¹Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus,

¹Nak laj Apolos cuan Corinto laj Pablo quinume' sa' eb li na'ajej toj quicuulac Efeso. Ut aran quixtauheb jun ch'ûtaleb laj pâbanel.

²Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.

²Quixye reheb: -¿Ma quec'ul li Santil Musik'ej nak quexpâban? chan laj Pablo reheb. Ut eb a'an que'xye: -Inc'a' nakanau nak cuan ta li Santil Musik'ej, chanqueb.

³Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā.

³Ut laj Pablo quixye reheb: -¿Chanru nak quicubsîc êha'? Eb a'an que'xye: -Li cubi ha' li xkac'ul, a'an li quixbânu laj Juan, chanqueb.

⁴Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu.

⁴Laj Pablo quixye reheb: -Laj Juan quixcubsiheb xha' li que'xyot' xch'ôl ut que'xjal xc'a'ux. Quixye reheb nak te'pâbânk sa' xc'aba' li Jesucristo li tol-êlk mokon, chan.

⁵To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā.

⁵Nak que'rabi a'an, que'xtz'âma li cubi ha' ut quicubsîc xha'eb sa' xc'aba' li Kâcua' Jesús.

⁶Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja.

⁶Laj Pablo quixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut que'xc'ul li Santil Musik'ej. Que'âtinac sa' jalan âtinobâl ut que'xye resil li c'a'ru quic'utbesîc chiruheb xban li Dios.

⁷Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.

⁷Cuanqueb tana cablaju chi cuînk li que'pâban sa' xyânkeb.

⁸Tad viņš, iegājis sinagogā, droši sludināja trīs mēnešus, mācīdams un pārliecinādams par Dieva valstību.

⁸Chiru oxib po laj Pablo quixch'olob lix yâlal chiruheb laj Efeso chi mâc'a' xxiu sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Quixyal xk'e xc'utbal chi tz'akal lix yâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios.

⁹Bet kad daži palika cietsirdīgi un neticēja, ļaužu priekšā zaimodami Kunga ceļu, viņš no tiem aizgāja, nošķīra mācekļus un katru dienu tiem sludināja Tiranna skolā.

⁹Cuanqueb li que'xcacuubresi xch'ôleb ut inc'a' que'raj pâbânc. Que'oc chixmajecuanquil li evangelio chiruheb chixjunileb. Jo'can nak laj Pablo quixcanab xch'olobanquil lix yâlal aran sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío. Ut quixc'ameb laj pâbanel chirix. Rajlal cutan quixc'ut lix yâlal chiruheb sa' li cab li natzoloc cui' jun li cuînk aj Tiranno xc'aba'.

¹⁰Tas turpinājās divus gadus, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, jūdi un pagāni dzirdēja Kunga vārdu.

¹⁰Cuib chihab quixbânu chi jo'ca'in. Ut chixjunileb li cuanqueb Asia, eb laj judío, jo'eb ajcui' li mâcua'eb aj judío, que'rabi li râtin li Kâcua' Jesús.

¹¹Dievs ar Pāvila rokām darīja ne mazums brīnumu,

¹¹Ut li Kâcua' Dios quixq'ue xcuanquil laj Pablo chixbânunquil li sachba ch'ôlej.

¹²Tā ka pat sviedrautus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveselajiem, un slimības tos atstāja, un ļaunie gari izgāja no tiem.

¹²Usta ca'aj cui' lix t'icr ut lix sut laj Pablo neque'xq'ue sa' xbêneb li yaj, neque'q'uira. Ut neque'el li mâus aj musik'ej riq'uineb.

¹³Bet daži no jūdiem, kas bija garu izdzinēji un klejoja apkārt, mēģināja piesaukt Jēzus vārdu pār tiem, kam bija ļaunie gari, sacīdami: Es jūs zvērinu pie Jēzus, ko Pāvils sludina.

