1Patiesi, patiesi es jums saku: kas neieiet avju kūtī pa durvīm, bet iekāpj pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.
1Relic chi yâl tinye êre, li ani na-oc sa' xcorraleb li carner chi inc'a' na-oc sa' li tz'akal oquebâl re li corral, li jun a'an aj êlk'.
2Bet kas ieiet pa durvīm, tas ir avju gans.
2Abanan li ani na-oc sa' li tz'akal oquebâl re li corral, li jun a'an aj ilol reheb li carner.
3Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsi, un viņš sauc savas avis vārdā un izved tās.
3Li nac'ac'alen re li oquebâl naxnau ru a'an ut naxte li oquebâl chiru. Ut eb li carner neque'xnau ru li xyâb xcux nak naxbokeb chi xjûnkaleb riq'uin lix c'aba'eb ut narisiheb sa' li corral.
4Un viņš, izlaidis savas avis, iet tām pa priekšu; un avis seko viņam, jo pazīst tā balsi.
4Nak ac xrisiheb, naxberesiheb ut eb li carner neque'xtâke xban nak neque'xnau ru xyâb lix cux.
5Svešam tās neseko, bet bēg no tā, tāpēc ka nepazīst svešinieka balsi.
5Abanan junak li inc'a' neque'xnau ru, mâ jok'e te'xtâke. Êlelic ban chic te'xbânu chiru xban nak inc'a' neque'xnau ru xyâb lix cux, chan li Jesús.
6Šo līdzību Jēzus tiem sacīja, bet viņi nesaprata, ko Viņš tiem runāja.
6A'an a'in li jaljôquil ru âtin li quixye li Jesús reheb. Abanan inc'a' que'xtau ru lix yâlal.
7Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: Es esmu durvis avīm.
7Jo'can nak li Jesús quixye cui'chic reheb: -Relic chi yâl ninye êre, Lâin li oquebâl reheb li te'pâbânk cue.
8Visi, kas bija nākuši, bija zagļi un laupītāji; un avis viņus neklausīja.
8Chixjunileb li que'c'ulun xbên cua chicuu lâin, a'aneb aj êlk'eb ut aj balak'eb. Ut eb li neque'pâban cue, inc'a' neque'xpâb li c'a'ru neque'xye.
9Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks pestīts; un viņš ieies un izies, un atradīs ganības.
9Lâin li oquebâl. Chixjunileb li neque'pâban cue lâin, te'colek' ut lâin tin-ilok reheb. Chanchaneb li carner li neque'oc ut neque'el ut neque'xtau lix cuaheb.
10Zaglis nāk, lai zagtu, slepkavotu un iznīcinātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.
10Laj êlk' nachal chi elk'ac ut chi camsînc ut chi sachoc. Lâin xinchal re nak tâcuânk êyu'am chi tz'akal. Tâcuânk êyu'am chi junelic.
11Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
11Lâin chanchanin jun li châbil pastor. Junak châbil pastor naxk'axtesi lix yu'am sa' xc'aba'eb lix carner.
12Bet algādzis, kas nav gans, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina.
12Junak tojbil môs mâcua' tz'akal pastor xban nak mâcua' a'an laj êchal re li carner. Naril nak yô chi châlc laj xoj, naxcanabeb li carner ut naêlelic. Ut laj xoj naxchapeb li carner ut naxcha'cha'i ruheb.
13Bet algādzis bēg tāpēc, ka viņš ir algādzis, un avis viņam nerūp.
13Li tojbil môs naêlelic xban nak yal môs. A'an inc'a' naxq'ue xch'ôl chixcolbaleb li carner.
14Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un manas pazīst mani.
14Lâin chanchanin jun châbil pastor. Lâin ninnau ruheb li cualal inc'ajol. Ut eb a'an neque'xnau cuu lâin.
15Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par savām avīm.
15Jo' nak lin yucua' naxnau cuu lâin, jo'can ajcui' nak ninnau ru lin yucua' ut tink'axtesi cuib chi camsîc re xcolbaleb li cualal inc'ajol.
16Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.
