1Un Jēzus, garām iedams, ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.
1Nak yô chi xic li Jesús, quiril jun li cuînk mutz' ru chalen sa' xyo'lajic.
2Un mācekļi jautāja Viņam: Rabbi, kas ir grēkojis: viņš pats vai viņa vecāki, ka tas neredzīgs piedzimis?
2Eb lix tzolom li Jesús que'xpatz' re: -At tzolonel, ¿c'a'ut nak mutz' ru li cuînk a'in? ¿Ani cuan xmâc? ¿Ma li cuînk a'in malaj ut lix na' xyucua'? chanqueb.
3Jēzus atbildēja: Ne viņš grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem jāparādās viņā.
3Li Jesús quixye: -Mâ ani cuan xmâc. Chi moco a'an, chi moco lix na' xyucua'. A'an xc'ul chi jo'can yal re nak tâc'utbesîk lix cuanquilal li Dios, chan.
4Kamēr ir diena, man jāstrādā Tā darbus, kas mani sūtījis. Nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.
4Tento nak tinsêba cuib chixbânunquil li c'a'ru naraj li Dios li xtaklan chak cue. Anakcuan xcutanquil xbânunquil xban nak tâcuulak xk'ehil nak mâ ani chic târûk tâc'anjelak.
5Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.
5Nak toj cuânkin sa' ruchich'och', lâin tincutanobresi lix c'a'uxeb li cuanqueb sa' ruchich'och', chan.
6To teicis, Viņš spļāva zemē un taisīja javu no siekalām, un zieda javu uz viņa acīm,
6Nak ac xye a'in, li Jesús quichûbac sa' ch'och'. Riq'uin lix chûb quixyîb li sulul. Ut quixyul sa' rix ru li mutz'.
7Un sacīja viņam: Ej, mazgājies Siloe (t.i. tulkojumā “sūtītais”) dīķī! Viņš aizgāja, nomazgājās un atnāca redzīgs.
7Ut quixye re: -Ayu. Ch'aj chak lâ cuu sa' li ha' Siloé, chan. Siloé naraj naxye "taklanbil chak". Li mutz' cô ut quixch'aj chak li ru ut na-iloc chic nak quisuk'i chak.
8Tad kaimiņi un tie, kas redzēja viņu iepriekš ubagojam, sacīja: Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja? Daži teica: Šis ir tas.
8Ut eb li rech cabal ut chixjunileb li neque'na'oc nak mutz' ru, que'xye: -¿Ma mâcua' ta bi' a'an li nac'ojla chire be chixtz'âmanquil c'a'ru re? chanqueb.
9Bet citi: Nē, tas līdzīgs viņam. Viņš pats sacīja: Es tas esmu.
9Ut cuan li que'yehoc: -Yâl. A'an li cuînk, chanqueb. Cuan cui'chic li que'xye: -Chanchan a'an, aban mâcua', chanqueb. Ut li cuînk quixye: -Lâin li cuînk a'an, chan.
10Tad tie viņam sacīja: Kā tavas acis tika atvērtas?
10Ut que'xye re: -Cui lâat li cuînk a'an, ¿chanru nak xtehon li xnak' âcuu? chanqueb.
11Viņš atbildēja: Tas Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja javu un nozieda manas acis, un sacīja man: ej pie Siloe dīķa un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un redzu.
11Quichak'oc li cuînk ut quixye reheb: -Li cuînk Jesús xc'aba', quixyîb li sulul. Quixyul sa' rix cuu ut quixye cue nak tinxic chi ch'ajoc sa' li ha' Siloé. Jo'can nak côin ut quinch'aj li cuu ut anakcuan nin-iloc chic, chan li cuînk.
12Un tad tie sacīja viņam: Kur Viņš ir? Viņš teica: Nezinu.
12Ut que'xye re: -¿Bar cuan li cuînk a'an? chanqueb. Ut li cuînk quixye reheb: -Inc'a' ninnau bar cuan, chan.
13Tad viņi aizveda to, kas bija neredzīgs, pie farizejiem.
13Ut que'xc'am riq'uineb laj fariseo li cuînk li mutz' nak quicuan,
14Bet bija sabats, kad Jēzus iztaisīja javu un atvēra viņa acis.
14xban nak li Jesús quixyîb li sulul sa' li hilobâl cutan ut quixq'ue chi iloc li mutz'.
15Tad farizeji viņam atkal jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Bet tas tiem sacīja: Viņš uzlika uz manām acīm javu, es nomazgājos un redzu.
15Ut eb laj fariseo que'xpatz' cui'chic re li cuînk chanru nak quiteli li xnak' ru. Li cuînk quixye reheb: -Li Jesús quixq'ue li sulul sa' rix cuu, ut quinch'aj li cuu ut anakcuan nin-iloc chic, chan.