¹³Cuanqueb aj judío neque'xye nak neque'xnau risinquileb li mâus aj musik'ej ut neque'xbeni ribeb chixbânunquil. Que'xyal xpatz'bal xc'aba' li Kâcua' Jesús sa' xbêneb li cuan mâus aj musik'ej riq'uineb ut que'xye: -Sa' xc'aba' li Jesús li naxjultica laj Pablo, tinye êre elenkex riq'uin li cuînk a'an, chanqueb.

¹⁴Bet tie, kas to darīja, bija dažī jūdi: augstā priestera Skevas septiņi dēli.

¹⁴Cuukubeb chi cuînk li yôqueb chi bânûnc re a'in. Ralaleb jun li cuînk aj judío, aj Esceva xc'aba'. A'an li xbênil aj tij.

¹⁵Bet ļaunais gars tiem atbildēja, sacīdams: Jēzu es pazīstu un Pāvilu es zinu, bet kas jūs esat?

¹⁵Sa' jun li cutan jun li mâus aj musik'ej quichak'oc ut quixye reheb: -Ninnau ani li Jesús, ut ninnau ajcui' ani laj Pablo. Ut lâex, ¿anihex? Ut, ¿ani xq'uehoc êcuanquil chi isînc mâus aj musik'ej? chan reheb.

¹⁶Un cilvēks, kurā bija ļaunais gars, uzbruka tiem, ņēma pār abiem virsroku un pieveica tos, tā ka tie kaili un ievainoti aizbēga no tās mājas.

¹⁶Li cuînk li cuan mâus aj musik'ej riq'uin, quixcut rib sa' xbêneb. A'an k'axal cui'chic cau rib chiruheb. Tacuasinbileb ut pejeleb chic li rak'eb nak que'êlelic sa' li cab a'an.

¹⁷Tas kļuva zināms visiem jūdiem un pagāniem, kas dzīvoja Efezā, un visus tos pārņēma bailes, un viņi godināja Kunga Jēzus vārdu.

¹⁷Chixjunileb li cuanqueb Efeso que'rabi resil li c'a'ru quic'ulman, jo' aj judío jo' eb ajcui' li mâcua'eb aj judío. Quichal xxiuheb chixjunileb ut k'axal cui'chic que'xq'ue xlok'al li Kâcua' Jesús.

¹⁸Un daudzi no ticīgajiem nāca, atzīdami un izstāstīdami savus darbus.

¹⁸Ut nabaleb li que'pâban que'chal ut que'xxôto lix mâqueb chiru li Dios chiruheb chixjunileb li cuanqueb aran.

¹⁹Bet daudzi no tiem, kas nodarbojās ar māņticību, sanesa grāmatas un visu priekšā sadedzināja. Noteicot to vērtību, atrada, ka tā ir piecdesmit tūkstošu denāriju.

¹⁹Nabaleb laj tûl que'chal ut que'xc'am chak lix huheb li nac'anjelac chiruheb re tûlac ut que'xc'at chiruheb chixjunileb li tenamit. Nak que'xbir rix lix tz'ak chixjunil li que'xc'at, qui-el lajêb roxc'âl mil chi tumin plata.

²⁰Tā Dieva vārds vareni auga un nostiprinājās.

²⁰Ut li râtin li Kâcua' yô chi êlc resil yalak bar ut yô ajcui' chi c'utûnc xcuanquil li Dios.

²¹To pabeidzis, Pāvils garā apņēmās, pārstaigājot Maķedoniju un Ahaju, iet uz Jeruzalemi, sacīdams: Kad es būšu tur bijis, man būs jāredz arī Roma.

²¹Nak ac xnume' chixjunil a'in, laj Pablo quixc'oxla xic toj Jerusalén, nak acak xbeni chak Macedonia ut Acaya. Quixye: -Nak acak xinnume' aran, tento ajcui' tinxic Roma chirilbaleb laj pâbanel li cuanqueb aran, chan.

²²Tad viņš, aizsūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, pats kādu laiku palika Āzijā.

²²Jo'can nak quixtaklaheb Macedonia laj Timoteo ut laj Erasto, li neque'tenk'an re. Ut laj Pablo toj quicana aran Asia.

