¹The same day went Jesus out of the house, and sat by the sea side.

¹Tanī dienā Jēzus izgāja no mājas un apsēdās jūrmalā.

²And great multitudes were gathered together unto him, so that he went into a ship, and sat; and the whole multitude stood on the shore.

²Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu. Tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Visi ļaudis stāvēja krastā.

³And he spake many things unto them in parables, saying, Behold, a sower went forth to sow;

³Un Viņš daudz runāja tiem līdzībās, sacīdams: Lūk, sējējs izgāja sēt.

⁴And when he sowed, some seeds fell by the way side, and the fowls came and devoured them up:

⁴Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda.

⁵Some fell upon stony places, where they had not much earth: and forthwith they sprung up, because they had no deepness of earth:

⁵Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē.

⁶And when the sun was up, they were scorched; and because they had no root, they withered away.

⁶Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes.

⁷And some fell among thorns; and the thorns sprung up, and choked them:

⁷Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca.

⁸But other fell into good ground, and brought forth fruit, some an hundredfold, some sixtyfold, some thirtyfold.

⁸Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.

⁹Who hath ears to hear, let him hear.

⁹Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

¹⁰And the disciples came, and said unto him, Why speakest thou unto them in parables?

¹⁰Un Viņa mācekļi piegājuši sacīja Viņam: Kāpēc Tu tiem runā līdzībās?

¹¹He answered and said unto them, Because it is given unto you to know the mysteries of the kingdom of heaven, but to them it is not given.

¹¹Viņš atbildēja un sacīja tiem: Jums dots saprast debesvalstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.

¹²For whosoever hath, to him shall be given, and he shall have more abundance: but whosoever hath not, from him shall be taken away even that he hath.

¹²Jo kam ir, tam tiks dots, lai būtu pārpilnībā, bet kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir.

¹³Therefore speak I to them in parables: because they seeing see not; and hearing they hear not, neither do they understand.

¹³Tāpēc es runāju viņiem līdzībās, jo tie redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird un arī nesaprot.

¹⁴And in them is fulfilled the prophecy of Esaias, which saith, By hearing ye shall hear, and shall not understand; and seeing ye shall see, and shall not perceive:

¹⁴Un izpildīsies viņos Isaja pravietojums, kas saka: ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaredzēsiet.

¹⁵For this people's heart is waxed gross, and their ears are dull of hearing, and their eyes they have closed; lest at any time they should see with their eyes and hear with their ears, and should understand with their heart, and should be converted, and I should heal them.

¹⁵Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi grūti dzird, un savas acis viņi aizver, lai acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus izdziedinātu.

¹⁶But blessed are your eyes, for they see: and your ears, for they hear.

¹⁶Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.

¹⁷For verily I say unto you, That many prophets and righteous men have desired to see those things which ye see, and have not seen them; and to hear those things which ye hear, and have not heard them.

¹⁷Patiesi es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, bet nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nedzirdēja.

¹⁸Hear ye therefore the parable of the sower.

¹⁸Tad nu klausieties līdzību par sējēju!

¹⁹When any one heareth the word of the kingdom, and understandeth it not, then cometh the wicked one, and catcheth away that which was sown in his heart. This is he which received seed by the way side.

¹⁹Pie ikviena, kas vārdu par valstību dzird, bet to nesaprot, nāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas ceļmalā bija iesēts.

²⁰But he that received the seed into stony places, the same is he that heareth the word, and anon with joy receiveth it;

²⁰Bet iesētais akmenājā ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ to priekā pieņem.

²¹Yet hath he not root in himself, but dureth for a while: for when tribulation or persecution ariseth because of the word, by and by he is offended.

²¹Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.

²²He also that received seed among the thorns is he that heareth the word; and the care of this world, and the deceitfulness of riches, choke the word, and he becometh unfruitful.

²²Bet starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vārdu dzird, bet šīs pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu; un viņš nenes augļus.

²³But he that received seed into the good ground is he that heareth the word, and understandeth it; which also beareth fruit, and bringeth forth, some an hundredfold, some sixty, some thirty.

²³Bet labā zemē sētais ir tas, kas vārdu dzird un to saprot, un nes augļus: cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, bet cits trīsdesmitkārtīgus.

²⁴Another parable put he forth unto them, saying, The kingdom of heaven is likened unto a man which sowed good seed in his field:

²⁴Citu līdzību Viņš teica tiem, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā.

²⁵But while men slept, his enemy came and sowed tares among the wheat, and went his way.

²⁵Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja.

²⁶But when the blade was sprung up, and brought forth fruit, then appeared the tares also.

²⁶Bet kad labība uzauga un deva augļus, tad parādījās arī nezāle.

²⁷So the servants of the householder came and said unto him, Sir, didst not thou sow good seed in thy field? from whence then hath it tares?

²⁷Tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad radās nezāle?

²⁸He said unto them, An enemy hath done this. The servants said unto him, Wilt thou then that we go and gather them up?

²⁸Viņš tiem sacīja: Cilvēks, ienaidnieks, to padarīja. Bet kalpi sacīja viņam: Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim.

²⁹But he said, Nay; lest while ye gather up the tares, ye root up also the wheat with them.

²⁹Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus.

