¹Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.

¹Li Jesús cô sa' li tzûl Olivos.

²Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.

²Cuulajak chic nak toj ek'ela cô cui'chic sa' li templo. Li q'uila tenamit que'cuulac riq'uin. Ut nak quic'ojla, qui-oc cui'chic chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb.

³Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

³Eb laj fariseo ut eb laj tzolol chak'rab que'xc'am riq'uin li Jesús jun li ixk yô chixmuxbal ru xsumlajic nak que'xtau ut coxxe'xxakab chiruheb chixjunileb.

⁴Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.

⁴Que'xye: -At tzolonel, li ixk a'in yô chixmuxbal ru xsumlajic nak xkatau.

⁵Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).

⁵Sa' li chak'rab li quixq'ue ke laj Moisés naxye nak cutbileb chi pec nak te'camsîk eb li ixk li neque'xmux ru lix sumlajic jo' xbânu li ixk a'in. Ut lâat, ¿c'a'ru nacaye? chanqueb.

⁶To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.

⁶Que'xye re li Jesús chi jo'can yal re rilbal c'a' na ru tixye xban nak yôqueb chixsic'bal c'a'ru te'xjit cui'. Aban li Jesús quixxulub rib ut qui-oc chi tz'îbac chiru ch'och' riq'uin ru'uj ruk'.

⁷Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).

⁷Ut xban nak yôqueb chixpatz'bal, li Jesús quixakli cui'chic ut quixye reheb: -Li ani mâc'a' xmâc sa' êyânk, a'an li xbên li tixcut li pec, chan.

⁸Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.

⁸Ut quixxulub rib ut qui-oc cui'chic chi tz'îbac chiru ch'och'.

⁹Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.

⁹Nak que'rabi li c'a'ru quixye, que'rec'a rib xban nak cuanqueb xmâc ut que'oc chi êlc chi xjûnkaleb. Xbên cua que'el li chêquel cuînk ut chirixeb a'an que'el li toj sâjeb. Quicana xjunes li Jesús ut li ixk xakxo chiru.

¹⁰Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?

¹⁰Li Jesús quixakli cui'chic ut quixye re li ixk: -¿Bar cuanqueb li yôqueb chi jitoc âcue? ¿Ma mâ ani xq'uehoc âcue chixtojbal âmâc? chan.

¹¹Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!

¹¹Ut li ixk quixye re: -Mâ jun, Kâcua'.- Ut li Jesús quixye re: -Chi moco lâin tatinq'ue chixtojbal âmâc. Ayu ut matmâcob chic, chan.

¹²Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

¹²Li Jesús quiâtinac cui'chic riq'uineb li tenamit ut quixye reheb: -Lâin lix cutan saken li ruchich'och'. Li ani tâpâbânk cue lâin, inc'a' chic tâcuânk sa' xk'ojyînal ru li mâc. Tâcuânk ban sa' cutan saken ut tâcuânk xyu'am chi junelic, chan.

¹³Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.

¹³Ut eb laj fariseo que'xye re: -Mâc'a' na-oc cui' li c'a'ru yôcat chixyebal xban nak châcuix ajcui' lâat yôcat chi âtinac, chanqueb.

¹⁴Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.

¹⁴Li Jesús quixye reheb: -Cuan xcuanquil li ninye usta yôquin chi âtinac chicuix lâin xban nak tz'akal yâl li ninye. Lâex inc'a' nequenau bar xinchal chak, chi moco nequenau bar tinxic. Ca'aj cui' lâin ninna'oc re bar xinchal chak ut bar tinxic.

¹⁵Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.

¹⁵Lâex nequexrakoc âtin jo' nequeraj lâex êjunes. Lâin mâ ani sa' aj bên yôquin chi rakoc âtin.

¹⁶Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁶Abanan cui tinrakok âtin, tinbânu sa' tîquilal xban nak inc'a' ninrakoc âtin injunes. Ninbânu ban jo' naraj lin Yucua' li quitaklan chak cue.