²³Bet tanī laikā notika liels nemiers Kunga ceļa dēļ.

²³Ut sa' eb li cutan a'an quiticla jun nimla ch'a'ajquilal xban nak nabaleb yôqueb chixpâbanquil li Dios.

²⁴Jo kāds sudrabkalis, vārdā Dēmetrijs, kas darināja Diānas sudraba tempļus un sagādāja amatniekiem ne mazums peļņas,

²⁴Jun li cuînk aj tenol plata, aj Demetrio xc'aba'. A'an naxyîb riq'uin plata li coc' ochoch re lix Diana lix dioseb. Ut nabal li tumin neque'xc'ul li neque'trabajic rochben.

²⁵Sasaucis tos un citus, kas strādāja to pašu amatu, sacīja: Vīri, jūs zināt, ka no šī darba mums ir ieguvums;

²⁵Quixch'utubeb chixjunileb li neque'c'anjelac chiru jo'queb ajcui' chixjunileb laj tenol plata ut quixye reheb: -Lâex nequenau nak riq'uin li c'anjel a'in nakabânu, nakac'ul nabal li katumin.

²⁶Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efezā, bet gandrīz visā Āzijā pārliecina un novērš daudz tautas, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām darināti.

²⁶Ac êrabiom resil nak laj Pablo ac xtacchi'i nabaleb li cuanqueb aran Efeso jo' ajcui' sa' chixjunil li tenamit xcuênt Asia. Ac nequenau nak yô chixyebal reheb nak moco dioseb ta li yal yîbanbil xban cuînk.

²⁷Bet ne tikai šai mūsu nodarbei draud briesmas kļūt atmestai, bet arī lielās Diānas templis tiks nievāts un arī sāks iznīkt viņas godība, ko pielūdz visa Āzijā un pasaule.

²⁷Mâre anchal tâsachk li kac'anjel xban a'an. Ut mâre anchal tâtz'ektânâk ajcui' xlok'al li rochoch lix Diana li kalok'laj dios. Mâre tâsachk lix cuanquilal li kadios li neque'xlok'oni chixjunileb aran Asia, jo' ajcui' li cuanqueb sa' chixjunil li ruchich'och', chan laj Demetrio.

²⁸To dzirdēdami un dusmu pārņemti, tie kliedza, sacīdami: Liela ir efeziešu Diāna!

²⁸Ut eb li ch'utch'ûqueb aran c'ajo' nak que'josk'o' nak que'rabi li c'a'ru quixye. Que'xjap reheb chixyebal: -¡Nim xcuanquil lix Diana li kadios lâo aj Efeso! chanqueb.

²⁹Un pilsētā cēlās nemiers. Tie vienprātīgi traucās uz teātri, raudami līdz maķedoniešus - Gaiju un Aristarhu, Pāvila ceļa biedrus.

²⁹C'ajo' nak que'josk'o' li tenamit. Inc'a' chic jultiqueb re c'a'ru neque'xbânu. Jun xiquiqueb nak côeb chixsic'bal laj Gayo ut laj Aristarco li que'chal chak Macedonia rochben laj Pablo. Ut quelonbileb nak que'c'ame' toj sa' li na'ajej li neque'xch'utub cui' ribeb.

³⁰Kad Pāvils gribēja iet pie tautas, mācekļi to nepieļāva.

³⁰Ut laj Pablo quiraj raj xic chi âtinac riq'uineb li tenamit, abanan eb laj pâbanel inc'a' que'xcanab chi xic.

³¹Bet arī daži no Āzijas dižciltīgajiem, kas bija viņa draugi, sūtīja pie viņa un lūdza, lai viņš neiet uz teātri.

³¹Cuanqueb cuib oxib li ramîg laj Pablo li neque'c'amoc be sa' li tenamit. A'aneb aj Roma. Eb a'an que'xtakla xyebal re laj Pablo nak inc'a' tâxic sa' li na'ajej li neque'xch'utub cui' ribeb li tenamit.

