¹Pēc tam bija jūdu svētki; un Jēzus aizgāja uz Jeruzalemi.

¹Chirix chic a'in, li Jesús cô Jerusalén sa' li nink'e li neque'xbânu eb laj judío.

²Bet Jeruzalemē bija ar piecām pajumtēm Avju dīķis, kas ebrejiski saucas Betsata.

²Sa' li tenamit Jerusalén bar cuan cui' li oquebâl li neque'rocsi cui' li carner, cuan jun li ha' Betesda xc'aba' sa' râtinobâleb laj hebreo. Aran cuan ôb li muhebâl.

³Tanīs gulēja liels daudzums slimnieku, aklo, klibo un izkaltušo, kas gaidīja ūdens sakustēšanos.

³Sa' eb li muhebâl a'an cuanqueb nabaleb li yaj. Cuanqueb mutz', cuanqueb yêk rokeb, ut cuanqueb li sic rokeb ut sic ruk'eb. Yôqueb chiroybeninquil nak tâec'ânk li ha'.

⁴Bet Kunga eņģelis savulaik nolaidās dīķī; un kas pirmais pēc ūdens sakustēšanās iekāpa dīķī, tas izveseļojās, lai ar kādu slimību viņš neslimotu.

⁴Jun x-ángel li Kâcua' nacube chak sa' choxa yalak jok'e ut narec'asi li ha'. Li ani xbên cua na-oc chi sa' nak ac x-ec'asîc li ha', li jun a'an naq'uira a' yal c'a'ru xyajel.

⁵Bet tur bija kāds cilvēks, kas slimoja trīsdesmit astoņus gadus.

⁵Cuan jun li cuînk aran cuakxaklaju xca'c'âl chihab roquic lix yajel.

⁶Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka tas jau ilgu laiku slimo, sacīja viņam: Vai gribi būt vesels?

⁶Nak li Jesús quiril li cuînk jiljo aran chire li ha' quixnau nak ac najter roquic lix yajel. Quixye re: -¿Ma tâcuaj q'uirâc? chan re.

⁷Slimais atbildēja Viņam: Kungs, man nav cilvēka, kas mani ievestu dīķī, kad ūdens sakustas, jo, kamēr es aizeju, cits ieiet pirmais.

⁷Quixye li cuînk: -Kâcua', nacuaj raj abanan mâ ani na-ocsin cue sa' li ha' nak na-ec'asîc. Nak yôquin chixyalbal oc, jalan chic na-oc xbên cua chicuu, chan.

⁸Jēzus sacīja viņam: Celies, ņem savu gultu un staigā.

⁸Quixye li Jesús re: -Cuaclin, xoc lâ cuarib ut bên, chan re.

⁹Un tūdaļ šis cilvēks izveseļojās, ņēma savu gultu un staigāja. Bet bija sabata diena.

⁹Sa' ajcui' li hônal a'an li cuînk quiq'uira. Quixakli, quixxoc lix cuarib ut quibêc. A'in quic'ulman sa' li hilobâl cutan.

¹⁰Tad jūdi sacīja izdziedinātajam: Ir sabats! Tev nav brīv nest savu gultu!

¹⁰Que'oc chi cuech'înc li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío. Que'xye re li cuînk li quiq'uira: -Hilobâl cutan anakcuan. Yôcat chixk'etbal li kachak'rab xban nak yôcat chixc'ambal lâ cuarib chiru li hilobâl cutan, chanqueb.

¹¹Viņš tiem atbildēja: Kas mani izdziedināja, tas teica man: ņem savu gultu un staigā!

¹¹Quichak'oc li cuînk ut quixye reheb: -Li cuînk li xq'uirtesin cue, xye cue, "c'am lâ cuarib ut bên", chan.

¹²Tad tie jautāja viņam: Kas ir tas cilvēks, kas tev sacīja: ņem savu gultu un staigā?

¹²Que'xpatz' re: -¿Ani li cuînk li xyehoc âcue nak tâxoc lâ cuarib ut tatbêk? chanqueb.

¹³Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bija, jo Jēzus aizgāja no ļaudīm, kas atradās tanī vietā.

¹³Li cuînk li quiq'uirtesîc inc'a' naxnau ani ta a'an, xban nak k'axal nabaleb li cuanqueb aran ut li Jesús ac x-el sa' xyânkeb.

