapana', mekakae-imi, na'uli': "Pue' Yesus, doa-mi kao' -ku!"

⁶⁰Un viņš, ceļos nometies, skaļā balsī sauca, sacīdams: Kungs, nepieskaiti tiem šo grēku! To sacījis, viņš aizmiga Kungā. Un Sauls piekrita viņa nonāvēšanai.

⁶⁰Oti toe, mowingkotu' -i pai' na'uli' napesukui: "Pue', neo' -ra nuhuku' ngkai jeko' -ra toi." Ka'oti-na mololita hewa toe, mate-imi.