¹Kad Jēzus uzzināja, ka farizeji bija dzirdējuši, ka Jēzus kristī un iegūst vairāk mācekļu nekā Jānis,

¹Quicuulac resil riq'uineb laj fariseo nak k'axal nabaleb li yôqueb chi tâkênc re li Jesús chiruheb li yôqueb chi tâkênc re laj Juan ut yôqueb chi cubsîc xha'eb.

²(Lai gan Jēzus nekristīja, bet Viņa mācekļi),

²Abanan mâcua' li Jesús li yô chi cubsînc ha'. A'aneb ban lix tzolom li yôqueb chi cubsînc ha'.

³Tad Viņš atstāja Jūdeju un aizgāja atkal uz Galileju.

³Nak quixnau li c'a'ru yôqueb chixyebal laj fariseo, li Jesús qui-el Judea ut cô cui'chic Galilea.

⁴Bet Viņam bija jāiet caur Samariju.

⁴Nak yô chi xic Galilea, tento nak tânumek' aran Samaria.

⁵Tad Viņš nonāca Samarijas pilsētā, kas saucās Sihāra, netālu no tīruma, ko Jēkabs bija devis savam dēlam Jāzepam.

⁵Nak yô chi numec' Samaria, quicuulac sa' li tenamit Sicar. Li tenamit a'an nach' cuan riq'uin li na'ajej li quixq'ue laj Jacob re laj José li ralal.

⁶Tur bija Jēkaba aka. Tad Jēzus, noguris ceļā, apsēdās pie akas. Bija apmēram sestā stunda.

⁶Ut aran cuan jun li becbil ha' li quixtakla xbecbal laj Jacob najter. Cua'leb na chic quicuulac aran li Jesús. Quic'ojla chire li becbil ha' chi hilânc xban nak quilub chi bêc.

⁷No Samarijas atnāca sieviete smelt ūdeni. Jēzus sacīja viņai: Dod man dzert!

⁷Quicuulac jun li ixk aj Samaria chirisinquil xha'. Ut li Jesús quixye re: -Si bayak cuuc'a, chan.

⁸(Jo Viņa mācekļi bija aizgājuši uz pilsētu, lai iepirktu pārtiku.)

⁸Ut eb lix tzolom li Jesús ac xcôeb sa' tenamit chixlok'bal lix tzacaêmkeb.

⁹Tad šī samariešu sieviete sacīja Viņam: Kā Tu, būdams jūds, prasi no manis, samarietes, dzert? Jo jūdi nesaietas ar samariešiem.

⁹Quichak'oc li ixk ut quixye re: -Lâin aj Samaria ut lâat, lâat aj judío. ¿C'a'ut nak nacapatz' âcuuc'a cue? chan. Quixye re chi jo'can xban nak eb laj judío inc'a' neque'xc'am rib sa' usilal riq'uineb laj Samaria.

¹⁰Jēzus atbildēja viņai, sacīdams: Ja tu pazītu Dieva dāvanu un kas ir Tas, kas tev saka: dod man dzert, tad tu gan no Viņa lūgtu; un Viņš tev dotu dzīvo ūdeni.

¹⁰Li Jesús quixye re: -Cui ta nacanau c'a'ru li mâtan li naxq'ue li Dios, ut cui ta nacanau anihin lâin li yôquin chixtz'âmanquil cuuc'a âcue, lâat tâtz'âma raj âcuuc'a cuiq'uin ut tinq'ue raj âcue li ha' li naq'uehoc junelic yu'am, chan li Jesús.

¹¹Sieviete sacīja Viņam: Kungs Tev nav ar ko smelt, bet aka dziļa; no kurienes tad Tev dzīvais ūdens?

¹¹Quichak'oc li ixk ut quixye re: -Kâcua', ¿C'a' ta cui' ru tâcuisi cui' li ha'? Cham cuan chak. Ut, ¿chan ta cui' ru nak tâq'ue li ha' li naq'uehoc yu'am?

¹²Vai Tu esi lielāks par mūsu tēvu Jēkabu, kas mums šo aku devis, un pats viņš no tās dzēra un viņa bērni, un viņa dzīvnieki?

