¹Kahudu-na Yesus mosampaya, me'ongko' -imi hante ana'guru-na hilou hi mali ngata. Mpodongka' -ra ue Kidron, pai' -ra hilou hi pampa to hi dipo-na.

¹To teicis, Jēzus ar saviem mācekļiem gāja pāri Kedronas strautam, kur bija dārzs. Tanī iegāja Viņš un Viņa mācekļi.

²Yudas, to mpobalu' Yesus toei, mpo'inca kahiapa-na pampa toe, apa' Yesus pai' ana'guru-na jau-ra morumpu hi ria.

²Bet arī Jūdass, nodevējs, zināja šo vietu, jo Jēzus ar saviem mācekļiem bieži tur sapulcējās.

³Jadi', imam pangkeni pai' to Parisi mpohubui hampodooa tantara to Roma pai' topojaga Tomi Alata'ala mpo'ema' Yudas hilou hi pampa toe. Mpokeni-ra rewa mpanga'e, lampu pai' hulu'.

³Tad Jūdass, paņēmis kareivju nodaļu un augsto priesteru un farizeju kalpus, atnāca tur ar laternām, lāpām un ieročiem.

⁴Yesus mpo'inca omea napa to kana jadi' hi woto-na. Toe pai' hilou-imi mpotomu tauna toera, pai' napekune': "Hema to nipali'?"

⁴Tad Jēzus, zinādams visu, kas nāks pār Viņu, izgāja tiem pretī un sacīja viņiem: Ko jūs meklējat?

⁵Ra'uli': "Yesus to Nazaret." Na'uli' Yesus: "Aku' -mile toi-e." Yudas to mpobalu' -i mokore hi ree dohe tantara pai' topojaga toera.

⁵Tie atbildēja Viņam: Jēzu Nācarieti. Jēzus sacīja tiem: Es esmu tas. Bet arī Jūdass, nodevējs, stāvēja ar viņiem.

⁶Nto'u kana'uli' -na-raka Yesus: "Aku' -mile toi-e," ngkala'ura-ramo pai' modungka-ra hi tana'.

⁶Kad nu Viņš teica tiem: Es esmu tas, tie atkāpās atpakaļ un nokrita zemē.

⁷Napekune' wo'o-mi Yesus: "Hema to nipali' -e?" Ra'uli': "Yesus to Nazaret."

⁷Tad atkal Viņš tiem jautāja: Ko jūs meklējat? Un tie sacīja: Jēzu Nācarieti.

⁸Na'uli' Yesus: "Ku'uu-uli' -mi we'i ka'Aku' -nami toi-e. Jadi', ane Aku' mpu'u to nipali', pelele' -ramo doo-ku tohe'i hilou."

⁸Jēzus atbildēja: Es jums teicu, ka es esmu tas. Ja jūs mani meklējat, atstājiet tos, lai tie iet.

⁹(Hante lolita-na Yesus toe, madupa' -mi napa to na'uli' hi rala posampaya-na we'i: "Ngkai hawe'ea tauna to nuwai' -ka, uma ria haduaa to mporata silaka.")

⁹Lai piepildītos vārdi, ko Viņš bija teicis: Nevienu no tiem, ko Tu man devi, es nepazudināju.

¹⁰Ngkai ree, Simon Petrus mpowute' piho' -na, natime-ki hadua batua Imam Bohe, bela mpoholu tilinga ka'ana-na. Hanga' -na batua toei, Malkus.

¹⁰Tad Sīmanis Pēteris, kam bija zobens, izvilka to un cirta augstā priestera kalpam, un nocirta viņam labo ausi. Bet kalpa vārds bija Malhuss.

¹¹Na'uli' Yesus hi Petrus: "Unco' nculii' piho' -nu! Ha nu'uli' -kona kupetiboi' kaparia to naponoa' ami' -maka Tuama-kue?"

¹¹Tad Jēzus sacīja Pēterim: Bāz savu zobenu makstī! Vai man neizdzert to biķeri, ko devis man Tēvs?

