¹Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas, tas ir, Tibērijas jūrai.

¹Mokon chic li Jesús cô cui'chic jun pac'al li palau Galilea. Neque'xye ajcui' Tiberias re li palau a'an.

²Un daudz ļaužu sekoja Viņam, jo tie redzēja brīnumus, ko Viņš darīja tiem, kas slimoja.

²Nabaleb yôqueb chi tâkênc re xban nak que'rileb li milagro li yô chixbânunquil nak naxq'uirtesiheb li yaj.

³Tad Jēzus uzkāpa kalnā un apsēdās tur ar saviem mācekļiem.

³Ut quitake' li Jesús chiru jun li tzûl ut aran quic'ojla rochbeneb lix tzolom.

⁴Tuvojās jau Lieldienas, jūdu svētki.

⁴Ac cuulac re xk'ehil li nink'e Pascua, li neque'xbânu eb laj judío.

⁵Kad Jēzus, pacēlis acis, redzēja, ka ļoti daudz ļaužu nāk pie Viņa, tad Viņš sacīja Filipam: Kur pirksim maizi, lai tie paēstu.

⁵Li Jesús quiril nak nabaleb li yôqueb chi cuulac riq'uin. Quixye re laj Felipe: -¿Bar târûk takalok' xcuaheb chixjunileb li tenamit a'in? chan.

⁶Bet to Viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats zināja, ko darīs.

⁶Quixye chi jo'can yal re rilbal c'a' na ru tixye laj Felipe xban nak ac cuan sa' xch'ôl li Jesús nak tixq'ue xcuaheb.

⁷Filips atbildēja Viņam: Par divi simts denārijiem nepietiek tiem maizes, lai katrs nedaudz saņemtu.

⁷Quixye laj Felipe: -Kâcua', cuib ciento denario chi caxlan cua inc'a' tâtz'aklok re te'tz'ak ca'ch'inak chi xjûnkaleb, chan.

⁸Tad viens no Viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, sacīja Viņam:

⁸Jun chic reheb lix tzolom aj Andrés xc'aba' ras laj Simón Pedro. Quixye:

⁹Šeit ir viens zēns, kam piecas miežu maizes un divas zivis; bet kas tas ir tik daudziem?

⁹-Cuan jun li al arin cuan cuib li car riq'uin ut ôb li caxlan cua yîbanbil riq'uin cebada. Abanan a'in mâ jok'e tâtz'aklok reheb li q'uila tenamit, chan.

¹⁰Tad Jēzus sacīja: Lieciet ļaudīm novietoties! Bet tanī vietā bija daudz zāles. Tā novietojās skaitā ap peci tūkstoši vīriešu.

¹⁰Ut quixye li Jesús reheb: -Q'uehomakeb chi c'ojlâc li tenamit.- Nabal li pach'aya' cuan aran. Chixjunileb que'c'ojla sa' li pach'aya'. Ôb mil na chi cuînk li cuanqueb aran.

¹¹Bet Jēzus, paņēmis maizi un izsacījis pateicību, izdalīja tiem, kas novietojās, tāpat arī zivis, cik tie vēlējās.

¹¹Tojo'nak li Jesús quixchap li caxlan cua. Quixbantioxi chiru li Dios. Quixjachi li caxlan cua ut quixq'ue reheb lix tzolom re nak te'xjeq'ui reheb li q'uila tenamit li c'ojc'ôqueb aran. Jo'can ajcui' quixbânu riq'uin li car. Ut que'cua'ac chixjunileb toj retal que'c'ojla xch'ôleb.

¹²Bet kad tie paēda, Viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasiet atlikušās druskas, lai tās neiet bojā.

¹²Nak ac xe'rake' chi cua'ac, li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Xocomak li jo' q'uial x-ela'an re nak mâc'a' tâtz'ekmânk, chan.

¹³Tad viņi savāca un piepildīja divpadsmit grozus druskām, kas no piecām miežu maizēm bija pāri palikušas tiem, kas ēda.

¹³Que'xxoc cablaju chacach rela' li caxlan cua yîbanbil riq'uin cebada. A'an li qui-ela'an nak que'rake' chi cua'ac chixjunileb li cuanqueb aran.

¹⁴Tad ļaudis, redzēdami brīnumu, ko padarīja Jēzus, sacīja: Šis patiesi ir pravietis, kam bija jānāk pasaulē.

¹⁴Nak que'ril li milagro li quixbânu li Jesús, eb li cuanqueb aran que'xye: -Relic chi yâl li cuînk a'in, a'an li profeta li quiyehe' chak resil junxil nak tâchâlk sa' ruchich'och', chanqueb.

¹⁵Bet Jēzus, nomanīdams to, ka tie nāks, lai Viņu ar varu ņemtu un ieceltu par ķēniņu, aizgāja atkal viens pats kalnā.

