¹Bet Betānijā, Marijas un viņas māsas Martas miestā, bija kāds slimnieks Lācars.

¹Jun li cuînk aj Lázaro xc'aba' quiyajer. Betania xtenamit. Ut aran ajcui' cuanqueb li ranab cuib, lix Marta ut lix María.

²Šī bija tā Marija, kas ar svaidāmo eļļu svaidīja Kungu un saviem matiem susināja Viņa kājas. Viņas brālis Lācars slimoja.

²(Lix María, a'an li quiq'uehoc re li sununquil ban chiru rok li Jesús ut quixmes riq'uin rismal xjolom.)

³Tad tā māsas sūtīja pie Viņa, sacīdamas: Kungs, lūk, tas, ko Tu mīli, slimo.

³Eb li ranab que'xtakla xyebal re li Jesús: -Kâcua', laj Lázaro li nacara yaj.

⁴Bet Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņiem: Šī slimība nav nāvei, bet Dieva godam, lai Dieva Dēls ar to tiktu pagodināts.

⁴Li Jesús quirabi nak yaj laj Lázaro, ut quixye: -Laj Lázaro inc'a' tâcâmk chi junaj cua xban li yajel a'an. Li yajel a'an yal re nak tâq'uehek' xlok'al li Dios ut tâq'uehek' ajcui' inlok'al lâin li Ralal li Dios, chan.

⁵Bet Jēzus mīlēja Martu un viņas māsu Mariju, un Lācaru.

⁵Li Jesús naxraheb lix María ut lix Marta jo' ajcui' laj Lázaro.

⁶Un Viņš, dzirdēdams to, ka tas slims, palika tanī vietā vēl divas dienas.

⁶Abanan inc'a' cô chirilbal chi junpât, usta quirabi nak nim xyajel laj Lázaro. Toj quicana ban cuib cutan chic sa' li na'ajej li cuan cui'.

⁷Tikai pēc tam Viņš sacīja saviem mācekļiem: Iesim atkal uz Jūdeju!

⁷Nak ac xnume' li cuib cutan, li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Yo'keb cui'chic Judea, chan.

⁸Mācekļi sacīja Viņam: Rabbi, nupat jūdi meklēja nomētāt Tevi akmeņiem, un Tu atkal ej uz turieni?

⁸Lix tzolom que'chak'oc ut que'xye: -At tzolonel, nak cuanco aran, eb laj judío li cuanqueb aran que'raj raj âcamsinquil chi pec. ¿Ma toxic cui'chic aran? chanqueb.

⁹Jēzus atbildēja: Vai dienā nav divpadsmit stundu? Ja kas staigā dienā, tas neapdauzās, jo redz šīs pasaules gaismu.

⁹Li Jesús quixye reheb: -¿Ma inc'a' ta bi' cablaju ôr ru li jun cutan? Li ani nabêc chi cutan inc'a' naxtich rib xban nak cutan.

¹⁰Bet ja kāds staigā naktī, tas apdauzās, jo gaismas tam nav.

¹⁰Abanan li ani nabêc chiru k'ojyîn, naxtich rib xban nak mâc'a' li cutan saken riq'uin. Li ani naxbânu jo' naraj li Dios inc'a' te'xcamsi chi toj mâji' nacuulac xk'ehil.

¹¹To teicis, Viņš pēc tam sacīja: Mūsu draugs Lācars guļ, bet es eju to modināt no miega.

¹¹Nak ac xye a'in, li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Laj Lázaro li nakara, yô chi cuârc. Abanan lâin xic cue chirajsinquil, chan.

¹²Tad Viņa mācekļi sacīja: Kungs, ja viņš guļ, tad izveseļosies.

¹²Eb lix tzolom que'xye: -Kâcua', cui yô chi cuârc, a'an retalil nak tâq'uirâk, chanqueb.

¹³Bet Jēzus runāja par viņa nāvi, turpretī viņi domāja, ka Viņš runā par gulēšanu miegā.

