¹Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,

¹Lâin laj Pablo laj c'anjel chiru li Kâcua' Jesucristo. Sic'bil chak cuu xban li Dios chok' x-apóstol ut taklanbilin chixyebal resilal li colba-ib.

²Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem

²Li Dios quixyechi'i li colba-ib a'in chalen chak najter ut eb li profetas que'xtz'îba retalil sa' li Santil Hu.

³Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,

³A'an a'in resilal li Kâcua' Jesucristo li Ralal li Dios. Li Kâcua' Jesucristo tz'akal cuînk xban nak quiyo'la arin sa' ruchich'och' riq'uin jun reheb li ralal xc'ajol laj David.

⁴Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.

⁴Li Kâcua' Jesucristo a'an tz'akal Dios. Numtajenak lix santilal. Riq'uin lix nimal xcuanquil, li Dios quixcuaclesi cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak re xc'utbal chiku nak a'an tz'akal Ralal li Dios.

⁵Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.

⁵Sa' xc'aba' li Kâcua' Jesucristo q'uebilin chok' apóstol xban li Dios re xch'olobanquil xyâlal chiruheb li tenamit yalak bar re nak te'xpâb li Jesucristo ut te'xbânu li c'a'ru naraj.

⁶Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.

⁶Jo'can ajcui' lâex sic'bil ajcui' êru, ut lâex chic ralal xc'ajol li Kâcua' Jesucristo.

⁷Visiem Dieva mīļotājiem, aicinātajiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!

⁷Yôquin chi tz'îbac êriq'uin lâex li cuanquex aran sa' li tenamit Roma. Rarôquex ut bokbilex xban li Dios ut lâex aj santil pâbanel. Li usilal ut li tuktûquilal chi cuânc êriq'uin xban li Dios Acuabej ut xban li Kâcua' Jesucristo.

⁸Vispirms es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.

⁸Xbên cua ninbantioxi chiru li Dios sa' xc'aba' li Kâcua' Jesucristo xban nak yalak bar na-abiman resil nak tz'akal nequepâb li Cristo.

⁹Jo Dievs, kuram es savā garā Viņa Dēla evaņģēlijā kalpoju, ir mans liecinieks, ka es jūs bez mitēšanās pieminu.

⁹Ninc'anjelac chiru li Dios ut chi anchal inch'ôl ninye resil li Kâcua' Jesucristo li Ralal li Dios. Li Dios naxnau nak junelic yôquin chi tijoc chêrix.

¹⁰Savās lūgšanās, pastāvīgi lūgdams, lai man saskaņā ar Dieva prātu kādreiz kaut kā pašķirtos ceļš aiziet pie jums.

¹⁰Cui li Dios naxq'ue cue, chi sêb tincuulak êriq'uin. A'an li nintz'âma junelic chiru li Dios.

¹¹Jo es ilgojos jūs redzēt, lai sniegtu jums kādu garīgu žēlastības dāvanu jūsu stiprināšanai,

¹¹Nacuaj rilbal êru ut nacuaj êtenk'anquil re nak cauhakex sa' lê pâbâl.

¹²Tas ir, reizē ar jums gūtu iepriecinājumu savstarpējā ticībā, jūsējā un manējā.

¹²Ut nacuaj rilbal êru re nak takatenk'a kib sa' li kapâbâl, lâex jo' ajcui' lâin, xban nak junaj li kapâbâl.

¹³Bet es, brāļi, negribu atstāt jūs neziņā par to, ka es vairākkārt biju apņēmies jūs apmeklēt, lai iegūtu kādu augli arī starp jums tāpat kā starp pārējām tautām, (bet līdz šim tiku aizkavēts).

¹³Ex hermân, nacuaj nak tênau nak nabal sut ninc'oxla raj xic êriq'uin, abanan toj mâji' naru ninxic. Mâre cuan raj te'pâbânk aran nak te'rabi râtin li Dios li tinch'olob xyâlal chiruheb jo' nak que'pâban chak chicuu sa' eb li tenamit quinnume' cui' chak.

¹⁴Grieķiem un barbariem, mācītiem un nemācītiem es esmu parādnieks.

¹⁴Tenebanbil sa' inbên c'anjelac sa' xyânkeb laj griego jo' ajcui' li mâcua'eb aj griego. Tinc'anjelak sa' xyânkeb li tzolbileb jo' ajcui' li inc'a' tzolbileb.

¹⁵Tāpēc (kas attiecas uz mani) es esmu gatavs sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā.

¹⁵Jo'can nak nacuaj tinch'olob xyâlal li colba-ib chêru lâex li cuanquex Roma.

¹⁶Es nekaunos evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks katra ticīgā pestīšanai, vispirms jūda, tad grieķa.

¹⁶Inc'a' ninxutânac chixch'olobanquil xyâlal li colba-ib xban nak a'an lix nimal xcuanquil li Dios re xcolbal chixjunil li te'pâbânk re. Li colba-ib xbên cua q'uebil reheb laj judío ut q'uebil ajcui' reheb li mâcua'eb aj judío.

¹⁷Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: Taisnīgais dzīvo no ticības. (Hab.2,4)

¹⁷Lix yâlal li colba-ib naxc'ut chiku nak ca'aj cui' riq'uin xpâbanquil li Dios tîc chic li kach'ôl chiru ut cuânko chi sum âtin riq'uin, jo' naxye sa' li Santil Hu: Li tîc xch'ôl riq'uin xpâbanquil li Dios cuan xyu'am chi junelic. (Hab. 2:4)

¹⁸Jo Dieva dusmas parādās no debesīm pār katru to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā,

¹⁸Li Dios yô chak xjosk'il toj sa' choxa sa' xbêneb laj mâc. Riq'uin lix mâusilaleb neque'xtz'ektâna lix yâlal ut neque'xmuk ajcui' chiruheb li ras rîtz'in.