¹²Laj Jacob li kaxe'tônil yucua' quixcanab chok' ke li becbil ha' a'in. Arin qui-uc'ac a'an ut arin ajcui' que'uc'ac li ralal xc'ajol ut lix quetômk. ¿Ma lâat ta bi' k'axal nim âcuanquil chiru a'an? chan li ixk.

¹³Jēzus atbildēja viņai un sacīja: Ikvienam, kas šo ūdeni dzer, atkal slāpst, bet kas dzers to ūdeni, ko es viņam došu, tam ne mūžam vairs neslāps.

¹³Quichak'oc li Jesús ut quixye re: -Chixjunileb li te'uc'ak re li ha' a'in, tâchakik cui'chic reheb.

¹⁴Bet ūdens, ko es tam došu, kļūs par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.

¹⁴A'ut li te'uc'ak re li ha' tinq'ue lâin, mâ jok'e chic tâchakik reheb. Li ha' li tinq'ue lâin jalan cui'. A'an li junelic yu'am. Chanchan jun li yu'am ha' li cuan chi junelic. Mâc'a' roso'jic, chan li Jesús.

¹⁵Sieviete sacīja Viņam: Kungs, Dod man šo ūdeni, lai man neslāpst un nav jānāk šurp smelt!

¹⁵Li ixk quixye re: -Kâcua', q'ue cue li ha' a'an re nak inc'a' chic tâchakik cue, chi moco tinchâlk chic toj arin chirisinquil inha', chan.

¹⁶Jēzus sacīja viņai: Ej, pasauc savu vīru un nāc šurp!

¹⁶Li Jesús quixye re: -Ayu. Bok chak lâ bêlom ut tatchâlk cui'chic arin âcuochben, chan.

¹⁷Sieviete atbildēja un sacīja: Man nav vīra. Jēzus sacīja viņai: Tu pareizi pateici: man nav vīra.

¹⁷-Mâc'a' inbêlom, chan li ixk. Li Jesús quixye re: -Yâl li xaye nak mâc'a' âbêlom,

¹⁸Jo pieci vīri tev bijuši, bet, kas tev tagad ir, tas nav tavs vīrs. To tu pareizi teici.

¹⁸xban nak ôb li cuînk cuanjenak âcuiq'uin. Ut li jun li cuan âcuiq'uin anakcuan mâcua' ajcui' âbêlom. Yâl li xaye nak mâc'a' âbêlom, chan li Jesús.

¹⁹Sieviete Viņam sacīja: Kungs! Redzu, ka Tu esi pravietis.

¹⁹Quixye li ixk re: -Kâcua', jo' li lâat anchal profeta.

²⁰Mūsu tēvi lūdza Dievu šinī kalnā, bet jūs sakāt, ka Jeruzaleme ir tā vieta, kur Dievu vajag pielūgt.

²⁰Eb li kaxe'tônil yucua' lâo aj Samaria que'tijoc chiru li Dios sa' li tzûl li cuan arin. Abanan lâex aj judío nequeye nak toj aran Jerusalén cuan li tz'akal na'ajej re lok'onînc. Ye cue bar cuan li tz'akal xyâlal, chan li ixk.

²¹Jēzus sacīja viņai: Sieviet, tici man, ka nāk stunda, kad jūs Tēvu nepielūgsiet ne šinī kalnā, ne Jeruzalemē!

²¹Quixye li Jesús re: -At ixk, pâb li c'a'ru tinye âcue. Tâcuulak xk'ehil nak moco tento ta chic texxic sa' li tzûl li cuan arin, chi moco Jerusalén re textijok chiru li Dios Acuabej.

²²Jūs pielūdzat, ko nezināt; mēs pielūdzam, ko zinām, jo pestīšana nāk no jūdiem.

²²Lâex aj Samaria inc'a' nequenau chi tz'akal ani nequeq'ue xlok'al. Lâo aj judío nakanau chi tz'akal ani nakaq'ue xlok'al xban nak li colba-ib riq'uineb laj judío xchal chak.