16Tad daži no farizejiem sacīja: Šis cilvēks, kas sabatu neievēro, nav no Dieva. Bet citi teica: Kā var grēcīgs cilvēks darīt tādus brīnumus? Un starp viņiem izcēlās šķelšanās.
16Cuanqueb laj fariseo que'xye: -Li cuînk a'an, li Jesús xc'aba', moco taklanbil ta chak xban li Dios xban nak inc'a' naxq'ue xlok'al li hilobâl cutan, chanqueb. Ut cuanqueb cui'chic que'yehoc re: -¿Chanru nak tixbânu li milagro junak cuînk aj mâc? chanqueb. Xban nak jalan jalânk neque'xc'oxla chirix li Jesús, inc'a' chic junajeb xch'ôleb.
17Tad viņi atkal sacīja neredzīgajam: Ko tu saki par To, kas atvēra tavas acis? Un tas sacīja: Viņš ir pravietis.
17Jo'can nak eb laj fariseo que'xpatz' cui'chic re li cuînk, li mutz' nak quicuan. Que'xye re: -Ut lâat, ¿c'a'ru nacaye chirix li cuînk a'in li xq'uehoc âcue chi iloc? chanqueb re. Ut li cuînk quixye reheb: -Lâin ninye nak a'an profeta, chan.
18Bet tad jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, iekams neatsauca redzi atguvušā vecākus.
18Ut eb laj judío li neque'taklan inc'a' que'raj xpâbanquil nak li cuînk mutz' junxil ut na-iloc chic. Jo'can nak que'xtakla xbokbal lix na' xyucua'.
19Un jautāja tiem, sacīdami: Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls dzimis? Kā tad viņš tagad redz?
19Ut que'xpatz' reheb: -¿Ma a'in lê ralal? ¿Ma yâl nak mutz' li ru chalen sa' xyo'lajic? ¿Chanru nak na-iloc chic anakcuan? chanqueb.
20Viņa vecāki atbildēja tiem, sacīdami: Mēs zinām, ka šis ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzima;
20Que'chak'oc lix na' xyucua' ut que'xye: -Lâo nakanau nak a'an li kalal. Ut nakanau nak a'an mutz' chalen sa' xyo'lajic.
21Bet kā viņš tagad redz, mēs nezinām, un kas atvēra viņa acis, arī nezinām. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, lai saka pats par sevi!
21Abanan inc'a' nakanau ani xtehoc li ru chi moco nakanau chanru nak na-iloc chic. Patz'omak re a'an. Ac cuan xchihab. Tixnau chic xsumenquil a'an, chanqueb.
22Tā viņa vecāki runāja tāpēc, ka baidījās no jūdiem, jo jūdi jau bija sazvērējušies, lai to, kas atzītu Viņu par Kristu, izslēgtu no sinagogas.
22Que'xye chi jo'can lix na' xyucua' xban nak que'xucuac xbaneb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío xban nak ac c'ûbanbil ru xbaneb cui ani tixye nak li Jesús, a'an li Cristo, li jun a'an inc'a' chic tâc'ulek' sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.
23Tāpēc viņa vecāki sacīja: viņš pilngadīgs, jautājiet viņam pašam!
23Jo'can nak lix na' xyucua' que'xye: -A'an ac cuan xchihab. Patz'omak re a'an.-
24Tad viņi atkal atsauca cilvēku, kas bija bijis neredzīgs, un sacīja viņam: Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis Cilvēks ir grēcinieks!
24Eb laj fariseo que'xbok cui'chic xca' sut li cuînk, li mutz' nak quicuan, ut que'xye re: -Sa' xc'aba' li Dios tâye ke lix yâlal. Lâo nakanau nak li cuînk a'an aj mâc, chanqueb re.
25Tad viņš tiem teica: Vai Viņš ir grēcinieks, to es nezinu. Vienu zinu, ka es biju akls un tagad redzu.
25Li cuînk, li mutz' nak quicuan, quixye reheb: -Lâin inc'a' ninnau ma aj mâc malaj ut inc'a'. Ca'aj cui' li ninnau lâin nak mutz'in nak xincuan ut anakcuan nin-iloc chic, chan.
26Tie viņam sacīja: Ko Viņš tev darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?
26Ut que'xye cui'chic re: -¿C'a'ru xbânu âcue? ¿Chanru nak xatxq'ue chi iloc? chanqueb.
27Viņš tiem atbildēja: Es jums jau sacīju, un jūs dzirdējāt. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt Viņa mācekļi?
27Li cuînk quixye reheb: -Ac xinye êre chanru xbânu nak xinixq'ue chi iloc ut inc'a' xeraj xpâbanquil. ¿C'a'ut nak têraj têrabi cui'chic? ¿Ma têraj ajcui' oc chok' xtzolom lâex? chan reheb.
28Tad tie lādēja viņu un sacīja: Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi.
