1Hi eo Mingku mepupulo ngkii, mobee-bengi-pidi, Maria Magdalena hilou hi daeo'. Rata hi ria, nahilo-hawo, watu po'unca-nae tederu' -mi ngkai wobo' daeo'.
1Pirmajā nedēļas dienā, rīta agrumā, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna atnāca pie kapa un redzēja akmeni noveltu no kapa.
2Pokeno-nami hilou hi Simon Petrus pai' ana'guru to hadua to nape'ahi' Yesus, na'uli' -raka: "Ra'ala' -mi-hana woto Pue' ngkai daeo', pai' uma ki'incai hiapa karatu'ua-na!"
2Tad viņa skriešus devās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un sacīja viņiem: Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur tie Viņu nolikuši.
3Hilou-ramo Petrus hante ana'guru to hadua toei hi daeo'.
3Tad Pēteris un otrs māceklis izgāja un atnāca pie kapa.
4Roduaa-ra mokeno, aga meliu kagasi-na ana'guru to hadua ngkai Petrus, toe pai' ri'ulu-i-hana rata hi daeo'.
4Abi viņi skrēja reizē; bet otrs māceklis skrēja ātrāk nekā Pēteris un nonāca pie kapa pirmais.
5Mengkabungku' -i mpelongi' hi rala-na, aga uma-i ulu mesua'. Nahilo-hawo kain to rahompui' -ki Yesus bate-na moto hi ree.
5Un viņš noliecās un redzēja noliktu audeklu, tomēr iekšā negāja.
6Simon Petrus rata ngkabokoa', kaliliu mesua'. Nahilo wo'o-hawo kain hompu' -na hi ree.
6Tad, viņam sekodams, atnāca Sīmanis Pēteris, iegāja kapā un redzēja noliktu audeklu.
7Aga kain to rapopohoo' -ki woo' -na Yesus, telulu pai' tetu'u ntani'.
7Un sviedrauts, kas bijis uz Viņa galvas, nebija nolikts pie audekla, bet atsevišķi satīts savā vietā.
8Ngkai ree, ana'guru to hadua, to ri'ulu rata hi daeo' we'i, mesua' wo'o-imi-hawo mpohilo, pai' napangala' -mi.
8Tad iegāja arī tas māceklis, kas pirmais atnāca pie kapa un redzēja un ticēja.
9Duu' rata hi eo toe, ko'ia oa' rapaha napa to te'uki' hi rala Buku Tomoroli' owi to mpo'uli': Yesus kana tuwu' nculii'.
9Jo viņi vēl neizprata Rakstus, ka Viņam vajadzēja no miroņiem augšāmcelties.
10Oti toe, nculii' -ramo ana'guru to rodua toera hilou hi tomi-ra.
10Tad mācekļi atkal atgriezās savā mītnē.
11Aga Maria Magdalena mokore hi mali daeo', ntora geo'. Bula-na geo', mengkabungku' -i melongi' hi rala daeo'.
11Bet Marija stāvēja ārā pie kapa un raudāja. Un, vēl raudādama, viņa noliecās un paskatījās kapā.
12Nahilo-hawo rodua mala'eka, moheai to bula, mohura-ra hi karatu'ua woto-na Yesus wengi, hadua tono' hi woo' -na, to hadua tono' hi witi' -na.
12Un viņa redzēja divus eņģeļus baltās drānās sēžam: vienu galvgalī un otru kājgalī, kur bija novietotas Jēzus miesas.
13Mepekune' mala'eka toera hi Maria ra'uli': "Napa pai' geo' -ko?" Na'uli' Maria: "Apa' ra'ala' -imi Pue' -ku ngkai rei, pai' uma ku'incai hiapa karatu'ua-na."
13Viņi tai sacīja: Sieviet, ko tu raudi? Viņa tiem sacīja: Tāpēc, ka tie manu Kungu aiznesuši, un es nezinu, kur tie Viņu likuši.
14Ngkai ree, me'ili' -i Maria, nahilo-hawo hadua tauna mokore hi tilingkuria-na. Ntaa' Yesus-midi-hana, aga uma na'incai Kayesus-na.
14To sacījusi, viņa pagriezās atpakaļ un redzēja Jēzu stāvam, bet nezināja, ka tas Jēzus.
15Mepekune' Yesus hi Maria: "Napa pai' geo' -ko totina? Hema to nupali'?" Na'uli' -hawo we'i Maria, pue' pampa moto to nahilo toe-e. Toe pai' na'uli' -ki: "Ane Iko Tuama to mpo'ala' woto-nae, tudo' -ka-kuwo hiapa pontu'ua-nu, bona ku'ala' -i."
15Jēzus sacīja viņai: Sieviet, ko raudi? Ko tu meklē? Tā, domādama, ka tas dārznieks, sacīja Viņam: Kungs, ja tu Viņu aiznesi, tad saki man, kur tu Viņu liki, un es Viņu paņemšu.
16Na'uli' Yesus: "Maria." Pe'ili' -nami Maria hi Yesus, pai' na'uli' hi rala basa Yahudi: "Rabuni!" (batua-na: "Guru").
16Jēzus sacīja viņai: Marija! Tā apgriezās un sacīja Viņam: Rabboni! kas nozīmē: Mācītāj!
17Na'uli' Yesus mpo'uli' -ki Maria: "Neo' -a ulu nukamu, apa' ko'ia-a mengkahe' hilou hi Tuama-ku. Hilou-ko hi ompi' -ku, uli' -raka kahilou-ku hi Tuama-ku bo Tuama-ni, Alata'ala-ku bo Alata'ala-ni."
