¹Jo bauslība aptver tikai nākamo labumu ēnu, ne pašas īstenības tēlu. Tāpēc, tā nekad nespēj ik gadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti upurē, padarīt pilnīgus tos, kas tuvojas.

¹Li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés yal retalil li usilal talaje'châlk mokon. Sa' li chak'rab a'an naxye nak te'mayejak rajlal chihab aban moco riq'uin ta li mayejac quitîcobresîc lix yu'ameb.

²Citādi būtu jau mitējušies upurēt, jo upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus.

²Cui ta riq'uin li mayejac tâêlk lix mâqueb inc'a' raj chic neque'mayejac rajlal chihab. Abanan neque'rec'a sa' li râmeb nak toj cuan lix mâqueb. Jo'can nak inc'a' que'xcanab li mayejac.

³Bet ar tiem gads gadā notiek grēku pieminēšana,

³Lix yâlal li mayejac neque'xbânu a'an re xjulticanquil chiruheb nak toj cuanqueb xmâc.

⁴Jo vēršu un āžu asinis grēkus piedot nespēj.

⁴Lix quiq'uel li chibât ut li toro inc'a' narisi li mâc.

⁵Tāpēc, pasaulē ienākdams, Viņš saka: Upurus un dāvanas Tu negribēji, bet miesu Tu man sagatavoji;

⁵Jo'can nak li Kâcua' Jesucristo, nak ac châlc re sa' ruchich'och', quixye re li Acuabej Dios: Lâin ninnau nak lâat inc'a' nacacuaj lix quiq'uel li mayej xul. Inc'a' nacuulac châcuu li c'a'ak re ru chi mayejil. Jo'can nak tinâq'ue chi tz'ejcualoc'.

⁶Dedzināmie upuri par grēkiem Tev nepatika.

⁶Inc'a' nacuulac châcuu li c'atbil mayej chi moco li c'a'ak re ru chi mayejil re risinquil li mâc.

⁷Tad es sacīju: Lūk, es nāku. Grāmatas sākumā par mani rakstīts, lai es izpildītu, Dievs, Tavu prātu. (Ps 39)

⁷Ut quinye: Cue'quin, at Kâcua', tinbânu li nacacuaj jo' tz'îbanbil sa' li Santil Hu chicuix. (Sal. 40:6-8)

⁸Agrāk Viņš sacīja: Upurus un dāvanas, un dedzināmos upurus par grēkiem, un upurus, kas saskaņā ar bauslību tiek upurēti, Tu negribēji, un tie Tev nepatika.

⁸Jo'ca'in quixye li Cristo re li Dios: Inc'a' nacuulac châcuu li c'atbil mayej chi moco li c'a'ak re ru chi mayejil re risinquil li mâc. Xelaje'xbânu a'in xban nak jo'can tz'îbanbil sa' li chak'rab junxil. Quixye li âtin a'in usta ac tz'îbanbil sa' li chak'rab nak te'mayejak.

⁹Tad es sacīju: Lūk, es nāku, lai piepildītu, Dievs, Tavu prātu. Tā Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu nākošo.

⁹Ut quixye ajcui': Cue'quin, at Kâcua'. Tinbânu li nacacuaj, chan. Jo'can nak li Dios quirisi xcuanquil li mayejac xul ut chok' rêkaj li mayej a'an quixq'ue li Jesucristo chi câmc chiru li cruz.

¹⁰Šinī gribā mēs esam svētīti ar vienreizējo Jēzus Kristus miesas uzupurēšanu.

¹⁰Li Jesucristo quixbânu li quiraj li Dios nak quixmayeja rib chiru li cruz. Jun sut ajcui' quixmayeja rib, ut riq'uin lix camic cuybil li kamâc ut santobresinbilo.

¹¹Un katrs priesteris gan ik dienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nespēj izdeldēt grēkus.

¹¹Sa' xyânkeb laj Israel, chixjunileb laj tij cuulaj cuulaj neque'mayejac ut li mayej a'an inc'a' narisi li mâc.

¹²Bet Viņš, vienu upuri par grēkiem upurējis, mūžīgi sēž pie Dieva labās rokas,

¹²Abanan li Jesucristo jun sut ajcui' quixmayeja rib nak quicam re xcuybal xsachbal li mâc. Chirix a'an cô sa' choxa ut quic'ojla sa' xnim uk' li Dios.

¹³Joprojām gaidīdams, kamēr Viņa ienaidnieki tiks likti par pameslu Viņa kājām,

¹³Ut aran yô chiroybeninquil nak tâcuulak xk'ehil nak tixyek' sa' rok eb li xic' neque'iloc re.

¹⁴Jo ar vienu upuri Viņš uz mūžiem padarīja pilnīgus svētdarāmos.

