¹Tad augstais priesteris sacīja: Vai tas tā ir?

¹Ut li xyucua'il eb laj tij quixpatz' re laj Esteban ma yâl li yôqueb chixyebal.

²Viņš teica: Brāļi un tēvi, klausieties! Godības Dievs parādījās mūsu tēvam Ābrahamam, kad tas bija Mezopotāmijā, pirms viņš pārcēlās dzīvot Hāranā.

²Quichak'oc laj Esteban ut quixye: -Ex cuas cuîtz'in ut lâex li nequexc'amoc be, abihomak li oc cue chixyebal. Li Dios li k'axal lok' quixc'utbesi rib chiru laj Abraham li kaxe'tônil yucua' nak cuan aran Mesopotamia nak toj mâji' naxic chi cuânc sa' li na'ajej Harán.

³Un sacīja viņam: Aizej no savas zemes un saviem radiem un ej uz zemi, ko es tev rādīšu.

³Quixye re: -Tat-êlk sa' li na'ajej a'in. Tâcanabeb lâ cuech'alal ut tatxic sa' jun li na'ajej li tinc'ut châcuu lâin, chan.

⁴Tad viņš aizgāja no kaldejiešu zemes un dzīvoja Hāranā. No turienes, kad tā tēvs nomira, Viņš to pārcēla šinī zemē, kurā jūs tagad dzīvojat;

⁴Qui-el ut laj Abraham sa' li na'ajej Caldea ut cô chi cuânc sa' li na'ajej Harán. Nak ac cuan sa' li na'ajej a'an quicam lix yucua'. Ut chirix a'an li Dios quixtakla chi cuânc sa' li na'ajej li cuanquex cui' lâex anakcuan.

⁵Un te Viņš tam nedeva mantojumā ne pēdas platuma, bet apsolīja to dot īpašumā viņam un pēc viņa - tā pēcnācējiem, kad viņam dēla vēl nebija.

⁵Abanan li Dios inc'a' quixq'ue xch'och' laj Abraham aran. Chi tîc mâc'a' quixq'ue re. Abanan quixye re nak tixq'ue chok' reheb li ralal xc'ajol li te'cuânk mokon usta toj mâ jun lix coc'al cuan.

⁶Tad Dievs viņam sacīja: Tavi pēcnācēji būs piedzīvotāji svešā zemē, un tos verdzinās un slikti ar tiem apiesies četri simti gadu;

⁶A'an a'in li quixye li Dios re laj Abraham: -Eb lâ cualal âc'ajol te'cuânk sa' jalan tenamit mâcua' xtenamiteb. Ut sa' li tenamit a'an te'cuânk chok' rahobtesinbil môs ut xic' te'ilek' chiru câhib ciento chihab.

⁷Un Kungs sacīja: Tautu, kurai tie vergos, es tiesāšu; un pēc tam tie izies un kalpos man šinī vietā.

⁷Ut lâin tinrakok âtin sa' xbên li tenamit a'an li te'rahobtesînk reheb lâ cualal âc'ajol. Ut nak te'êlk sa' li tenamit a'an te'c'anjelak chicuu sa' li na'ajej a'in, chan li Dios.

⁸Un Viņš tam deva apgraizīšanas derību; un viņš dzemdināja Īzāku un to apgraizīja astotajā dienā; un Īzāks - Jēkabu un Jēkabs - divpadsmit ciltstēvus;

⁸Nak li Dios quixbânu li contrato riq'uin laj Abraham quixye re nak tento te'xbânu li circuncisión. Jo'can nak laj Abraham quixbânu li circuncisión riq'uin laj Isaac li ralal nak ac cuan cuakxakib cutan re. Ut laj Isaac quixbânu riq'uin laj Jacob li ralal ut jo'can ajcui' quixbânu laj Jacob riq'uineb li ralal cablaju.

⁹Un ciltstēvi skaudības dēļ pārdeva Jāzepu uz Ēģipti, bet Dievs bija ar viņu.

⁹Eb li ralal laj Jacob c'ajo' nak que'xcakali laj José li rîtz'ineb. Jo'can nak que'xc'ayi laj José ut quic'ame' aran Egipto. Abanan nak ac cuan aran Egipto, li Dios yô chi tenk'ânc re.

