¹Jadi', apa' lawi' monoa' -tamo hi poncilo Alata'ala ngkai pepangala' -tae, lompe' -mi posidai' -ta hante Alata'ala sabana Pue' -ta Yesus Kristus.

¹Tātad mums, ticībā attaisnotajiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,

²Apa' petauntongoi' -na Yesus Kristus toe mpopohintuwu' -ta hante Alata'ala sabana pepangala' -ta, bona tarasai kabula rala-na Alata'ala to tarata-mi toe-e lau. Pai' goe' nono-ta, apa' moroho poncarumakaa-ta kamporata-ta mpai' bagia hi rala kabohe tuwu' -na Alata'ala.

²Caur Viņu, pateicoties ticībai, mums ir pieeja žēlastībai, kurā mēs stāvam un dižojamies cerībā uz Dieva bērnu svētlaimību.

³Pai' uma muntu' toe, goe' wo'o nono-ta hi rala kaparia to mporumpa' -ta. Apa' ta'inca, ngkai kaparia toe kita' jadi' ntaha.

³Bet nevien tas: mēs gavilējam ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada pacietību,

⁴Pai' ane jadi' ntaha-ta-damo, ma'ala-ta mpodagi pesori, duu' -na Alata'ala mpokono po'ingku-ta. Pai' ane ta'inca kanapokono-na Alata'ala po'ingku-ta, bate kamoroo-rohoa-mi poncarumakaa-ta hi Alata'ala.

⁴Pacietība - pastāvību, pastāvība - cerību,

⁵Pai' ane ncarumaka Alata'ala-ta-damo, uma-ta mpai' hala'ulu. Napadupa' hawe'ea janci-na hi kita'. Ta'inca toe, apa' tarasai ahi' Alata'ala hi rala nono-ta ngkai pobago-na Inoha' Tomoroli' to nawai' -taka.

⁵Bet cerība nepamet kaunā, jo Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs;

⁶Hewa toi-mi ahi' Alata'ala hi kita': hi tempo to napakatantu Alata'ala, nto'u-na uma ria karohoa-ta mpotulungi woto-ta moto, nto'u toe-mi Kristus mate mposampei-ta. Hiaa' bo nto'u toe, molaa-ta ngkai Alata'ala.

⁶Jo kāpēc Kristus miris par mums, grēciniekiem, īstajā laikā, kad mēs vēl bijām slimi?

⁷Hi gau' manusia', molaka tarua' tauna to dota mate mposampei doo-na to uma masala'. Ane doo-na toe tauna to lompe' lia nono-na, meka' ria moto nte hadua to daho' mate mposampei-i.

⁷Jo neviens taču nemirst par taisnīgo, par labo varbūt kāds uzņemtos mirt.

⁸Aga uma hewa toe ahi' Alata'ala. Alata'ala mpopehuwu ahi' -na hi kita' nto'u-ta mojeko' -pidi. Apa' bula-ta mojeko' -pidi, Kristus mate mposampei-ta.

⁸Bet Dievs apliecina savu mīlestību uz mums, jo īstajā laikā, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki,

⁹Jadi' toe-e, monoa' -tamo hi poncilo Alata'ala sabana raa' Yesus to mate mpohompo' jeko' -ta. Toe pai' monoto tena ta'inca katebahaka-ta mpai' ngkai roe Alata'ala hi Eo Kiama sabana petauntongoi' -na Yesus toe.

⁹Kristus mūsu dēļ nomira. Tāpēc jo vairāk tagad, viņa asinīs taisnoti, mēs caur Viņu būsim glābti no dusmām.

¹⁰Ri'ulu, bula-ta mosisala-pidi hante Alata'ala, nahubui Ana' -na mate mposampei-ta, alaa-na hintuwu' -tamo hante Alata'ala. Jadi', hewa toe lau hintuwu' -tamo hante Alata'ala, pai' Yesus tuwu' liu-liu dohe-ta. Toe pai' hangkedi' kanoto-na katebahaka-ta mpai' ngkai roe Alata'ala hi Eo Kiama.

¹⁰Jo ja mēs tad, kad bijām ienaidnieki, tikām izlīdzināti ar Dievu Viņa Dēla nāvē, tad jo vairāk, būdami jau izlīdzināti, mēs būsim glābti Viņa dzīvībā.

¹¹Pai' uma muntu' toe, goe' nono-ta mpokagoe' posidaia' -ta hante Alata'ala to tarata sabana Pue' -ta Yesus Kristus. Apa' ngkai Yesus Kristus toe, hintuwu' -tamo hante Alata'ala.

¹¹Bet nevien tas: mēs dižojamies Dievā caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurā mēs tagad esam ieguvuši izlīdzināšanu.

¹²Jeko' ria hi rala dunia' sabana tau hadua to mpotiboki hawa' Alata'ala, hi'a-mi Adam. Pai' ngkai jeko' -na Adam toe-mi alaa-na ria-mi kamatea hi rala dunia'. Ngkai jeko' Adam toe-mi, pai' hawe'ea muli-na jadi' topojeko', alaa-na hawe'ea manusia' kana mate.

¹²Tāpēc, kā caur vienu cilvēku pasaulē nācis grēks un ar grēku - nāve, tā nāve pārgāja uz visiem cilvēkiem, jo visi viņā grēkojuši.