¹⁵Li Jesús quixnau nak te'raj xpuersinquil ru re nak tâoc chok' rey. Jo'can nak qui-el sa' xyânkeb ut cô xjunes sa' li tzûl.

¹⁶Bet kad jau vakars metās, Viņa mācekļi aizgāja pie jūras.

¹⁶Oc re k'ojyîn nak côeb lix tzolom li Jesús chire li palau.

¹⁷Un viņi, iekāpuši laivā, cēlās pāri jūrai uz Kafarnaumu. Un iestājās jau tumsa, bet Jēzus vēl nenāca pie viņiem.

¹⁷Li Jesús mâji' nacuulac riq'uineb. Que'oc sa' jun li jucub ut yôqueb chi xic sa' li tenamit Capernaum li cuan jun pac'al li palau.

¹⁸Bet jūra, pūšot stipram vējam, bangojās.

¹⁸Ac x-oc li k'ojyîn nak quichal jun cacuil ik' ut qui-oc chi ec'ânc ru li palau chi cau.

¹⁹Kad viņi divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas bija noairējuši, tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un laivai tuvojamies, un viņi izbijās.

¹⁹Cuan na xcab legua ac xe'bêc chiru li ha' sa' li jucub nak que'ril nak yô chak chi châlc li Jesús. Yô chi bêc chiru li ha'. Yô chak chi nach'oc chixc'atk li jucub. C'ajo' nak que'xucuac xban nak inc'a' que'xnau ru.

²⁰Bet Viņš tiem sacīja: Es esmu, nebīstieties!

²⁰Ut li Jesús quixye reheb: -Lâin. Mexxucuac, chan.

²¹Tad tie viņu gribēja uzņemt Viņu laivā, bet laiva tūdaļ sasniedza zemi, kurp tie brauca.

²¹Ut c'ajo' xsahil xch'ôleb nak que'rocsi sa' li jucub. Ut sa' ajcui' li hônal a'an que'cuulac sa' li na'ajej li yôqueb cui' chi xic.

²²Ļaudis, kas stāvēja viņpus jūras, otrā dienā uzzināja, ka tur citas laivas nav bijis, kā tikai viena, un ka Jēzus nav iekāpis laivā kopā ar saviem mācekļiem, bet mācekļi aizbraukuši vieni paši.

²²Cuulajak chic li q'uila tenamit li cuanqueb chire li palau li que'el cui', que'xq'ue retal nak jun ajcui' li jucub qui-el aran. Ut que'xnau nak li Jesús inc'a' qui-oc chi sa' li jucub a'an rochbeneb lix tzolom. Xjuneseb ban côeb.

²³Bet citas laivas nāca no Tibērijas tuvu tai vietai, kur viņi, pateikdamies Kungam, ēda maizi.

²³Ut cuanqueb cui'chic jucub que'el chak Tiberias que'cuulac chixc'atk li na'ajej li que'cua'ac cui' nak ac xbantioxi li Jesús chiru li Dios.

²⁴Kad ļaudis redzēja, ka tur nav ne Jēzus, ne Viņa mācekļu, tie iekāpa laivās un brauca uz Kafarnaumu, lai meklētu Jēzu.

²⁴Li q'uila tenamit que'xq'ue retal nak mâ ani chic li Jesús sa' li na'ajej a'an, chi moco cuanqueb lix tzolom. Que'oc sa' eb li jucub li que'chal Tiberias ut côeb Capernaum chixsic'bal.

²⁵Un tie, atraduši Viņu viņpus jūras, sacīja Viņam: Rabbi! Kad Tu šeit atnāci?

²⁵Nak que'xtau li Jesús jun pac'al li palau, que'xye re: -At tzolonel, ¿Jok'e xatchal arin?-

²⁶Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Patiesi, patiesi es jums saku: jūs meklējat mani nevis tāpēc, ka redzējāt brīnumus, bet tāpēc, ka baudījāt maizi un paēdāt.

²⁶Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Relic chi yâl ninye êre nak lâex yôquex chintâkenquil xban nak xexinq'ue chi cua'ac toj retal xexnujac. Inc'a' yôquex chintâkenquil xban nak xeril li milagro li xinbânu.

²⁷Necentieties pēc iznīkstošās barības, bet pēc tādas, kas paliek mūžīgai dzīvei, ko Cilvēka Dēls jums dos, jo Viņu Dievs Tēvs apzīmogojis.

²⁷Mixic êch'ôl ca'aj cui' riq'uin xsic'bal li tzacaêmk li na-oso'. Cheq'uehak ban êch'ôl chixsic'bal li tzacaêmk li inc'a' nalaj na-oso'. A'an li junelic yu'am li ninq'ue lâin li C'ajolbej. A'an aj e nak quixq'ue incuanquil ut quinixtakla chak li Yucua'bej, chan li Jesús.

²⁸Tad tie Viņam sacīja: Kas mums jādara, lai darītu Dieva darbus?