16Cuanqueb ajcui' cualal inc'ajol jalaneb xtenamiteb. Tento nak lâin tinc'ameb chak. Eb a'an te'rabi ajcui' xyâb lin cux. Ut junajakeb chic ru nak te'cuânk ut junak ajcui' laj ilol reheb.
17Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību, lai atkal to atgūtu.
17Ninxra li Yucua'bej xban nak lâin tink'axtesi cuib chi camsîc ut tinc'ul cui'chic lin yu'am.
18Neviens neatņem to no manis, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.
18Mâ ani tâq'uehok cue chi camsîc cui inc'a' nacuaj lâin. Xban nak lâin nacuaj, tink'axtesi cuib chi camsîc. Cuan incuanquil chixk'axtesinquil lin yu'am. Ut cuan ajcui' incuanquil chixc'ulbal cui'chic lin yu'am. A'an a'in li quixye cue lin Yucua' nak tento tinbânu, chan li Jesús.
19Tad atkal to vārdu dēļ jūdos izcēlās domstarpības.
19Ut xban nak jalan jalânk yôqueb chixc'oxlanquil chirix li quixye li Jesús, quicuan cui'chic jachoc ib sa' xyânkeb.
20Daudzi no tiem sacīja: Viņš ļaunā gara apsēsts un prātu zaudējis. Ko jūs Viņā klausāties?
20Nabaleb que'yehoc re: -Cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Inc'a' tuktu xjolom. ¿C'a'ut nak nequerabi li c'a'ru naxye a'an? chanqueb.
21Citi sacīja: Tā nav ļaunā gara apsēstā runa. Vai tad ļaunais gars var atvērt aklo acis?
21Ut cuanqueb cui'chic yôqueb xyebal: -Inc'a' naru tââtinak chi jo'can cui cuan mâus aj musik'ej riq'uin. ¿Ma târûk ta bi' tixq'ue chi iloc junak mutz' cui cuan mâus aj musik'ej riq'uin? chanqueb.
22Tad bija svētnīcas iesvētīšanas svētki Jeruzalemē, un bija ziema.
22Yô li habalk'e aran Jerusalén nak quicuulac xk'ehil li nink'e re xjulticanquil nak que'xk'axtesi li templo sa' ruk' li Kâcua' Dios.
23Un Jēzus staigāja svētnīcā, Salomona priekštelpā.
23Ut li Jesús yô chi bêc sa' li templo bar cuan cui' li oquebâl Salomón xc'aba'.
24Tad jūdi ielenca Viņu un sacīja Viņam: Cik ilgi Tu turēsi mūs neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums atklāti!
24Quisute' xbaneb laj judío ut que'xye re: -¿Jok'e tâye ke chi tz'akal anihat? ¿Ma yal yôkat chixq'uebal kac'a'ux? ¿Ma lâat li Mesías, li yechi'inbil xban li Dios? Cui lâat li Cristo, ye ke chi tz'akal anakcuan, chanqueb.
25Jēzus atbildēja viņiem: Es jums saku, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.
25Li Jesús quixye reheb: -Ac xinye êre anihin ut inc'a' niquinêpâb. Li milagros li yôquin chixbânunquil sa' xc'aba' lin Yucua', a'an naxc'ut chi tz'akal anihin.
26Bet jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm.
26Lâex inc'a' niquinêpâb xban nak lâex mâcua'ex cualal inc'ajol.
27Manas avis klausa manu balsi, un es tās pazīstu, un viņas man seko
27Eb li cualal inc'ajol neque'rabi li c'a'ru ninye. Lâin ninnauheb ru ut eb a'an neque'xbânu li c'a'ru ninye.
28Un es tām dodu mūžīgo dzīvi, un viņas ne mūžam bojā neies, un neviens tās no manas rokas neizraus.
28Lâin tinq'ueheb xyu'am chi junelic. Inc'a' te'osok' ut mâ ani târûk tâmak'ok reheb chicuu.
29Mans Tēvs, kas man deva tās, ir lielāks par visiem; un neviens nespēj izraut tās no mana Tēva rokas.
