¹"Hawe'ea tohe'i ku'uli' -kokoi, bona neo' mere' nono-ni duu' -na nibahakai mepangala' hi Aku'.

¹To es jums sacīju, lai jūs nekristu apgrēcībā.

²Rapopalai-koi mpai' ngkai tomi posampayaa. Uma muntu' toe, rata mpai' tempo-na ria tauna to doko' mpopatehi-koi, apa' ra'uli' -rana, toe-mi konoa Alata'ala.

²Viņi jūs izslēgs no sinagogām, bet nāks stunda, kad ikviens, kas jūs nonāvēs, domās, ka ar to kalpo Dievam.

³Hawe'ea toe rababehi hi koi', apa' uma ra'incai Tuama-ku, pai' Aku' wo'o, uma-a ra'incai.

³Bet viņi jums to darīs tāpēc, ka nav atzinuši ne Tēvu, ne mani.

⁴Ku'uli' -kokoi tohe'i, bona ane madupa' -pi mpai', nikiwoi-mi ka'oti-nami ku'uli' -kokoi.

⁴Bet to es jums sacīju, lai jūs, kad pienāks viņu stunda, atcerētos, ka es jums to teicu.

⁵Aga wae-e lau, neo' hilou-ama hi Tuama-ku to mposuro-a, pai' uma-koi haduaa to mpekune' -a ba hiapa kahiloua-ku.

⁵No sākuma es jums to neteicu, tāpēc ka biju pie jums. Bet tagad es eju pie tā, kas mani sūtījis; un neviens no jums nejautā man: kur tu ej?

⁶Wule' susa' nono-ni-wadi mpo'epe lolita-ku we'i to mpo'uli' neo' hilou-ama.

⁶Bet tāpēc, ka es jums to pateicu, skumjas piepildīja jūsu sirdis.

⁷Aga kakoo-kono-na, rasi' -nidi ane hilou-ae! Apa' ane uma-a hilou, uma-i mpai' tumai Topetulungi. Aga ane hilou-apa mpai', kuhubui moto-i tumai hi koi'.

⁷Bet es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, es sūtīšu Viņu pie jums.

⁸"Ane tumai-i mpai' Inoha' Tomoroli', Hi'a-damo to mpakanoto hi manusia' kamojeko' -ra. Napakanoto wo'o kamonoa' -ku pai' pehuku' Alata'ala.

⁸Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu.

⁹Napakanoto kamojeko' -ra apa' uma-ra mepangala' hi Aku'.

⁹Par grēku, jo tie neticēja man.

¹⁰Napakanoto wo'o kamonoa' -ku, apa' hilou-ama mpai' hi Tuama-ku, pai' uma-apa nihiloi.

¹⁰Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet.

¹¹Napakanoto wo'o kanahuku' -ra mpai' Alata'ala tauna to mojeko', apa' nahuku' -imi Magau' Anudaa' to mpokuasai dunia' tohe'i.

¹¹Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts.

¹²"Wori' -pidi to doko' ku'uli' -kokoi, aga ko'ia nikulei' mpotarima omea tempo toi.

¹²Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert.

¹³Ane tumai-i mpai' Inoha' Tomoroli', Hi'a-damo to mpotete' -koi pai' mpopo'incai-koi hawe'ea tudui' to makono. Uma-i mololita ntuku' konoa-na moto. Napa to na'epe ngkai Tuama-ku, toe-mi to nalolita. Pai' naparata-kokoi napa to jadi' hi eo mpeno.

¹³Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.

¹⁴Hi'a mpai' to mpomobohe-a, apa' lolita to natarima ngkai Aku', toe-mi to naparata-kokoi.

¹⁴Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās.

¹⁵Hawe'ea to ria hi Tuama-ku, bagia-ku omea-mi. Toe pai' ku'uli': napa to natarima Inoha' Tomoroli' ngkai Aku', toe-mi to naparata-kokoi."

¹⁵Viss, kas Tēvam pieder, ir mans. Tāpēc es sacīju, ka no manis ņems un jums pasludinās.

¹⁶Na'uli' wo'o-mi Yesus: "Hampai' -damo pai' uma-apa nihiloi. Hampai' wo'o-damo, nihilo wo'o-ama."

¹⁶Vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva.

¹⁷Ingu' -ramo ana'guru-na, pai' ria-ra to momepekune', ra'uli': "Napa-die pai' na'uli' -taka: 'Hampai' -damo pai' uma-apa nihiloi. Hampai' wo'o-damo, nihilo wo'o-ama'? Napa wo'o pai' na'uli': 'Hilou-a hi Tuama-ku'?"

¹⁷Tad daži Viņa mācekļi sacīja viens otram: Kas tas ir, ko Viņš mums saka: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet, jo es eju pie Tēva?

¹⁸Momepekune' ncuu-ra, ra'uli': "Napa pai' na'uli' oa' 'Hampai' -damo'? Uma ta'incai batua-na."

¹⁸Tad viņi sacīja: Kas tas ir, ko Viņš saka: vēl neilgu brīdi? Mēs nezinām, ko Viņš runā.

¹⁹Na'inca Yesus kadoko' -ra mpekune' -i. Toe pai' na'uli' -raka: "Ntora momepekune' -koi ba napa batua-na lolita-ku we'i to mpo'uli': 'Hampai' -damo pai' uma-apa nihiloi. Hampai' wo'o-damo, nihilo wo'o-ama.'

