¹Tad viņš nonāca Derbē un Listrā. Lūk, un tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdu sievietes dēls, bet tēvs bija pagāns.

¹Laj Pablo quicuulac sa' eb li tenamit Derbe ut Listra. Ut aran quixtau jun aj pâbanel aj Timoteo xc'aba'. Lix na', a'an jun aj pâbanel aj judío ut lix yucua', a'an aj griego. Mâcua' aj judío.

²Brāļi, kas bija Listrā un Ikonijā, liecināja par viņu labu.

²Châbil neque'xye chirix laj Timoteo eb laj pâbanel li cuanqueb Listra ut Iconio.

³Pāvils vēlējās, lai tas viņam ietu līdz, un, paņēmis, apgraizīja to jūdu dēļ, jo visi zināja, ka viņa tēvs ir pagāns.

³Laj Pablo quiraj xc'ambal laj Timoteo chirix. Jo'can nak quixbânu li circuncisión re. Inc'a' quiraj nak te'ch'inânk xch'ôleb laj judío li cuanqueb sa' eb li na'ajej aran xban nak chixjunileb que'xnau nak lix yucua' laj Timoteo mâcua' aj judío.

⁴Pārstaigādami pilsētas, viņi nodeva pildīšanai noteikumus, ko apustuļi un vecākie Jeruzalemē bija lēmuši.

⁴Ut nak yôqueb chi numec' sa' li junjûnk chi tenamit, yôqueb chixyebal reheb laj pâbanel nak tento te'xbânu li c'a'ru que'xc'ûb ru eb li apóstol jo'queb ajcui' laj c'amol be li cuanqueb aran Jerusalén.

⁵Un tā draudzes tika stiprinātas ticībā un ik dienas pavairojās skaitā.

⁵Jo'ca'in nak yôqueb chi q'uîc laj pâbanel sa' xpâbâleb. Ut rajlal cutan yôqueb chi tâmc.

⁶Bet kad viņi gāja caur Frīģiju un Galatijas apvidu, Svētais Gars aizliedza viņiem sludināt Dieva vārdu Āzijā.

⁶Li Santil Musik'ej quixc'ut chiruheb nak inc'a' te'xic chixch'olobanquil resil li colba-ib sa' li na'ajej Asia. Jo'can nak que'côeb Frigia ut que'nume' ajcui' sa' li na'ajej Galacia.

⁷Nonākuši Mīzijā, viņi mēģināja iet uz Bitīniju, bet Jēzus Gars viņiem to neļāva.

⁷Nak que'cuulac Misia, que'raj raj xic Bitinia. Abanan li Santil Musik'ej inc'a' quixcanabeb re te'xic aran.

⁸Tad viņi, pagājuši garām Mīzijai, nonāca Troadā.

⁸Jo'can nak yal que'nume' Misia ut côeb Troas.

⁹Un naktī Pāvils redzēja parādību: kāds vīrietis, maķedonietis, stāvēja un lūdza viņu, sacīdams: Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!

⁹Nak cuanqueb aran sa' jun li k'ojyîn quic'ute' jun li visión chiru laj Pablo. Jun li cuînk aj Macedonia xakxo chiru nak quiril. Yô chixtz'âmanquil chiru ut quixye re: -Châlkat sa' katenamit Macedonia ut choâtenk'a, chu'ux re nak quiril.

¹⁰Bet kad viņš parādību bija redzējis, mēs tūdaļ taisījāmies iet uz Maķedoniju, būdami pārliecināti, ka Dievs mūs sauc sludināt viņiem evaņģēliju.

¹⁰Ut nak ac xc'ute' li visión chiru laj Pablo, sa' junpât quikacauresi kib lâo chi xic Macedonia. Kanau chi tz'akal nak li Dios yô chi taklânc ke aran chixyebal resil li colba-ib reheb li cuanqueb aran.

¹¹No Troadas aizbraukuši, mēs tiešā ceļā nonācām Samotrākē un nākošajā dienā Neapolē,

¹¹Co-el aran Troas ut tîc côo chiru ha' toj Samotracia. Ut cuulajak chic cocuulac Neápolis.