¹⁴Vēlāk Jēzus atrada viņu svētnīcā un sacīja tam: Lūk, tu esi izdziedināts; negrēko vairs, lai tev kas ļaunāks nenotiek.

¹⁴Mokon chic li Jesús quixtau cui'chic li cuînk sa' li templo ut quixye re: -Chaq'uehak retal nak xatq'uira. Canab xbânunquil li inc'a' us mâre anchal tâchâlk junak chic nimla raylal sa' âbên, chan li Jesús re.

¹⁵Tas cilvēks aizgāja un paziņoja jūdiem, ka Jēzus ir tas, kas viņu izdziedināja.

¹⁵Qui-el li cuînk riq'uin li Jesús ut quixye resil reheb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío nak li Jesús, a'an li quiq'uirtesin re.

¹⁶Tāpēc jūdi vajāja Jēzu, ka Viņš to darīja sabatā.

¹⁶Eb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío xic' que'ril li Jesús xban nak naq'uirtesin sa' li hilobâl cutan. Ut que'raj xcamsinquil.

¹⁷Bet Jēzus atbildēja viņiem: Mans Tēvs aizvien darbojas, un es arī darbojos.

¹⁷Li Jesús quixye reheb: -Lin Yucua' toj yô chixtenk'anquileb li cristian ut tento ajcui' nak tintenk'aheb lâin, chan.

¹⁸Tāpēc jūdi vēl vairāk meklēja Viņu nonāvēt, ka Viņš ne tikai neievēroja sabatu, bet sauca Dievu par savu Tēvu, pielīdzinādams sevi Dievam. Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņiem:

¹⁸K'axal cui'chic que'josk'o' laj judío riq'uin a'in. Jo'can nak que'raj xcamsinquil xban nak moco ca'aj ta cui' naxk'et lix chak'rabeb nak naq'uirtesin chiru li hilobâl cutan; riq'uin aj ban cui' nak naxjuntak'êta rib riq'uin li Dios nak naxye nak li Dios, a'an lix Yucua'.

¹⁹Patiesi, patiesi es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja neredzēs Tēvu darām; jo, ko Viņš dara, to tāpat dara arī Dēls.

¹⁹Jo'can nak li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl tinye êre, Lâin li C'ajolbej. Mâc'a' naru tinbânu injunes. Li c'a'ru naxc'ut chicuu lin Yucua', a'an li ninbânu. Chixjunil li naxbânu lin Yucua', a'an li ninbânu lâin.

²⁰Jo Tēvs mīl Dēlu un rāda Viņam visu, ko pats dara, un rādīs Viņam vēl lielākus darbus nekā šos, lai jūs brīnītos.

²⁰Lâin li C'ajolbej. Rarôquin xban lin Yucua'. A'an naxc'ut chicuu chixjunil li c'a'ak re ru naxbânu. Ut toj cuan cui'chic c'a'ak re ru xnînkal ru na'leb chiru a'in tixc'ut chicuu xbânunquil. Ut lâex tâsachk êch'ôl chirilbal.

²¹Jo kā Tēvs uzmodina miroņus un atdzīvina, tā arī Dēls atdzīvina, kurus vēlas.

²¹Li Yucua'bej naxcuaclesiheb cui'chic chi yo'yo li camenak. Ut jo'can ajcui' lâin li C'ajolbej. Lâin ninq'ue li junelic yu'am reheb li ani nacuaj.

²²Jo Tēvs netiesā nevienu, bet visu tiesu nodevis Dēlam,

²²Li Yucua'bej mâ ani naxrak âtin sa' xbên. Quixk'axtesiheb ban sa' cuuk' re nak lâin chic tinrakok âtin sa' xbêneb.

²³Lai visi tāpat godātu Dēlu, kā godā Tēvu. Kas Dēlu negodina, tas negodina Tēvu, kas Viņu sūtījis.

²³Quixbânu chi jo'can re nak chixjunileb te'xq'ue inlok'al jo' nak neque'xq'ue xlok'al li Yucua'bej. Li ani inc'a' naxq'ue inlok'al lâin li C'ajolbej, inc'a' ajcui' naxq'ue xlok'al li Yucua'bej li quitaklan chak cue.