³⁰Let both grow together until the harvest: and in the time of harvest I will say to the reapers, Gather ye together first the tares, and bind them in bundles to burn them: but gather the wheat into my barn.

³⁰Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.

³¹Another parable put he forth unto them, saying, The kingdom of heaven is like to a grain of mustard seed, which a man took, and sowed in his field:

³¹Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā.

³²Which indeed is the least of all seeds: but when it is grown, it is the greatest among herbs, and becometh a tree, so that the birds of the air come and lodge in the branches thereof.

³²Šī gan ir mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tā lielāka par visiem dārza stādiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un dzīvo tā zaros.

³³Another parable spake he unto them; The kingdom of heaven is like unto leaven, which a woman took, and hid in three measures of meal, till the whole was leavened.

³³Citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesvalstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, iekams viss sarūgst.

³⁴All these things spake Jesus unto the multitude in parables; and without a parable spake he not unto them:

³⁴Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās; un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā,

³⁵That it might be fulfilled which was spoken by the prophet, saying, I will open my mouth in parables; I will utter things which have been kept secret from the foundation of the world.

³⁵Lai piepildītos, ko pravietis priekšsludinājis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.

³⁶Then Jesus sent the multitude away, and went into the house: and his disciples came unto him, saying, Declare unto us the parable of the tares of the field.

³⁶Tad Viņš, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!

³⁷He answered and said unto them, He that soweth the good seed is the Son of man;

³⁷Viņš atbildēja un sacīja tiem: Cilvēka Dēls ir tas, kas sēj labo sēklu.

³⁸The field is the world; the good seed are the children of the kingdom; but the tares are the children of the wicked one;

³⁸Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla - valstības bērni, bet nezāle ir ļaunā bērni.

³⁹The enemy that sowed them is the devil; the harvest is the end of the world; and the reapers are the angels.

³⁹Bet ienaidnieks, kas to sējis, ir sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi.

⁴⁰As therefore the tares are gathered and burned in the fire; so shall it be in the end of this world.

⁴⁰Kā nezāles savāc un ugunī sadedzina, tā tas notiks arī pasaules beigās.

⁴¹The Son of man shall send forth his angels, and they shall gather out of his kingdom all things that offend, and them which do iniquity;

⁴¹Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs Viņa valstībā visus apgrēcības un netaisnības darītājus

⁴²And shall cast them into a furnace of fire: there shall be wailing and gnashing of teeth.

⁴²Un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana.

⁴³Then shall the righteous shine forth as the sun in the kingdom of their Father. Who hath ears to hear, let him hear.

⁴³Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!

⁴⁴Again, the kingdom of heaven is like unto treasure hid in a field; the which when a man hath found, he hideth, and for joy thereof goeth and selleth all that he hath, and buyeth that field.

⁴⁴Debesvalstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrod un paslēpj; un viņš, būdams priecīgs par to, iet un pārdod visu, kas viņam ir, un pērk šo tīrumu.

⁴⁵Again, the kingdom of heaven is like unto a merchant man, seeking goodly pearls:

⁴⁵Vēl debesvalstība pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles.

⁴⁶Who, when he had found one pearl of great price, went and sold all that he had, and bought it.

⁴⁶Un viņš, atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to.

⁴⁷Again, the kingdom of heaven is like unto a net, that was cast into the sea, and gathered of every kind:

⁴⁷Vēl debesvalstība pielīdzināma jūrā izmestam tīklam, kas savāc visāda veida zivis.

⁴⁸Which, when it was full, they drew to shore, and sat down, and gathered the good into vessels, but cast the bad away.

⁴⁸Un viņi, kad tas bija pilns, izvilkuši un krastā sēdēdami, labās savāca traukos, bet sliktās izmeta ārā.

⁴⁹So shall it be at the end of the world: the angels shall come forth, and sever the wicked from among the just,

⁴⁹Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos,

⁵⁰And shall cast them into the furnace of fire: there shall be wailing and gnashing of teeth.

⁵⁰Un iemetīs viņus uguns krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.

⁵¹Jesus saith unto them, Have ye understood all these things? They say unto him, Yea, Lord.

⁵¹Vai jūs visu to sapratāt? Tie atbildēja Viņam: Jā gan!

⁵²Then said he unto them, Therefore every scribe which is instructed unto the kingdom of heaven is like unto a man that is an householder, which bringeth forth out of his treasure things new and old.

⁵²Viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts debesvalstībai, pielīdzināms nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco.

⁵³And it came to pass, that when Jesus had finished these parables, he departed thence.

⁵³Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, ka Viņš aizgāja no turienes.

⁵⁴And when he was come into his own country, he taught them in their synagogue, insomuch that they were astonished, and said, Whence hath this man this wisdom, and these mighty works?

⁵⁴Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks?

⁵⁵Is not this the carpenter's son? is not his mother called Mary? and his brethren, James, and Joses, and Simon, and Judas?

⁵⁵Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?

⁵⁶And his sisters, are they not all with us? Whence then hath this man all these things?

⁵⁶Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?

⁵⁷And they were offended in him. But Jesus said unto them, A prophet is not without honour, save in his own country, and in his own house.

⁵⁷Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis nav bez cieņas, bet ne savā tēvzemē un savās mājās.

⁵⁸And he did not many mighty works there because of their unbelief.

⁵⁸Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.