¹Izglābušies mēs uzzinājām, ka salu sauc par Melitu. Svešinieki parādīja mums ne mazums laipnības.

¹Nak ac cuanco chic chi ch'och'el, quikanau nak li na'ajej a'an, li sutsu sa' ha', a'an Malta xc'aba'.

²Sakūruši uguni, viņi mūs atspirdzināja, jo bija iestājies lietus un aukstums.

²Li cuanqueb aran c'ajo' li usilal que'xbânu ke. Coe'xc'ul sa' xyâlal chikajunilo ut que'xtz'ab jun xam xban nak c'ajo' li hab ut c'ajo' li que.

³Kad Pāvils salasīja kādu gubu žagaru un tos pielika ugunskuram; tad karstuma dēļ izlīda odze un apvijās ap viņa roku.

³Laj Pablo quixxoc chak jun k'âl li ruk' che' chaki ut quixq'ue sa' li xam. Jun li c'ambolay quiêlelic xban xtikcual li xam ut quixtiu li ruk' laj Pablo. T'uyt'u quicana.

⁴Tad iedzimtie, redzēdami rāpuli karājamies pie viņa rokas, sarunājās savā starpā: Tiešām, šis cilvēks ir slepkava; no jūras viņš izglābās, bet atriebība neļauj viņam dzīvot.

⁴Li cuanqueb sa' li na'ajej Malta, nak que'ril li c'ambolay t'uyt'u chi ruk', que'xye chi ribileb rib: -Relic chi yâl nak li cuînk a'in, a'an aj camsinel. Xcole' chak chiru li palau, abanan inc'a' tâcanabâk chi yo'yo arin chi inc'a' tixc'ul xtojbal rix lix mâc, chanqueb.

⁵Bet viņš rāpuli nokratīja ugunī, necietis nekā ļauna. (Mk.16,18)

⁵Ut laj Pablo quixchik' li ruk' ut li c'ambolay quit'ane' sa' xam ut mâc'a' quixc'ul laj Pablo.

⁶Tie domāja, ka viņš uztūks, piepeši pakritīs un nomirs. Bet pēc ilgas gaidīšanas, redzēdami, ka viņam nekas ļauns nenotiek, tie pārdomāja un sacīja: Viņš ir dievs. (Apd.14,10-11)

⁶Eb a'an yôqueb chiroybeninquil jok'e tâsîpôk laj Pablo ut tât'anek' chi camenak. Najt que'roybeni ut nak que'ril nak mâc'a' quixc'ul, que'xjal lix c'a'uxeb ut que'xye: -Dios tana li cuînk a'an, chanqueb.

⁷Šinī apvidū salas priekšniekam, vārdā Publijam, bija īpašumi. Viņš mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva pajumti.

⁷Aran cuan xc'alebâl laj Publio li cuan xcuanquil sa' li na'ajej Malta. A'an coxc'ul sa' xyâlal ut riq'uin cohilan chiru oxib cutan.

⁸Bet notika, ka Publija tēvs gulēja slims ar drudzi un asins sērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, uzlicis tam rokas, izdziedināja to.

⁸Lix yucua' laj Publio t'ant'o sa' ch'ât. Yô xtik ut yô xquic' sa'. Laj Pablo qui-oc sa' li na'ajej li cuan cui'. Quixq'ue li ruk' sa' xbên nak quitijoc ut quiq'uirtesîc.

⁹Kad tas bija noticis, visi, kas salā slimoja, nāca un tika izdziedināti.

⁹Nak que'rabi resil nak ac xq'uirtesîc lix yucua' laj Publio, nabaleb li yaj li cuanqueb sa' li na'ajej a'an, que'cuulac riq'uin laj Pablo ut que'q'uirtesîc.

¹⁰Viņi mums izrādīja lielu godu un, mums aizbraucot, deva līdz visu nepieciešamo.

¹⁰Riq'uin li usilal qui-ux reheb, k'axal cui'chic coe'xra ut que'xq'ue nabal c'a'ru ke. Ut nak ac xic ke nabal li c'a'ru ke que'xsi ke re tâc'anjelak ke chiru be.

¹¹Pēc trim mēnešiem mēs aizbraucām Aleksandrijas kuģī, kas pārziemoja salā un kam bija Kastora zīme.

¹¹Ut nak quinume' oxib po, co-oc sa' jun li jucub re Alejandría li yô chixnumsinquil li habalk'e sa' li na'ajej Malta. Li jucub a'an cuan retalil lix dioseb chiru. Cástor ut Pólux xc'aba'eb.

