¹Ticība ir paļāvība tam, uz ko cer, un pārliecība par to, ko neredz.

¹¿C'a'ru li pâbâl? Li pâbâl a'an xnaubal nak relic chi yâl takac'ul li yôco chiroybeninquil. Usta inc'a' nakil ru aban nakanau nak takac'ul.

²Tanī senči kļuvuši slaveni.

²Li Dios quisaho' xch'ôl riq'uineb li kaxe'tônil yucua' xban nak que'pâban.

³Ticībā mēs noprotam, ka ar Dieva vārdu pasaule radīta, ka no neredzamā cēlies redzamais.

³Xban nak nakapâb li râtin li Dios, nakanau nak li Dios quixyîb li choxa jo' ajcui' li ruchich'och'. Mâcua' riq'uin c'a'ak re ru quixyîb li ruchich'och'. Yal riq'uin li râtin quixyîb.

⁴Ticības dēļ Ābels nesa Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ viņš saņēma liecību, ka viņš taisnīgs, jo Dievs liecinājis par viņa dāvanām: un tanī viņš, lai gan jau miris, vēl joprojām runā.

⁴Xban lix pâbâl laj Abel, quixq'ue jun xmayej châbil chiru li quixq'ue laj Caín. Xban lix pâbâl, li Dios quixye nak tîc xch'ôl ut quixc'ul lix mayej. Usta camenak chic laj Abel, aban toj cuan retalil chok' ke lâo chanru nak quipâban chiru li Dios.

⁵Ticības dēļ Henohs tika paņemts, lai viņš nāves neredzētu, un viņu vairs neatrada, jo Dievs viņu paņēma. Pirms paņemšanas par viņu liecināts, ka viņš Dievam bijis patīkams.

⁵Xban lix pâbâl laj Enoc inc'a' quicam. Quic'ame' ban sa' choxa xban li Dios. Inc'a' chic que'xtau xban nak ac xc'ame'. Nakanau nak li Dios quisaho' sa' xch'ôl riq'uin nak toj mâji' nac'ame' sa' choxa xban nak jo'can tz'îbanbil sa' li Santil Hu.

⁶Bet bez ticības nav iespējams Dievam patikt. Jo tam, kas Dievam tuvojas, jātic, ka Viņš ir, un ka Viņš atalgos tos, kas Viņu meklē.

⁶Mâ jok'e tâsahok' xch'ôl li Dios riq'uin li ani inc'a' napâban. Mâ ani naru nachal riq'uin li Dios cui inc'a' naxpâb nak cuan li Dios ut nak a'an naxq'ue xk'ajcâmunquil li ani nasic'oc re.

⁷Saņēmis aizrādījumu par to, kas vēl nebija redzams, Noass ticībā rūpīgi taisīja šķirstu sava nama glābšanai. Tās dēļ viņš nosodīja pasauli un kļuva taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.

⁷Xban lix pâbâl laj Noé, li Dios quixye re c'a'ru talajc'ulmânk. Ut laj Noé quixpâb li quixye li Dios usta toj mâji' nac'ulman. Quixyîb li nimla jucub cab re xcolbal rib a'an, jo' eb ajcui' li ralal xc'ajol. Ut lix pâbâl laj Noé quixc'utbesi nak li cuanqueb sa' ruchich'och' inc'a' que'pâban. Jo'can nak que'cam. Xban nak quipâban, li Dios quixye nak tîc xch'ôl laj Noé.

⁸Ticībā paklausīja tas, ka saucas Ābrahams, un gāja uz to vietu, ko viņam nācās saņemt mantojumā. Viņš gāja, nezinādams, kur aizies.

⁸Xban lix pâbâl, laj Abraham qui-abin chiru li Dios nak quixye re nak tâêlk sa' li tenamit cuan cui'. Cô sa' li na'ajej li quiyechi'îc re xban li Dios. Nak qui-el chak sa' li tenamit, cô chi inc'a' naxnau bar xic re.

⁹Ticības dēļ viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks un dzīvoja teltīs kopā ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem;

⁹Xban lix pâbâl laj Abraham quicuan sa' li na'ajej li quiyechi'îc re xban li Dios, ut quicuan aran jo' jun jalan xtenamit. Quixyîb xmuhebâl t'icr xban nak yal numec' re. Jo'can ajcui' que'xbânu laj Isaac ut laj Jacob xban nak a'aneb li te'êchanînk re li c'a'ru quixyechi'i li Dios.

¹⁰Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlājs un nodibinātājs ir Dievs.