¹⁰Un Viņš to izglāba no visām tā bēdām, un deva viņam žēlastību un gudrību faraona, Ēģiptes ķēniņa, priekšā, un tas iecēla viņu par Ēģiptes un visa sava nama valdnieku.

¹⁰Ut a'an quitenk'an re chixcuybal li raylal li quixc'ul. Quirosobtesi ut quixq'ue xna'leb. Ut laj faraón li acuabej aran Egipto quixq'ue retal nak laj José cuan xna'leb ut quixxakab chi taklânc sa' xbên li tenamit ut sa' xbêneb ajcui' li cuanqueb sa' li rochoch.

¹¹Tad nāca bads un lielas ciešanas pār visu Ēģipti un Kanaanu, un mūsu tēvi neatrada vairs pārtiku.

¹¹Ut quicuan jun nimla cue'ej ut jun nimla raylal sa' eb li tenamit Egipto ut Canaán. Ut eb li kaxe'tônil yucua' inc'a' chic que'xtau xtzacaêmkeb.

¹²Kad Jēkabs dzirdēja, ka Ēģiptē ir labība, viņš sūtīja mūsu tēvus pirmo reizi.

¹²Nak quirabi laj Jacob nak aran Egipto cuan nabal li trigo, quixtaklaheb li ralal aran chixc'ambaleb xtrigo.

¹³Bet otrreiz brāļi pazina Jāzepu, un faraonam kļuva viņa cilts zināma.

¹³Nak que'côeb cui'chic xca' sut li ralal aran Egipto, laj José quixye reheb nak a'an laj José li rîtz'ineb. Ut sa' ajcui' li cutan a'an laj faraón quixnau nak laj José, a'an xcomoneb li ralal xc'ajoleb laj judío.

¹⁴Tad Jāzeps sūtīja un aicināja pie sevis savu tēvu Jēkabu un visus savus radus, septiņdesmit piecas dvēseles.

¹⁴Ut chirix a'an laj José quixtakla xc'ambal lix yucua' jo'queb ajcui' li rech'alal. Chixjunileb li rech'alal cuanqueb o'laju xcâc'âl.

¹⁵Un Jēkabs pārgāja uz Ēģipti, un nomira viņš un mūsu tēvi.

¹⁵Jo'ca'in nak côeb aran Egipto laj Jacob li kaxe'tônil yucua' ut aran quicam jo'queb ajcui' li ralal.

¹⁶Un tos pārveda Sihemā un guldīja kapā, ko Ābrahams, maksājot sudrabā, nopirka Sihema dēla Emmora bērniem.

¹⁶Lix bakeleb que'c'ame' Siquem ut que'muke' sa' li na'ajej li quixlok' laj Abraham riq'uineb li ralal xc'ajol laj Hamor.

¹⁷Bet kad tuvojās apsolījuma laiks, ko Dievs Ābrahamam bija solījis, tauta auga un vairojās Ēģiptē,

¹⁷C'ajo' nak yôqueb chi q'uiânc li ralal xc'ajol laj Israel aran Egipto nak ac yô chi cuulac xk'ehil nak te'isîk sa' li tenamit a'an jo' quiyechi'îc re laj Abraham xban li Dios.

¹⁸Iekams Ēģiptē necēlās cits ķēniņš, kas Jāzepu nepazina.

¹⁸Ut qui-oc jalan chic acuabej ut a'an inc'a' quixnau ru laj José chi moco quixnau chanru lix na'leb nak quicuan.

¹⁹Viņš pievīla mūsu tautu un apspieda mūsu tēvus, lai tie pamestu savus bērnus, lai tie nedzīvotu.

¹⁹Li acuabej a'an quixsic' xyâlal chanru nak tixbânu raylal reheb li kaxe'tônil yucua'. Quixrahobtesiheb nak quixtakla xcamsinquileb li coc' têlom li te'yo'lâk re nak inc'a' chic te'tâmk li ralal xc'ajoleb.

²⁰Tanī laikā piedzima Mozus. Viņš bija Dievam patīkams un tika trīs mēnešus audzināts sava tēva namā.

²⁰Sa' eb li cutan a'an quiyo'la laj Moisés. Li c'ula'al a'an raro xban li Kâcua'. Ut oxib po quiq'uiresîc xbaneb lix na' xyucua'.

²¹Bet kad tas bija izlikts, faraona meita paņēma to un audzināja viņu sev par dēlu.