¹⁹Tad Jēzus saprata, ka tie vēlējās Viņam jautāt, un sacīja tiem: Vai jūs par to jautājat viens otram, ka es jums sacīju: vēl neilgi, un jūs mani vairs neredzēsiet; un atkal - neilgu brīdi, un jūs mani redzēsiet?

²⁰Makono mpu'u lolita-ku toi: geo' pai' motantangi' -koi mpai', tapi' tauna to uma mepangala' hi Aku', goe' moto-ra. Susa' mpai' nono-ni, tapi' kasusaa' -ni mobali' jadi' kagoea'.

²⁰Patiesi, patiesi es jums saku: jūs raudāsiet un vaimanāsiet, bet pasaule priecāsies; jūs skumsiet, bet jūsu skumjas pārvērtīsies priekā.

²¹Kagoea' -ni toe, hewa kagoea' to narata hadua tobine to neo' mo'ana'. Lomo' -na ntodohaka-i, apa' gati tempo-nami mo'ana'. Tapi' ane putu-damo ana' -na, uma-pi napenonoi pontodohakaa-na, goe' -imi apa' putu-mi ana'lei hi rala dunia'.

²¹Kad sieviete dzemdē, tā skumst, ka viņas stunda pienākusi, bet, kad tā dzemdējusi bērnu, tad vairs neatceras bēdas prieka dēļ, jo cilvēks dzimis pasaulē.

²²Wae wo'o mpai' koi'. Tempo toi susa' nono-ni. Tapi' kupohirua' moto-kokoi mpai'. Nto'u toe, goe' nculii' -mokoi, pai' uma hema to mpo'alai' -koi kagoea' -ni tetu.

²²Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu prieku neviens jums neatņems.

²³"Nto'u toe mpai', uma-pi mingki' nipekune' -a ba napa-napa. Makono mpu'u lolita-ku toi: napa-napa to niperapi' hi Tuama-ku hante hanga' -ku, bate nawai' -koi.

²³Un tanī dienā jūs man vairs neko nejautāsiet. Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs ko lūgsiet no Tēva manā vārdā, to Viņš jums dos.

²⁴Duu' hewa toe lau, ko'ia-koi ria merapi' napa-napa hante hanga' -ku. Wule' perapi' -mi-hana, nirata moto mpai', bona gana mpu'u kagoea' -ni."

²⁴Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet un jūs saņemsiet, lai jūsu prieks būtu pilnīgs.

²⁵"Hawe'ea tohe'i ku'uli' -kokoi hante walatu. Tapi' rata mpai' tempo-na, uma-apa mowalatu. Kupololitai-koi hante kalonto' -na mpotompo'wiwi Tuama-ku.

²⁵To es jums runāju līdzībās. Nāk stunda, kad es vairs līdzībās jums nerunāšu, bet atklāti pasludināšu jums par Tēvu.

²⁶Nto'u toe mpai', merapi' -koi hi Tuama-ku hante hanga' -ku. Uma mingki' Aku' to mperapi' -kokoi hi Tuama-ku,

²⁶Tanī dienā jūs lūgsiet manā vārdā, un es nesaku jums, ka es lūgšu Tēvu par jums,

²⁷apa' napoka'ahi' -koi. Napoka'ahi' -koi, apa' nipoka'ahi' -a, pai' nipangala' ka'Aku' -na to ngkai Alata'ala.

²⁷Jo Tēvs pats jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un ticējuši, ka es esmu no Tēva nācis.

²⁸Ngkai Tuama-ku mpu'u-ada, pai' tumai-ama hi dunia' toi. Wae-e lau, kupalahii-mi dunia' toi, nculii' -ama hilou hi Tuama-ku."

²⁸Es izgāju no Tēva un atnācu pasaulē; es atkal atstāju pasauli un eju pie Tēva.

²⁹Ra'uli' ana'guru-na: "Tempo toi, lonto' -mi lolita-nu Pue', uma-poko mowalatu.

²⁹Viņa mācekļi sacīja Viņam: Lūk, tagad Tu atklāti runā un nesaki nekādas līdzības.

³⁰Monoto mpu'u-mi hi kai': Pue' to mpo'inca omea. Uma-pi mingki' ria to mpekune' ba napa-napa hi Iko. Toe pai' kipangala' ka'Iko-na to ngkai Alata'ala."

³⁰Tagad mēs zinām, ka Tu visu zini, un Tev nav vajadzīgs, lai Tev kāds jautātu. Tāpēc mēs ticam, ka Tu esi no Dieva izgājis.

³¹Na'uli' Yesus: "Ha mepangala' mpu'u-mokoi wae lau?

³¹Jēzus atbildēja viņiem: Tagad jūs ticat?

³²Kiwoi! Rata mpai' tempo-na-- pai' toi-mi tempo-na-- koi' mpai' pagaa' -gaa' hore-hore nculii' hi tomi-ni, pai' Aku' nipalahii hadudua-ku. Aga uma hadudua-ku mpu'u, apa' Tuama-ku mpodohei-a.

³²Lūk, nāk stunda un jau atnākusi, kad jūs izklīdīsiet katrs uz savu pusi un atstāsiet mani vienu. Bet es neesmu viens, Tēvs ir ar mani.

³³Hawe'ea toi ku'uli' -kokoi, bona mporata-koi kalompea' tuwu' ngkai posidaia' -ni hante Aku'. Bula-ni hi rala dunia' toi-pidi, bate rabalinai' -koi. Aga pakaroho nono-ni, apa' kudagi-mi dunia' toi."

³³To es jums sacīju, lai jums būtu miers manī. Pasaulē jums būs apspiešana, bet stiprinieties: es uzvarēju pasauli.