¹³Eb a'an inc'a' que'xtau ru nak li Jesús quixye nak camenak chic laj Lázaro. Sa' xch'ôleb a'an nak yâl nak yal cuârc yô.

¹⁴Tad Jēzus viņiem pateica atklāti: Lācars ir nomiris.

¹⁴Tojo'nak li Jesús quixye chi tz'akal reheb: -Laj Lázaro camenak chic.

¹⁵Bet es priecājos jūsu dēļ, lai jūs ticētu, jo es tur nebiju, bet iesim pie viņa!

¹⁵Abanan nasaho' sa' inch'ôl nak mâ anihin chak aran nak xcam re nak lâex têpâb nak cuan incuanquil. Yôkeb riq'uin, chan li Jesús.

¹⁶Tad Toms, saukts Dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu nomirtu!

¹⁶Laj Tomás, li neque'xye lut re, quixye reheb li rech aj tzolonelil: -Yo'keb ajcui' lâo usta tocamsîk kochben laj tzolonel, chan.

¹⁷Tad Jēzus nogāja un atrada viņu jau četras dienas kapā guļam.

¹⁷Nak quicuulac li Jesús aran Betania, ac cuan chic câhib cutan xmukbal laj Lázaro.

¹⁸Bet Betānija bija apmēram piecpadsmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.

¹⁸Li tenamit Betania nach' cuan riq'uin Jerusalén, mero legua tana xnajtil.

¹⁹Bet daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu tās par viņu brāli.

¹⁹Nabaleb laj judío que'chal chixc'ojobanquil xch'ôleb lix María ut lix Marta xban nak ac xcam li raseb.

²⁰Tad Marta, izdzirdusi, ka Jēzus nāk, steidzās Viņam pretim; bet Marija sēdēja mājās.

²⁰Que'rabi nak yô chi châlc li Jesús, ut lix Marta cô chixc'ulbal. Abanan lix María quicana sa' cab.

²¹Tad Marta sacīja Jēzum: Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu nomiris.

²¹Lix Marta quixye re li Jesús: -Kâcua', cui ta cuancat arin, inc'a' raj xcam li cuas.

²²Bet es arī tagad zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos.

²²Abanan lâin ninnau nak chixjunil li c'a'ru tâtz'âma chiru li Dios, a'an tixq'ue âcue, chan lix Marta.

²³Jēzus sacīja viņai: Tavs brālis celsies augšām!

²³Li Jesús quixye re: -Lâ cuas tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo, chan.

²⁴Marta sacīja Viņam: Zinu, ka viņš celsies augšām, augšāmceļoties pastarā dienā.

²⁴Ut lix Marta quixye: -Lâin ninnau nak tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo nak te'cuaclîk li camenak sa' roso'jiqueb li cutan, chan.

²⁵Jēzus sacīja viņai: Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība: kas uz mani tic, lai arī viņš būtu nomiris, dzīvos.

²⁵Ut li Jesús quixye re: -Lâin li nincuaclesin reheb li camenak chi yo'yo. Lâin li ninq'uehoc junelic yu'am. Li ani napâban cue lâin tâcuânk xyu'am chi junelic usta nacam.

²⁶Un ikviens, kas dzīvo un tic uz mani, ne mūžam nemirs. Vai tu tici tam?

²⁶Ut li ani cuan xyu'am ut niquinixpâb, inc'a' tâcâmk chi junaj cua. Cuânk ban xyu'am chi junelic. ¿Ma nacapâb a'in? chan li Jesús.

²⁷Tā sacīja Viņam: Tiešām Kungs, es esmu ticējusi, ka Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls, kas atnācis šinī pasaulē.

²⁷Quichak'oc lix Marta ut quixye: -Ninpâb, Kâcua'. Lâin ninnau nak lâat li Cristo li Ralal li Dios li yôco chiroybeninquil, chan lix Marta.

