¹Pēc tam, kad nemiers bija norimis, Pāvils, saaicinājis mācekļus, pamācīja tos, atvadījās un devās ceļā, lai ietu uz Maķedoniju.

¹Ut nak ac xnume' li mululij ib, laj Pablo quixbokeb laj pâbanel riq'uin. Quixq'ueheb xna'leb, quixk'aluheb, quixchak'rabiheb ut cô Macedonia.

²Bet pārstaigājis šos apgabalus un daudz vārdiem tos pamācījis, viņš nonāca Grieķijā.

²Nak ac xrula'aniheb li cuanqueb sa' li na'ajej Macedonia, ut nak ac xq'ueheb xna'leb chi châbil, cô aran Grecia.

³Tur viņš, palicis trīs mēnešus, domāja pārcelties uz Sīriju, bet, tā kā jūdi viņam uzglūnēja, viņš nolēma atgriezties caur Maķedoniju.

³Oxib po quicuan aran Grecia ut xic raj re Siria chiru ha' nak quirabi resil nak eb laj judío te'xram sa' xbe. Jo'can nak cô cui'chic Macedonia.

⁴Viņu pavadīja berojietis Zopatrs, Pirra dēls, tesalonīķieši - Aristarhs un Sekunds, derbietis Gaijs, Timotejs un no Āzijas - Tihiks un Trofims.

⁴Qui-ochbenîc toj Asia xbaneb laj Sópater li ralal laj Pirro, Berea xtenamit; laj Aristarco ut laj Segundo, Tesalónica xtenamiteb; ut laj Gayo, Derbe xtenamit; rochbeneb laj Timoteo, laj Tíquico ut laj Trófimo, Asia xtenamiteb.

⁵Tie izgāja iepriekš un gaidīja mūs Troadā.

⁵Eb a'an côeb chi ubej ut aran Troas coe'roybeni.

⁶Mēs no Filipiem aizbraucām pēc neraudzētās maizes dienas un piecās dienās nonācām pie viņiem Troadā, kur palikām septiņas dienas.

⁶Lâo toj kanumsi li nink'e nak nacua'e' li caxlan cua mâc'a' xch'amal. Chirix a'an côo aran Filipos chiru ha'. Nak ac xnume' ôb cutan coxe'katau aran Troas, ut cocana cuukub cutan aran.

⁷Bet pirmajā nedēļas dienā, kad mēs sanācām maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākošajā dienā doties tālāk, runāja tiem; un viņa runa ieilga līdz pusnaktij.

⁷Ut sa' xbên li cutan re li xamân, ch'utch'ûqueb laj pâbanel chi cua'ac sa' comonil. Laj Pablo yô chixtzolbaleb. Ac cuulajak naxic. Tuktu k'ojyîn toj yô chi âtinac.

⁸Bet augšistabā, kur mēs sanācām, bija daudz lampadu.

⁸Cuanqueb nabal li xam lochlôqueb sa' li na'ajej bar ch'utch'ûco cui' toj sa' xbên li cab.

⁹Kad Pāvils tik ilgi runāja, tad kāds jauneklis, vārdā Eitihs, uz palodzes sēdēdams, iegrima dziļā miegā un, miega pārvarēts, nokrita no trešā stāva lejā un tika pacelts jau nedzīvs.

⁹Jun li sâj al, aj Eutico xc'aba', c'ojc'o sa' li ventana. Xban nak quinajto' k'ojyîn laj Pablo chi âtinac, quicube xcuara laj Eutico, ut quit'ane' chak sa' rox tasal li cab. Toj tak'a quinak. Ut camenak chic nak que'xcuaclesi.

¹⁰Tad Pāvils, nokāpis zemē pie viņa, nometās pār viņu un, to apkampis, sacīja: Neuztraucieties, jo viņa dvēsele vēl viņā.

¹⁰Laj Pablo quicube tak'a, quixc'utzub rib sa' xbên li al, quixk'alu ut quixye reheb: -Mêq'ue êc'a'ux. Yo'yo, chan.

¹¹Tad viņš, uzkāpis augšā, lauza maizi, baudīja to un, runājis pietiekoši līdz gaismai, aizceļoja.

¹¹Quitake' cui'chic, quixjachi li caxlan cua, ut que'cua'ac. Ut qui-oc cui'chic chi âtinac. Ac xsakêu chic nak quixcanab âtinac. Chirix a'an qui-el sa' xyânkeb ut cô.

¹²Bet zēnu tie aizveda dzīvu un ļoti priecājās.

¹²Ut li al yo'yo nak que'xc'am. Ut c'ajo' nak quisaho' sa' xch'ôleb.

