¹Un daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: Ja jūs neapgraiza pēc Mozus ieraduma, jūs nevarat tikt pestīti.

¹Cuanqueb aj pâbanel que'chal chak Judea. Que'oc chixyebal reheb laj pâbanel: -Inc'a' naru texcolek' cui inc'a' têbânu li circuncisión jo' naxye li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés, chanqueb.

²Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem ne mazums strīdu; un viņi nolēma, lai Pāvils un Barnaba, un daži no pārējiem aizietu šinī jautājumā uz Jeruzalemi pie apustuļiem un prezbiteriem.

²Riq'uin a'an que'xtiquib xcuech'inquil ribeb riq'uin laj Pablo ut laj Bernabé chirix li na'leb a'in. Ut que'xc'ûb ru nak laj Pablo ut laj Bernabé te'xic Jerusalén chixpatz'bal reheb li apóstol ut reheb laj c'amol be ma tento nak te'xc'ul li circuncisión re nak te'colek'. Cuanqueb ajcui' cuib oxib laj pâbanel côeb chirixeb.

³Tad viņi, draudzes pavadīti, gāja caur Feniķiju un Samariju, stāstīdami par pagānu atgriešanos, un sagādāja brāļiem lielu prieku.

³Que'taklâc xbaneb laj pâbanel aran Antioquía. Nak yôqueb chi numec' Fenicia ut Samaria, que'xye resil nak que'pâban li mâcua'eb aj judío. Ut c'ajo' nak que'saho' sa' xch'ôleb chixjunileb laj pâbanel rabinquil nak yôqueb chi pâbânc.

⁴Kad viņi nonāca Jeruzalemē, tos uzņēma draudze un apustuļi, un vecākie, un viņi stāstīja, ko lielu Dievs ar tiem darījis.

⁴Ut nak que'cuulac Jerusalén, que'c'ule' xbaneb li apóstol, eb laj c'amol be jo'queb ajcui' chixjunileb laj pâbanel. Ut que'xserak'i reheb chanru nak li Dios quixtenk'aheb riq'uin li c'anjel que'xbânu.

⁵Tad daži no farizeju sektas, kas bija ticīgi, cēlās, sacīdami: Vajag viņus apgraizīt un pavēlēt tiem pildīt Mozus likumu.

⁵Abanan cuanqueb cuib oxib laj pâbanel aj fariseo. Eb a'an que'xye: -Eb laj pâbanel li mâcua'eb aj judío, tento te'xbânu li circuncisión. Tento te'xbânu li c'a'ru naxye li chak'rab li quixq'ue ke laj Moisés, chanqueb.

⁶Apustuļi un vecākie sapulcējās, lai apspriestu šo jautājumu.

⁶Que'xch'utub ribeb li apóstol ut eb laj c'amol be chixsic'bal c'a'ru te'xbânu riq'uin li ch'a'ajquilal a'in.

⁷Bet kad izcēlās liels strīds, Pēteris piecēlies sacīja viņiem: Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš sendienām izvēlējies starp mums, ka pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēlija vārdu un ticētu.

⁷Ut nak ac xe'xcuech'i ribeb chi us chirix li na'leb a'in, laj Pedro quicuacli ut qui-oc chi âtinac. Quixye reheb: -Ex hermân, lâex nequenau nak ac junxil quixsic' chak cuu li Dios sa' êyânk re tinye resil li colba-ib reheb li mâcua'eb aj judío re nak te'pâbânk ajcui' eb a'an.

⁸Un Dievs, kas pazīst sirdis, apliecināja, dodams tiem Svēto Garu, tāpat kā mums;

⁸Li Dios naxnau c'a'ru nanume' sa' xch'ôl li junjûnk. Quixc'ut chiku nak naxraheb a'an nak quixq'ue li Santil Musik'ej reheb jo' nak quixq'ue ke lâo.

⁹Ticībā šķīstīdams to sirdis, Viņš nešķiroja mūs un viņus.

⁹Moco jalan ta chic li colba-ib li xq'ue ke lâo chiru li xq'ue reheb a'an. Quixcuy quixsach lix mâqueb xban nak xe'pâban.

¹⁰Bet ko jūs tagad Dievu kārdināt, likdami mācekļu kaklā jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējam nest?