²¹Abanan quicuulac xk'ehil nak quicanabâc chak sa' li nima' ut lix rabin laj faraón quixococ re, re târûk tâcolek'. Quixc'am chok' re ut quixq'uiresi jo' tz'akal re.

²²Un Mozu mācīja visās ēģiptiešu gudrībās, un tas bija varens savos vārdos un darbos.

²²Laj Moisés quixtzol rib jo' neque'xtzol ribeb laj Egipto. Ut cuan xna'leb chi âtinac ut chixbânunquil li châbil na'leb.

²³Kad viņš kļuva četrdesmit gadus vecs, viņam ienāca prātā apmeklēt savus brāļus, Izraēļa bērnus.

²³Nak ac xbânu li ca'c'âl chihab, qui-ala sa' xch'ôl xic chirilbaleb laj Israel li rech tenamitil.

²⁴Un viņš, ieraudzījis kādu netaisnīgi ciešam, aizstāvēja to; un viņš to, kas netaisnīgi cieta, atrieba, nosizdams ēģiptieti.

²⁴Nak quiril jun reheb yô chi saq'uec' xban jun aj Egipto, quixcol sa' ruk'. Quixchap laj Egipto ut quixcamsi. Chi jo'ca'in quixq'ue rêkaj li quixbânu re li rech tenamitil.

²⁵Viņš domāja, ka brāļi sapratīs, ka Dievs tos izglābis ar viņa roku; bet tie to nesaprata.

²⁵Laj Moisés quixc'oxla nak eb li rech tenamitil te'xq'ue retal nak a'an li tâc'anjelak chiru li Dios re xcolbaleb. Abanan eb a'an inc'a' que'xq'ue retal.

²⁶Nākošajā dienā, kad tie ķildojās, viņš ieradās pie tiem un uzaicināja tos samierināties, sacīdams: Vīri, jūs esat brāļi, kāpēc jūs kaitējat viens otram?

²⁶Cuulajak chic laj Moisés quixtau cuib laj Israel yôqueb chi pletic. Quixk'useb re te'xcanab xch'e'bal rib. Quixye reheb: -Lâex êcomon êrib. ¿C'a'ut nak yôquex chixpletinquil êrib? chan reheb.

²⁷Bet tas, kas savam tuvākajam darīja pārestību, atgrūda viņu, sacīdams: Kas tevi iecēlis mums par priekšnieku un tiesnesi?

²⁷Ut li jun li yô chi sac'oc re li jun chic quixtiquisi laj Moisés ut quixye re: -¿Ani xq'uehoc âcue chi taklânc ut chi rakoc âtin sa' kabên?

²⁸Vai tu gribi nonāvēt tāpat, kā tu vakar nonāvēji ēģiptieti?

²⁸¿Ma tâcuaj tinâcamsi lâin jo' nak xacamsi laj Egipto ecuêr? chan re laj Moisés.

²⁹Šo vārdu dēļ Mozus aizbēga un kļuva ienācējs Madijana zemē, kur no viņa dzima divi dēli.

²⁹Nak quirabi li c'a'ru quixye, laj Moisés quixucuac ut quiêlelic. Cô chi cuânc sa' li na'ajej Madián li moco tz'akal xtenamit ta. Nak cuan aran, que'yo'la cuib li ralal.

³⁰Kad četrdesmit gadu bija pagājis, Sinaja kalna tuksnesī viņam parādījās eņģelis degošā ērkšķu krūma liesmā.

³⁰Ac xnume' chic ca'c'âl chihab roquic sa' li chaki ch'och' a'an, nak quiril jun tôn li q'uix yô xxamlel nach' riq'uin li tzûl Sinaí. Ut sa' li xam a'an quixc'utbesi rib jun li ángel chiru.

³¹To redzēdams, Mozus brīnījās par šo parādību. Un kad viņš piegāja to apskatīt, Kunga balss atskanēja uz viņu, sacīdama:

³¹Ut laj Moisés c'ajo' nak quisach xch'ôl chirilbal ut quinach'oc riq'uin re târil chi us. Quirabi xyâb xcux li Kâcua' nak quixye:

³²Es esmu tavu tēvu Dievs, Ābrahama Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Tad Mozus, baiļu pārņemts, neuzdrošinājās vairs to uzlūkot.

