¹Bet tanī dienā notika liela Jeruzalemes baznīcas vajāšana; un visi, izņemot apustuļus, tika izklīdināti Jūdejas un Samarijas apvidos.

¹Laj Saulo quixc'ul xch'ôl nak que'xcamsi laj Esteban. Chalen sa' li cutan a'an que'oc xrahobtesinquileb chixjunileb laj pâbanel aran Jerusalén ut c'ajo' li raylal que'xc'ul. Ut chixjunileb quilaje'xjeq'ui rib sa' eb li na'ajej Judea ut Samaria. Ca'aj chic eb li apóstol que'cana Jerusalén.

²Tad dievbijīgie vīri apbedīja Stefanu un ļoti viņu apraudāja.

²Cuib oxib laj pâbanel que'mukuc re laj Esteban ut c'ajo' nak que'raho' xch'ôleb xban lix camic.

³Bet Sauls postīja Baznīcu, iedams namos, tverot vīriešus un sievietes un nododot tos cietumā.

³Aban laj Saulo yalyo xk'e chixrahobtesinquileb laj pâbanel. Na-oc sa' eb li cab ut narisiheb sa' rochocheb ut naxc'ameb sa' tz'alam, jo' cuînk jo' ixk.

⁴Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami Dieva vārdu.

⁴Ut chixjunileb li que'xjeq'ui ribeb sa' jalan na'ajej yôqueb chixyebal resil li evangelio yalak bar.

⁵Tad Filips nogāja Samarijas pilsētā un sludināja tiem Kristu.

⁵Laj Felipe cô sa' li tenamit Samaria ut qui-oc chixch'olobanquil resil chiruheb li tenamit nak li Cristo, a'an laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios.

⁶Bet ļaudis uzmanīgi un vienprātīgi klausījās, ko Filips runāja, un redzēja zīmes, ko viņš darīja.

⁶Ut chixjunileb que'xq'ue xch'ôl chirabinquil li âtin li quixye laj Felipe xbaneb li milagro quilajxbânu.

⁷Jo no daudziem, kas bija ļauno garu apsēsti, tie izgāja, stiprā balsī kliegdami; bet daudzi triekas skartie un tizlie tika izdziedināti.

⁷Nabaleb li cuan mâus aj musik'ej riq'uineb que'q'uirtesîc. Japjôqueb re li mâus aj musik'ej nak neque'el riq'uineb. Ut nabaleb li yêk rokeb ut li sic rok ruk'eb quilaje'q'uirtesîc.

⁸Un liels prieks bija tanī pilsētā.

⁸Ut c'ajo' nak que'saho' sa' xch'ôleb sa' li tenamit a'an.

⁹Bet kāds vīrs, vārdā Sīmanis, kas agrāk pilsētā bija burvis, krāpa Samarijas ļaudis, sacīdams, ka viņš esot kas liels.

⁹Quicuan jun li cuînk aj Simón xc'aba'. A'an aj k'e. Ac najter na-oc chixbalak'inquileb li cuanqueb sa' li tenamit Samaria. A'an naxye nak nim xcuanquil.

¹⁰Viņu ievēroja visi: no maza līdz lielam, sacīdami: Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks.

¹⁰Ut chixjunileb li tenamit, jo' li cuanqueb xcuanquil jo' ajcui' li mâc'a'eb xcuanquil, que'rabi li c'a'ru yô chixyebal laj Simón ut que'xye: -Li cuînk a'in, cuan xcuanquil li Dios riq'uin, chanqueb.

¹¹Bet viņi tāpēc to ievēroja, ka tas ilgu laiku ar savām burvībām tos bija apmulsinājis.

¹¹Ut que'xq'ue xch'ôl chixbânunquil li c'a'ru naxye xban nak ac junxil na-oc chixbalak'inquileb.

¹²Bet kad tie noticēja Filipam, kas sludināja Dieva valstību, vīrieši un sievietes tika kristīti Jēzus Kristus vārdā.

¹²A'ut laj Felipe yô chixjulticanquil resil xnimal xcuanquilal li Dios ut li Jesucristo. Ut nabaleb que'pâban ut que'cubsîc xha', jo' cuînk jo' ixk.

¹³Tad arī pats Sīmanis kļuva ticīgs un, pieņēmis kristību, piebiedrojās Filipam, bet viņš, redzēdams notiekam zīmes un lielus brīnumus, apmulsis brīnījās.

¹³Ut quipâban ajcui' laj Simón ut quicubsîc xha'. Ut yô chi xic chirix laj Felipe yalak bar. Quisach xch'ôl chirilbaleb li milagro ut li sachba ch'ôlej li yô chixbânunquil laj Felipe.

¹⁴Kad apustuļi, kas bija Jeruzalemē, izdzirda, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, tie sūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni.

¹⁴Eb li apóstol li toj cuanqueb Jerusalén que'rabi resil nak eb laj Samaria yôqueb chixpâbanquil li Dios. Jo'can nak que'xtakla laj Pedro ut laj Juan aran.