¹⁰Laj Abraham inc'a' quixyîb châbil ochoch, xban nak yô chiroybeninquil jun xna'aj sa' li santil choxa. Li na'ajej a'an yîbanbil xban li Kâcua' Dios ut tâcuânk chi junelic.

¹¹Ticībā arī neauglīgā Sāra neraugoties uz vecumu, saņēma spēku kļūt māte, jo ticēja, ka Tas, kas solīja, ir uzticams.

¹¹Xban lix pâbâleb, laj Abraham ut lix Sara quicuan jun lix c'ula'al sa' xtîxilaleb, usta lix Sara a'an jun ixk inc'a' naq'uiresin. Aban que'xnau nak te'xc'ul li c'a'ru quiyechi'îc reheb xban li Dios.

¹²Tāpēc arī no viena (turklāt neauglīga) dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmalā.

¹²Usta ac tîx chic laj Abraham nak quiyo'la li ralal, abanan que'tam li ralal xc'ajol. Lix q'uialeb li ralal xc'ajol jo' xq'uial li chahim chiru li choxa ut jo' xq'uial li samaib li cuan chire li palau. Ut inc'a' naru rajlanquileb xban lix q'uialeb.

¹³Tie visi nomira ticībā, apsolīto nesaņēmuši; bet no tālienes tie Viņu redzēja un sveica, apliecinādami, ka viņi virs zemes ir ceļotāji un viesi.

¹³Chixjunileb a'an quilaje'cam. Usta inc'a' que'xc'ul chixjunil li c'a'ru quiyechi'îc reheb xban li Dios, que'xpâb nak tâc'ulmânk li yechi'inbil. Jo'can nak saheb sa' xch'ôl. Que'xye nak li ruchich'och' a'in mâcua' tz'akal xna'ajeb; yal numeleb ban sa' ruchich'och'.

¹⁴Tā runājot, tie aizrādīja, ka viņi meklē tēviju.

¹⁴Que'xye chi jo'ca'in xban nak toj yôqueb chiroybeninquil jun lix na'ajeb.

¹⁵Bet ja viņi būtu domājuši par to, no kurienes bija izgājuši, tad viņiem vēl bija laiks atgriezties.

¹⁵Li na'ajej a'an mâcua' li na'ajej que'el cui' chak. Cui ta a'an, quiru raj que'suk'i cui'chic aran.

¹⁶Bet tagad tie tiecas pēc labākas, tas ir, debesu. Tāpēc arī Dievs nekautrējas saukties par viņu Dievu, jo Viņš tiem sagatavoja pilsētu.

¹⁶Aban que'roybeni jun na'ajej k'axal châbil, a' li santil choxa. Jo'can nak li Dios inc'a' naxutânac chixyebal nak a'an lix Dioseb xban nak quixc'ûb jun li na'ajej chok' reheb.

¹⁷Ticībā Ābrahams, kad tika pārbaudīts, nesa upurī vienīgo dēlu Īzāku. Viņš arī saņēma apsolījumus,

¹⁷Laj Abraham quiyale' lix pâbâl xban li Dios nak quixye re nak tixmayeja li ralal. Jun ajcui' li ralal cuan, aban xban nak naxpâb li Dios, laj Abraham quixq'ue laj Isaac chok' xmayej.

¹⁸Jo viņam tika sacīts: No Īzāka tev būs pēcnācēji. (1.Moz.21,12)

¹⁸Quixq'ue li ralal chok' xmayej, usta a'an li quiyechi'îc re xban li Dios re nak te'tâmk li ralal xc'ajol.

¹⁹Tad viņš domāja, ka Dievs spēj uzmodināt arī mirušos; tāpēc viņš to saņēma atpakaļ kā piemēru.

¹⁹Cui ta quicam laj Isaac, laj Abraham ac naxnau nak nim xcuanquil li Dios re xcuaclesinquil cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak. Naru xyebal nak chanchan a'an quixbânu li Dios xban nak laj Abraham quixk'axtesi li ralal re câmc. Aban quik'axtesîc cui'chic re chi yo'yo xban li Dios.

²⁰Ticībā Īzāks svētīja nākotnei Jēkabu un Ezavu.

²⁰Laj Isaac quixpâb nak li Dios tixq'ue li quixyechi'i re. Jo'can nak quixye reheb laj Jacob ut laj Esaú nak li Dios tâosobtesînk reheb nak tâcuulak xk'ehil.

²¹Ticībā Jēkabs mirdams svētīja ikkatru Jāzepa dēlu un pielūdza Dievu, noliekdamies pār sava zižļa galu.

²¹Laj Jacob quixpâb nak tixc'ul li quiyechi'îc re xban li Dios. Jo'can nak ac câmc re, laj Jacob quirosobtesiheb li ralal laj José. Ut chirix a'an, laj Jacob quixxulub rib sa' xbên lix xuk' ut quixlok'oni li Dios.

