¹Therefore we ought to give the more earnest heed to the things which we have heard, lest at any time we should let them slip.

¹Tāpēc mums jo vairāk jāievēro tas, ko dzirdējām, lai mēs kādreiz nepazustu.

²For if the word spoken by angels was stedfast, and every transgression and disobedience received a just recompence of reward;

²Jo, ja caur eņģeļiem sacītais vārds ir bijis stiprs un katrs pārkāpums un nepaklausība saņēmusi taisnīgu atmaksu.

³How shall we escape, if we neglect so great salvation; which at the first began to be spoken by the Lord, and was confirmed unto us by them that heard him;

³Kā tad mēs izbēgsim, ja neievērosim tik lielu pestīšanu, ko sākumā pasludinājis Kungs? To nostiprināja tie, kas dzirdēja.

⁴God also bearing them witness, both with signs and wonders, and with divers miracles, and gifts of the Holy Ghost, according to his own will?

⁴Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm un brīnumiem, un dažādiem vareniem darbiem, izdalot Svētā Gara dāvanas pēc sava prāta.

⁵For unto the angels hath he not put in subjection the world to come, whereof we speak.

⁵Jo ne eņģeļiem Dievs pakļāva nākamo pasauli, par ko runājam.

⁶But one in a certain place testified, saying, What is man, that thou art mindful of him? or the son of man that thou visitest him?

⁶Bet kādā vietā kāds apliecināja, sacīdams: Kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, vai cilvēka dēls, ka Tu viņu apmeklē?

⁷Thou madest him a little lower than the angels; thou crownedst him with glory and honour, and didst set him over the works of thy hands:

⁷Tu padarīji viņu tik nedaudz zemāku par eņģeļiem; ar godu un slavu Tu to kronēji un nostādīji viņu pāri savam roku darbam.

⁸Thou hast put all things in subjection under his feet. For in that he put all in subjection under him, he left nothing that is not put under him. But now we see not yet all things put under him.

⁸Visu Tu noliki zem tā kājām. Jo, pakļāvis viņam visu, Viņš nekā nav atstājis tam nepakļauta; bet tagad vēl mēs neredzam, ka viss viņam pakļauts.

⁹But we see Jesus, who was made a little lower than the angels for the suffering of death, crowned with glory and honour; that he by the grace of God should taste death for every man.

⁹Mēs gan redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi bija zemāk nostādīts par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ kronētu ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi par visiem.

¹⁰For it became him, for whom are all things, and by whom are all things, in bringing many sons unto glory, to make the captain of their salvation perfect through sufferings.

¹⁰Jo pieklājas Tam, kura dēļ un caur kuru viss ir, kas daudzus bērnus veda godībā, pestīšanas devēju caur ciešanām padarīt pilnīgu.

¹¹For both he that sanctifieth and they who are sanctified are all of one: for which cause he is not ashamed to call them brethren,

¹¹Jo visi ir no Viena: tas, kas svētdara un tie, kas tiek svētdarīti. Tāpēc arī Viņš nekaunējās tos saukt par brāļiem, sacīdams:

¹²Saying, I will declare thy name unto my brethren, in the midst of the church will I sing praise unto thee.

¹²Es Tavu vārdu pasludināšu saviem brāļiem, draudzes priekšā es Tevi cildināšu.

¹³And again, I will put my trust in him. And again, Behold I and the children which God hath given me.

¹³Un atkal: Es Viņam uzticos. Un atkal: Lūk, es un mani bērni, kurus Dievs man devis. (Is 8,17-18)

¹⁴Forasmuch then as the children are partakers of flesh and blood, he also himself likewise took part of the same; that through death he might destroy him that had the power of death, that is, the devil;

¹⁴Tā kā bērniem kopīgi ir miesa un asinis, tad arī Viņš tāpat to pieņēmis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam vara pār nāvi, tas ir, velnu,

¹⁵And deliver them who through fear of death were all their lifetime subject to bondage.

¹⁵Un atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu dzīvi bija padoti verdzībai.

¹⁶For verily he took not on him the nature of angels; but he took on him the seed of Abraham.

¹⁶Jo Viņš nekur nerūpējas par eņģeļiem, bet rūpējas par Ābrahama pēcnācējiem.

¹⁷Wherefore in all things it behoved him to be made like unto his brethren, that he might be a merciful and faithful high priest in things pertaining to God, to make reconciliation for the sins of the people.

¹⁷Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai kļūtu žēlsirdīgs un uzticīgs augstais priesteris Dievam tautas grēku izlīdzināšanai.

¹⁸For in that he himself hath suffered being tempted, he is able to succour them that are tempted.

¹⁸Jo tāpēc, ka Viņš cietis un ticis kārdināts, Viņš spējīgs palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.