¹²Un to turienes Filipos, kas ir pirmā vienas Maķedonijas daļas pilsēta un kolonija. Šinī pilsētā mēs pavadījām dažas dienas pārrunās.

¹²Chirix a'an côo Macedonia sa' li nimla tenamit Filipos. Li tenamit a'an cuan xcuênt Roma. Cocuan cuib oxib cutan sa' li tenamit a'an.

¹³Tad sabata dienā mēs izgājām ārpus vārtiem pie upes, kur, šķiet, notika lūgšana; un apsēdušies mēs runājām ar sievietēm, kas tur bija sapulcējušās.

¹³Ut sa' li hilobâl cutan côo chire li tenamit cuan cui' jun li nima' sa' li na'ajej li neque'tijoc cui' eb laj judío. Coc'ojla ut co-oc chixyebal resil li colba-ib reheb li ixk li que'ch'utla aran.

¹⁴Klausījās arī kāda sieviete, vārdā Līdija, kas godināja Dievu un bija purpura pārdevēja Tiatiras pilsētā. Kungs atvēra viņas sirdi, lai ievērotu to, ko runāja Pāvils.

¹⁴Jun reheb li ixk a'an xLidia xc'aba'. Tiatira xtenamit. A'an nac'ayin châbil t'icr. Naxpâb li Dios ut yô chi abînc xban nak li Dios quixc'ut chiru nak tixq'ue retal li yô chixyebal laj Pablo.

¹⁵Kad viņa un viņas nams bija kristīti, tā mūs lūdza, sacīdama: Ja jūs domājat, ka es esmu Kungam uzticīga, nāciet manā namā un palieciet! Un viņa mūs ļoti lūdza.

¹⁵Quixc'ul li cubi ha' rochbeneb chixjunileb li cuanqueb sa' rochoch, ut quixye ke: -Cui nequepâb nak lâin xinpâb li Kâcua' chi anchal inch'ôl, naru nequexcana chi hilânc sa' li cuochoch, chan ke. Ut quirelaji ku chi canâc.

¹⁶Bet notika, ka, mums uz lūgšanu ejot, sastapa mūs kāda meitenei, kurai bija gaišreģes gars, un pareģodama tā deva saviem kungiem lielu peļņu.

¹⁶Sa' jun li cutan yôco chi xic chi tijoc nak kac'ul jun li xka'al aj k'e. Cuan mâus aj musik'ej riq'uin. A'an jun môs ut naxsic' nabal xtumin lix patrón riq'uin k'ehînc.

¹⁷Viņa sekoja Pāvilam un mums un sauca, sacīdama: Šie cilvēki ir Visaugstā Dieva kalpi, kas sludina jums pestīšanas ceļu.

¹⁷Li xka'al a'an yô chikatâkenquil. Japjo re chixyebal: -Eb li cuînk a'in a'an xmôseb li nimajcual Dios. Yôqueb chixch'olobanquil chiku chanru nak târûk tocolek', chan.

¹⁸To viņa darīja daudzās dienās. Tad Pāvils saskaities pagriezās apakaļ un sacīja garam: Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no viņas. Un tas izgāja tanī pat stundā.

¹⁸Nabal cutan quixbânu chi jo'can. Nak ac xtitz' chirabinquil, laj Pablo quixxakab rib, ut quiril li xka'al, ut quixye re li mâus aj musik'ej: -Sa' xc'aba' li Kâcua' Jesucristo, tinye âcue: Elen riq'uin li xka'al a'in, chan. Ut sa' ajcui' li hônal a'an, li mâus aj musik'ej qui-el riq'uin.

¹⁹Bet tās kungi, redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Sīlu un veda tos tirgus laukumā pie priekšniekiem.

¹⁹Nak que'xq'ue retal lix patrón li xka'al nak inc'a' chic târûk tixsic' xtumineb, que'xchap laj Pablo ut laj Silas ut que'xc'am sa' pôpol chiruheb laj rakol âtin.