¹²Ngkai ree, tantara to Roma hante tadulako-ra, pai' topojaga to Yahudi mpohoko' Yesus, rahoo',

¹²Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu.

¹³pai' -i rakeni hilou hi tomi Imam Bohe. Lomo' -na rakeni-i hilou hi Hanas, piniana-na Kayafas. Kayafas toei Imam Bohe hi mpae toe.

¹³Un tie aizveda Viņu vispirms pie Annas, jo tas bija tā gada augstā priestera Kaifas sievastēvs.

¹⁴Kayafas toe-mi to mpo'uli' -raka topoparenta to Yahudi wengi: "Agina-pi tau hadua mate mposampei ntodea."

¹⁴Bet Kaifa bija tas, kas jūdiem deva padomu, ka labāk vienam cilvēkam mirt tautas dēļ.

¹⁵Simon Petrus pai' hadua ana'guru ntani' -na mpotuku' Yesus. Ana'guru to hadua toei, pome'inca-na Imam Bohe. Jadi', mesua' -imi dohe Yesus hi berewe tomi Imam Bohe.

¹⁵Bet Jēzum sekoja Sīmanis Pēteris un otrs māceklis. Bet šis māceklis bija pazīstams augstajam priesterim, un viņš līdz ar Jēzu iegāja augstā priestera priekštelpā.

¹⁶Petrus mepopea hi mali-na, hi wobo' wala. Ngkai ree we'i, ana'guru to hadua toei, lou nculii' hi mali-na mpololitai tobine to mpojaga wobo', bona Petrus rapiliu mesua' dohe-na, pai' napo'ema' -i Petrus mesua' hi rala-na.

¹⁶Bet Pēteris stāvēja ārā pie durvīm. Tad otrs māceklis, kas bija pazīstams augstajam priesterim, iznāca, pateica durvju sargātājai un ieveda Pēteri iekšā.

¹⁷Tobine topojaga wobo' toei mpo'uli' -ki Petrus: "Ha bela iko wo'o ana'guru-na tauna toei-e lou?" Na'uli' Petrus: "Bela!"

¹⁷Tad kalpone, durvju sargātāja, sacīja Pēterim: Vai tu arī neesi viens no šī Cilvēka mācekļiem? Viņš sacīja: Neesmu.

¹⁸Nto'u toe, tempo lengi'. Jadi', ba hangkuja dua batua pai' topojaga mpobaa apu hi berewe hante wuri to morea', pai' -ra mokore ntololikia-na moneru. Petrus wo'o mokore pai' moneru dohe-ra.

¹⁸Bet kalpi un sulaiņi stāvēja ap oglēm un sildījās, jo bija auksts. Bet arī Pēteris stāvēja pie viņiem un sildījās.

¹⁹Hi rala tomi, Imam Bohe mpopekune' Yesus na'uli' -ki: "Hema omea-ra ana'guru-nue? Napa to nutudui' -raka?"

¹⁹Tad augstais priesteris jautāja Jēzum par Viņa mācekļiem un Viņa mācību.

²⁰Na'uli' Yesus: "Kabiasaa-ku, mololita hante kalonto' -lonto' -na hi hawe'ea tauna. Metudui' -a hi tomi posampayaa pai' hi Tomi Alata'ala, hi kabiasaa-ta kita' to Yahudi morumpu. Uma ria to kuwunii' -na.

²⁰Jēzus atbildēja viņam: Es atklāti runāju pasaulei; es vienmēr mācīju sinagogā un templī, kur sanāk visi jūdi, un neko es nerunāju slepeni.

²¹Jadi', napa pai' nupekune' -ae? Pekune' moto-ra-kowo to mpo'epe-a metudui'. Ra'inca moto mpai' napa to ku'uli'."

²¹Ko tu man jautā? Jautā tiem, kas dzirdēja, ko es tiem sacīju! Lūk, tie zina, ko es teicu.