¹⁰Anakcuan ut ¿c'a'ut nak yôquex chixyalbal rix li Dios riq'uin xq'uebal li îk a'in sa' xbêneb laj pâbanel li mâcua'eb aj judío? ¿C'a'ut nak têpuersiheb chixbânunquil li naxye li chak'rab li inc'a' xoru chixbânunquil lâo chi moco eb li kaxe'tônil yucua'?

¹¹Bet mēs ticam, ka caur Kunga Jēzus Kristus žēlastību tiksim pestīti tāpat kā viņi.

¹¹Yal xban rusilal li Kâcua' Jesús nak xopâban ut xocole' jo' eb ajcui' a'an, chan laj Pedro.

¹²Tad viss pulks klusēja un klausījās, kad Barnaba un Pāvils stāstīja, cik lielas zīmes un brīnumus Dievs darījis caur viņiem pagānu vidū.

¹²Que'xcanab âtinac chixjunileb li ch'utch'ûqueb aran ut que'oc chirabinquil nak laj Pablo ut laj Bernabé yôqueb chixserak'inquil chanru nak li Dios quixtenk'aheb chixbânunquil li milagro ut li sachba ch'ôlej sa' xyânkeb li mâcua'eb aj judío.

¹³Un kad viņi apklusa, Jēkabs atbildēja, sacīdams: Vīri, brāļi, uzklausiet mani!

¹³Nak que'rake' chi âtinac, laj Jacobo quichak'oc ut quixye: -Ex inhermân, abihomak li oc cue xyebal êre.

¹⁴Sīmanis stāstīja, kā Dievs pirmo reizi apžēlojies, lai no pagāniem veidotu tautu savam vārdam.

¹⁴Laj Simón Pedro ac xye êre chanru nak li Dios quixtiquib rosobtesinquileb li mâcua'eb aj judío. Quixsiq'ueb ru sa' xyânkeb li ani te'pâbânk re.

¹⁵Un ar to saskan praviešu vārdi, kā rakstīts:

¹⁵Ut a'an ajcui' li que'xtz'îba chak retalil li profeta junxil li naxye chi jo'ca'in:

¹⁶Pēc tam es atgriezīšos un atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo telti, un to, kas tanī sagrauts, es atjaunošu un uzcelšu.

¹⁶Ut chirix a'in lâin tinchâlk ut tincuaclesi cui'chic lix tenamit laj David, li t'anenak anakcuan. Tinyîb cui'chic li tz'ac li sutsu cui' ut tinyîb cui'chic li juq'uinbil. Tinq'ueheb cui'chic xcuanquil laj Israel,

¹⁷Lai Kungu meklētu pārējie ļaudis un visas tautas, pār kurām mans vārds piesaukts, saka Kungs, kas to dara. (Am.9,11-12)

¹⁷re nak tine'xpâb li mâcua'eb aj judío. Tine'xpâb chixjunileb li sic'bileb ru inban chok' cualal inc'ajol, chan li Kâcua' Dios.

¹⁸No mūžības Kungam zināms Viņa darbs.

¹⁸Ut li Kâcua' Dios li quiyehoc chak re a'in, a'an ajcui' li tâbânûnk re. (Amós 9:11-12)

¹⁹Tāpēc es spriežu, ka nav apgrūtināmi tie, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva.

¹⁹Jo'can nak lâin ninye nak inc'a' takapuersi ruheb chixbânunquil li naxye li chak'rab li mâcua'eb aj judío li yôqueb chixpâbanquil li Kâcua'.

²⁰Bet jāraksta viņiem, lai tie sargās no apgānīšanās ar elkiem un no netiklības, un no nožņaugtiem, un no asinīm.

²⁰Li tento takabânu, a'an tz'îbac riq'uineb ut xyebal reheb nak inc'a' te'xmux rib riq'uin xtzacanquil li tzacaêmk mayejanbil chiruheb li yîbanbil dios. Inc'a' te'co'bêtak te'yumbêtak. Ut inc'a' te'xtiu xtibel li yatz'bil xul chi moco te'xtzaca li quic'.

²¹Jo Mozum no senlaikiem visās pilsētās ir savi sludinātāji sinagogās, kur katru sabatu viņi lasa.

