¹Jesus went unto the mount of Olives.

¹Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.

²And early in the morning he came again into the temple, and all the people came unto him; and he sat down, and taught them.

²Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.

³And the scribes and Pharisees brought unto him a woman taken in adultery; and when they had set her in the midst,

³Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

⁴They say unto him, Master, this woman was taken in adultery, in the very act.

⁴Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.

⁵Now Moses in the law commanded us, that such should be stoned: but what sayest thou?

⁵Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).

⁶This they said, tempting him, that they might have to accuse him. But Jesus stooped down, and with his finger wrote on the ground, as though he heard them not.

⁶To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.

⁷So when they continued asking him, he lifted up himself, and said unto them, He that is without sin among you, let him first cast a stone at her.

⁷Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).

⁸And again he stooped down, and wrote on the ground.

⁸Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.

⁹And they which heard it, being convicted by their own conscience, went out one by one, beginning at the eldest, even unto the last: and Jesus was left alone, and the woman standing in the midst.

⁹Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.

¹⁰When Jesus had lifted up himself, and saw none but the woman, he said unto her, Woman, where are those thine accusers? hath no man condemned thee?

¹⁰Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?

¹¹She said, No man, Lord. And Jesus said unto her, Neither do I condemn thee: go, and sin no more.

¹¹Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!

¹²Then spake Jesus again unto them, saying, I am the light of the world: he that followeth me shall not walk in darkness, but shall have the light of life.

¹²Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

¹³The Pharisees therefore said unto him, Thou bearest record of thyself; thy record is not true.

¹³Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.

¹⁴Jesus answered and said unto them, Though I bear record of myself, yet my record is true: for I know whence I came, and whither I go; but ye cannot tell whence I come, and whither I go.

¹⁴Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.

¹⁵Ye judge after the flesh; I judge no man.

¹⁵Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.

¹⁶And yet if I judge, my judgment is true: for I am not alone, but I and the Father that sent me.

¹⁶Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁷It is also written in your law, that the testimony of two men is true.

¹⁷Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).

¹⁸I am one that bear witness of myself, and the Father that sent me beareth witness of me.

¹⁸Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁹Then said they unto him, Where is thy Father? Jesus answered, Ye neither know me, nor my Father: if ye had known me, ye should have known my Father also.

¹⁹Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.

²⁰These words spake Jesus in the treasury, as he taught in the temple: and no man laid hands on him; for his hour was not yet come.

²⁰Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.

²¹Then said Jesus again unto them, I go my way, and ye shall seek me, and shall die in your sins: whither I go, ye cannot come.

²¹Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

²²Then said the Jews, Will he kill himself? because he saith, Whither I go, ye cannot come.

²²Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?

²³And he said unto them, Ye are from beneath; I am from above: ye are of this world; I am not of this world.

²³Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.

²⁴I said therefore unto you, that ye shall die in your sins: for if ye believe not that I am he, ye shall die in your sins.

²⁴Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.

²⁵Then said they unto him, Who art thou? And Jesus saith unto them, Even the same that I said unto you from the beginning.

²⁵Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.

²⁶I have many things to say and to judge of you: but he that sent me is true; and I speak to the world those things which I have heard of him.

²⁶Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.

²⁷They understood not that he spake to them of the Father.

²⁷Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.

²⁸Then said Jesus unto them, When ye have lifted up the Son of man, then shall ye know that I am he, and that I do nothing of myself; but as my Father hath taught me, I speak these things.

²⁸Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.

²⁹And he that sent me is with me: the Father hath not left me alone; for I do always those things that please him.

²⁹Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.

³⁰As he spake these words, many believed on him.

³⁰Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.

³¹Then said Jesus to those Jews which believed on him, If ye continue in my word, then are ye my disciples indeed;

³¹Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.

³²And ye shall know the truth, and the truth shall make you free.

³²Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.

³³They answered him, We be Abraham's seed, and were never in bondage to any man: how sayest thou, Ye shall be made free?

³³Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?

³⁴Jesus answered them, Verily, verily, I say unto you, Whosoever committeth sin is the servant of sin.

³⁴Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

³⁵And the servant abideth not in the house for ever: but the Son abideth ever.

³⁵Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.

³⁶If the Son therefore shall make you free, ye shall be free indeed.

³⁶Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

³⁷I know that ye are Abraham's seed; but ye seek to kill me, because my word hath no place in you.

³⁷Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.

³⁸I speak that which I have seen with my Father: and ye do that which ye have seen with your father.

³⁸Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.

³⁹They answered and said unto him, Abraham is our father. Jesus saith unto them, If ye were Abraham's children, ye would do the works of Abraham.

³⁹Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!

⁴⁰But now ye seek to kill me, a man that hath told you the truth, which I have heard of God: this did not Abraham.

⁴⁰Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.

⁴¹Ye do the deeds of your father. Then said they to him, We be not born of fornication; we have one Father, even God.

⁴¹Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!

⁴²Jesus said unto them, If God were your Father, ye would love me: for I proceeded forth and came from God; neither came I of myself, but he sent me.

⁴²Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.

⁴³Why do ye not understand my speech? even because ye cannot hear my word.

⁴³Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.

⁴⁴Ye are of your father the devil, and the lusts of your father ye will do. He was a murderer from the beginning, and abode not in the truth, because there is no truth in him. When he speaketh a lie, he speaketh of his own: for he is a liar, and the father of it.

⁴⁴Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.

⁴⁵And because I tell you the truth, ye believe me not.

⁴⁵Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.

⁴⁶Which of you convinceth me of sin? And if I say the truth, why do ye not believe me?

⁴⁶Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?

⁴⁷He that is of God heareth God's words: ye therefore hear them not, because ye are not of God.

⁴⁷Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.

⁴⁸Then answered the Jews, and said unto him, Say we not well that thou art a Samaritan, and hast a devil?

⁴⁸Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?

⁴⁹Jesus answered, I have not a devil; but I honour my Father, and ye do dishonour me.

⁴⁹Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.

⁵⁰And I seek not mine own glory: there is one that seeketh and judgeth.

⁵⁰Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.

⁵¹Verily, verily, I say unto you, If a man keep my saying, he shall never see death.

⁵¹Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.

⁵²Then said the Jews unto him, Now we know that thou hast a devil. Abraham is dead, and the prophets; and thou sayest, If a man keep my saying, he shall never taste of death.

⁵²Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.

⁵³Art thou greater than our father Abraham, which is dead? and the prophets are dead: whom makest thou thyself?

⁵³Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?

⁵⁴Jesus answered, If I honour myself, my honour is nothing: it is my Father that honoureth me; of whom ye say, that he is your God:

⁵⁴Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.

⁵⁵Yet ye have not known him; but I know him: and if I should say, I know him not, I shall be a liar like unto you: but I know him, and keep his saying.

⁵⁵Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.

⁵⁶Your father Abraham rejoiced to see my day: and he saw it, and was glad.

⁵⁶Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).

⁵⁷Then said the Jews unto him, Thou art not yet fifty years old, and hast thou seen Abraham?

⁵⁷Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?

⁵⁸Jesus said unto them, Verily, verily, I say unto you, Before Abraham was, I am.

⁵⁸Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

⁵⁹Then took they up stones to cast at him: but Jesus hid himself, and went out of the temple, going through the midst of them, and so passed by.

⁵⁹Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.