¹⁵Tie atnākuši lūdza Dievu par viņiem, lai tie saņemtu Svēto Garu.

¹⁵Nak que'cuulac Samaria, que'tijoc sa' xbêneb laj pâbanel re nak te'xc'ul li Santil Musik'ej xban nak toj mâji' que'xc'ul.

¹⁶Jo Tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija kristīti tikai Kunga Jēzus vārdā.

¹⁶Ca'aj cui' que'cubsîc xha' sa' xc'aba' li Jesucristo.

¹⁷Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie saņēma Svēto Garu.

¹⁷Laj Pedro ut laj Juan que'xq'ue li ruk'eb sa' xbêneb ut que'xc'ul li Santil Musik'ej.

¹⁸Bet Sīmanis, redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu tiek dots Svētais Gars, piedāvāja tiem naudu,

¹⁸Ut quiril laj Simón nak riq'uin xq'uebal li ruk'eb li apóstol sa' xbêneb, neque'xc'ul li Santil Musik'ej. Ut quixyechi'i tumin reheb laj Pedro ut laj Juan ut quixye reheb:

¹⁹Sacīdams: Dodiet arī man šo varu, lai ikviens, kam es uzlikšu rokas, saņemtu Svēto Garu! Bet Pēteris sacīja viņam:

¹⁹-Q'ue cue li cuanquil a'an re nak li ani tinq'ue li cuuk' sa' xbên tixc'ul li Santil Musik'ej, chan.

²⁰Tava nauda lai iet ar tevi pazušanā, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot!

²⁰Laj Pedro quixye re: -Chisachk lâ tumin âcuochben xban nak xac'oxla nak târûk tâlok' riq'uin tumin li naxq'ue chi mâtan li Kâcua' Dios, chan.

²¹Tev nav ne daļas, nedz mantojuma no šīs mācības, jo tava sirds nav taisnīga Dieva priekšā.

²¹Lâat inc'a' târûk tâc'ul li mâtan a'in xban nak moco tîc ta lâ ch'ôl chiru li Dios.

²²Tāpēc atgriezies no šī sava ļaunuma un lūdz Dievu! Varbūt šī tavas sirds iedoma tiks tev piedota.

²²Cui tâyot' âch'ôl tâjal âc'a'ux ut tâcanab xbânunquil li mâusilal a'in ut cui tâtz'âma âcuybal chiru li Dios, mâre chan nak tixcuy âmâc riq'uin li xac'oxla.

²³Kā es redzu, tu esi žults rūgtuma pilns un netaisnības saitēs.

²³Lâat c'ajo' nak nacatcakalin ut junes mâusilal nacac'oxla, chan laj Pedro.

²⁴Bet Sīmanis atbildēja, sacīdams: Lūdziet jūs Kungu par mani, lai nekas no tā, ko jūs sacījāt, nenāk pār mani!

²⁴Quichak'oc laj Simón ut quixye: -Chextijok chicuix chiru li Kâcua' re nak inc'a' tinc'ul jo' xaye lâat, chan.

²⁵Tad viņi, Dieva vārdu apliecinājuši un pavēstījuši, griezās atpakaļ uz Jeruzalemi un vēl daudziem Samarijas apgabaliem sludināja evaņģēliju.

²⁵Nak ac xe'xch'olob xyâlal li râtin li Dios ut que'xye resil li Jesucristo, laj Pedro ut laj Juan que'suk'i cui'chic Jerusalén. Ut que'xch'olob xyâlal sa' nabal chi tenamit cuanqueb sa' xcuênt Samaria.

²⁶Tad Kunga eņģelis sacīja Filipam: Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas ved no Jeruzalemes uz Gazu, kas ir tuksnešains!

²⁶Ut jun lix ángel li Kâcua' quiâtinac riq'uin laj Felipe ut quixye re: -Tatxic sa' li be li cuan sa' li sur. Li be a'an li nanume' sa' li chaki ch'och' naxic Jerusalén toj Gaza.-

²⁷Viņš cēlās un aizgāja. Un, lūk, kāds vīrs no Etiopijas, einuhs, Etiopijas ķēniņienes Kandakes pilnvarnieks, kas pārvaldīja visas viņas mantnīcas, bija ieradies Jeruzalemē pielūgt Dievu.

²⁷Laj Felipe cô. Nak yô chi xic quiril jun li cuînk aj Etiopía. A'an jun eunuco q'uebil xcuanquil chi c'anjelac chiru lix Candace li reina li cuan Etiopía. Sa' ruk' li cuînk a'an k'axtesinbil chixjunil lix biomal li reina. Li cuînk a'an cô Jerusalén chixlok'oninquil li Dios.

²⁸Un atceļā, sēdēdams savos ratos, viņš lasīja pravieti Isaju.

²⁸Yô chi suk'îc sa' rochoch. C'ojc'o sa' lix carruaje ut yô chirilbal xsa' li hu li quixtz'îba li profeta Isaías.