²⁸Un viņa, to pateikusi, aizgāja un pasauca savu māsu Mariju, klusi sacīdama: Mācītājs atnāca un sauc tevi.

²⁸Nak ac xye a'in, lix Marta cô sa' rochoch chixbokbal lix María li rîtz'in. Ut quixye re chi timil re nak inc'a' te'rabi chixjunileb: -Xc'ulun laj tzolonel ut târaj âtinac âcuiq'uin, chan re.

²⁹Viņa, to dzirdēdama, steigā piecēlās un aizgāja pie Viņa,

²⁹Nak lix María quirabi nak ac xc'ulun li Jesús, cô sa' junpât chixc'ulbal.

³⁰Jo Jēzus vēl nebija iegājis miestā, bet vēl atradās tanī vietā, kur Viņu sastapa Marta.

³⁰Li Jesús toj mâji' na-oc sa' li tenamit. Toj cuan chak sa' li na'ajej bar quic'ule' cui' xban lix Marta.

³¹Tad jūdi, kas pie viņas bija mājā un mierināja viņu, redzēdami Mariju steigšus pieceļamies un aizejot, sekoja viņai, sacīdami: Viņa iet pie kapa, lai tur raudātu.

³¹Nabaleb laj judío li cuanqueb sa' li rochoch yôqueb chixc'ojobanquil xch'ôl lix María. Que'ril nak cô sa' junpât. Que'xtâke xban nak eb a'an que'xc'oxla nak lix María cô chi yâbac sa' li muklebâl.

³²Bet Marija nonāca tur, kur bija Jēzus; ieraudzījusi Viņu, tā metās pie Viņa kājām un sacīja Viņam: Kungs, ja Tu būtu šeit bijis, mans brālis nebūtu nomiris.

³²Lix María quicuulac cuan cui' li Jesús. Nak quiril ru, quixcuik'ib rib chiru ut quixye re: -Kâcua', cui ta cuancat arin, inc'a' raj xcam li cuas, chan re.

³³Jēzus, redzēdams viņu un jūdus, kas ar to bija atnākuši, raudam, garā satriekts, uztrauca sevi,

³³Li Jesús quiril nak yô chi yâbac ut yôqueb ajcui' chi yâbac li cuanqueb rochben. C'ajo' nak quiyot'e' xch'ôl chi rilbal.

³⁴Un Viņš sacīja: Kur jūs viņu nolikāt? Tie Viņam atbildēja: Kungs, nāc un skaties!

³⁴Ut quixye reheb: -¿Bar xemuk?- Que'xye re: -Yo'o re tâcuil bar xkamuk, chanqueb.

³⁵Un Jēzus raudāja.

³⁵Ut li Jesús quiyâbac xban xrahil xch'ôl.

³⁶Tad jūdi sacīja: Lūk, kā Viņš to mīlējis.

³⁶Cuanqueb aran que'xye: -Ilomak c'ajo' nak quixra li camenak, chanqueb.

³⁷Bet daži no viņiem sacīja: Vai Šis, kas atvēra acis aklajam no dzimšanas, nevarēja izdarīt, lai viņš nenomirtu?

³⁷Ut cuanqueb cui'chic li que'xye: -A'an quixq'ue chi iloc li mutz'. ¿Ma inc'a' raj xru quixcol laj Lázaro chiru li câmc? chanqueb.

³⁸Tad Jēzus, atkal sevī satraukts, piegāja pie kapa. Tā bija ala, un tai bija uzlikts akmens.

³⁸Ut quiyot'e' cui'chic xch'ôl li Jesús. Cô aran cuan cui' li muklebâl yîbanbil sa' jun ochoch pec. Li muklebâl tz'aptz'o riq'uin jun nimla pec.

³⁹Jēzus sacīja: Noņemiet akmeni! Mirušā cilvēka māsa Marta sacīja Viņam: Kungs, viņš jau smird, jo ir pagājušas četras dienas.