³²-Lâin li Kâcua' Dios li que'xlok'oni chak lâ xe'tônil yucua'. Lâin li Dios li que'xlok'oni chak laj Abraham, laj Isaac, ut laj Jacob, chan. Ut laj Moisés nasicsot xban xxiu ut inc'a' chic quixcuy rilbal.

³³Bet Kungs viņam sacīja: Noauj kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme!

³³Ut quixye li Kâcua' re: -Isi lâ xâb châcuok xban nak li na'ajej cuancat cui', a'an santil na'ajej.

³⁴Es redzēdams redzēju savas tautas apspiešanu Ēģiptē un dzirdēju viņas vaimanas, un atnācu to atbrīvot; bet tagad nāc, es tevi sūtīšu uz Ēģipti!

³⁴Relic chi yâl lâin yôquin chirilbal li raylal li yôqueb chixc'ulbal lin tenamit li cuanqueb Egipto. Ut yôquin ajcui' chirabinquil nak yôqueb xk'okonquil ribeb xban li raylal. Jo'can nak xinchal chixcolbaleb sa' ruk'eb laj Egipto. Abi li tinye âcue. Tatintakla Egipto, chan li Kâcua' re laj Moisés.

³⁵Šo Mozu, ko tie noliedza, sacīdami: Kas tevi iecēlis mums par priekšnieku un tiesnesi? Šo Dievs sūtīja par priekšnieku un atbrīvotāju ar eņģeļa roku, kas viņam parādījās ērkšķu krūmā.

³⁵Laj Moisés, a'an li que'xtz'ektâna laj Israel nak que'xye: -¿Ani xq'uehoc âcue chi taklânc ut chi rakoc âtin? chanqueb. A'an li quitaklâc chixtenk'anquileb laj Israel ut chixcolbaleb. Quitaklâc xban li Kâcua' nak li ángel quixc'utbesi rib chiru sa' li jun tôn chi q'uix yô xxamlel.

³⁶Viņš tos izveda, darīdams brīnumus un zīmes Ēģiptes zemē, Sarkanajā jūrā un četrdesmit gadus tuksnesī.

³⁶Laj Moisés, a'an li qui-isin reheb Egipto. Nabal li milagro ut li sachba ch'ôlej quixbânu aran Egipto ut sa' li Caki Palau. Chiru ca'c'âl chihab quic'amoc be chiruheb sa' li chaki ch'och'.

³⁷Šis ir tas Mozus, kas sacīja Izraēļa bērniem: Dievs cēla jums pravieti no jūsu brāļiem, tāpat kā mani. Viņu klausiet!

³⁷A'an laj Moisés li quiyehoc chak re a'in reheb laj Israel: -Li Kâcua' lê Dios tixq'ue junak profeta sa' êyânk sic'bil ru xban jo' lâin. Êcomon ajcui' lâex. Chebânu chixjunil li c'a'ru tixye êre, chan.

³⁸Viņš ir tas, kas draudzes vidū tuksnesī bija kopā ar eņģeli, kas runāja viņam Sinaja kalnā, un bija pie mūsu tēviem, un saņēma dzīvības vārdus, lai tos nodotu mums.

³⁸A'an li quicuan rochbeneb laj Israel nak que'xch'utub ribeb sa' li chaki ch'och'. Quicuan rochbeneb li kaxe'tônil yucua' ut rochben ajcui' li ángel li quiâtinac riq'uin sa' li tzûl Sinaí nak quixye re li râtin li Dios li naq'uehoc yu'am re nak a'an chic tâyehok ke lâo.

³⁹Mūsu tēvi negribēja viņam paklausīt, bet tie atmeta viņu un savās sirdīs atgriezās Ēģiptē,

³⁹Abanan eb li kaxe'tônil yucua' inc'a' que'raj xpâbanquil li c'a'ru quixye. Que'xtz'ektâna ban ut que'raj raj suk'îc cui'chic Egipto.

⁴⁰Sacīdami Āronam: Darini mums dievus, kas mūs vadītu, jo mēs nezinām, kas noticis ar šo Mozu, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes.

⁴⁰Que'xye re laj Aarón: -Yîb kadios re te'c'amok be chiku. Inc'a' nakanau c'a'ru xc'ul chak laj Moisés li qui-isin chak ke Egipto. ¿C'a'ru aj e nak yôko chiroybeninquil? chanqueb li kaxe'tônil yucua'.