²³Nāk stunda, un tagad tā ir, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā, jo arī Tēvs meklē tādus, kas Viņu pielūdz.

²³Tâcuulak xk'ehil, ut anakcuan ajcui', nak eb li te'xlok'oni li Acuabej Dios chi tz'akal, te'xbânu chi anchal xch'ôleb ut chi yâl xban nak li Acuabej Dios naraj nak te'xlok'oni chi tz'akal re ru.

²⁴Dievs ir Gars; un kas Viņu pielūdz, tiem Viņš ir jāpielūdz garā un patiesībā.

²⁴Li Dios, a'an musik'ej ut li ani tâlok'onînk re, tento nak tixbânu chi anchal xch'ôl ut chi tz'akal re ru, chan li Jesús.

²⁵Sieviete sacīja Viņam: Es zinu, ka nāk Mesija (ko sauc Kristus). Kad Viņš atnāks, tad visu mums pasludinās.

²⁵Quichak'oc li ixk ut quixye re: -Lâin ninnau nak tâchâlk li Mesías li tâcolok ke. Li Cristo neque'xye re. Nak tol-êlk a'an, tixch'olob chiku chixjunil li c'a'ak re ru a'in, chan li ixk.

²⁶Jēzus sacīja viņai: Es tas esmu, kas ar tevi runā.

²⁶Quixye li Jesús re: -Lâin li Cristo li yôquin chi âtinac âcuiq'uin, chan.

²⁷Un tūdaļ atnāca Viņa mācekļi un brīnījās, ka Viņš sarunājas ar sievieti. Tomēr neviens neteica: Ko vēlies? vai: Ko runā ar viņu?

²⁷Sa' ajcui' li hônal a'an, que'cuulac eb lix tzolom li Jesús. Ut que'sach xch'ôleb chirilbal nak yô chi âtinac riq'uin li ixk aj Samaria. Abanan mâ jun quiyehoc re: -¿C'a'ut nak yôcat chi âtinac riq'uin li ixk a'an?- Chi moco que'xye: -¿C'a'ru yôcat chixyebal re?-

²⁸Tad sieviete atstāja savu ūdenstrauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja turienes ļaudīm:

²⁸Li ixk quixcanab lix cuc aran ut cô sa' li tenamit ut quixye reheb li cuanqueb aran:

²⁹Nāciet un skatieties cilvēku, kas man visu pateica, ko esmu darījusi! Vai Viņš nav Kristus?

²⁹-Yo'keb chicuix chirilbal jun li cuînk quixye cue chixjunil lin yehom inbânuhom. Mâre a'an li Cristo li yôco chiroybeninquil, chan.

³⁰Tad tie aizgāja no pilsētas un nogāja pie Viņa.

³⁰Jo'can nak li cuanqueb sa' li tenamit a'an côeb riq'uin li Jesús.

³¹Tanī laikā mācekļi lūdza Viņu, sacīdami: Rabbi, ēd!

³¹Nak toj mâji' neque'cuulac, eb lix tzolom li Jesús yôqueb chixtz'âmanquil chiru nak tâcua'ak. Que'xye re: -At tzolonel, cua'in, chanqueb re.

³²Bet Viņš tiem sacīja: Man ir barība, ko ēst, ko jūs nepazīstat.

³²Li Jesús quixye reheb: -Mâcua' tzacaêmk nasaho' cui' inch'ôl. Lâin cuan jun xsahil inch'ôl ut lâex inc'a' nequenau c'a'ut, chan.

³³Tad mācekļi runāja savā starpā: Vai kāds Viņam atnesis ēst?

³³Ut eb lix tzolom que'xye chi ribileb rib: -Mâre ani xc'amoc chak xcua, chanqueb.

³⁴Jēzus sacīja viņiem: Mana barība ir izpildīt Tā gribu, kas mani sūtījis, lai es pabeigtu Viņa darbu.