17Jēzus sacīja viņai: Nepieskaries man, jo es vēl neesmu aizgājis pie sava Tēva, bet ej pie maniem brāļiem un saki viņiem: es aizeju pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.
18Kahilou-nami Maria Magdalena mpohirua' -raka ana'guru-na Yesus pai' na'uli': "Kuhilo-imi-kuna Pue'!" Pai' naparata-raka hawe'ea to na'uli' Yesus.
18Tad Marija Magdalēna aizgāja un paziņoja mācekļiem: Es redzēju Kungu, un to Viņš man pateica.
19Ngkabengia eo Mingku toe, ana'guru-na Yesus morumpu hi tomi to tehohoki wobo' -na, apa' mpoka'eka' -ra topoparenta to Yahudi. Muu-mule' rata-imi Yesus mokore hi laintongo' -ra, pai' natabe-ra, na'uli': "Kalompea' rata hi koi'."
19Kad tanī pat pirmajā nedēļas dienā, vakaram iestājoties, aiz bailēm no jūdiem durvis, kur mācekļi bija sapulcējušies, bija aizslēgtas, Jēzus atnāca un nostājās viņu vidū, un sacīja tiem: Miers jums!
20Oti toe, natudo' -miraka pale pai' lumpeha-na. Uma-pi mowo kagoe' -ra mpohilo Pue' -ra.
20Un Viņš, to pateicis, tiem rādīja rokas un sānus. Tad mācekļi, redzēdami Kungu, kļuva līksmi.
21Na'uli' tena Yesus: "Kalompea' rata hi koi'. Hewa Tuama-ku mposuro-a, wae wo'o Aku' mposuro-koi."
21Tad Viņš atkal tiem sacīja: Miers jums! Kā mans Tēvs sūtījis mani, tā es jūs sūtu.
22Oti toe, natuwui' -ramo hante inoha' -na pai' na'uli': "Doa-mokoi Inoha' Tomoroli'.
22To pateicis, Viņš dvesa un sacīja tiem: Saņemiet Svēto Garu!
23Hema-hema to ni'ampungi jeko' -ra, Alata'ala to mpo'ampungi-ra. Ane uma ni'ampungi jeko' -ra, Alata'ala uma mpo'ampungi-ra."
23Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam tos aizturēsiet, tiem tie būs aizturēti.
24Tomas, hadua ngkai to hampulu' rodua ana'guru Yesus, to ra'atu Ntomoropa', uma-i-hana ria hante doo-na nto'u karata-na Yesus toe.
24Bet Toms, viens no tiem divpadsmit, saukts Dvīnis, nebija pie viņiem, kad atnāca Jēzus.
25Toe pai' doo-na ntora mpo'uli' -ki: "Kihilo-imi-kaina Pue'!" Na'uli' Tomas: "Ane ko'ia kuhiloi pakua' to hi pale-na pai' ku'unco' karawe-ku hi pakua' toe, pai' ane ko'ia ku'unco' pale-ku hi jaloa to hi lumpeha-na, bate uma kupangala'."
25Tad pārējie mācekļi sacīja viņam: Mēs redzējām Kungu. Bet viņš sacīja tiem: Ja es neredzēšu naglu rētas Viņa rokās un savu pirkstu neielikšu naglu rētās, un savu roku neielikšu Viņa sānos, es neticēšu.
26Eo Mingku boko', morumpu wo'o-ramo ana'guru-na hi rala tomi. Nto'u toe, Tomas, ria wo'o-imi-hawo dohe-ra. Tehohoki omea wobo', aga nau' wae, muu-mule' rata-imi Yesus mokore hi laintongo' -ra, na'uli' -raka: "Kalompea' rata hi koi'."
26Un pēc astoņām dienām atkal Viņa mācekļi un arī Toms bija iekšā. Un durvis bija aizslēgtas. Jēzus atnāca un nostājās starp viņiem, un sacīja: Miers jums!
27Oti toe, na'uli' mpo'uli' -ki Tomas: "Tu'u-mi karawe-nu hi rei, pai' hilo pakua' to hi pale-ku. Mai pale-nu, nupe'unco' hi rala jaloa to hi lumpeha-ku. Neo' -pi morara' nono-nu. Pangala' -mi!"
27Pēc tam Viņš sacīja Tomam: Sniedz šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un sniedz šurp savu roku un liec to manos sānos, un neesi neticīgs, bet ticīgs!
28Na'uli' Tomas: "Pue' -ku! Alata'ala-ku!"
28Toms atbildēja Viņam, sacīdams: Mans Kungs un mans Dievs!
29Na'uli' Yesus mpo'uli' -ki: "Mepangala' -ko apa' nuhilo-ama. Marasi' -ra tauna to mepangala' hi Aku', nau' ko'ia-a rahiloi."
29Jēzus sacīja viņam: Tom, tu ticēji tāpēc, ka tu mani redzēji. Svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet ir ticējuši.
30Wori' -pidi tanda mekoncehi to nababehi Yesus pai' to rasabii' ana'guru-na, aga uma te'uki' omea hi rala sura toi.
30Vēl daudz citus brīnumus Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav rakstīti šinī grāmatā.
31Aga napa to ku'uki' hi rehe'i, ku'uki' bona nipangala' Kayesus-na Magau' Topetolo', Ana' Alata'ala, pai' bona mporata-koi katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na ngkai pepangala' -ni hi Hi'a.
31Bet šis ir rakstīts, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs ticēdami iemantotu dzīvību Viņa vārdā.