²⁴Patiesi, patiesi es jums saku: Kas manus vārdus klausa un tic uz To, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība; un viņš tiesā nenāk, bet no nāves pāriet dzīvībā.

²⁴Relic chi yâl ninye êre nak li ani na-abin re li c'a'ru ninye ut naxpâb li Dios li quitaklan chak cue, li jun a'an cuan xyu'am chi junelic. Inc'a' tâxic sa' tojba mâc xban nak inc'a' chic tenebanbil li câmc sa' xbên. Cuânk ban chic xyu'am chi junelic.

²⁵Patiesi, patiesi es jums saku, ka nāk stunda, un tā tagad ir, kad miroņi dzirdēs Dieva Dēla balsi, un tie, kas dzirdēs, dzīvos.

²⁵Chi yâl ninye êre tâcuulak xk'ehil ut anakcuan ajcui' xcuulac xcutanquil, nak eb li chanchan camenakeb xban li mâc te'rabi li cuâtin lâin li C'ajolbej. Ut li te'abînk cue te'cuânk xyu'am chi junelic.

²⁶Jo kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tā Viņš arī Dēlam devis, lai Viņam būtu dzīvība pašam sevī.

²⁶Li Yucua'bej cuan xcuanquil chi q'uehoc junelic yu'am ut a'an ajcui' quiq'uehoc cue lâin li C'ajolbej lin cuanquil chi q'uehoc junelic yu'am.

²⁷Un deva Viņam varu tiesāt, jo Viņš ir Cilvēka Dēls.

²⁷Ut quixq'ue ajcui' incuanquil chi rakoc âtin xban nak lâin li C'ajolbej. Taklanbilin chak xban li Dios.

²⁸Nebrīnieties par to, jo nāk stunda, kurā visi, kas atrodas kapos, dzirdēs Dieva balsi,

²⁸Misach êch'ôl chirabinquil li yôquin chixyebal. Tâcuulak xk'ehil nak chixjunileb li camenak te'rabi li c'a'ru tinye.

²⁹Un izies tie, kas labu darījuši, uz augšāmcelšanos dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, uz augšāmcelšanos tiesai.

²⁹Li que'xbânu li us te'cuaclîk cui'chic ut te'cuânk xyu'am chi junelic. Ut eb li que'xbânu li inc'a' us te'cuaclîk ajcui' re te'taklâk sa' li tojba mâc.

³⁰Es pats no sevis nekā nevaru darīt. Kā es dzirdu, tā es tiesāju; un mana tiesa ir taisnīga, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā, kas mani sūtījis.

³⁰Lâin mâc'a' naru ninbânu injunes. Lâin ninrakoc âtin jo' naxye cue li Yucua'bej. Jo'can nak ninrakoc âtin sa' tîquilal. Inc'a' ninbânu li c'a'ru nacuaj lâin. Ninbânu ban li c'a'ru naraj li Yucua'bej li quitaklan chak cue.

³¹Ja es pats dodu liecību par sevi, mana liecība nav patiesa.

³¹Cui lâin tinch'olob xyâlal chêru anihin tz'akal lâin, lâex têye nak inc'a' yâl li yôquin chixyebal.

³²Ir Cits, kas liecina par mani; un es zinu, ka liecība, kādu Viņš par mani dod, ir patiesa.

³²Abanan cuan jun chic li naxch'olob xyâlal chêru anihin tz'akal lâin ut lâin ninnau nak yâl li yô chixyebal chicuix.

³³Jūs sūtījāt pie Jāņa; un viņš deva liecību patiesībai.

³³Lâex xetakla xpatz'bal re laj Juan laj Cubsihom Ha' ut a'an quixch'olob lix yâlal chêru ut yâl li quixye chicuix.

³⁴Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet saku šo, lai jūs tiktu pestīti.

³⁴Abanan inc'a' tento nak junak cuînk tixch'olob xyâlal anihin. Ninye ban êre anihin re nak texcolek'.

³⁵Viņš bija spīdeklis, kas deg un spīd, bet jūs gribējāt īsu laiku līksmoties viņa gaismā.