³⁴Li Jesús quixye reheb: -Lâin nasaho' inch'ôl nak ninbânu li c'a'ru naraj li quitaklan chak cue ut tinchoy xbânunquil lix c'anjel. A'an rûchil li cua chok' cue lâin, chan.

³⁵Vai jūs nesakāt: Vēl četri mēneši, tad nāk pļauja. Lūk, es saku jums: paceliet savas acis un skatiet druvas, jo tās jau baltas pļaujai!

³⁵Lâex nequeye, "Toj tânumek' câhib po chic tojo'nak to-oc chi k'oloc", chanquex. Abanan lâin ninye êre us xtiquibanquil anakcuan. Ilomak li q'uila tenamit. Chanchaneb li acuîmk li ac xk'ano'. Tento nak tâch'olobâk lix yâlal chiruheb.

³⁶Un pļāvējs saņem algu un savāc augļus mūžīgai dzīvei, lai kopīgi priecātos sējējs un pļāvējs.

³⁶Laj k'olonel naxc'ul xtojbal ut nasaho' sa' xch'ôl rochben laj acuinel. Jo'can ajcui' li ani naxch'olob xyâlal re nak te'pâbânk li cristian. Li jun a'an tâcuânk lix k'ajcâmunquil xban nak cuânkeb li te'rêchani li junelic yu'am sa' xc'aba' a'an.

³⁷Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.

³⁷Riq'uin a'in na-el chi yâl li neque'xye: Jun li na-acuoc re ut jun chic li nak'oloc re.

³⁸Es jūs sūtīju pļaut to, ko jūs neesat iestrādājuši. Citi strādāja, bet jūs iegājāt viņu darbā.

³⁸Lâin xexintakla chixk'olbal li moco lâex ta xexc'anjelan re. Jalaneb xe'c'anjelan re ut lâex chic xexyaloc xsahil lix c'anjeleb, chan li Jesús reheb.

³⁹Bet daudzi šās pilsētas samarieši ticēja Viņam sievietes vārdu dēļ, kas deva liecību: Viņš man visu pateica, ko biju darījusi.

³⁹Nabaleb laj Samaria li cuanqueb sa' li tenamit a'an que'xpâb nak li Jesús a'an li Cristo, xban nak li ixk quixye reheb: -Li cuînk a'an xye cue chixjunil li c'a'ru quilajinbânu.-

⁴⁰Kad samarieši atnāca pie Viņa, tie lūdza Viņu palikt pie tiem, un Viņš palika tur divas dienas.

⁴⁰Nak que'cuulac eb laj Samaria riq'uin li Jesús, que'relaji ru chi canâc riq'uineb. Ut a'an quicana cuib cutan riq'uineb.

⁴¹Un vēl lielāks vairums uz Viņu ticēja Viņa vārdu dēļ.

⁴¹Ut k'axal cui'chic nabaleb li que'pâban re li Jesús xban nak que'rabi li c'a'ru quixye.

⁴²Un viņi sacīja sievietei: Ne jau tavas runas dēļ mēs ticam, jo paši mēs dzirdējām un uzzinājām, ka Viņš ir patiesi pasaules Pestītājs.

⁴²Ut que'xye re li ixk: -Anakcuan nakapâb, moco xban ta li c'a'ru xaye ke. Lâo xkabi chi tz'akal li c'a'ru xye ut nakanau nak a'an tz'akal li Cristo laj Colol re li cuanqueb sa' ruchich'och', chanqueb.

⁴³Bet pēc divām dienām Viņš aizgāja no turienes un devās uz Galileju;

⁴³Nak ac xnume' li cuib cutan, li Jesús qui-el aran ut cô Galilea.

⁴⁴Jo pats Jēzus apliecināja, ka pravietis savā tēvijā netiek cienīts.

⁴⁴Ut li Jesús quixch'olob xyâlal ut quixye nak junak profeta inc'a' naq'uehe' xlok'al sa' lix tenamit.

⁴⁵Kad Viņš nonāca Galilejā, tad galilejieši uzņēma Viņu, jo tie visu bija redzējuši, ko Viņš svētkos darīja Jeruzalemē, jo paši bija svētkos.