²²Ticībā Jāzeps mirdams atgādināja par Izraēļa bērnu aizceļošanu un deva norādījumus par saviem kauliem.

²²Xban lix pâbâl laj José, nak ac câmc re, quixjultica reheb laj Israel nak sa' jun cutan te'êlk sa' li tenamit Egipto. Ut quixye ajcui' reheb nak te'xc'am lix bakel nak te'êlk sa' li tenamit a'an.

²³Ticībā vecāki slēpa Mozu pēc dzimšanas trīs mēnešus, jo redzēja, ka bērns ir skaists, un viņi nebijās ķēniņa pavēles.

²³Xban lix pâbâleb lix na' xyucua' laj Moisés, nak quiyo'la laj Moisés, oxib po que'xmuk chiru li rey. Que'ril nak c'ajo' xchak'al ru li c'ula'al ut inc'a' que'xucuac chi xk'etbal lix chak'rab li rey nak quixye nak te'camsîk li c'ula'al li coc' têlom.

²⁴Ticības dēļ Mozus, uzaudzis liels, noliedza, ka viņš būtu faraona meitas dēls,

²⁴Xban lix pâbâl laj Moisés, nak quicuînkilo' inc'a' quiraj nak te'xye nak lix rabin li rey, a'an lix na'.

²⁵Labāk izvēlēdamies ar Dieva tautu ciest apspiešanu, nekā no grēka smelt īslaicīgu baudu.

²⁵Inc'a' quiraj tz'akônc sa' li sahil ch'ôlej cuanqueb cui' laj Egipto. Quixnau nak li sahil ch'ôlej a'an yal nanume'. Quiraj ban xc'ulbal li raylal li yôqueb chixc'ulbal laj Israel lix tenamit li Dios.

²⁶Kristus pazemošanu viņš turēja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes mantas, jo viņš skatījās uz atmaksu.

²⁶Naxnau nak k'axal lok' nak tixc'ul li raylal sa' xc'aba' li Cristo chiru xc'ulbal lix biomal li tenamit Egipto. Ut yô chiroybeninquil lix k'ajcâmunquil li tâq'uehek' re xban li Dios.

²⁷Ticības dēļ viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.

²⁷Xban xpâbâl laj Moisés qui-el chak sa' li tenamit Egipto ut inc'a' quixucuac chiru li rey usta yô xjosk'il sa' xbên. Quixcacuubresi xch'ôl xban nak naxnau nak li Dios cuan riq'uin. Chanchan li yô chirilbal ru, aban li Dios mâ ani na-iloc ru.

²⁸Ticības dēļ viņš svinēja pashu un apslacīšanu asinīm, lai pirmdzimušo postītājs tos neaiztiktu.

²⁸Xban lix pâbâl, laj Moisés quixbânu li pascua jo' quiyehe' re xban li Dios. Nak êlqueb re Egipto quixtakla xq'uebal xquiq'uel li carner chiruheb li puerta. Ut nak quinume' li ángel chi camsînc, mâ jun li xbên ralaleb laj Israel quixcamsi.

²⁹Ticībā tie pārgāja Sarkano jūru kā sauszemi. Ēģiptieši to mēģināja, bet noslīka. (2 Moz 14,22)

²⁹Xban lix pâbâleb laj Israel, que'nume' sa' xyi li caki palau. Chaki ch'och' li que'nume' cui'. Ut jo'can ajcui' que'raj xbânunquil eb laj Egipto. Aban inc'a' que'ru xban nak li ha' quixjunaji rib sa' xbêneb ut aran que'oso' chixjunileb.

³⁰Ticībā, septiņas dienas apkārt ejot, sabruka Jērikas mūri.

³⁰Xban lix pâbâleb laj Israel, cuukub cutan que'xsuti rix li tenamit Jericó. Ut sa' xcuuk li cutan quit'ane' li tz'ac li sutsu cui' li tenamit. Ut que'rêchani li tenamit.

³¹Ticības dēļ netikle Rahaba, miermīlīgi uzņemdama izlūkus, negāja bojā līdz ar neticīgajiem.

³¹Lix Rahab a'an jun ixk naxc'ayi rib nak quicuan. Xban nak quipâban, quixtenk'aheb laj Israel li que'chal chixq'uebal retal li tenamit. Xban lix pâbâl, lix Rahab inc'a' quicam sa' xyânkeb li inc'a' que'pâban re li Dios.