28Ut que'xhob li cuînk ut que'xye re: -Lâat xtzolom li cuînk a'an. Lâo inc'a'. Lâo xtzolom laj Moisés, chanqueb re.
29Mēs zinām, ka Dievs ar Mozu runāja, bet no kurienes Šis, to mēs nezinām.
29-Lâo nakanau nak li Dios quiâtinac riq'uin laj Moisés; abanan li cuînk a'an inc'a' nakanau bar xchal chak, chanqueb.
30Tas cilvēks atbildēja viņiem, sacīdams: Par to jābrīnās, ka jūs nezināt, no kurienes Viņš, bet Viņš atvēra man acis.
30Li cuînk quixye reheb: -Lâex nequeye nak inc'a' nequenau bar xchal chak li cuînk a'an. Nasach inch'ôl êban xban nak li cuînk a'an xq'uehoc cue chi iloc lâin.
31Bet mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neuzklausa. Bet kas godā Dievu un Viņa gribu pilda, to klausa.
31Lâo nakanau nak li Dios inc'a' narabi nak neque'tijoc laj mâc. Narabi ban lix tijeb li neque'xxucua ru ut neque'xbânu li c'a'ru naraj.
32Ne mūžam nav dzirdēts, ka būtu kāds atvēris acis no dzimšanas aklajam.
32Chalen chak sa' xticlajic li ruchich'och', mâ jun sut qui-abiman nak cuan ta junak cuînk tixte ta xnak' ru junak mutz' chalen sa' xyo'lajic.
33Ja Viņš nebūtu no Dieva, tad Viņš neko nevarētu darīt.
33Cui ta inc'a' taklanbil chak xban li Dios li cuînk a'in, mâc'a' raj naru naxbânu, chan li cuînk reheb.
34Tie viņam atbildēja, sacīdami: Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi? Un tie izdzina viņu ārā.
34Eb a'an que'chak'oc ut que'xye re: -Lâat aj mâc chalen chak sa' âyo'lajic. ¿Ma nacac'oxla nak naru tâq'ue kana'leb lâo? chanqueb. Ut que'risi li cuînk sa' xyânkeb ut inc'a' chic que'xc'ul.
35Jēzus, izdzirdis, ka tie viņu izraidījuši ārā, un, atradis to, sacīja viņam: Vai tu tici uz Dieva Dēlu?
35Li Jesús quirabi resil li c'a'ru que'xbânu. Nak quixtau li cuînk li quixq'uirtesi, quixye re: -¿Ma nacapâb li Ralal li Dios? chan re.
36Viņš atbildēja sacīdams: Kas Viņš ir, Kungs, lai es uz Viņu ticētu?
36Li cuînk quixye re: -Ye cue ani a'an, Kâcua', re nak târûk tinpâb lâin, chan.
37Un Jēzus sacīja viņam: Tu Viņu redzēji; un kas ar tevi runā, tas ir Viņš.
37Li Jesús quixye re: -A'an li yôcat chirilbal ru anakcuan. Li Ralal li Dios, a'an lâin li yôquin chi âtinac âcuiq'uin, chan.
38Un viņš teica: Es ticu, Kungs! Un, nokritis ceļos, pielūdza Viņu.
38Li cuînk quixye: -At Kâcua', lâin nacatinpâb, chan ut quixcuik'ib rib chiru ut quixlok'oni.
39Un Jēzus sacīja: Es atnācu šinī pasaulē uz tiesu, lai neredzīgie redzētu, bet redzīgie kļūtu akli.
39Li Jesús quixye re: -Lâin xinchal sa' ruchich'och' chi rakoc âtin. Lâin tincutanobresi xna'lebeb li inc'a' neque'xtau xyâlal. Ut tinmuk lix yâlal chiruheb li neque'xc'oxla nak cuanqueb xna'leb. Chanchan nak tinq'ueheb chi iloc li inc'a' neque'iloc. Ut tinq'ueheb chi mutz'oc' li neque'iloc, chan li Jesús.
40To dzirdēdami, daži no farizejiem, kas ar Viņu bija, sacīja Viņam: Vai arī mēs esam akli?
40Cuanqueb laj fariseo aran ut yôqueb chirabinquil li quixye li Jesús. Eb a'an que'xye re li Jesús: -¿Ma mutz'o' ta bi' lâo nak nacac'oxla lâat? chanqueb.Li Jesús quixye reheb: -Chanchanex mutz'. Cui ta lâex inc'a' nequenau xyâlal, mâc'a' raj êmâc. Abanan cuan êmâc xban nak nequeye nak nequenau xyâlal, chan li Jesús.
41Jēzus tiem sacīja: Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.
41Li Jesús quixye reheb: -Chanchanex mutz'. Cui ta lâex inc'a' nequenau xyâlal, mâc'a' raj êmâc. Abanan cuan êmâc xban nak nequeye nak nequenau xyâlal, chan li Jesús.