⁴¹Un tanīs dienās viņi darināja teļu, nesa elkam upuri un priecājās par savu roku darbu.

⁴¹Jo'can nak que'xyîb riq'uin oro xjalam ûch jun li cuacax ut que'mayejac chiru. C'ajo' nak que'saho' sa' xch'ôleb chirilbal lix dioseb li que'xyîb riq'uin ruk'eb. Ut que'xbânu jun li nink'e re xlok'oninquil.

⁴²Bet Dievs novērsās un atdeva tos debess karaspēka kalpībai, kā tas rakstīts pravieša grāmatā: Vai tu, Izraēļa nams, šajos četrdesmit gados tuksnesī man upurēji dzīvniekus un upura dāvanas? (Am.5,25)

⁴²Jo'can nak li Kâcua' Dios quixcanabeb xjuneseb. Quixcanabeb chixlok'oninquil li chahim li cuan chiru choxa. Ut quitz'akloc ru li tz'îbanbil chak najter xbaneb li profeta nak que'xye: Lâex aj Israel, ¿ma quexmayejac ta bi' chak chicuu lâin nak yôquex chak chi numec' sa' li chaki ch'och' chiru ca'c'âl chihab?

⁴³Jūs pieņēmāt Moloha telti un sava dieva Remfana zvaigzni, tēlus, ko darinājāt to pielūgšanai; un es jūs pārcelšu viņpus Babilonas. (Am.5,25-27)

⁴³¿Ma mâcua' ta bi' lê yîbanbil dios Moloc ut Renfán quelok'oni? Lâex queyîb li jalam ûch a'in re têlok'oni. Jo'can nak texincanab re nak jalan tenamit tânumtâk sa' êbên ut texc'amek' chi najt sa' jun li na'ajej li cuan jun pac'al li tenamit Babilonia, chan li Kâcua'. (Amós 5:25-27)

⁴⁴Derības telts bija ar mūsu tēviem tuksnesī, kā to pavēlēja Dievs, sacīdams Mozum, lai viņš to uztaisa pēc parauga, kādu tas redzēja.

⁴⁴Eb li kaxe'tônil yucua' que'xyîb ajcui' chak li tabernáculo nak yôqueb chak chi numec' sa' li chaki ch'och' ut aran xocxo li chak'rab. Que'xyîb jo' li retalil li quic'ute' chiru laj Moisés xban li Dios.

⁴⁵Mūsu tēvi, to paņēmuši, ar Jēzu ienesa pagānu daļā. Dievs tos izdzina mūsu tēvu vaiga priekšā līdz pat Dāvida dienām.

⁴⁵Eb li kaxe'tônil yucua' que'xc'ul li muhebâl a'in. Ut nak laj Josué quic'amoc be chiruheb chi pletic, que'xc'am li muhebâl chirixeb. Ut que'rêchani lix ch'och'eb li mâcua'eb aj judío nak li Dios quirisi chiruheb li kaxe'tônil yucua' li xic' que'iloc reheb. Li muhebâl a'an quic'anjelac sa' eb li cutan a'an toj chalen nak quicuan laj David chok' rey.

⁴⁶Tas iemantoja žēlastību pie Dieva un lūdza, lai viņš atrastu mājokli Jēkaba Dievam.

⁴⁶Laj David quixbânu li c'a'ru quiraj li Dios, ut li Dios quisaho' xch'ôl riq'uin. Quixtz'âma chiru li Dios nak tixyîb li templo bar te'xlok'oni cui' li Dios li quixlok'oni laj Jacob.

⁴⁷Tad Salomons uzcēla Viņam namu.

⁴⁷Abanan mâcua' laj David quiyîban re li templo. Laj Salomón, a'an li quiyîban re.

⁴⁸Bet Visaugstākais nemājo rokām darinātos, kā to pravietis saka:

⁴⁸Quixyîb li templo usta li nimajcual Dios inc'a' nacuan sa' junak cab yîbanbil xban cuînk jo' quixye chak li profeta Isaías nak quixye chi jo'ca'in:

⁴⁹Debess ir mans sēdeklis, bet zeme manu kāju paklājs. Kādu namu jūs man uzcelsiet, saka Kungs, vai kur ir mana atdusas vieta?