⁴⁵Nak quicuulac li Jesús sa' li tenamit Galilea, quic'ule' sa' xyâlal xbaneb li que'cuulac aran Jerusalén chixnumsinquil li nink'e Pascua xban nak que'ril chixjunil li quilajxbânu li Jesús.

⁴⁶Tad Viņš atkal nonāca Galilejas Kānā, kur Viņš ūdeni bija pārvērtis vīnā. Un Kafarnaumā bija kāds galminieks, kura dēls slimoja.

⁴⁶Li Jesús cô cui'chic sa' li tenamit Caná re Galilea li quixsuk'isi cui' li ha' chok' vino. Ut aran Capernaum cuan jun li cuînk aj c'anjel chiru li rey. Yaj li ralal.

⁴⁷Šis, izdzirdis, ka Jēzus no Jūdejas atnācis Galilejā, aizgāja pie Viņa un lūdza Viņu atnākt un izdziedināt tā dēlu, jo tas bija pie miršanas.

⁴⁷Li cuînk a'an quirabi resil nak li Jesús ac xsuk'i chak Judea ut cuan aran Galilea. Cô riq'uin li Jesús ut quirelaji ru chi xic Capernaum re tixq'uirtesi li ralal. Câmc re xban nak nim xyajel.

⁴⁸Tad Jēzus sacīja viņam: Ja jūs zīmes un brīnumus neredzat, jūs neticat.

⁴⁸Li Jesús quixye re li cuînk: -Lâex inc'a' nequepâb nak li Dios quitaklan chak cue cui inc'a' tinc'ut junak milagro chêru retalil nak cuan incuanquil, chan.

⁴⁹Galminieks sacīja Viņam: Kungs, nāc, iekams mans dēls nav miris!

⁴⁹Ut li cuînk quixye cui'chic re li Jesús: -Kâcua', bânu usilal cue. Yo'o chi junpât xban nak k'axal nim xyajel li cualal. Câmc re, chan li cuînk.

⁵⁰Jēzus sacīja viņam: Ej, tavs dēls dzīvo! Cilvēks ticēja vārdiem, ko Jēzus viņam teica, un aizgāja.

⁵⁰Li Jesús quixye re li cuînk: -Ayu sa' lâ cuochoch. Lâ cualal inc'a' tâcâmk. Tâq'uirâk ban, chan. Ut li cuînk quixpâb li quiyehe' re xban li Jesús ut cô.

⁵¹Bet, viņam jau ejot, kalpi atsteidzās tam pretim un ziņoja, sacīdami, ka viņa dēls dzīvo.

⁵¹Nak ac cuulac re sa' li rochoch, eb lix môs que'côeb chixc'ulbal ut que'xye re: -Yo'yo lâ cualal. Yô chi usâc, chanqueb re.

⁵²Tad viņš jautāja tiem par stundu, kad tam palicis labāk. Un tie sacīja viņam: Vakar ap septīto stundu drudzis viņu atstāja.

⁵²Ut li cuînk quixpatz' reheb jok'e hônal quixtiquib usâc. Ut que'xye re: -Ecuêr sa' jun ôr re li ecuu quinume' lix tik, chanqueb re.

⁵³Tad tēvs noprata, ka tā bija tā stunda, kad Jēzus sacīja viņam: Tavs dēls dzīvo. Un viņš ticēja pats un viss viņa nams.

⁵³Ut quinak sa' xch'ôl li yucua'bej nak sa' ajcui' li hônal a'an quiyehe' re xban li Jesús nak tâq'uirâk li ralal. Ut li cuînk a'an quixpâb li Jesús jo'queb ajcui' chixjunileb li cuanqueb sa' li rochoch.A'an a'in li xcab milagro li quixbânu li Jesús nak qui-el Judea ut cô cui'chic Galilea.

⁵⁴Šis bija jau otrs brīnums, ko Jēzus padarīja, atnācis no Jūdejas Galilejā.

⁵⁴A'an a'in li xcab milagro li quixbânu li Jesús nak qui-el Judea ut cô cui'chic Galilea.