¹⁴Xban nak jun sut ajcui' quixmayeja rib li Jesucristo nak quicam chiru li cruz, mâc'a' chic xmâqueb chiru li Dios li santobresinbileb.

¹⁵Bet arī Svētais Gars mums liecina, jo Viņš pēc tam sacījis:

¹⁵Jo'can ajcui' li Santil Musik'ej naxch'olob xyâlal chiku nak a'an tz'akal yâl xban nak jo'ca'in naxye sa' li Santil Hu:

¹⁶Šī ir tā derība, ko es pēc tām dienām ar viņiem nodibināšu, saka Kungs: Es savus likumus došu viņu sirdīs un ierakstīšu tos viņu prātā,

¹⁶A'in li contrato tinq'ue reheb, chan li Dios. Tâcuulak xk'ehil nak tinq'ue lin chak'rab sa' lix c'a'uxeb ut tinq'ue ajcui' sa' li râmeb.

¹⁷Un viņu grēkus un netaisnības es vairs jau nepieminēšu.

¹⁷Ut quixye ajcui': Inc'a' chic tânak sa' inch'ôl lix mâqueb chi moco lix mâusilaleb. (Jer. 31:33-34)

¹⁸Bet kur tie piedoti, tur vairs nav upura par grēku.

¹⁸Jo'can nak cui ac cuybil sachbil li kamâc, mâc'a' chic xc'anjel li mayejac re risinquil li mâc.

¹⁹Tātad, brāļi, Jēzus asins dēļ mums ir cerība ieiet vissvētākajā.

¹⁹Jo'can utan ex hermân, anakcuan naru tocuânk chi sum âtin riq'uin li Dios xban nak quihoye' lix lok'laj quiq'uel li Jesucristo nak quicam chiru li cruz sa' kac'aba'.

²⁰Uz turieni Viņš mums sagatavojis jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, savu miesu;

²⁰Riq'uin lix camic li Jesucristo quixsach xcuanquil li t'icr li quicuan sa' li tabernáculo ut quixq'ue li ac' na'leb re xtaubal li junelic yu'am ut anakcuan naru tocuânk chi sum âtin riq'uin li Dios.

²¹Un tā kā mums ir augstais priesteris pār Dieva namu,

²¹Li Jesucristo, a'an lix yucua'il aj tij chok' ke lâo li ralal xc'ajol li Dios.

²²Tad tuvosimies patiesu sirdi, ticības pilnībā, apslacināti sirdīs un brīvi no ļaunas sirdsapziņas, un miesu nomazgājuši tīrā ūdenī.

²²Jo'can nak chikaq'ue kib rubel xcuanquil li Dios chi anchal kach'ôl ut chi mâc'a'ak kaxiu xban nak nakec'a nak mâc'a' chic li kamâc. Ch'ajbil chic li kâm xban xquiq'uel li Jesucristo ut cubsinbil chic kaha'.

²³Turēsim nesatricināmi savu cerības apliecinājumu (jo uzticams ir Tas, kas apsolījis)!

²³Jo'can nak cauhak taxak kach'ôl sa' li kapâbâl xban nak li Dios naxq'ue li c'a'ru naxyechi'i ke.

²⁴Un vērosim cits citu, lai pamudinātos mīlestībā un labajos darbos!

²⁴Chikasic' chanru takatenk'a kib re nak takara kib ut chikabânu usilal chi kibil kib.

²⁵Neatstāsim savas sanāksmes, kā daži paraduši, nepamudinādami viens otru jo vairāk redzot, ka tā diena tuvojas.

²⁵Cuanqueb li inc'a' neque'xic sa' li ch'utubaj ib. Abanan inc'a' takabânu jo' neque'xbânu eb a'an. Junelic ban takach'utub kib re xlok'oninquil li Dios. Chikaq'ue xcacuub li kach'ôl chi kibil kib. Tento takabânu a'an xban nak chi sêb tol-êlk li Jesucristo.

²⁶Un ja mēs, patiesības atziņu saņēmuši, apzināti grēkojam, tad vairs neatliek upuris par grēkiem,

²⁶Cui junelic yôco chi mâcobc chi ac nakanau xyâlal li râtin li Dios, mâc'a' chic xcuybal li kamâc xban nak nakanau nak mâc yôco chixbânunquil.

²⁷Bet gan šausmīgas tiesas gaidīšana un uguns niknums, kas aprīs pretiniekus.

²⁷Cui junelic yôko chi mâcobc, ca'aj chic li rakba âtin ut lix xamlel li tojba mâc yôco chiroybeninquil bar cui' te'c'atek' li xic' neque'iloc re li Kâcua' Dios.

²⁸Kas atmeta Mozus likumu, tam, diviem vai trim lieciniekiem liecinot, bez žēlastības bija jāmirst.