²¹Jo'ca'in ajcui' naxye li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés xban li Dios. Ut chalen chak najter cuan li ani najultican re sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío rajlal hilobâl cutan, chan laj Jacobo.

²²Tad apustuļi un vecākie kopā ar draudzi nolēma izvēlēt no sava vidus starp brāļiem cienījamus vīrus: Jūdu, kas saucās Barsaba, un Sīlu, lai sūtītu tos kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiohiju.

²²Eb li apóstol, ut eb laj c'amol be rochbeneb chixjunileb laj pâbanel que'xsic' ruheb li te'xtakla Antioquía chirixeb laj Pablo ut laj Bernabé. Ut que'xsiq'ueb ru laj Silas ut laj Judas, aj Barsabás neque'xye ajcui' re. Eb li cuînk a'in q'uebileb xcuanquil xbaneb li rech aj pâbanelil.

²³Viņu rokām rakstīdami: Apustuļi un vecākie brāļi sūta sveicienu tiem brāļiem no pagāniem, kas Antiohijā, Sīrijā un Kilikijā.

²³Que'xtz'îba jun li hu ut que'xtakla chirixeb laj Judas ut laj Silas. Jo'ca'in naxye sa' li hu que'xtakla: Ex hermân, li mâcua'ex aj judío, lâo li apóstol, ut eb laj c'amol be jo'queb ajcui' chixjunileb laj pâbanel nakatakla xsahil êch'ôl lâex li cuanquex sa' eb li tenamit Antioquía, Siria ut Cilicia. Sahak taxak sa' êch'ôl.

²⁴Tā kā mēs dzirdējām, ka daži, kas nākuši no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, nogājuši uztrauca jūs vārdiem, samulsinādami jūsu dvēseles,

²⁴Xkabi resil nak cuanqueb li xe'el arin sa' kayânk ut xe'côeb aran sa' lê tenamit chêch'i'ch'i'inquil ut chixpo'bal êch'ôl riq'uin li c'a'ru neque'xye. Abanan moco lâo ta xotaklan reheb.

²⁵Tad mēs, kopā sapulcējušies, nolēmām izvēlēt vīrus un sūtīt pie jums tos kopā ar mums dārgajiem - Barnabu un Pāvilu.

²⁵Jo'can nak xkach'utub kib ut xkac'ûb ru nak takasic' ruheb li ani takatakla êriq'uin chirixeb laj Bernabé ut laj Pablo, li rarôqueb kaban.

²⁶Cilvēkiem, kas savas dzīvības devuši par mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdu.

²⁶Eb li kahermân a'in ac xe'xk'axtesi ribeb chi câmc sa' xc'aba' li Kâcua' Jesucristo.

²⁷Mēs nosūtījām Jūdu un Saulu, kas jums to pašu vārdiem pasacīs.

²⁷Ut xkasic' ruheb laj Judas ut laj Silas ut xkataklaheb êriq'uin re nak te'xch'olob chêru li c'a'ru xkatz'îba sa' li hu a'in.

²⁸Jo Svētajam Garam un mums paticis neuzlikt jums nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo:

²⁸Xc'ul xch'ôl li Santil Musik'ej jo' ajcui' lâo nak inc'a' texkapuersi chixbânunquil chixjunil li naxye sa' li chak'rab. Ca'aj cui' eb li na'leb a'in tento têbânu.

²⁹Lai jūs sargātos no elku upuriem un asinīm, un nožņaugtā, un netiklības. No tā sargādamies, jūs labi darīsiet. Palieciet veseli!

²⁹Inc'a' têtzaca li tzacaêmk mayejanbil chiru li yîbanbil dios chi moco têtzaca li quic' chi moco têtzaca xtibel li yatz'bil xul. Ut inc'a' têmux êrib riq'uin co'bêtac yumbêtac. Cui têcol êrib chiru chixjunil a'in, us têbânu. Cherilak êrib, chan laj Jacobo.

³⁰Tad tie tika atlaisti, un viņi nonāca Antiohijā. Draudzi sapulcinājuši, tie atdeva vēstuli.

³⁰Eb li cuînk li que'taklâc côeb Antioquía. Que'xch'utub chixjunileb laj pâbanel ut que'xk'axtesi reheb li hu li que'xc'am.