³⁹Quixye li Jesús: -Isihomak li pec.- Lix Marta, li ranab li camenak quixye re: -Kâcua', ac xchuho'. Cuan chic câhib cutan xmukbal, chan.

⁴⁰Jēzus sacīja viņai: Vai es tev neteicu: ja tu ticēsi, tad redzēsi Dieva godību?

⁴⁰Quixye li Jesús re: -¿Ma inc'a' xinye âcue nak cui tâpâb, tâcuil xcuanquilal li Dios? chan.

⁴¹Tad noņēma akmeni. Bet Jēzus, pacēlis acis uz augšu, sacīja: Tēvs, es pateicos Tev, ka Tu mani esi uzklausījis!

⁴¹Ut que'risi li pec chire li muklebâl li que'xq'ue cui' li camenak. Li Jesús qui-iloc takec' ut quitijoc. Quixye: -At inYucua', ninbantioxi châcuu nak nacacuabi li c'a'ru nintz'âma châcuu.

⁴²Es gan zināju, ka Tu mani vienmēr uzklausi; bet apkārtstāvošās tautas dēļ es sacīju, lai viņi ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.

⁴²Lâin ninnau nak junelic niquinâcuabi. Abanan ninye âcue a'in re nak eb li cuanqueb arin te'ril li c'a'ru tinbânu ut te'xpâb nak lâat xattaklan chak cue, chan li Jesús nak quitijoc.

⁴³To sacījis, Viņš stiprā balsī sauca: Lācar, nāc ārā!

⁴³Nak quirake' chi tijoc, li Jesús quixye chi cau xyâb xcux: -At Lázaro, cuaclin chak ut quim arin, chan.

⁴⁴Un tūdaļ iznāca nomirušais. Kājas un rokas tam bija ietītas līķautos, un viņa seja bija ar sviedrautu aizsieta. Jēzus sacīja viņiem: Atraisiet viņu un atļaujiet viņam aiziet!

⁴⁴Ut laj Lázaro li quicam qui-el chak. Lanlo sa' jun t'icr jo' c'aynakeb chixbânunquil reheb li camenak. Li ru lanlo ajcui' sa' t'icr ut bac'bo li rok ut bac'bo li ruk'. Li Jesús quixye reheb: -Hitomak ut canabomak chi bêc, chan.

⁴⁵Tad daudzi no jūdiem, kas bija atnākuši pie Marijas un Martas, redzējuši, ko Jēzus padarīja, ticēja uz Viņu.

⁴⁵Ut nabaleb laj judío li cuanqueb rochben lix María que'xpâb li Jesús nak que'ril li milagro li quixbânu.

⁴⁶Tad daži no tiem aizgāja pie farizejiem un pateica tiem, ko Jēzus padarīja.

⁴⁶Abanan cuanqueb ajcui' li que'côeb riq'uineb laj fariseo ut que'xye reheb chixjunil li quixbânu li Jesús.

⁴⁷Tad augstie priesteri un farizeji sasauca tiesas sēdi un runāja: Ko mums darīt, jo šis Cilvēks dara daudz brīnumu?

⁴⁷Ut eb laj fariseo rochbeneb li xbênil aj tij que'xch'utub ribeb riq'uineb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío ut que'xye reheb: -¿C'a'ru takabânu? Li cuînk a'in nabal li milagro yô chixbânunquil.

⁴⁸Ja mēs Viņu tā atstāsim, tad visi ticēs uz Viņu; un romieši atnāks un atņems mūsu zemi un tautu.

⁴⁸Cui takacanab chi jo'can, chixjunileb li tenamit te'pâbânk re. Ut te'josk'ok kiq'uin eb laj Roma li neque'taklan sa' kabên. Te'xjuc' li katemplo ut te'xsach li katenamit, chanqueb.

⁴⁹Bet viens no viņiem, Kaifa vārdā, būdams augstais priesteris tanī gadā, sacīja viņiem: Jūs neko nezināt.