¹³Tad mēs, iekāpuši kuģī, braucām uz Asu, gribēdami tur uzņemt Pāvilu, jo tā viņš, pats iedams pa zemes ceļu, mums pavēlēja.

¹³Lâo côo toj Asón chiru ha' chixc'ulbal laj Pablo. A'an cô chi ch'och'el xban nak jo'can quiraj.

¹⁴Kad viņš Asā ar mums satikās, mēs viņu uzņēmām un pārcēlāmies uz Mitilēni.

¹⁴Nak cocuulac Asón kanume'c'am laj Pablo ut côo Mitilene.

¹⁵No turienes aizbraukuši, mēs nākošajā dienā nokļuvām iepretim Hijai, un otrā dienā mēs piestājāmies Samosā, bet nākošajā dienā nonācām Milētā;

¹⁵Sa' xcab li cutan côo chiru ha' ut cocuulac sa' xca'yabâl Quío. Jo' cuulajak chic co-el aran ut cocuulac aran Samos. Ut coxohilânk sa' li tenamit Trogilio. Toj sa' li cutan jun chic cocuulac Mileto.

¹⁶Jo Pāvils nolēma braukt Efezai garām, lai neuzkavētos Āzijā. Viņš steidzās, lai, ja tas iespējams, Vasarsvētkus svinētu Jeruzalemē.

¹⁶Laj Pablo ac cuan sa' xch'ôl nak inc'a' tânumek' Efeso re nak inc'a' tâbâyk Asia. Yô chixsêbanquil rib xban nak târaj cuânc sa' li nink'e Pentecostés aran Jerusalén.

¹⁷No Milētas viņš sūtīja uz Efezu un ataicināja baznīcas vecākos.

¹⁷Nak toj cuan Mileto quixtakla chak xbokbaleb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj pâbanel aran Efeso re te'xic riq'uin.

¹⁸Kad viņi atnāca un bija kopā ar to, viņš tiem sacīja: Jūs zināt, ka no pirmās dienas, kopš esmu atnācis Āzijā, es visu laiku biju pie jums,

¹⁸Ut nak que'cuulac riq'uin aran Mileto, quixye reheb: -Lâex nequenau nak chalen cuoquic Asia sa' xyâlal cuanquin sa' êyânk.

¹⁹Kalpodams Kungam visā pazemībā un asarās, un pārbaudījumos, ko man sagādāja jūdu vajāšanas;

¹⁹Nak yôquin chi c'anjelac chiru li Kâcua' quincubsi incuanquil ut quinyâbac xban li raylal ut li yalec' li quichal sa' inbên xbaneb laj judío.

²⁰Arī neko noderīgu neesmu noklusējis, bet esmu jums sludinājis un jūs mācījis atklātībā un mājās,

²⁰Lâin xinch'olob chi tz'akal lix yâlal chêru. Mâc'a' xinmuk chêru. Quinch'olob ban xyâlal chiruheb li tenamit jo' ajcui' sa' eb li cab.

²¹Apliecinādams jūdiem un pagāniem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.

²¹Yôquin chixjulticanquil chiruheb laj judío ut chiruheb li mâcua'eb aj judío, nak te'xyot' xch'ôl ut te'xjal xc'a'ux chiru li Dios ut te'pâbânk sa' xc'aba' li Kâcua' Jesucristo.

²²Un tagad, lūk, garā saistīts, es eju uz Jeruzalemi, nezinādams, kas man tur notiks.

²²Anakcuan tenebanbil sa' inbên xban li Santil Musik'ej xic Jerusalén. Ut inc'a' ninnau c'a'ru tinc'ul aran.

²³Tikai Svētais Gars man katrā pilsētā liecina, sacīdams, ka važas un apspiešana mani gaida Jeruzalemē.

²³Ca'aj cui' ninnau nak li Santil Musik'ej quixc'ut chicuu nak sa' li junjûnk chi tenamit tinnumek' cui', tinc'ul raylal ut tine'xq'ue sa' tz'alam.

²⁴Bet no tā visa es nebīstos, un es nevērtēju savu dzīvību dārgāku par sevi, lai tikai pabeigtu savas gaitas un kalpošanu vārdam, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, lai apliecinātu Dieva žēlastības evaņģēliju.

²⁴Abanan lâin mâc'a' ninxucua, chi moco ninra lin yu'am chok' cue injunes. Abanan nacuaj nak tinchoy lin c'anjel chi sa sa' inch'ôl. Ut ninnau nak taklanbilin xban li Kâcua' Jesús chixyebal resil li evangelio li quixq'ue li Dios xban li rusilal.

²⁵Un, lūk, tagad es zinu, ka jūs visi, kuru vidū esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību, manu vaigu vairs neredzēsiet.