¹²Nonākuši Sirakūzās, mēs tur palikām trīs dienas.

¹²Cocuulac sa' li tenamit Siracusa ut aran cohilan oxib cutan.

¹³No turienes, gar piekrasti braucot, mēs nonācām Rēgijā; un kad pēc vienas dienas sacēlās dienvidu vējš, mēs otrā dienā nonācām Puteolos.

¹³Chirix chic a'an côo cui'chic chiru ha' ut cocuulac sa' li tenamit Regio. Cuulajak chic quiticla li ik' li nachal sa' li sur. Yô li ik' chalen nak cocuulac sa' li na'ajej Puteoli.

¹⁴Tur mēs atradām brāļus un viņi lūdza mūs palikt pie tiem septiņas dienas. Tā mēs nonācām Romā.

¹⁴Sa' li na'ajej a'an cuanqueb aj pâbanel katauheb. Eb a'an que'xtz'âma chiku nak tocanâk cuukubak cutan riq'uineb. Ut chirix a'an côo cui'chic Roma.

¹⁵Turienes brāļi, to izdzirduši, steidzās mums pretim līdz pat Apija forumam un Trīs tavernām. Pāvils, tos ieraudzījis, pateicās Dievam, un viņam radās drosme.

¹⁵Eb laj pâbanel li cuanqueb Roma que'rabi resil nak cuulac ke. Cuanqueb laj pâbanel que'chal chi c'uluc ke toj cuan cui' li c'ayil Apio xc'aba' ut cuanqueb ajcui' que'c'uluc ke toj sa' li na'ajej Oxib Tabernas. Nak quiril ruheb laj pâbanel, laj Pablo quixbantioxi chiru li Dios ut quic'ojla xch'ôl.

¹⁶Kad nonācām Romā, Pāvilam tika atļauts palikt savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.

¹⁶Nak cocuulac Roma, li capitán quixk'axtesiheb li prêx re li coronel. Ut laj Pablo quicanabâc chi cuânc xjunes rochben jun li soldado li na-iloc re.

¹⁷Bet pēc trim dienām, viņš saaicināja ievērojamākos jūdus. Kad tie sanāca, viņš tiem sacīja: Vīri, brāļi, es neko neesmu darījis ne pret tautu, ne tēvu ieražām. Tomēr Jeruzalemē mani sastīja un nodeva romiešu rokās.

¹⁷Nak ac xnume' chic oxib cutan, laj Pablo quixbokeb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb laj judío li cuanqueb Roma. Nak acak xe'ch'utla quiâtinac riq'uineb re xcolbal rib, ut quixye reheb: -Ex cuas cuîtz'in, lâin inc'a' xinmâcob chiruheb li cuech tenamitil chi moco xink'et lix chak'rabeb li kaxe'tônil yucua'. Abanan xinchape' Jerusalén xbaneb laj judío, ut xine'xk'axtesi sa' ruk'eb laj Roma.

¹⁸Tie, mani nopratinājuši, gribēja atbrīvot, jo man nebija nevienas ar nāvi sodāmas vainas.

¹⁸Ut eb laj Roma nak que'rakoc âtin sa' inbên, mâ jun inmâc que'xtau re incamsinquil. Que'raj raj cuach'abanquil.

¹⁹Tā kā jūdi pretojās, es biju spiests pārsūdzēt ķeizaram, bet ne tāpēc, lai apsūdzētu savu tautu.

¹⁹Abanan eb laj judío inc'a' que'raj quine'risi. Jo'can nak quintz'âma chiruheb nak li acuabej César târakok âtin sa' inbên. Moco chixjitbal ta lin tenamit xinchal.

²⁰Šī iemesla dēļ es jūs ielūdzu, lai jūs redzētu un ar jums runātu, jo šinīs važās esmu ieslēgts Izraēļa cerības dēļ,

²⁰A'an aj e nak xintakla êbokbal. Xcuaj rilbal êru ut xcuaj âtinac êriq'uin. Sa' xc'aba' li jun li nakayo'oni lâo aj Israel nak bac'bôquin anakcuan riq'uin li cadena a'in, chan reheb.

²¹Bet tie viņam sacīja: Mēs neesam ne vēstules no Jūdejas saņēmuši par tevi, ne arī kāds no brāļiem ieradies ko vēstīt vai ko ļaunu par tevi runāt.

²¹Ut eb a'an que'xye: -Lâo mâ jun hu xkac'ul chalenak ta Judea, ut mâ jun li kas kîtz'in xc'ulun châjitbal chi moco chixyebal junak c'a'ak re ru inc'a' us châcuix.

