¹Bet Sauls, vēl vienmēr dvesdams draudus un nāvi pār Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera

¹Nak yô chi c'ulmânc a'in, laj Saulo toj yô chixrahobtesinquileb li neque'pâban re li Kâcua' ut yô chixyebal nak toj tixcamsiheb. Jo'can nak cô riq'uin li xyucua'il aj tij.

²Un lūdza no viņa vēstules Damaskas sinagogām, lai šīs mācības vīriešus un sievietes, kurus atradīs, saistītus vestu uz Jeruzalemi.

²Ut quixtz'âma lix hu chiru re tixk'axtesi sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío aran Damasco re târûk tixchapeb laj pâbanel li tixtau aran, jo' cuînk jo' ixk. Tixchapeb ut tixc'ameb chi prêxil Jerusalén.

³Un notika, viņam ceļojot, ka viņš tuvojās Damaskai; un piepeši gaisma no debesīm apspīdēja viņu.

³Yô chi xic ut nak ac cuulac re sa' li tenamit Damasco, sa' junpât quisute' xban jun chanchan xam quichal sa' choxa.

⁴Un viņš, zemē nokritis, dzirdēja balsi sakām viņam: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?

⁴Quit'ane' sa' ch'och' laj Saulo ut quirabi jun xyâb cux yô chixyebal re: -At Saulo, at Saulo, ¿C'a'ut nak yôcat chixbânunquil raylal cue?-

⁵Viņš sacīja: Kas tu esi, Kungs? Un Viņš: Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Grūti tev pret dzenuli spert.

⁵Laj Saulo quixye: -¿Anihat lâat, at Kâcua'?- Ut li yô chi âtinac quixye: -Lâin li Jesús li xic' yôcat chirilbal. Yôcat chixtacuasinquil âcuib nak xic' yôcat chicuilbal, chan.

⁶Un viņš trīcēdams izbrīnā sacīja: Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej pilsētā; un tur tev pateiks, kas tev jādara.

⁶Nasicsot xban xxiu laj Saulo nak quixye: -Kâcua', ¿c'a'ru tâcuaj tinbânu? chan. Ut li Kâcua' quixye: -Cuaclin ut ayu sa' li tenamit, ut aran tâyehek' âcue c'a'ru us tâbânu, chan.

⁷Bet tie vīri, kas kopā ar viņu ceļoja, stāvēja kā mēmi, jo balsi viņi gan dzirdēja, bet nevienu neredzēja.

⁷Ut eb li cuînk li yôqueb chi xic rochben sachsôqueb xch'ôl que'cana. Yôqueb chirabinquil li yô chi âtinac, abanan inc'a' que'ril ru li ani yô chi âtinac.

⁸Tad Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, nekā neredzēja. Aiz rokām vezdami, tie ieveda viņu Damaskā.

⁸Quicuacli laj Saulo ut nak quixte li xnak' ru, inc'a' chic qui-iloc. Ch'ilonbil chi ruk' nak quic'ame' sa' li tenamit Damasco.

⁹Un viņš tur bija trīs dienas nekā neredzēdams, neēdis un nedzēris.

⁹Aran quicuan chiru oxib cutan. Inc'a' na-iloc ut inc'a' quicua'ac chi moco qui-uc'ac.

¹⁰Bet Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija; un Kungs parādībā viņu uzrunāja: Ananij! Un tas sacīja: Šeit es esmu, Kungs.

¹⁰Aran Damasco cuan jun laj pâbanel aj Ananías xc'aba'. Li Kâcua' quiâtinac riq'uin sa' visión ut quixye re: -At Ananías.- Quichak'oc ut quixye re: -Cue'quin, Kâcua'.-

¹¹Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas mājā tarsieti, vārdā Sauls, jo lūk, viņš tur lūdz Dievu.

¹¹Ut li Kâcua' quixye re: -Lâin tinye âcue, ayu sa' rochoch laj Judas li cuan sa' li nim be li Tîc neque'xye re. Aran tâsic' jun li cuînk li xchal chak Tarso. Aj Saulo xc'aba'. A'an yô chi tijoc aran.

¹²Un viņš redzēja vīrieti, vārdā Ananiju, kas ienāca un uzlika viņam rokas, lai tas atdabūtu redzi.