²⁵Lâin xinch'olob chak xyâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios sa' êyânk lâex. Ut ninnau ajcui' nak mâ jun chic êre lâex tâilok cuu.

²⁶Tāpēc es šinī dienā apstiprinu jums, ka esmu tīrs no visu asinīm.

²⁶Jo'can nak anakcuan lâin ninye êre nak lâin mâc'a' inmâc cui lâex inc'a' texcolek',

²⁷Jo es neesmu atturējies sludināt jums visu Dieva prātu.

²⁷xban nak ac xinch'olob chi tz'akal re ru li na'leb li taklanbilin cui' xban li Dios.

²⁸Uzmaniet paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, lai ganītu Dieva Baznīcu, ko Viņš ar savām asinīm ieguvis.

²⁸Jo'can nak ilomak êrib chi us lâex ut ilomakeb laj pâbanel li xe'q'uehe' cheril xban li Santil Musik'ej, li quixlok'eb riq'uin lix lok'laj quiq'uel. Cherilak laj pâbanel jo' nak naril chi us lix carner li pastor.

²⁹Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku.

²⁹Lâin ninnau nak tinêlk sa' êyânk, chanchanakeb laj xoj nak te'châlk li jalaneb xna'leb chixpo'bal ru lê pâbâl. Eb a'an inc'a' te'ril xtok'obâl êru.

³⁰No jums pašiem celsies vīri, runādami aplamības, lai aizrautu mācekļus sev līdz.

³⁰Ut sa' êyânk ajcui' lâex cuânkeb li te'oc chixyebal c'a'ak re ru inc'a' yâl re xk'unbesinquileb laj pâbanel re te'xic chirixeb.

³¹Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus dienām un naktīm nemitējos ar asarām ikvienu no jums pamācīt!

³¹Yo'on cuânkex ut chijulticok' êre nak chiru oxib chihab, chi k'ek chi cutan yôquin chi yâbac ut inc'a' xinhilan chixch'olobanquil êna'leb chêjunjûnkal.

³²Un tagad es jūs novēlu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj celt un dot mantojumu ar visiem svētajiem.

³²Anakcuan ut ex hermân, texink'axtesi sa' ruk' li Dios ut li râtin li quixq'ue chak êre xban lix rahom chitenk'ânk êre chi q'uîc sa' lê pâbâl. Ut a'an ajcui' tâq'uehok êna'aj sa' xyânkeb li sic'bileb ru xban li Dios.

³³Sudrabu un zeltu vai drēbes ne no viena neesmu iekārojis.

³³Lâex nequenau nak lâin inc'a' xinrahi ru lix tumin jalan, chi moco lix biomal, chi moco li rak'eb.

³⁴Jūs paši zināt, ka šīs manas rokas gādāja par to, kas bija vajadzīgs man un tiem, kas pie manis ir.

³⁴Ut nequenau ajcui' nak lâin xinc'anjelac riq'uin cuuk' re xsic'bal li c'a'ru cue jo' ajcui' li c'a'ru reheb li cuanqueb cuochben.

³⁵Es jums visu esmu rādījis, ka, tā strādājot, jāuzņem vājie, atminēdamies Kunga Jēzus vārdu, ko Viņš sacījis: Svētīgāk ir dot nekā ņemt.

³⁵Riq'uin chixjunil li xinbânu, xinc'ut chêru chanru xtenk'anquileb li te'raj tenk'âc. Chijulticok' ke li quixye li Kâcua' Jesús: K'axal us li q'uehoc chiru li c'uluc, chan.

³⁶Un viņš, to sacījis, ceļos nometies, kopā ar viņiem visiem lūdza Dievu.

³⁶Ut nak quirake' chixyebal chixjunil a'in, laj Pablo quixcuik'ib rib ut qui-oc chi tijoc rochbeneb chixjunileb.

³⁷Bet visi gauži raudāja, metās Pāvilam ap kaklu un skūpstīja viņu,

³⁷C'ajo' nak que'yâbac chixjunileb. Que'xk'alu laj Pablo ut que'rutz' ru.C'ajo' xrahil que'rec'a nak que'rabi li âtin li quixye laj Pablo nak inc'a' chic te'ril ru. Ut nak cô, coxe'xcanab chak chire li palau cuan cui' li jucub.

³⁸Visvairāk noskumdami par vārdiem, ko viņš sacīja, ka tie vairs viņa vaigu neredzēs. Un tie pavadīja viņu līdz kuģim.

³⁸C'ajo' xrahil que'rec'a nak que'rabi li âtin li quixye laj Pablo nak inc'a' chic te'ril ru. Ut nak cô, coxe'xcanab chak chire li palau cuan cui' li jucub.