⁴⁹Jun li cuînk aj Caifás xc'aba', a'an li xyucua'il aj tij sa' li chihab a'an. Quixye reheb: -Lâex mâc'a' êna'leb.

⁵⁰Un neapsverat, ka jums labāk, lai viens cilvēks mirst par tautu, nekā visa tauta iet bojā.

⁵⁰¿Ma inc'a' nequec'oxla nak k'axal us raj nak tâcâmk jun chi cuînk sa' xc'aba'eb li tenamit chiru nak tâsachek' ku chikajunilo lâo aj judío xbaneb laj Roma? chan.

⁵¹Bet to viņš sacīja ne pats no sevis, bet, būdams augstais priesteris tanī gadā, pareģoja, ka Jēzus nomirs par tautu;

⁵¹Laj Caifás, a'an li xyucua'il aj tij sa' li chihab a'an. Ut li c'a'ru quixye inc'a' quixye yal xjunes. Quixye ban xban nak li Dios quic'utuc chiru li c'a'ru tixye. Jo'can nak quixye nak li Jesús tâcâmk sa' xc'aba'eb laj judío.

⁵²Un ne tikai par tautu, bet lai izklīdinātos Dieva bērnus sapulcinātu kopā.

⁵²Ut mâcua' ca'aj cui' sa' xc'aba'eb a'an nak tâcâmk li Jesús. Re aj ban cui' nak junajakeb chic ru chixjunileb li ralal xc'ajol li cuanqueb sa' chixjunil li ruchich'och'.

⁵³No tās dienas tie nolēma Viņu nonāvēt.

⁵³Ut chalen sa' li cutan a'an, eb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío que'oc xc'ûbanquil ru sa' comonil chanru nak te'xcamsi li Jesús.

⁵⁴Tāpēc Jēzus vairs atklāti nestaigāja starp jūdiem, bet aizgāja uz apgabalu tuksneša apvidū, uz pilsētu, kas saucas Efraima, un tur palika ar saviem mācekļiem.

⁵⁴Xban nak que'raj xcamsinquil li Jesús, inc'a' chic quiraj xc'utbal rib chiruheb laj judío. Qui-el aran ut cô sa' li tenamit Efraín li cuan nach' riq'uin li chaki ch'och'. Ut aran quicana rochbeneb lix tzolom.

⁵⁵Bet tuvojās jūdu Lieldienas, un daudzi gāja no šī apgabala pirms Lieldienām uz Jeruzalemi, lai sevi šķīstītu.

⁵⁵Nak yô chi cuulac xk'ehil li nink'e Pascua, nabaleb li cristian côeb Jerusalén chixch'ajobresinquil ribeb jo' c'aynakeb chixbânunquil re xtz'âmanquil xcuybal xmâqueb chiru li Dios. Tento te'xbânu a'an re nak târûk te'oquênk sa' li nink'e.

⁵⁶Bet tie meklēja Jēzu un, stāvēdami svētnīcā, sarunājās savā starpā: Kā jums šķiet: vai augstie priesteri un farizeji izdeva pavēli, ka ikvienam, kas zina, kur Viņš ir, jāuzrāda, lai tie Viņu apcietinātu.

⁵⁶Yôqueb chixsic'bal li Jesús nak que'xch'utub ribeb sa' li templo. Que'xye chi ribileb rib: -¿C'a'ru nequec'oxla lâex? ¿Ma tâchâlk ta cui' sa' li nink'e li cuînk a'an?-Eb li xbênil aj tij ut eb laj fariseo que'xye reheb li tenamit nak cui ani tâabînk resil bar cuan li Jesús, tento te'xye resil, re nak târûk te'xtakla xchapbal.

⁵⁷Eb li xbênil aj tij ut eb laj fariseo que'xye reheb li tenamit nak cui ani tâabînk resil bar cuan li Jesús, tento te'xye resil, re nak târûk te'xtakla xchapbal.