¹²Laj Saulo xril jun li visión. Xat-oc riq'uin nak xril ut xaq'ue lâ cuuk' sa' xbên re nak tâilok cui'chic, chan li Kâcua'.

¹³Bet Ananija atbildēja: Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš Taviem svētajiem darījis Jeruzalemē;

¹³Laj Ananías quichak'oc ut quixye: -At Kâcua', nabal que'yehoc resil cue nak xic' narileb laj pâbanel li cuînk a'an. C'ajo' li raylal nalajxbânu reheb lâ cualal âc'ajol li cuanqueb aran Jerusalén.

¹⁴Un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu vārdu.

¹⁴Ut jo'can ajcui' arin xq'uehe' xcuanquil xbaneb li xbênil aj tij chixq'uebaleb sa' tz'alam chixjunileb li neque'pâban âcue, chan laj Ananías.

¹⁵Tad Kungs sacīja viņam: Ej, jo viņš man ir izredzēts trauks, lai nestu manu vārdu pagāniem, ķēniņiem un Izraēļa bērniem.

¹⁵Ut li Kâcua' quixye re: -Ayu xban nak li cuînk a'an sic'bil ru inban re xyebal resil li colba-ib sa' inc'aba' lâin reheb li cuanqueb sa' xcuanquil ut reheb ajcui' li mâcua'eb aj judío jo'queb ajcui' li ralal xc'ajol laj Israel.

¹⁶Jo es viņam rādīšu, cik daudz tam būs jācieš mana vārda dēļ.

¹⁶Lâin tinc'ut chiru jo' q'uial li raylal tento tixc'ul sa' inc'aba' lâin, chan li Kâcua'.

¹⁷Un Ananija aizgāja un iegāja namā, un, uzlicis rokas, sacīja: Brāli, Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, pa kuru tu nāci, sūtīja mani, lai tu kļūtu redzīgs un Svētā Gara pilns.

¹⁷Cô ut laj Ananías ut qui-oc sa' li cab jo' quiyehe' re. Quixq'ue li ruk' sa' xbên laj Saulo ut quixye re: -Hermano Saulo, li Kâcua' Jesús, li quixc'utbesi rib châcuu sa' li be nak yôcat chi châlc arin, a'an xtaklan chak cue arin re nak târûk tat-ilok cui'chic ut tâc'ul li Santil Musik'ej, chan laj Ananías re.

¹⁸Un tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas; un viņš kļuva redzīgs. Viņš piecēlās un tika kristīts.

¹⁸Ut sa' junpât quit'ane' chanchan xpat li ru ut qui-iloc cui'chic. Quixakli ut quicubsîc xha'.

¹⁹Un viņš, pieņēmis barību, atspirga. Tad viņš dažas dienas palika pie mācekļiem, kas bija Damaskā.

¹⁹Ut nak ac xcua'ac, quicacuu cui'chic. Laj Saulo quicana cuib oxib cutan sa' xyânkeb laj pâbanel li cuanqueb Damasco.

²⁰Un tūdaļ viņš sinagogās sludināja par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls.

²⁰Laj Saulo ticto qui-oc chixch'olobanquil lix yâlal chirix li Jesús, chiruheb li tenamit sa' eb li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío ut quixye reheb: -Li Jesús, a'an li Cristo li Ralal li Dios, chan.

²¹Bet visi, kas to dzirdēja, brīnījās un sacīja: Vai viņš nav tas, kas Jeruzalemē vajāja tos, kas piesauca šo vārdu? Un vai tāpēc viņš nav nācis šurp, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?

²¹Ut chixjunileb li yôqueb chi abînc re que'sach xch'ôleb chirabinquil ut que'xye: -¿Ma mâcua' ta bi' a'an li yô chi rahobtesînc reheb laj pâbanel aran Jerusalén? ¿Ma mâcua' ta bi' re xchapbaleb laj pâbanel nak xchal arin re nak tixc'ameb riq'uineb li xbênil aj tij? chanqueb.

²²Bet Sauls atspirga arvien vairāk un ienesa sajukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, apstiprinādams, ka Šis ir Kristus.