¹³Owi, kako'ia-na ria Atura Pue' to naparata Musa, mojeko' moto hawe'ea manusia'. Aga ane uma ria atura to rawai' -raka manusia', uma-ra ma'ala ratuntu' ngkai jeko' -ra.

¹³Jo līdz likumam pasaulē bija grēks, bet grēks netika pieskaitīts, jo nebija likuma.

¹⁴Tapi' nau' wae, ngkai tempo Adam duu' rata hi tempo nabi Musa, kamatea mpokuasai hawe'ea manusia'. Nau' uma-ra mpotiboki hawa' Alata'ala hewa to natiboki Adam, bate mate moto-ra hibalia hante Adam.

¹⁴Bet no Ādama līdz Mozum nāve valdīja arī pār tiem, kas nebija apgrēkojušies līdzīgi Ādamam, kas ir Nākamā attēls.

¹⁵Aga pobago Adam pai' pobago Yesus mosisala mpu'u. Pewai' mara Alata'ala hi kita' meliu kabohe-na ngkai petiboki-na Adam. Ngkai petiboki-na Adam, hawe'ea manusia' mate. Tapi' meliu mpu'u kalompe' nono-na Alata'ala to nawai' mara hi manusia' hante petauntongoi' Yesus Kristus.

¹⁵Bet ar žēlastības dāvanu nav tā kā ar pārkāpumu; jo, ja viena noziedzības dēļ daudzi miruši, tad jo vairāk Dieva žēlastība un viena cilvēka, Jēzus Kristus, žēlastības dāvana pārpilnībā nākusi pār daudziem.

¹⁶Pewai' mara Alata'ala hi kita' mosisala hante jeko' Adam. Tau hadua toei mpotiboki hawa' Alata'ala, alaa-na hawe'ea tauna jadi' masala' hi poncilo Alata'ala pai' kana rahuku'. Tapi' ngkai pewai' mara Alata'ala hi kita', napori hawe'ea petiboki-ta pai' na'uli' kamonoa' -ta hi poncilo-na.

¹⁶Un nav ar žēlastības dāvanu tāpat kā viena grēka dēļ, jo lēmums pazudināšanai gan nācis viena grēka dēļ, bet žēlastība nākusi attaisnošanai no daudziem grēkiem.

¹⁷Ngkai petiboki-na tau hadua toei, hawe'ea tauna bate kana mate sabana posidaia' -ra hante tau hadua toei. Tapi' meliu mpu'u kabohe pobabehi-na tauna to hadua, Hi'a-mi Yesus Kristus! Hema to mepangala' hi Hi'a, mporata-ramo kuasa pai' katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na. Mporata-ra toe hewa pewai' mara ngkai Alata'ala apa' bohe lia pe'ahi' -na hi kita'. Na'uli' kamonoa' -ta hi poncilo-na sabana posidaia' -ta hante Yesus Kristus.

¹⁷Jo ja viena vainas dēļ nāve kļuva valdniece caur vienu, tad jo vairāk tie, kas pārpilnībā saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas, būs valdnieki dzīvībā caur Vienu, Jēzu Kristu.

¹⁸Jadi', ngkai petiboki-na Adam toe, hawe'ea tauna jadi' masala' pai' masipato' rahuku'. Wae wo'o, ngkai pobabehi-na Yesus to monoa' toe, hawe'ea tauna ma'ala jadi' monoa' -mi hi poncilo Alata'ala pai' -ra mporata katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na.

¹⁸Tātad, kā viena vainas dēļ pār visiem cilvēkiem nākusi pazudināšana, tā Viena taisnības dēļ pār visiem cilvēkiem nācis attaisnojums dzīvībai.

¹⁹Adam toei, uma-i mengkoru hi parenta Alata'ala, alaa-na wori' tauna jadi' topojeko' -mi. Wae wo'o-hawo Yesus, mengkoru-i hi parenta Alata'ala, pai' ngkai pengkoru-na toe-mi, wori' tauna jadi' monoa' hi poncilo Alata'ala.

¹⁹Jo kā viena cilvēka nepaklausības dēļ daudzi kļuvuši grēcinieki, tā arī Viena paklausības dēļ daudzi kļuvuši taisnīgi.

²⁰Ane Atura Pue' to naparata Musa, patuju-na Alata'ala mpowai' Atura toe hi manusia' bona lonto' kamasala' -ra, apa' wori' petiboki-ra hi Atura-na toe. Tapi' nau' hewa apa-mi kabohe-na jeko' manusia', kaboo-bohea lau-di kabula rala Alata'ala hi manusia'!

²⁰Bet starpā nācis likums, lai grēks ietu vairumā; bet kur pārpilnībā grēks, tur vēl lielākā pārpilnībā ir žēlastība,

²¹Ri'ulu jeko' to mokuasa hi rala katuwu' hawe'ea manusia', alaa-na hawe'ea manusia' kana rahuku' mate pai' ragaa' ngkai Alata'ala. Aga hewa toe lau, kabula rala Alata'ala-mi to mokuasa hi rala katuwu' -ta. Ngkai kabula rala-na toe, Alata'ala mpo'uli' kamonoa' -ta hi poncilo-na pai' nawai' -ta katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na sabana petauntongoi' -na Yesus Kristus Pue' -ta.

²¹Lai, tāpat kā grēks valdījis nāvei, tā arī žēlastība caur taisnību mūžīgai dzīvei caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.