³¹Kad tie to izlasīja, viņi priecājās par šo mierinājumu.

³¹Nak que'ril xsa' li hu, c'ajo' nak que'saho' sa' xch'ôleb laj pâbanel ut que'c'ojla xch'ôleb riq'uin li c'a'ru quitaklâc xyebal reheb.

³²Bet Jūda un Sīla, paši pravieši būdami, daudz vārdiem pamācīja un stiprināja brāļus.

³²Laj Judas ut laj Silas q'uebileb xmâtan chixch'olobanquil xyâlal li râtin li Dios. Que'xch'olob xyâlal chiruheb li ch'utch'ûqueb aran ut que'xq'ue xcacuilal xch'ôleb ut que'xc'ojob xch'ôleb riq'uin li âtin li que'xye reheb.

³³Kad viņi kādu laiku tur bija palikuši, brāļi tos atlaida mierā pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.

³³Najt que'cana sa' xyânkeb. Mokon chic que'chak'rabîc re nak te'suk'îk cui'chic Jerusalén riq'uineb laj pâbanel li que'taklan reheb Antioquía. Ut que'xtz'âma rusilal li Dios sa' xbêneb.

³⁴Tomēr Sīla nolēma palikt tur, bet Jūda aizgāja viens uz Jeruzalemi.

³⁴Abanan laj Silas toj quiraj canâc aran.

³⁵Pāvils un Barnaba uzturējās Antiohijā un kopā ar daudz citiem mācīja un sludināja Kunga vārdu.

³⁵Laj Pablo ut laj Bernabé que'cana ajcui' aran Antioquía. Yôqueb chixc'utbal li râtin li Dios ut yôqueb chixch'olobanquil xyâlal li colba-ib. Ut cuanqueb ajcui' nabaleb li que'tenk'an reheb.

³⁶Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Barnabam: Atgriezīsimies un apmeklēsim brāļus visās pilsētās, kur sludinājām Kunga vārdu, kā viņiem klājās.

³⁶Mokon chic laj Pablo quixye re laj Bernabé: -Toxic cui'chic sa' eb li tenamit conume' cui' chak chixyebal râtin li Dios re takil chanru cuanqueb laj pâbanel li cuanqueb sa' eb li na'ajej a'an, chan.

³⁷Barnaba gribēja ņemt līdz arī Jāni, kas saucās Marks.

³⁷Ut laj Bernabé quiraj raj xc'ambal chirixeb laj Juan li neque'xye ajcui' Marcos re.

³⁸Bet Pāvils lūdza viņu, ka nevajag ņemt, jo tas Pamfilijā nošķīrās no viņiem un negāja līdzi darbā.

³⁸Abanan inc'a' quixc'ul xch'ôl laj Pablo xban nak junxil laj Juan Marcos quixjach rib riq'uineb aran Panfilia ut inc'a' chic cô chirixeb chixbânunquil li c'anjel.

³⁹Tad radās nesaskaņas, tā ka viņi šķīrās viens no otra: un Barnaba, paņēmis līdz Marku, pārcēlās uz Kipru.

³⁹Que'xcuech'i ribeb laj Pablo ut laj Bernabé ut que'xcanab ribeb. Laj Bernabé cô aran Chipre chiru ha' ut quixc'am laj Juan Marcos chirix.

⁴⁰Bet Pāvils, izvēlējies sev Sīlu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja Dieva žēlastībai.

⁴⁰Laj Pablo quixsic' ru laj Silas re tixc'am chirix. Eb laj pâbanel li cuanqueb aran Antioquía que'xk'axtesiheb laj Pablo ut laj Silas sa' ruk' li Kâcua' nak que'el aran.Quilaje'xbeni li na'ajej Siria ut Cilicia. Que'xch'olob xyâlal chiruheb laj pâbanel ut que'cacuu xch'ôleb sa' xpâbâleb.

⁴¹Viņš pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes un pavēlēdams izpildīt visas apustuļu un vecāko pavēles.

⁴¹Quilaje'xbeni li na'ajej Siria ut Cilicia. Que'xch'olob xyâlal chiruheb laj pâbanel ut que'cacuu xch'ôleb sa' xpâbâleb.