²²Ut laj Saulo k'axal cui'chic quixq'ue xch'ôl chixch'olobanquil xyâlal ut que'sach xch'ôleb laj judío li cuanqueb Damasco xban nak yô chixc'utbal chi tz'akal chiruheb nak li Jesús a'an li Cristo laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios.

²³Kad pagāja vairākas dienas, jūdi kopīgi nolēma nonāvēt viņu.

²³Ac cuan cutan xc'ulbal a'an nak que'xc'ûb ru chi ribileb rib laj judío chanru nak te'xcamsi laj Saulo.

²⁴Bet Sauls uzzināja viņu viltību. Un tie sargāja vārtus dienu un nakti, lai viņu nonāvētu.

²⁴Abanan laj Saulo quirabi resil nak te'raj xcamsinquil. Eb a'an chi k'ek chi cutan yôqueb chixc'ac'alenquil li oquebâl re li tenamit re te'xcamsi.

²⁵Bet mācekļi, paņēmuši viņu, naktī nolaida grozā pāri mūrim un izglāba to.

²⁵Ut eb laj pâbanel que'xq'ue sa' jun nimla chacach ut chiru k'ojyîn que'xcubsi chirix li tz'ac. Jo'can nak quicole' laj Saulo chiruheb li que'ajoc re xcamsinquil.

²⁶Nonācis Jeruzalemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās viņa, jo neticēja, ka viņš ir māceklis.

²⁶Nak quicuulac Jerusalén, laj Saulo quiraj oc sa' xyânkeb laj pâbanel. Abanan eb a'an que'xucuac. Inc'a' que'xpâb nak a'an aj pâbanel chic.

²⁷Tad Barnaba, paņēmis viņu, aizveda pie apustuļiem un izstāstīja tiem, kā viņš ceļā redzēja Kungu, ka Viņš tam runāja un kā viņš Damaskā uzticīgi sludinājis Jēzus vārdā.

²⁷Ut laj Bernabé quixc'am laj Saulo riq'uineb li apóstol ut quixserak'i reheb chanru nak quiril ru li Kâcua' sa' li be ut quixye ajcui' reheb chanru nak quixch'olob xyâlal li Jesucristo chi cau xch'ôl aran Damasco.

²⁸Un viņš kopā ar tiem Jeruzalemē nāca un gāja, vaļsirdīgi sludinādams Kunga vārdā.

²⁸Ut laj Saulo quicana riq'uineb laj pâbanel aran Jerusalén ut cô yalak bar chixyebal resil li Jesucristo chi cau xch'ôl.

²⁹Un viņš runāja ar pagāniem un pārrunāja ar grieķiem, bet tie meklēja viņu nonāvēt.

²⁹Ut quixch'olob lix yâlal chiruheb laj judío li neque'âtinac sa' griego. Eb a'an inc'a' que'raj rabinquil. Que'raj ban xcamsinquil.

³⁰Brāļi, to uzzinājuši, aizveda viņu uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu.

³⁰Nak eb laj pâbanel que'rabi resil nak te'raj xcamsinquil, que'xc'am laj Saulo aran Cesarea ut aran chic que'xtakla Tarso.

³¹Tad Baznīcai visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga, dzīvodama Kunga bijībā un pilna Svētā Gara iepriecinājuma.

³¹Ut inc'a' chic que'rahobtesîc laj pâbanel li cuanqueb Judea, Galilea, ut Samaria. Yôqueb chi q'uîc sa' xpâbâleb. Neque'xxucua ru li Kâcua'. Ut li Santil Musik'ej yô chixq'uebal xcacuilal xch'ôleb. C'ajo' nak yôqueb chi tâmc.

³²Tad notika, ka Pēteris, apmeklēdams visus, nonāca pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā.

³²Ut laj Pedro, nak yô chirula'aninquileb chixjunileb laj pâbanel yalak bar, quicuulac ajcui' riq'uineb laj pâbanel li cuanqueb Lida.

³³Tur viņš atrada kādu cilvēku, vārdā Aineju, kas astoņus gadus, triekas skarts, gulēja gultā.

³³Aran quixtau jun li cuînk aj Eneas xc'aba'. Cuakxakib chihab roquic lix yajel ut inc'a' chic nacuacli. Sic li rok ruk'.