³⁵Laj Juan chanchan jun li xam quixcutanobresi êbe nak quixch'olob lix yâlal chêru. Ut quisaho' jun c'amoc sa' êch'ôl chirabinquil li quixye.

³⁶Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: jo darbi, ko Tēvs man deva, lai tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, dod liecību par mani, ka Tēvs mani sūtījis.

³⁶Li c'a'ru quixch'olob laj Juan chicuix, a'an yâl. Abanan riq'uin li c'a'ru ninbânu, k'axal cui'chic naxc'ut chi tz'akal anihin lâin. Lâin ninbânu li c'a'ru quixye cue li Yucua'bej. Li c'a'ru ninbânu lâin, a'an naxc'ut nak taklanbilin xban li Yucua'bej.

³⁷Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats deva liecību par mani. Bet jūs nekad Viņa balsi neesat dzirdējuši, nedz Viņa seju redzējuši.

³⁷Ut li Yucua'bej li quitaklan chak cue, a'an quixch'olob ajcui' lix yâlal chicuix usta mâ jun sut xerabi chi âtinac chi moco queril chanru na-iloc.

³⁸Un Viņa vārds jūsos nav palicējs, jo jūs neticat tam, ko Viņš sūtījis.

³⁸Lâex inc'a' nequeraj xc'ulbal li râtin xban nak inc'a' niquinêpâb lâin, li taklanbilin chak xban a'an.

³⁹Jūs pētāt Rakstus, jo jūs domājat, ka tajos ir mūžīgā dzīvība; un tie ir, kas liecina par mani.

³⁹Lâex nequeq'ue êch'ôl chixtzolbal xsa' li Santil Hu. Lâex nequec'oxla nak aran têtau chanru tâcuânk lê yu'am chi junelic. Abanan inc'a' nequeq'ue retal nak li Santil Hu a'an naxch'olob ajcui' lix yâlal chicuix lâin.

⁴⁰Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.

⁴⁰Lâex inc'a' nequeraj xpâbanquil nak lâin ninq'uehoc êre lê yu'am chi junelic.

⁴¹No cilvēkiem es godu nepieņemu.

⁴¹Lâin inc'a' nacuaj nak têq'ue inlok'al lâex,

⁴²Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestības jūsos nav.

⁴²xban nak ninnau chanru lê na'leb. Ninnau nak inc'a' nequera li Dios chi anchal êch'ôl.

⁴³Es atnācu sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņēmāt; ja atnāks cits savā vārdā, to jūs pieņemsiet.

⁴³Lâin xinchal sa' xc'aba' lin Yucua'. Abanan inc'a' xeraj inc'ulbal. Cui ut ani ta chic junak tâchâlk yal naxtakla chak rib xjunes, lâex têc'ul raj a'an.

⁴⁴Kā jūs varat ticēt, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklējat godu, kas nāk no vienīgā Dieva.

⁴⁴Nak nequeq'ue êlok'al chi ribil êrib, c'ajo' nak nacuulac chêru. Abanan inc'a' nequesic' li lok'al li naxq'ue li jun chi Dios. ¿Chan ta cui' ru nak tinêpâb lâin chi jo'canan?

⁴⁵Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu Tēvam. Ir kas jūs apsūdz - Mozus, uz ko jūs cerat.

⁴⁵Mêc'oxla nak lâin tinjitok êre chiru lin Yucua'. Cuan jun li tâjitok êre. A'an li chak'rab li quiq'uehe' re laj Moisés li c'ojc'o cui' êch'ôl.

⁴⁶Jo, ja jūs ticētu Mozum, tad jūs ticētu arī man, jo par mani viņš rakstījis (1.Moz.3,15; 22,18; 5.Moz.18,15),

⁴⁶Cui ta nequepâb li c'a'ru quixye laj Moisés, tinêpâb aj raj cui' lâin xban nak laj Moisés quixch'olob ajcui' chak xyâlal chicuix lâin.Cui inc'a' nequepâb li c'a'ru quixtz'îba laj Moisés chicuix, ¿chan ta cui' ru nak têpâb li c'a'ru ninye lâin?

⁴⁷Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsiet maniem vārdiem?

⁴⁷Cui inc'a' nequepâb li c'a'ru quixtz'îba laj Moisés chicuix, ¿chan ta cui' ru nak têpâb li c'a'ru ninye lâin?