²²Kana'uli' -na Yesus toe, hadua topojaga to mokore hi ncori-na mpohopo' -i, na'uli': "Daho' mpu'u-ko-kona mololita hewa tetu hi Imam Bohe-e!"

²²Bet kad Viņš to teica, viens no klātesošajiem kalpiem sita Jēzum vaigā, sacīdams: Vai tā Tu atbildi augstajam priesterim?

²³Na'uli' Yesus: "Ane uma makono to ku'uli', uli' lau-mi hi rehe'i napa sala' -ku. Tapi' ane makono lolita-ku, napa pai' nuhopo' -a?"

²³Jēzus atbildēja viņam: Ja es ļaunu runāju, pierādi ļaunumu, bet ja labi, kāpēc tu mani sit?

²⁴Ngkai ree, Hanas mpohubui topojaga mpokeni Yesus hilou hi Imam Bohe Kayafas. Nto'u toe, pale-na Yesus tehoo' oa' -pidi.

²⁴Tad Anna aizsūtīja Viņu sasietu pie augstā priestera Kaifas.

²⁵Simon Petrus, ria-i-pidi mokore pai' moneru ngkokore dohe topojaga. Ria tauna to mpo'uli' -ki: "Ha bela iko wo'o hadua ana'guru-nae?" Nasapu Petrus, na'uli': "Bela-kuwo aku'!"

²⁵Bet Sīmanis Pēteris stāvēja un sildījās. Tad viņam sacija: Vai arī tu neesi viens no Viņa mācekļiem? Viņš noliedza un sacīja: Neesmu.

²⁶Ria wo'o hi ree hadua batua Imam Bohe. Batua toei, ompi' tauna to naholu Petrus tilinga-na. Na'uli' batua toei mpo'uli' -ki Petrus: "Ha bela iko to kuhilo-e ngone hi pampa toe ria dohe Yesus-e?"

²⁶Viens no augstā priestera kalpiem, radinieks tam, kam Pēteris nocirta ausi, sacīja: Vai es tevi neredzēju pie Viņa dārzā?

²⁷Nasapu wo'o-mi Petrus, na'uli': "Bela!" Nto'u toe, turua' -mi manu'.

²⁷Tad Pēteris atkal noliedza; un tūdaļ gailis iedziedājās.

²⁸Mepupulo ngkii, Yesus rakeni ngkai tomi Kayafas hilou hi tomi gubernur. Topoparenta to Yahudi moto, uma-ra mesua' hi rala tomi gubernur, apa' gubernur toe, bela-i to Yahudi, pai' ane mesua' -ra hi rala tomi to bela tomi to Yahudi, jadi' babo' -ra ntuku' atura agama-ra, pai' uma-ra ma'ala ngkoni' pongkoni' Paskah.

²⁸Tad viņi veda Jēzu no Kaifas uz pārvaldnieka pili. Bija agrs rīts. Paši tie neiegāja pilī, lai neapgānītos, bet lai ēstu Lieldienas jēru.

²⁹Jadi', Gubernur Pilatus hilou hi mali-na mpohirua' -raka pai' napekune' -ra: "Napa to nipangadu' -ki tauna toii-e?"

²⁹Tad Pilāts izgāja ārā pie viņiem un sacīja: Kādu apsūdzību jūs ceļat pret šo cilvēku?

³⁰Ra'uli': "Ane ke bela-i tauna to dada'a, ke uma-i kibua' hi Tuama Gubernur."

³⁰Tie atbildēja viņam, sacīdami: Ja Viņš nebūtu ļaundaris, mēs Viņu tev nenodotu.

³¹Na'uli' Pilatus: "Keni hilou nculii', nipohurai-miki sala' -na ntuku' ada agama-ni moto-koiwo!" Ra'uli' to Yahudi toera: "Kai' -le, uma-kai rapiliu mpohuku' mate tauna."