¹⁷Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).

¹⁷Sa' lê chak'rab tz'îbanbil retalil cui cuan cuibeb li cuînk junaj lix c'a'uxeb riq'uin li c'a'ru te'xye, tento xpâbanquil li râtineb.

¹⁸Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁸Lâin ninye li yâl chicuix ajcui' lâin. Ut lin Yucua' li quitaklan chak cue, a'an naxch'olob ajcui' li yâl chicuix, chan li Jesús.

¹⁹Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.

¹⁹Eb laj fariseo que'chak'oc ut que'xye re: -¿Ani lâ yucua'? chanqueb re. Li Jesús quixye reheb: -Lâex inc'a' nequenau ani lin Yucua' xban nak inc'a' nequenau cuu lâin. Cui ta nequenau cuu lâin, nequenau aj raj cui' ru lin Yucua', chan reheb.

²⁰Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.

²⁰Chixjunil a'in quixye li Jesús reheb nak yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li cuanqueb sa' li templo sa' li na'ajej bar neque'xq'ue cui' lix mayejeb. Ut mâ ani quichapoc re xban nak toj mâji' nacuulac xk'ehil.

²¹Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

²¹Ut li Jesús quixye cui'chic reheb: -Lâin tinxic. Tinêsic' raj chic abanan inc'a' tinêtau xban nak inc'a' târûk texxic bar tinxic cui' lâin. Texcâmk ban sa' lê mâc, chan.

²²Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?

²²Ut eb laj judío que'xye: -A'an xye nak inc'a' naru toxic bar tâxic cui' a'an. ¿C'a'ut nak xye ke chi jo'can? ¿Ma yô chixc'oxlanquil xcamsinquil rib? chanqueb.

²³Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.

²³Li Jesús quixye reheb: -Lâex aj ruchich'och'. Abanan lâin mâcua'in aj ruchich'och'. Lâin sa' choxa xinchal chak.

²⁴Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.

²⁴Jo'can nak xinye êre nak texcâmk sa' lê mâc. Lâex texcâmk sa' lê mâc cui inc'a' nequepâb nak lâin ac cuanquin ajcui' chak sa' xticlajic jo' xinye êre, chan li Jesús.

²⁵Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.

²⁵Ut eb a'an que'xye re: -Ye ke. ¿Anihat tz'akal lâat? chanqueb. Li Jesús quixye reheb: -Chalen sa' xticlajic quinye chak êre anihin lâin.

²⁶Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.

²⁶Nabal li c'a'ak re ru naru tinye raj êre re xrakbal âtin sa' êbên. Li ani quitaklan chak cue, a'an tîc xch'ôl ut naxye li yâl. Li c'a'ru xc'ut chicuu li quitaklan chak cue, a'an li ninye êre lâex li cuanquex sa' ruchich'och', chan.

²⁷Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.

²⁷Abanan eb a'an inc'a' que'xtau ru nak li Jesús yô chi âtinac chirix li Acuabej Dios.

²⁸Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.

²⁸Ut quixye ajcui' li Jesús reheb: -Nak acak xinêtaksi chiru li cruz re incamsinquil toj aran têq'ue retal nak lâin li taklanbilin chak xban li Dios. Ut tênau nak mâc'a' ninbânu injunes. Li c'a'ru ninye lâin, a'an li quixc'utbesi chicuu lin Yucua'.

²⁹Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.

²⁹Li ani quitaklan chak cue, a'an cuan cuiq'uin. A'an inc'a' quinixcanab injunes xban nak lâin junelic ninbânu li c'a'ru naraj a'an, chan li Jesús.

³⁰Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.

³⁰Nabaleb que'pâban re li Jesús nak que'rabi li c'a'ru quixye.

³¹Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.