29Lin Yucua' li k'axal nim xcuanquil chiruheb chixjunil, a'an li quik'axtesin reheb sa' cuuk'. Mâ ani naru tâmak'ok reheb chiru a'an.
30Es un Tēvs esam viens.
30Lâin ut li Yucua'bej junajo chi kibil kib, chan li Jesús.
31Tad jūdi pacēla akmeņus, lai nomētātu Viņu.
31Ut eb laj judío que'xchap xpequeb ut que'raj cui'chic xcutbal chi pec.
32Jēzus atbildēja tiem: Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Kura darba dēļ jūs mani gribat nomētāt akmeņiem?
32Li Jesús quixye reheb: -Nabal li châbilal xinbânu chêru jo' quic'utbesîc chicuu xban lin Yucua'. ¿Bar cuan reheb li châbil c'anjel a'in li xinbânu tinêcuti cui' chi pec? chan.
33Jūdi atbildēja Viņam: Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet Dieva zaimošanas dēļ, jo Tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu.
33Eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -Inc'a' tatkacut chi pec xban li châbilal xabânu. Tatkacut chi pec xban nak nacajuntak'êta âcuib riq'uin li Dios. Lâat yal cuînkat. Moco Diosat ta jo' yôcat chixyebal, chanqueb re li Jesús.
34Jēzus viņiem atbildēja: Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es sacīju, jūs esat dievi? (Ps.81,6)
34Li Jesús quixye reheb: -¿Ma inc'a' ta bi' tz'îbanbil retalil sa' lê chak'rab nak li Dios quixye reheb li que'c'uluc re li râtin "diosex lâex"? (Sal. 82:6)
35Ja tos nosauc par dieviem, kuriem Dievs runājis, un Raksti nevar tikt atcelti,
35Nakanau nak inc'a' naru takaye nak inc'a' yâl li tz'îbanbil sa' li Santil Hu. Li Dios quixye "dios" reheb li quixxakab.
36Kā tad jūs sakāt Tam, ko Tēvs svētījis un pasaulē sūtījis: Tu zaimo Dievu! Tāpēc, ka es sacīju: Es esmu Dieva Dēls?
36Li Acuabej Dios xsic'oc cuu ut xinixtakla chak sa' ruchich'och'. ¿C'a'ut nak nequeye lâex nak yôquin chixmajecuanquil li Dios riq'uin nak ninye nak lâin li Ralal?
37Ja es sava Tēva darbus nedaru, neticiet man!
37Cui lâin inc'a' yôquin chixbânunquil li c'a'ru naraj lin Yucua', mêpâb nak lâin li Ralal li Dios.
38Bet ja es daru un ja jūs man negribat ticēt, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka Tēvs ir manī un es Tēvā.
38Abanan cui yôquin chixbânunquil li c'a'ru naraj li Dios, usta inc'a' niquinêpâb lâin, cheq'ue retal li milagro li yôquin chixbânunquil re nak tênau chi tz'akal nak li Dios cuan cuiq'uin ut lâin cuanquin riq'uin a'an, chan li Jesús.
39Tad tie taisījās Viņu saņemt, bet Viņš izgāja no to rokām.
39Ut que'xyal cui'chic xchapbal, abanan li Jesús qui-el chiruheb.
40Un Viņš atkal aizgāja pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis vispirms bija kristījis, un tur palika.
40Ut cô jun pac'al li nima' Jordán sa' li na'ajej li quicubsin cui' ha' laj Juan junxil. Ut aran quicana.
41Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja, ka Jānis taču nevienu brīnumu nav darījis.
41Nabaleb li tenamit que'cuulac riq'uin. Yôqueb chixyebal chi ribileb rib: -Laj Juan mâ jun milagro quixbânu. Abanan yâl chixjunil li quixye chirix li cuînk a'in, chanqueb.Ut nabaleb li cuanqueb aran que'xpâb li Jesús.
42Bet viss, ko Jānis par Viņu sacījis, bija patiesība. Un daudzi ticēja Viņam.
42Ut nabaleb li cuanqueb aran que'xpâb li Jesús.