³¹Tad Pilāts sacīja viņiem: Ņemiet jūs Viņu un tiesājiet Viņu pēc sava likuma! Bet jūdi sacīja viņam: Mums nav brīv nevienu nonāvēt.

³²(Toi majadi' bona madupa' napa to na'uli' Yesus mpolowa beiwa mpai' kamate-na.)

³²Tā piepildījās Jēzus vārdi, kādus Viņš teica, norādīdams to, kādā nāvē Viņš.mirs.

³³Ngkai ree, Pilatus mesua' nculii' hi rala tomi, napehubui bona Yesus rakeni hi nyanyoa-na, pai' napekune' -i: "Ha Iko mpu'u-mi Magau' to Yahudi-e?"

³³Tad Pilāts atkal iegāja pilī un iesauca Jēzu, un sacīja Viņam: Vai Tu esi jūdu Ķēniņš?

³⁴Na'uli' Yesus: "Pompekunea' tetu ngkai Gubernur moto, ba pololita tau ntani' -nadi?"

³⁴Jēzus atbildēja: Vai tu pats no sevis to saki, vai citi tev par mani stāstījuši?

³⁵Na'uli' Pilatus: "Kawe' to Yahudi-a! Hingka to Yahudi-nu moto-kowo hante imam pangkeni to mpokeni-ko hi aku' -e. Napa-di sala' to nubabehi-e?"

³⁵Pilāts atbildēja: Vai tad es esmu jūds? Tava tauta un augstie priesteri nodeva Tevi man. Ko Tu esi darījis?

³⁶Na'uli' Yesus: "Kamagaua' -ku bela ngkai dunia' toi. Ane rapa' -na magau' hi dunia' toi mpu'u-a, tauna to mpotuku' -a bate me'ewa bona neo' -a rahoko' pai' rapewai' hi topoparenta to Yahudi. Tapi' Kamagaua' -ku bela ngkai dunia' toi."

³⁶Jēzus atbildēja: Mana valstība nav no šīs pasaules. Ja mana valstība būtu no šīs pasaules, tad mani kalpi cīnītos par to, lai es netiktu nodots jūdiem. Bet tagad mana valstība nav no šejienes.

³⁷Na'uli' wo'o-mi Pilatus: "Ane wae-di, magau' mpu'u-ko?" Na'uli' Yesus: "Iko moto to mpo'uli' Aku' toi magau'. Pai' -a putu hi dunia' toi, bona mpo'uli' napa to makono. Tauna to mpokono napa to makono, bate mpangala' lolita-ku."

³⁷Tad Pilāts sacīja Viņam: Tātad Tu esi Ķēniņš? Jēzus atbildēja: Tu saki, ka esmu Ķēniņš. Tāpēc es esmu dzimis un tāpēc pasaulē nācis, lai apliecinātu patiesību. Ikviens, kas no patiesības ir, klausa manu balsi.

³⁸Hampetompoi' Pilatus: "Ah! Napa-i to nu'uli' makono tetu-e?"

³⁸Pilāts Viņam sacīja: Kas ir patiesība? Un viņš, to pateicis, atkal izgāja pie jūdiem un sacīja tiem: Es neatrodu pie Viņa nekādas vainas.

³⁹Aga, ane ntuku' -ki ada-ni lalau, butu mpae-na hi Eo Paskah, kubahaka-kokoi hadua to ratarungku', ba hema konoa-ni. Jadi', beiwa: dota-koi ane kubahaka-kokoi Magau' to Yahudi toii-e?"

³⁹Bet jums ir ieradums, ka es jums Lieldienās vienu atbrīvoju. Ja vēlaties, es atlaidīšu jums jūdu Ķēniņu?

⁴⁰Mejeu' -ra ra'uli': "Neo', neo' Hi'a! Agina Barabas!" (Barabas toe, hadua toperampaki.)

⁴⁰Tad visi atkal kliedza, sacīdami: Viņu ne, bet Barabu! Bet Baraba bija laupītājs.