²⁰Un tie sacīja, nododami viņus pilsētas pārvaldniekiem: Šie cilvēki, jūdi būdami, uztrauc mūsu pilsētu.

²⁰Nak que'xxakab chiru laj rakol âtin, que'xye: -Eb li cuînk a'in, a'aneb aj judío ut yôqueb chikach'i'ch'i'inquil sa' li katenamit.

²¹Un viņi sludina ieražas, ko mums, romiešiem, nepieklājas ne pieņemt, ne pildīt.

²¹Yôqueb chixc'utbal jalan na'leb sa' li katenamit. Lâo inc'a' naru nakac'ul chi moco naru takabânu li neque'xye xban nak lâo aj Roma, chanqueb.

²²Un arī tauta sacēlās pret viņiem, un pilsētas pārvaldnieki, tiem drēbes noplēsuši, lika tos rīkstēm šaustīt.

²²Ut que'xtûb rib li tenamit chixjitbaleb. Eb laj rakol âtin que'xk'ichi li rak'eb laj Pablo ut laj Silas ut que'xtakla xsac'baleb riq'uin che'.

²³Un kad tie viņiem daudz sitienu bija devuši, tie iemeta viņus cietumā un pavēlēja sargiem, lai stingri tos apsargā.

²³Nak ac xe'tacuasîc chi us, que'q'uehe' sa' tz'alam. Ut eb laj rakol âtin que'xye reheb laj ilol tz'alam nak te'ril chi us laj Pablo ut laj Silas re nak inc'a' te'êlelik.

²⁴Tādu pavēli saņēmis, viņš tos ieslodzīja iekšējā cietumā, bet kājas ieslēdza siekstā.

²⁴Ut nak quiyehe' chi jo'can, que'c'ame' ut que'q'uehe' sa' tz'alam sa' jun li na'ajej li cuan toj chi sa' ut que'nat'e' li rok sa' che'.

²⁵Bet pusnaktī Pāvils un Sīls lūdza un godināja Dievu; un apcietinātie klausījās viņos.

²⁵Tuktu chic k'ojyîn nak laj Pablo ut laj Silas yôqueb chi tijoc ut yôqueb chi bichânc re xlok'oninquil li Dios. Ut eb li cuanqueb chi prêxil yôqueb chi abînc.

²⁶Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; un tūdaļ visas durvis atvērās, un visu važas atraisījās.

²⁶Mâc'a' sa' xch'ôleb nak quichal jun nimla hîc. Qui-ec'asîc chi cau li tz'alam, ut quilaje'teli lix puertil. Ut quilaje'hite' li cadena li bac'bôqueb cui' li prêx.

²⁷Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams, ka cietuma durvis atvērtas, izvilka zobenu un gribēja sevi nonāvēt, domādams, ka ieslodzītie aizbēguši.

²⁷Ut nak qui-aj ru laj ilol tz'alam, quiril nak teto lix puertil li tz'alam. Quixchap lix ch'îch' ut oc raj re chixcamsinquil rib. Sa' xch'ôl a'an nak xe'êlelic chixjunileb li prêx.

²⁸Tad Pāvils sauca stiprā balsī, sacīdams: Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi šeit esam.

²⁸Ut laj Pablo quixjap re chi cau ut quixye: -Mâcamsi âcuib. Chikajunilo cuanco arin, chan.

²⁹Paprasījis ugunu, viņš iegāja iekšā un trīcēdams krita Pāvilam un Sīlam pie kājām.

²⁹Ut laj ilol tz'alam quixpatz' lix xam ut qui-oc chi sa' li tz'alam chirilbal. Nasicsot xban xxiu nak quixcut rib chi rokeb laj Pablo ut laj Silas.

³⁰Un viņš, izvedis tos ārā, sacīja: Kungi, kas man jādara, lai es kļūtu pestīts?

³⁰Laj ilol tz'alam quirisiheb xjuneseb laj Pablo ut laj Silas ut quixye reheb: -¿C'a'ru us tinbânu re nak tincolek'?

³¹Bet viņi atbildēja: Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiks pestīti.