³⁴Un Pēteris sacīja viņam: Ainej, Kungs Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un apklāj savu gultu! Un tūdaļ viņš piecēlās.

³⁴Ut laj Pedro quixye re: -At Eneas, li Kâcua' Jesucristo tatxq'uirtesi anakcuan. Xaklin ut xoc lâ cuarib, chan. Ut sa' junpât quixakli li cuînk.

³⁵Un viņu redzēja visi Lidas un Saronas iedzīvotāji, kas atgriezās pie Kunga.

³⁵Ut chixjunileb li cuanqueb Lida ut Sarón que'ril nak quiq'uira li cuînk ut que'xpâb li Kâcua'.

³⁶Bet Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, kas tulkojumā nozīmē stirna. Viņa bija bagāta labiem darbiem un dāvāja nabagiem dāvanas.

³⁶Ut quicuan aran Jope jun li ixk aj pâbanel xTabita xc'aba'. Chi jalbil ru naraj naxye Dorcas. Junelic yô chixbânunquil usilal reheb li ras rîtz'in ut naxtenk'aheb li neba'.

³⁷Tanīs dienās notika, ka viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgāja un nolika augštelpā.

³⁷Sa' eb li cutan a'an quiyajer ut quicam. Que'ratesi ut que'xjilib sa' jun li na'ajej li cuan sa xca' tasal li cab.

³⁸Bet tā kā Lida bija tuvu Jopei, mācekļi, izdzirduši, ka Pēteris atrodas tur, sūtīja divus vīrus pie viņa ar lūgumu, lai tas nekavējas atnākt pie viņiem.

³⁸Li tenamit Jope nach' cuan riq'uin li tenamit Lida bar cuan cui' laj Pedro. Eb laj pâbanel que'rabi nak cuan aran. Que'xtakla cuib li cuînk chixbokbal. -Châlkat chi junpât kiq'uin, chanqueb re laj Pedro.

³⁹Tad Pēteris cēlās un aizgāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tie uzveda viņu augštelpā; un visas atraitnes nostājās ap viņu, raudādamas un rādīdamas viņam svārkus un virsdrēbes, ko "Stirna" bija tām darinājusi.

³⁹Laj Pedro cô rochbeneb. Nak quicuulac, que'xc'am sa' li na'ajej li cuan cui' li camenak. Aran quisute' xbaneb li xmâlca'an. Yôqueb chi yâbac ut que'xc'ut chiru li t'icr li quixyîb lix Dorcas nak toj cuan sa' xyânkeb.

⁴⁰Kad visi bija izraidīti ārā, Pēteris, nometies ceļos, pielūdza Dievu un, pagriezies pret mironi, sacīja: Tabita, celies augšām! Un viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, atsēdās.

⁴⁰Laj Pedro quirisiheb chirix cab. Quixcuik'ib rib ut qui-oc chi tijoc. Ut quiril li camenak ut quixye re: -Tabita, cuaclin, chan. Ut li ixk quixte li xnak' ru, ut nak quiril ru laj Pedro, quic'ojla.

⁴¹Tad viņš, pasniedzis tai roku, to piecēla. Un viņš, saaicinājis svētos un atraitnes, rādīja tiem to dzīvu.

⁴¹Laj Pedro quixchap chi ruk' ut quixcuaclesi. Quixbokeb li xmâlca'an jo' ajcui' chixjunileb laj pâbanel ut quixxakab chiruheb chi yo'yo chic.

⁴²Tas kļuva zināms visā Jopē, un daudzi ticēja uz Kungu.

⁴²Qui-el resil sa' chixjunil li tenamit Jope li c'a'ru quic'ulman. Xban a'an nabaleb que'pâban re li Kâcua'.Laj Pedro najt quicuan aran Jope. Quihilan sa' rochoch jun li cuînk aj yîbom tz'ûm, aj Simón xc'aba'.

⁴³Un notika, ka viņš daudz dienas pavadīja Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa.

⁴³Laj Pedro najt quicuan aran Jope. Quihilan sa' rochoch jun li cuînk aj yîbom tz'ûm, aj Simón xc'aba'.