³²Un ko vēl lai saku? Man pietrūkst laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jefti, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,

³²Toj cuan raj nabal tinserak'i êre, aban inc'a' tâtz'aklok li cutan re tinserak'ik chirix lix pâbâleb laj Gedeón, laj Barac, laj Sansón, ut laj Jefté; ut tinye ajcui' raj êre chanru lix pâbâleb laj David, laj Samuel, ut eb li profeta. Aban inc'a' tâtz'aklok li cutan.

³³Kas, pateicoties ticībai, uzvarēja valstis, darīja taisnīgus darbus, saņēma apsolījumus, aizdarīja lauvu mutes.

³³Nak que'pletic riq'uin li jalanil tenamit, xban nak cuanqueb xpâbâl, que'rêchani. Sa' xyâlal que'taklan ut xban lix pâbâleb que'xc'ul li quiyechi'îc reheb xban li Dios. Cuan li que'q'uehe' sa' xyânkeb li cakcoj re te'ti'ek', aban mâc'a' que'ux re xbaneb li cakcoj.

³⁴Nodzēsa uguns spēku, izbēga zobens asmenim, pārvarēja slimības, bija stipri karā, uzvarēja svešu karaspēku;

³⁴Xban lix pâbâleb inc'a' que'c'at nak que'cute' sa' xam. Cuan que'camsîc raj chi ch'îch', aban inc'a' que'yoq'ue'. Riq'uin lix pâbâleb, que'q'uehe' xcacuilal li mâc'a'eb xmetz'êu. Nak que'pletic riq'uineb li jalanil tenamit, que'numta xcuanquil sa' xbêneb xban li Dios toj retal que'rêchani li tenamit.

³⁵Sievietes atguva savus mirušos, uzmodinātus no miroņiem; bet citi, nodoti mokām, nepieņēma atbrīvošanu, lai iemantotu labāku augšāmcelšanos.

³⁵Cuanqueb ixk, xban lix pâbâleb, que'cuacli cui'chic lix camenakeb chi yo'yo. Ut cuanqueb ajcui' que'rahobtesîc toj retal nak que'cam xban lix pâbâleb. Inc'a' que'raj nak te'ach'abâk xbaneb li xic' neque'iloc reheb xban nak inc'a' que'raj xtz'ektânanquil li Dios. Ac neque'xnau nak te'xc'ul jun yu'am k'axal châbil sa' choxa nak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo.

³⁶Vēl citi izcieta izsmieklu šaustīšanu, pat arī važas un cietumu.

³⁶Cuan que'hobe', cuan que'saq'ue', ut cuan que'baq'ue' ut que'q'uehe' sa' tz'alam.

³⁷Tie tika akmeņiem nomētāti, sazāģēti, kārdināti, mira zobena nonāvēti, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, ciezdami trūkumu, apspiesti, mocīti;

³⁷Cuan que'camsîc chi pec ut cuan que'sete' riq'uin jachleb che'. Que'yale' râlenquil aban inc'a' que'xtz'ektâna li Dios. Ut cuan ajcui' que'camsîc riq'uin k'esnal ch'îch'. Quilaje'xbeni rib yalak bar ut riq'uin rix chibât ut rix carner que'xyîb li rak'eb. Neba'eb ut rahobtesinbileb. K'axal ra que'xc'ul.

³⁸Tie, kam pasaule nebija cienīga, maldījās tuksnešos, kalnos un alās, un zemes aizās.

³⁸Mâcua' raj xc'ulubeb li inc'a' useb xna'leb nak te'cuânk laj pâbanel sa' xyânkeb. Xban nak que'rahobtesîc, eb laj pâbanel quilaje'êlelic chiruheb ut que'cuan yalak bar sa' li chaki ch'och', sa' tzûl, ut que'cuan ajcui' sa' li ochoch pec.

³⁹Un tie visi, pārbaudīti ticības apliecinājumā, nesaņēma apsolīto, tāpēc ka

³⁹Nak nakabi a'in chirixeb laj pâbanel, nakanau nak tz'akal re ru lix pâbâleb. Aban toj mâji' quitz'akloc ru lix colbaleb li quiyechi'îc reheb xban li Dios.Li Dios quiraj nak yôkeb chi oybenînc re nak te'tz'akônk kochben riq'uin li k'axal lok' yechi'inbil ke. A'an li kacolbal sa' xc'aba' li Jesucristo.

⁴⁰Dievs mums paredzējis kaut ko labāku, un tāpēc viņi bez mums izpildījumu nesasniedza.

⁴⁰Li Dios quiraj nak yôkeb chi oybenînc re nak te'tz'akônk kochben riq'uin li k'axal lok' yechi'inbil ke. A'an li kacolbal sa' xc'aba' li Jesucristo.