³¹Eb a'an que'xye: -Pâb li Kâcua' Jesucristo. Tatcolek' lâat jo'queb ajcui' li cuanqueb sa' lâ cuochoch, chan laj Pablo.

³²Un tie runāja Kunga vārdu viņam un visiem, kas bija viņa namā.

³²Ut quixch'olob xyâlal li râtin li Kâcua' chiru a'an jo' ajcui' chiruheb li jo' q'uial li cuanqueb sa' li rochoch.

³³Un tanī pat nakts stundā viņš ņēma tos un mazgāja viņu brūces; un tūdaļ viņš un viss tā nams tika kristīti.

³³Ut sa' ajcui' li hônal a'an laj ilol tz'alam quirisiheb sa' tz'alam laj Pablo ut laj Silas. Quixch'aj ru lix toch'oleb xban nak que'saq'ue'. Ut ticto quicubsîc xha' laj ilol tz'alam rochbeneb chixjunileb li cuanqueb sa' li rochoch.

³⁴Un viņš atveda tos savā mājā, sēdināja pie galda un priecājās kopā ar visu savu namu, ticēdams Dievam.

³⁴Quixc'ameb laj Pablo ut laj Silas sa' rochoch ut quixq'ueheb xtzacaêmk. C'ajo' nak quisaho' sa' xch'ôl nak quixpâb li Dios rochbeneb li cuanqueb sa' rochoch.

³⁵Un kad uzausa diena, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, lai atbrīvo šos cilvēkus.

³⁵Nak quisakêu, eb laj rakol âtin que'xtakla xyebal re laj ilol tz'alam nak tixcanabeb chi xic eb li cuînk a'an.

³⁶Tad cietuma sargs paziņoja Pāvilam šos vārdus: Pilsētas pārvaldnieki sūtīja, lai jūs atbrīvotu. Tad tagad izejiet un staigājiet mierā!

³⁶Laj ilol tz'alam quixye reheb: -Eb laj rakol âtin xe'xtakla chak xyebal nak tex-ach'abâk. Jo'can nak ayukex chi mâc'a' êc'a'ux, chan.

³⁷Bet Pāvils tiem sacīja: Tie mūs, romiešus, nenotiesātus, publiski šaustīja un ieslodzīja cietumā, bet tagad slepeni mūs izmet. Tā ne, bet lai nāk

³⁷Laj Pablo quixye reheb: -Inc'a'. Xosaq'ue' chiruheb li tenamit chi mâji' que'xrak âtin sa' kabên. Xoe'xq'ue sa' tz'alam usta lâo aj Roma. Ut anakcuan, te'raj toe'risi chi mukmu. Inc'a' naru chi jo'can. Châlkeb ban a'an ut choe'risihak, chan.

³⁸Un paši mūs izved! Tad tiesas kalpotāji paziņoja šos vārdus pilsētas pārvaldniekiem. Un tie nobijās, dzirdēdami, ka viņi romieši.

³⁸Ut eb li takl que'côeb chixyebal re laj rakol âtin li c'a'ru quixye laj Pablo. C'ajo' nak que'xucuac nak que'rabi nak laj Pablo ut laj Silas, a'aneb aj Roma.

³⁹Un tie atnāca, atvainojās viņu priekšā un izveduši lūdza aiziet no pilsētas.

³⁹Nak que'cuulac, que'xk'unbesiheb ut que'xtz'âma chiruheb nak te'êlk sa' li tenamit.Nak que'el sa' tz'alam laj Pablo ut laj Silas, coxe'ocak sa' rochoch lix Lidia. Nak ac xe'ril ruheb laj pâbanel, que'xq'ue xcacuilal xch'ôleb ut que'côeb.

⁴⁰Tad viņi, izgājuši no cietuma, aizgāja pie Līdijas un, apmeklējuši un iepriecinājuši brāļus, devās ceļā.

⁴⁰Nak que'el sa' tz'alam laj Pablo ut laj Silas, coxe'ocak sa' rochoch lix Lidia. Nak ac xe'ril ruheb laj pâbanel, que'xq'ue xcacuilal xch'ôleb ut que'côeb.