³¹Li Jesús quiâtinac riq'uineb laj judío li que'pâban re. Quixye reheb: -Cui lâex têbânu li c'a'ru ninye êre, lâexak tz'akal intzolom.

³²Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.

³²Tênau chic lix yâlal. Ut nak acak xenau chic lix yâlal, libre chic cuânkex, chan.

³³Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?

³³Eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -Lâo ralal xc'ajol laj Abraham. Mâ jun cua c'ayinbilo chi c'anjelac chiru anihak. ¿C'a'ut nak nacaye nak libre chic cuânko?

³⁴Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

³⁴Li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl ninye êre nak chixjunileb li neque'xbânu li mâusilal cuanqueb rubel xcuanquil li mâc. Chanchan nak c'ayinbileb chi c'anjelac chiru.

³⁵Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.

³⁵Junak c'ayinbil chi c'anjelac moco tâcanâk ta chi junaj cua sa' rochoch lix patrón. A'ut li alalbej, a'an tento nak tâcanâk sa' rochoch chi junaj cua.

³⁶Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

³⁶Jo'can nak cui lâin li C'ajolbej tincolok êre chiru li mâc, relic chi yâl libre chic cuânkex.

³⁷Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.

³⁷Lâin ninnau nak lâex xcomonex li ralal xc'ajol laj Abraham. Abanan cuan sa' êyânk li te'raj incamsinquil xban nak inc'a' nacuulac chiruheb li c'a'ru yôquin chixyebal.

³⁸Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.

³⁸Lâin ninye li c'a'ru quixc'ut chicuu lin Yucua'. Ut eb a'an neque'xbânu li c'a'ru quixye reheb lix yucua'eb a'an, chan.

³⁹Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!

³⁹Eb a'an que'xye re: -Laj Abraham, a'an li kaxe'tônil yucua', chanqueb. Li Jesús quixye reheb: -Cui ta lâex ralal xc'ajol laj Abraham, têbânu raj jo' quixbânu laj Abraham. Châbil raj lê na'leb jo' xna'leb a'an nak quicuan.

⁴⁰Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.

⁴⁰Abanan lâex têraj incamsinquil xban nak lâin xinye êre lix yâlal jo' quic'utbesîc chicuu xban li Dios Acuabej. Laj Abraham inc'a' quixbânu jo' yôquex lâex.

⁴¹Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!

⁴¹Inc'a' yôquex chixbânunquil li quixye laj Abraham. Yôquex ban chixbânunquil li naxye lê yucua', chan li Jesús. Eb a'an que'chak'oc ut que'xye re: -Moco lâo ta ralal xc'ajol laj co'bêt. Jun ajcui' li kayucua' cuan. A'an li Dios, chanqueb.

⁴²Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.

⁴²Li Jesús quixye reheb: -Cui ta yâl nak li Dios êyucua', niquinêra raj lâin xban nak riq'uin li Dios quinchal chak. Cuanquin arin sa' êyânk. Inc'a' quintakla chak cuib injunes. A' li Dios, a'an li quitaklan chak cue.

⁴³Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.

⁴³¿C'a'ut nak inc'a' nequetau ru li c'a'ru ninye? Inc'a' nequec'ul li cuâtin xban nak inc'a' nequeraj rabinquil li c'a'ru yôquin chixyebal.

⁴⁴Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.

⁴⁴Lâex ralal xc'ajol laj tza. A'an li nataklan sa' êbên. Lâex nequebânu li c'a'ru naraj a'an xban nak cuanquex rubel xcuanquil. A'an aj camsinel chalen sa' xticlajic. Inc'a' nacuulac chiru li yâl xban nak a'an aj tic'ti'. Ac re nak natic'ti'ic. A'an li xyucua'il li tic'ti'.

⁴⁵Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.

⁴⁵Lâin ninye êre lix yâlal. Jo'can nak inc'a' niquinêpâb.

⁴⁶Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?