²²Tomēr mēs vēlamies no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo mums par šo sektu zināms, ka tai visur pretojas.

²²Takaj rabinquil c'a'ru nacac'oxla chirix a'an xban nak kabiom nak yalak bar xic' neque'rabi li tijleb chirix li Jesús, chanqueb.

²³Tad daudzi, noteikuši viņam dienu, ieradās viņa mājoklī. Viņš tiem no agra rīta līdz vakaram izskaidroja, apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem.

²³Jo'can nak que'xxakab jun li cutan re nak te'cuulak riq'uin sa' li cab li cuan cui'. Nabaleb que'cuulac riq'uin laj Pablo re nak tixch'olob xyâlal chiruheb chirix lix nimajcual cuanquilal li Dios. Quixnumsi li cutan chixch'olobanquil lix yâlal chirix li Jesús jo' tz'îbanbil sa' lix chak'rab laj Moisés jo' ajcui' li que'xtz'îba li profeta re nak te'xpâb li Jesús.

²⁴Un citi ticēja tam, kas tika runāts, bet citi neticēja.

²⁴Cuan que'pâban re li c'a'ru yô chixyebal. Abanan cuan ajcui' li inc'a' que'xpâb.

²⁵Viņu starpā nebija vienprātības. Viņi aizgāja, kad Pāvils sacīja šo vienu vārdu: Svētais Gars pareizi runājis mūsu tēviem caur pravieti Isaju,

²⁵Cuanqueb li inc'a' que'cuulac chiruheb li c'a'ru yô chixyebal laj Pablo, ut que'oc chi êlc. Nak ac xiqueb re, laj Pablo quixye li âtin a'in: -Yâl ajcui' li quixc'utbesi li Santil Musik'ej chiru li profeta Isaías chirixeb li kaxe'tônil yucua' nak quixye:

²⁶Sacīdams: Ej pie šīs tautas un saki viņiem: ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, skatīdamies jūs skatīsieties un neredzēsiet.

²⁶Ayu ut tâye reheb li tenamit chi jo'ca'in: Yôkex chirabinquil, abanan moco têtau ta ru lix yâlal li c'a'ru têrabi; ut yôkex chirilbal, abanan inc'a' têq'ue retal c'a'ru xyâlal li c'a'ru têril.

²⁷Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm tiem grūti dzirdēt, un savas acis tie aizvēruši, lai ar acīm tie neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu, un neatgrieztos, un es tos neizdziedinātu. (Is.6,9-10; Mt.13,14-15)

²⁷Xban nak cacuubresinbil lix ch'ôleb li tenamit a'in, jo'can nak inc'a' te'xtau xyâlal. Inc'a' saken te'abînk ut inc'a' saken te'ilok re nak inc'a' te'xtau xyâlal li c'a'ru te'ril ut inc'a' te'xtau xyâlal li te'rabi. Inc'a' te'xtau xyâlal, chi moco te'xjal xc'a'ux, chi moco tebinq'uirtesi, chan li Dios. (Isa. 6:9-10.)

²⁸Tad lai jums tas zināms, ka Dievs pagāniem sūtījis pestīšanu un tie to dzirdēs.

²⁸Jo'can nak chenauhak nak li resil li colba-ib li naxq'ue li Dios quiq'uehe' reheb li mâcua'eb aj judío. A'an eb chic te'abînk re, chan laj Pablo.

²⁹Kad viņš to pateica, jūdi, savā starpā stipri strīdēdamies, aizgāja no viņa.

²⁹Nak que'rabi a'in, eb laj judío que'côeb ut yôqueb chixcuech'inquil rib.

³⁰Bet viņš palika savā īrētajā dzīvoklī veselus divus gadus un pieņēma visus, kas pie viņa nāca.

³⁰Cuib chihab quicuan aran Roma laj Pablo sa' li cab li quixto'oni. Ut quixc'uleb chi sa sa' xch'ôl chixjunileb li que'cuulac riq'uin.Yô chixch'olobanquil lix yâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios ut yô chixyebal resil li Kâcua' Jesucristo chi mâc'a' xxiu. Ut mâ ani quiramoc chiru xyebal.

³¹Neviena netraucēts, viņš sludināja Dieva valstību un visā paļāvībā mācīja par Kungu Jēzu Kristu.

³¹Yô chixch'olobanquil lix yâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios ut yô chixyebal resil li Kâcua' Jesucristo chi mâc'a' xxiu. Ut mâ ani quiramoc chiru xyebal.