²⁹Tad Gars sacīja Filipam: Ej un piebiedrojies šiem ratiem!

²⁹Li Santil Musik'ej quixye re laj Felipe: -Ayu, jilon chixc'atk li carruaje a'an, chan.

³⁰Filips piesteidzies un izdzirdis viņu lasām pravieti Isaju, sacīja: Vai tu domā, ka saproti, ko tu lasi?

³⁰Quijiloc laj Felipe ut quirabi nak li cuînk yô chirilbal xsa' li hu li quixtz'îba li profeta Isaías. Laj Felipe quixpatz' re: -¿Ma nacatau ru li yôcat chirilbal? chan re.

³¹Viņš sacīja: Kā lai es to varu, ja man neviens nepaskaidro? Un viņš lūdza Filipu iekāpt un apsēsties pie viņa.

³¹Ut li cuînk quixye: -¿Chanru nak tintau ru cui mâ ani junak tâc'utuk lix yâlal chicuu?- Ut quixtz'âma chiru laj Felipe nak tâtakek' sa' li carruaje ut tâc'ojlâk chixc'atk.

³²Bet Rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: It kā avs, ko veda nokaušanai, un kā jērs kluss cirpēja priekšā, tā Viņš neatvēra savu muti.

³²Ut li hu li yô chirilbal xsa', a'an li quixtz'îba li profeta Isaías. Naxye chi jo'ca'in: Nak yô xrahobtesinquil, quixcubsi rib ut mâ jun âtin quixye jo' jun carner nak quic'ame' chi camsîc. Chanchan nak naxcanab rib li carner chi besec' li rix chiruheb li neque'besoc re, jo'can quixbânu a'an. Ut mâ jun âtin quixye.

³³Viņa pazemošanai tiesa tika atcelta. Kas izstāstīs Viņa cilti, jo Viņa dzīvība tiek paņemta no šīs zemes? (Is.53,7-8)

³³Usta mâc'a' xmâc, quichape' ut quiq'uehe' chi camsîc. Ut mâ ani qui-oquen chirix re xcolbal. Quicamsîc ban. ¿Ani târûk tâyehok li resil lix yibal ru xna'lebeb li rech tenamitil? (Isa. 53:7-8)

³⁴Tad einuhs jautāja Filipam, sacīdams: Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi vai par kādu citu?

³⁴Li cuînk quixye re laj Felipe: -Ye cue, ¿ani chi aj ix naxye a'in li profeta? ¿Ma chirix a'an, malaj ut chirix jalan chic? chan.

³⁵Bet Filips, atdarījis savu muti, un iesākdams ar šiem Rakstiem, sludināja viņam Jēzu.

³⁵Laj Felipe qui-oc chixch'olobanquil lix yâlal chiru. Quixtiquib riq'uin li quixtz'îba li profeta Isaías ut toj quixch'olob xyâlal chirix li Jesucristo.

³⁶Un viņi, ceļu turpinādami, nokļuva pie kāda ūdens; un einuhs sacīja: Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?

³⁶Nak yôqueb chi xic, que'cuulac cuan cui' jun li ha'. Ut li cuînk quixye: -Arin cuan ha'. ¿Ma inc'a' târûk tâcubêk inha' lâin? chan.

³⁷Filips sacīja: Ja tu no visas sirds tici, tad to var. Un viņš atbildēja, sacīdams: Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.

³⁷Ut laj Felipe quixye re: -Cui nacapâb chi anchal âch'ôl li Jesucristo, târûk tâcubêk âha', chan. Li cuînk quichak'oc ut quixye: -Ninpâb nak li Jesucristo, a'an Ralal li Dios, chan.

³⁸Un viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un einuhs, iekāpa ūdenī, un viņš to kristīja.

³⁸Ut quixxakab li carruaje. Tojo'nak laj Felipe ut li cuînk côeb sa' li ha' ut laj Felipe quixcubsi xha'.

³⁹Kad viņi izkāpa no ūdens, tā Kunga Gars aizrāva Filipu, un einuhs viņu vairs neredzēja, bet līksms turpināja ceļu.

³⁹Nak que'el chak sa' li ha', li Santil Musik'ej quixc'am laj Felipe ut li cuînk inc'a' chic quiril ru. Cô xjunes chi sa sa' xch'ôl.Ut laj Felipe quic'ame' Azoto ut coxnumek' sa' chixjunileb li tenamit. Yô chixch'olobanquil xyâlal li evangelio chalen nak quicuulac sa' li tenamit Cesarea.

⁴⁰Bet Filips tika atrasts Azotā un, evaņģēliju sludinādams, pārstaigāja visas pilsētas, kamēr nonāca Cēzarejā.

⁴⁰Ut laj Felipe quic'ame' Azoto ut coxnumek' sa' chixjunileb li tenamit. Yô chixch'olobanquil xyâlal li evangelio chalen nak quicuulac sa' li tenamit Cesarea.