²⁸Junxil inc'a' qui-ile' xtok'obâl ru li ani quik'etoc re xchak'rab laj Moisés. Cui cuan cuib malaj oxib li que'xye nak yâl nak xk'et li chak'rab, quirake' âtin sa' xbên ut que'xcamsi.

²⁹Kā jums šķiet, cik gan smagāku sodu pelna tas, kas Dieva Dēlu kājām mītu un derības asinis, kurās tas svētīts, turētu par nesvētām, un žēlastības Garu nievātu?

²⁹Numtajenak cui'chic ra te'xc'ul li neque'tz'ektânan re li Ralal li Dios ut neque'xsach xcuanquil lix quiq'uel xban nak riq'uin xquiq'uel li Jesucristo xakabanbil xcuanquil li ac' contrato ut santobresinbilo lâo. Numtajenak cui'chic ra te'xc'ul li neque'xmajecua li Santil Musik'ej li naq'uehoc ke li rusilal li Dios.

³⁰Jo mēs pazīstam To, kas teicis: Atriebšana pieder man, es atmaksāšu; un atkal: Kungs tiesās savu tautu.

³⁰Lâo nakanau nak li Dios quixye chi jo'ca'in: Ca'aj cui' lâin naru tinq'uehok xtojbal rix lix mâqueb ut lâin tinrahobtesiheb riq'uin li c'a'ru quilaje'xbânu. Ut quixye cui'chic li Kâcua': Lâin tinrakok âtin sa' xbên lin tenamit. (Deut. 32:35-36)

³¹Šausmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās!

³¹K'axal xucuajel nak târakok âtin li yo'yôquil Dios sa' xbêneb li neque'tz'ektânan re.

³²Bet atminieties agrākās dienas, kad jūs apgaismoti izturējāt lielu ciešanu cīņu.

³²Aban chinak sa' êch'ôl chanru xec'ul junxil nak toje' xepâb li Cristo. Nabal chi raylal quilajêc'ul ut inc'a' xch'inan êch'ôl.

³³Arī jūs atklātībā bijāt nodoti zaimiem un mokām, arī bijāt līdzdalībnieki tiem, kam tāpat notika.

³³Cuan sa' êyânk li xic' que'ile' ut que'hobe' chiruheb li tenamit. Ut lâex quextz'akon riq'uin li raylal li que'xc'ul.

³⁴Jo jūs esat cietumniekiem līdzcietuši, un jūsu mantas nolaupīšanu uzņēmāt ar prieku, apzinādamies, ka jums ir labāka un paliekama manta.

³⁴Lâex quiyot'e' êch'ôl chi rilbal lê rech aj pâbanelil li cuanqueb chi prêxil. Ut inc'a' quiraho' sa' lê ch'ôl nak quimak'e' chêru li c'a'ru êre xban nak nequenau nak sa' li choxa cuan êmâtan k'axal cui'chic lok'. Lê mâtan li cuan sa' choxa inc'a' nalaj inc'a' na-oso'.

³⁵Tāpēc nezaudējiet savu paļāvību, jo tai ir liela alga.

³⁵Jo'can nak cauhak taxak êch'ôl sa' lê pâbâl ut riq'uin a'an cuan êk'ajcâmunquil.

³⁶Jo pacietība jums nepieciešama, lai, Dieva prātu izpildījuši, iemantotu apsolījumu.

³⁶Lâex tento têcuy li c'a'ru na-ux êre re nak têbânu li naraj li Dios. Ut riq'uin a'an têc'ul li yechi'inbil êre xban li Dios.

³⁷Un vēl neilgi, tad nāks un nekavēsies Tas, kam jānāk.

³⁷Jo'ca'in tz'îbanbil sa' li Santil Hu: Chi sêb tol-êlk li Cristo. Inc'a' tâbâyk chak.

³⁸Bet mans taisnīgais dzīvo no ticības, un tas nepatiks manai dvēselei, ja viņš atkāptos.

³⁸Li tîc xch'ôl xban inpâbanquil cuan xyu'am chi junelic. Cui naxcanab inpâbanquil, inc'a' tâsahok' inch'ôl riq'uin, chan li Dios. (Hab. 2:3-4)Aban, lâo mâcua'o xcomoneb li neque'xcanab xpâbanquil li Dios. Eb a'an te'xic sa' xbalba. Lâo nakapâb li Dios ut tocolek'.

³⁹Tomēr mēs neesam izmisuma bērni, kas iet pazušanā, bet mums ir ticība dvēseles pestīšanai.

³⁹Aban, lâo mâcua'o xcomoneb li neque'xcanab xpâbanquil li Dios. Eb a'an te'xic sa' xbalba. Lâo nakapâb li Dios ut tocolek'.