⁴⁶¿Ma cuan junak sa' êyânk târûk tixye nak cuan inmâc lâin? Cui ninye li yâl, ¿c'a'ut nak inc'a' niquinêpâb?

⁴⁷Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.

⁴⁷Cui ta lâex ralal xc'ajol li Dios, nequepâb raj li c'a'ru naxye. Abanan lâex mâcua'ex ralal xc'ajol li Dios. Jo'can nak inc'a' nequeraj rabinquil li c'a'ru naxye, chan li Jesús.

⁴⁸Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?

⁴⁸Que'chak'oc eb laj judío ut que'xye re: -Yâl ajcui' nacaye. Samaria lâ tenamit ut cuan mâus aj musik'ej âcuiq'uin, chanqueb.

⁴⁹Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.

⁴⁹Li Jesús quixye reheb: -Mâc'a' mâus aj musik'ej cuiq'uin. Li c'a'ru yôquin chixbânunquil lâin, a'an xq'uebal xlok'al lin Yucua'. Abanan lâex niquinêtz'ektâna.

⁵⁰Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.

⁵⁰Lâin inc'a' ninsic' inlok'al. Abanan cuan jun naraj nak tâq'uehek' inlok'al. Ut a'an li târakok âtin sa' êbên xban nak yôquex chintz'ektânanquil.

⁵¹Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.

⁵¹Relic chi yâl ninye êre nak li ani tixbânu li c'a'ru ninye, li jun a'an inc'a' tâcâmk, chan.

⁵²Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.

⁵²Eb laj judío que'chak'oc ut que'xye: -Anakcuan nakanau chi tz'akal nak cuan mâus aj musik'ej âcuiq'uin. Laj Abraham quicam ut que'cam ajcui' eb li profeta. Abanan lâat nacaye nak li ani tâbânûnk re li c'a'ru nacaye inc'a' tâcâmk.

⁵³Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?

⁵³¿Ma k'axal nim ta bi' âcuanquil lâat chiru laj Abraham li kaxe'tônil yucua'? A'an quicam ut que'cam ajcui' li profeta. ¿Anihat lâat nak nacaye chi jo'can? chanqueb re.

⁵⁴Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.

⁵⁴Li Jesús quixye reheb: -Cui lâin tinq'ue inlok'al injunes, mâc'a' na-oc cui' lin lok'al. Li naq'uehoc lin lok'al, a'an lin Yucua' li nequeye lâex nak a'an lê Dios.

⁵⁵Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.

⁵⁵Lâex inc'a' nequenau ru a'an. Abanan lâin ninnau ru. Cui ut tinye ta nak inc'a' ninnau ru, lâinak raj aj tic'ti' jo' lâex. Aban lâin ninnau ru ut ninbânu li c'a'ru naxye a'an.

⁵⁶Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).

⁵⁶Laj Abraham lê xe'tônil yucua' quisaho' sa' xch'ôl nak tinchâlk sa' ruchich'och'. Quiril nak quinc'ulun ut quisaho' sa' xch'ôl xban, chan li Jesús reheb.

⁵⁷Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?

⁵⁷Eb a'an que'xye re: -¿Chanru nak xacuil ru laj Abraham? Lâat toj mâji' nacabânu lajêb roxc'âl chihab, chanqueb.

⁵⁸Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

⁵⁸Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre nak chalen chak sa' xticlajic nak toj mâji' nayo'la laj Abraham, ac cuanquin ajcui' chak lâin, chan li Jesús.C'ajo' nak que'josk'o' ut que'oc raj chixcutinquil chi pec. Abanan li Jesús quixmuk rib chiruheb. Qui-el sa' li templo ut cô.

⁵⁹Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.

⁵⁹C'ajo' nak que'josk'o' ut que'oc raj chixcutinquil chi pec. Abanan li Jesús quixmuk rib chiruheb. Qui-el sa' li templo ut cô.