1James, a servant of God and of the Lord Jesus Christ, to the twelve tribes which are scattered abroad, greeting.
1Jēkabs, Dieva un mūsu Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina divpadsmit ciltis, kas dzīvo izklīdinātas.
2My brethren, count it all joy when ye fall into divers temptations;
2Mani brāļi, uzskatiet to kā lielu prieku, ka jūs piemeklē dažādi kārdinājumi,
3Knowing this, that the trying of your faith worketh patience.
3Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pacietību!
4But let patience have her perfect work, that ye may be perfect and entire, wanting nothing.
4Bet pacietība parādās pilnīgā darbā, lai jūs būtu pilnīgi, nepeļami un bez kādiem trūkumiem.
5If any of you lack wisdom, let him ask of God, that giveth to all men liberally, and upbraideth not; and it shall be given him.
5Ja kādam no jums trūkst gudrības, lai izlūdzas to no Dieva, kas visiem dod bagātīgi un bez pārmetumiem, un tā viņam tiks dota.
6But let him ask in faith, nothing wavering. For he that wavereth is like a wave of the sea driven with the wind and tossed.
6Bet lai lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, tas līdzīgs jūras vilnim, ko vējš dzenā un mētā.
7For let not that man think that he shall receive any thing of the Lord.
7Lai tāds cilvēks nedomā kaut ko no Kunga saņemt.
8A double minded man is unstable in all his ways.
8Vīrs, kam dalīta dvēsele, ir nepastāvīgs visos savos ceļos.
9Let the brother of low degree rejoice in that he is exalted:
9Bet lai pazemīgais brālis lepojas savā paaugstināšanā,
10But the rich, in that he is made low: because as the flower of the grass he shall pass away.
10Bet bagātais savā pazemībā, jo kā zāles zieds viņš izzudīs.
11For the sun is no sooner risen with a burning heat, but it withereth the grass, and the flower thereof falleth, and the grace of the fashion of it perisheth: so also shall the rich man fade away in his ways.
11Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā. Tāpat bagātais nonīks savās gaitās.
12Blessed is the man that endureth temptation: for when he is tried, he shall receive the crown of life, which the Lord hath promised to them that love him.
12Svētīgs tas vīrs, kas panes pārbaudījumus, jo pārbaudīts tas saņems dzīvības kroni, ko Dievs apsolīja tiem, kas Viņu mīl.
13Let no man say when he is tempted, I am tempted of God: for God cannot be tempted with evil, neither tempteth he any man:
13Neviens kārdināšanā lai nesaka, ka Dievs to kārdina, jo Dievu nevar kārdināt uz ļaunu, un Viņš nevienu nekārdina.
14But every man is tempted, when he is drawn away of his own lust, and enticed.
14Bet katru kārdina viņa paša kārība, kas to vilina un valdzina.
15Then when lust hath conceived, it bringeth forth sin: and sin, when it is finished, bringeth forth death.
15Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet padarītais grēks dzemdē nāvi.
16Do not err, my beloved brethren.
16Tādēļ nemaldieties, mani mīļie brāļi!
17Every good gift and every perfect gift is from above, and cometh down from the Father of lights, with whom is no variableness, neither shadow of turning.
17Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes. Tā nāk no gaismas Tēva, kurā nav pārmaiņas, nedz pārgrozības ēnas.
18Of his own will begat he us with the word of truth, that we should be a kind of firstfruits of his creatures.
18Labprātīgi Viņš mūs dzemdinājis ar patiesības vārdu, lai mēs būtu Viņa radījumu pirmdzimtie.
19Wherefore, my beloved brethren, let every man be swift to hear, slow to speak, slow to wrath:
19Ziniet, mani mīļie brāļi: katrs cilvēks, lai čakls klausīties, bet lēns runāt un lēns dusmoties.
20For the wrath of man worketh not the righteousness of God.
20Jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.
21Wherefore lay apart all filthiness and superfluity of naughtiness, and receive with meekness the engrafted word, which is able to save your souls.
21Tāpēc, atmezdami katru netīrību un ļaunuma pārpilnību, lēnprātībā saņemiet iesēto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles!
22But be ye doers of the word, and not hearers only, deceiving your own selves.
22Esiet vārda izpildītāji, bet ne tikai klausītāji, paši sevi apmānīdami,
23For if any be a hearer of the word, and not a doer, he is like unto a man beholding his natural face in a glass:
23Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, bet ne izpildītājs, tas līdzīgs vīram, kas skata savus sejas vaibstus spogulī.
24For he beholdeth himself, and goeth his way, and straightway forgetteth what manner of man he was.
24Sevi aplūkojis, tas aiziet un tūliņ aizmirst, kāds viņš bija.
25But whoso looketh into the perfect law of liberty, and continueth therein, he being not a forgetful hearer, but a doer of the work, this man shall be blessed in his deed.
25Bet kas uzmanīgi ieskatās pilnīgās brīvības likumā un paliek tanī, tas nav palicis aizmāršīgs klausītājs, bet darba darītājs, tas būs svētīgs savā darbībā.
26If any man among you seem to be religious, and bridleth not his tongue, but deceiveth his own heart, this man's religion is vain.
26Ja kāds domā, ka tas ir dievbijīgs, un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tad viņa dievbijība ir tukša.
27Pure religion and undefiled before God and the Father is this, To visit the fatherless and widows in their affliction, and to keep himself unspotted from the world.
27Tīra un neaptraipīta dievbijība Dieva Tēva priekšā ir tad, ja apmeklē bēdās bāreņus un atraitnes un sevi pasargā neaptraipītu no šīs pasaules.