³²Bet daži kliedza citu, jo sanāksme bija izjukusi, un vairums nezināja, kāda iemesla dēļ viņi sanākuši.

³²Chixjunileb li que'xch'utub ribeb aran yôqueb chixjapbal reheb ut inc'a' chic jultiqueb re li c'a'ru neque'xye. Lix q'uialeb li tenamit inc'a' que'xnau c'a'ut nak que'xch'utub ribeb aran.

³³Tad tie no pūļa izvilka Aleksandru, ko jūdi bīdīja uz priekšu. Bet Aleksandrs, pieprasījis ar roku klusēšanu, gribēja aizstāvēties tautas priekšā.

³³Ut que'risi sa' xyânkeb li tenamit laj Alejandro. A'an quixtaksi li ruk' re te'xcanab chokînc. Quiraj raj âtinac re xcolbal rib chiruheb li tenamit.

³⁴Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, tie visi vienā balsī apmēram divas stundas kliedza: Liela ir efeziešu Diāna!

³⁴Nak que'ril nak a'an aj judío junaj xyâb xcuxeb chixjunileb chixyebal: -¡Nim xcuanquil lix Diana li kadios lâo aj Efeso! chanqueb. Ut ca'ch'in chic mâ cuib ôr que'xjap reheb chixyebal a'an.

³⁵Bet rakstvedis nomierināja pūli, sacīdams: Efeziešu vīri, vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka efeziešu pilsēta ir lielās Diānas, Jupitera meitas, godinātāja?

³⁵Nak ac xk'unbesiheb li tenamit laj tz'îb li nac'anjelac sa' pôpol, quixye reheb: -Lâex aj Efeso, ¿ma cuan ta bi' junak inc'a' naxnau nak li katenamit Efeso, a'an li nac'ac'alen re li rochoch lix Diana, li kalok'laj dios? Chixjunileb neque'xnau nak li jalam ûch a'an chalenak chak sa' choxa.

³⁶Tā kā tam neviens nevar pretim runāt, jums jānomierinās, lai neko neapdomīgu nedarītu.

³⁶Li kadios inc'a' târûk xsachbal ru. Jo'can nak mêq'ue êjosk'il. C'oxlahomak rix chi us li c'a'ru têbânu.

³⁷Jūs atvedāt šos cilvēkus, kas nav ne tempļa aplaupītāji, ne jūsu dieves zaimotāji.

³⁷¿C'a'ut nak xec'ameb chak li cuînk a'in arin? Eb a'an inc'a' yôqueb chixmuxbal ru lê dios, chi moco yôqueb ta chixmajecuanquil.

³⁸Ja Dēmetrijam un amatniekiem, kas kopā ar viņu, ir kāda prasība pret citiem, tad notiek tiesu sanāksmes un ir arī prokonsuli, lai sūdz viens otru.

³⁸Cui ut laj Demetrio ut eb laj tenol ch'îch' li neque'c'anjelac riq'uin cuan junak ani te'xjit, teto li pôpol ut cuanqueb aj rakol âtin. Te'jitok aran re nak târûk tâyîbâk ru lix ch'a'ajquilaleb.

³⁹Bet ja jums būtu vēl kāda cita prasība, to var izlemt likumīgā sanāksmē.

³⁹Cui ut têraj xc'ûbanquil junak c'a'ak re ru, takach'utub kib ut sa' xyâlal takac'ûb ru.

⁴⁰Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo mēs nevaram uzrādīt, kas būtu pie dumpja vainojams. Un viņš to teicis, atlaida sanāksmi.

⁴⁰Anakcuan xiu xiu cuanco. Cui nocoe'xjit riq'uin li mululij ib yôco, ut cui eb laj Roma li neque'taklan sa' kabên te'xpatz' ke c'a'ut nak yôco chixmululinquil kib, mâc'a' naru takacol cui' kib, chan.Ut nak quirake' chixyebal a'in, quixchak'rabiheb li tenamit.

⁴¹Ut nak quirake' chixyebal a'in, quixchak'rabiheb li tenamit.