¹⁹Jo kas par Dievu zināms, tas viņiem pasludināts, jo Dievs viņiem to ir atklājis.

¹⁹Chixjunil li c'a'ak re ru nanauman chirix li Dios, ac ch'olch'o chiruheb. A' li Dios ajcui' quic'utbesin chiruheb. Aban inc'a' neque'xq'ue xcuanquil lix yâlal.

²⁰Jo tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos; tāpēc viņi ir neattaisnojami.

²⁰Chalen chak sa' xticlajic li ruchich'och' nac'utun xcuanquil ut xlok'al li Dios riq'uin li c'a'ak re ru quilajxyîb. Nac'utun nak a'an li tz'akal Dios ut k'axal nim xcuanquil chi junelic. Jo'can nak mâc'a' junak âtin te'xcol cui' rib chiru xjosk'il li Dios.

²¹Jo tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota;

²¹Neque'xnau nak cuan li Dios, aban inc'a' que'xq'ue xlok'al chi moco que'bantioxin chiru. Ca'aj cui' li jo' mâjo'il na'leb neque'xc'oxla ut xban a'an nak quik'ojyîno' ru lix c'a'uxeb.

²²Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas;

²²Eb a'an neque'xye nak cuanqueb xna'leb abanan mâc'a'eb xna'leb.

²³Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

²³Inc'a' neque'xlok'oni li yo'yôquil Dios. A' chic lix jalam ûch li cuînk li nacam, a'an chic neque'xlok'oni. Ut lix jalam ûch li xul neque'xq'ue chok' xdioseb jo' li xul li neque'rupupic ut li xul li neque'bêc, jo'queb ajcui' li neque'xjucuqui rib chiru ch'och'.

²⁴Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas.

²⁴Jo'can nak li Dios quixtz'ektânaheb sa' xyibal ru lix mâusilaleb toj retal neque'xc'ut xxutâneb chi ribileb rib xban nak neque'xbânu li jo' mâjo'il na'leb.

²⁵Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen.

²⁵Inc'a' que'xpâb li tz'akal Dios. A' chic li tic'ti' que'xq'ue xcuanquil. Que'xnima ru ut que'xq'ue xlok'al li c'a'ak re ru yîbanbil xban li Dios ut inc'a' que'xlok'oni li tz'akal Dios. Ca'aj cui' li tz'akal Dios a'an xc'ulub li lok'onîc chi junelic. Jo'can taxak.

²⁶Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko.

²⁶Li Dios quixtz'ektânaheb sa' lix xutânalil na'leb xban lix mâusilaleb. Ut eb li ixk inc'a' chic que'raj cuânc riq'uineb lix bêlom. Riq'uin ban chic li rech ixkilal que'xbânu li moco uxc ta naraj.

²⁷Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis.

²⁷Ut jo'can ajcui' li cuînk inc'a' chic que'raj li ixk li quicanabâc reheb xban li Dios. Que'tikcuo' xjolomeb xban lix mâusilaleb chi ribileb rib ut yôqueb chixbânunquil li tz'ekbêtal aj na'leb riq'uin rech cuînkilal. Ut que'xc'ul ajcui' xtojbal rix lix mâusilaleb jo' xc'ulubeb.

²⁸Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas.

²⁸Xban nak inc'a' neque'xc'oxla li Dios, jo'can nak que'tz'ektânâc xban li Dios sa' li tz'ekbêtal aj na'leb chixbânunquil li moco uxc ta naraj.

²⁹Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības;

²⁹Numtajenakeb xyibal ru lix na'lebeb ut lix mâusilaleb. Aj yumbêteb ut aj co'bêteb. Neque'xra ru li c'a'ru cuan reheb li ras rîtz'in ut k'axal josk'eb. Numtajenakeb chi aj cakal, aj camsihomeb ras rîtz'in, aj plêteb, aj balak'eb ut aj molol âtineb.

³⁰Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem,

³⁰Junes yo'obânc âtin neque'xbânu chirixeb li ras rîtz'in. Xic' neque'ril li Dios. Neque'hoboc. Neque'xnimobresi rib ut k'etk'eteb. Aj k'abaneleb ut aj k'etoleb râtin xna' xyucua'.

³¹Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi.

³¹Inc'a' neque'xtau xyâlal. Inc'a' neque'xbânu li c'a'ru neque'xsume xbânunquil. Inc'a' neque'rahoc. Inc'a' neque'cuyuc mâc, ut inc'a' neque'uxtânan u.Ac ch'olch'o chiruheb li c'a'ru quixye li Dios. Neque'xnau nak lix tojbal rix li mâc, a'an li câmc. Aban toj yôqueb ajcui' chixbânunquil li mâc. Ut mâcua' ca'aj cui' a'an neque'xbânu. Neque'saho' ajcui' sa' xch'ôl chirilbaleb li ras rîtz'in nak yôqueb chixbânunquil li inc'a' us.

³²Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt.

³²Ac ch'olch'o chiruheb li c'a'ru quixye li Dios. Neque'xnau nak lix tojbal rix li mâc, a'an li câmc. Aban toj yôqueb ajcui' chixbânunquil li mâc. Ut mâcua' ca'aj cui' a'an neque'xbânu. Neque'saho' ajcui' sa' xch'ôl chirilbaleb li ras rîtz'in nak yôqueb chixbânunquil li inc'a' us.