⁴⁹Li choxa, a'an li na'ajej li ninc'ojla cui' ut li ruchich'och', a'an xna'aj li cuok. ¿C'a'ru chi ochochil târûk têyîb chok' cue? Ut, ¿bar cuan lin na'aj li tinhilânk cui'?

⁵⁰Vai ne mana roka visu to darījusi? (Is.66,1-2)

⁵⁰¿Ma mâcua' ta bi' lâin xinyîban re chixjunil li c'a'ru cuan? chan li Kâcua'. (Isa. 66:1-2)

⁵¹Jūs, stūrgalvji, ar neapgraizītajām sirdīm un ausīm! Jūs vienmēr pretojaties Svētajam Garam: kā jūsu tēvi, tā arī jūs.

⁵¹Lâex inc'a' nequetau xyâlal. K'axal cau êch'ôl. Chanchanex li inc'a' neque'pâban re li Dios. Junelic nequek'etk'eti êrib chiru li Santil Musik'ej jo' que'xbânu lê xe'tônil yucua'.

⁵²Kuru no praviešiem jūsu tēvi nav vajājuši? Viņi nonāvēja tos, kas iepriekš pasludināja Taisnīgā atnākšanu. Viņa nodevēji un slepkavas jūs esat tagad kļuvuši;

⁵²¿Ma cuan ta bi' junak profeta inc'a' quirahobtesîc xbaneb lê xe'tônil yucua'? ¿Ma inc'a' ta bi' que'xcamsiheb li que'ch'oloban chak resil lix c'ulunic li jun li Tîc Xch'ôl, li quek'axtesi lâex chi camsîc?

⁵³Ar eņģeļu rīkojumu jūs esat bauslību saņēmuši, bet nepildījāt.

⁵³Lâex quec'ul li chak'rab li quixq'ue êre li ángel, abanan inc'a' nequebânu li c'a'ru naxye, chan laj Esteban.

⁵⁴To dzirdot, tie saskaitās savās sirdīs un grieza zobus uz viņu.

⁵⁴Nak que'rabi li c'a'ru yô chixyebal laj Esteban, c'ajo' nak que'josk'o'. Que'xc'uxuxi li ruch re xbaneb xjosk'il.

⁵⁵Bet viņš, Svētā Gara pilns, uzlūkodams debesis, redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas,

⁵⁵Ut laj Esteban nujenak chi Santil Musik'ej. Qui-iloc sa' choxa ut quiril lix nimajcual lok'al li Dios ut quiril li Jesús sa' xnim uk' li Dios.

⁵⁶Un sacīja: Lūk, es redzu debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas.

⁵⁶Quixye: -Ilomak. Teto li choxa nak nacuil ut li C'ajolbej cuan chi xnim uk' li Dios, chan.

⁵⁷Bet tie, stiprā balsī kliegdami, aizbāza savas ausis un vienprātīgi uzbruka viņam.

⁵⁷Ut eb li tenamit xic' que'rabi li quixye ut que'xtz'ap lix xiqueb ut que'xjap reheb chi cau xban xjosk'ileb ut jun xiquiqueb sa' xbên nak que'xchap.

⁵⁸Un viņi akmeņiem nomētāja Stefanu, kas sauca un sacīja: Kungs Jēzu, pieņem manu garu!

⁵⁸Que'risi laj Esteban sa' li tenamit. Ut eb li oqueb re chi cutuc re chi pec, que'xcanab li rak'eb chi rok jun li sâj cuînk aj Saulo xc'aba'.

⁶⁰Un viņš, ceļos nometies, skaļā balsī sauca, sacīdams: Kungs, nepieskaiti tiem šo grēku! To sacījis, viņš aizmiga Kungā. Un Sauls piekrita viņa nonāvēšanai.

⁵⁹Nak yôqueb chixcutbal chi pec, laj Esteban yô chi tijoc ut quixye: -At Kâcua' Jesús, c'ul lin musik'.-Quixcuik'ib rib, quixjap re chi cau ut quixye: -At Kâcua', mâq'ue li mâc a'in sa' xbêneb.- Ut nak quixye a'an, quicam.

⁶⁰Quixcuik'ib rib, quixjap re chi cau ut quixye: -At Kâcua', mâq'ue li mâc a'in sa' xbêneb.- Ut nak quixye a'an, quicam.