²⁸Ut que'xye re li Jesús: -¿C'a' raj ru takabânu lâo re nak tâsahok' xch'ôl li Dios kiq'uin? chanqueb.

²⁹Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Tas ir Dieva darbs, lai jūs ticētu uz to, ko Viņš sūtījis.

²⁹Li Jesús quixye reheb: -Li c'a'ru naraj li Dios nak têbânu, a'an a'in: nak tinêpâb lâin xban nak taklanbilin chak xban, chan.

³⁰Tad tie sacīja Viņam: Kādu zīmi tad Tu dod, lai mēs redzētu un ticētu Tev? Ko Tu darīsi?

³⁰Ut que'xye cui'chic re: -Tento tâc'ut chiku junak li milagro re nak takapâb nak taklanbilat xban li Dios. ¿C'a'ru li retalil tâc'ut chiku?

³¹Mūsu tēvi ēda mannu tuksnesī, kā tas rakstīts: maizi no debesīm Viņš deva tiem ēst (2.Moz.16,15; 4.Moz.11,7; Ps.77).

³¹Eb li kaxe'tônil yucua' que'q'uehe' chak li maná chixcua'eb nak yôqueb chak chi numec' sa' li chaki ch'och' jo' tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu: Choxahil cua quiq'uehe' chixcua'eb.

³²Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.

³²Ut li Jesús quixye reheb: -Relic chi yâl ninye êre, moco a' ta laj Moisés quiq'uehoc reheb li choxahil cua. A' ban lin Yucua', a'an li quiq'uehoc reheb. Ut a'an naq'uehoc li tz'akal choxahil cua.

³³Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.

³³Li tz'akal choxahil cua li naxq'ue li Dios, a'an li jun li quichal chak sa' choxa ut naxq'ue li junelic yu'am reheb li cuanqueb sa' ruchich'och', chan.

³⁴Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!

³⁴Eb a'an que'xye re: -At Kâcua', tâq'ue ta ke rajlal li cua a'an.-

³⁵Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad.

³⁵Li Jesús quixye reheb: -Lâin li cua a'an. Lâin ninq'uehoc junelic yu'am. Li ani napâban cue tâc'ojobâk xch'ôl. Inc'a' chic tâtz'ocâk ut inc'a' chic tâchakik re. Chanchan nak ac xrake' chi tzacânc.

³⁶Bet es jums to esmu teicis: jūs mani gan redzējāt, bet neticat.

³⁶Aban ac xinye êre nak usta ac xeril cuu, toj inc'a' ajcui' niquinêpâb.

³⁷Visi, ko Tēvs man dod, nāks pie manis; un kas pie manis nāk, to es laukā nedzīšu.

³⁷Chixjunileb li tixk'axtesi cue li Yucua'bej, tine'xpâb. Ut li ani napâban cue, lâin inc'a' tintz'ektâna.

³⁸Jo es esmu nācis no debesīm ne tādēļ, lai izpildītu savu gribu, bet Tā gribu, kas mani sūtījis.

³⁸Lâin xinchal chak sa' choxa re tinbânu li c'a'ru naraj li Dios li quitaklan chak cue. Moco xinchal ta chixbânunquil li c'a'ru nacuaj lâin.

³⁹Bet šis ir Tēva prāts, kas mani sūtījis, lai no visa, ko Viņš man devis, es nekā nepazaudētu, bet to uzmodinātu pastarā dienā.

³⁹Li c'a'ru naraj lin Yucua' li quitaklan chak cue, a'an nak mâ jun reheb li cualal inc'ajol li xk'axtesi cue tâsachk chicuu. Tincuaclesiheb ban chi cuânkeb xyu'am sa' roso'jiqueb li cutan.

⁴⁰Jo šī ir mana Tēva vēlēšanās, kas mani sūtījis, lai katrs, kas Dēlu redz un uz Viņu tic, iemantotu mūžīgo dzīvi; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā.

⁴⁰Li Yucua'bej li quitaklan chak cue, a'an naraj nak chixjunileb li te'xq'ue retal nak lâin li C'ajolbej ut tine'xpâb tâcuânk xyu'ameb chi junelic. Ut lâin tincuaclesiheb ut tinq'ue xyu'ameb sa' roso'jiqueb li cutan, chan li Jesús.

⁴¹Tad jūdi kurnēja pret Viņu tāpēc, ka Viņš sacīja: Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.

⁴¹Ut eb laj judío que'oc chixcuech'inquil rix li quixye li Jesús xban nak quixye, "Lâin li cua. Lâin xinchal chak sa' choxa."

⁴²Un viņi sacīja: Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kura tēvu mēs pazīstam? Kā tad Viņš saka: Es esmu nācis no debesīm?

⁴²Que'xye chi ribileb rib: -¿Ma mâcua' ta bi' a'in li Jesús li ralal laj José? Lâo nakanau ruheb lix na' xyucua'. ¿C'a'ut nak naxye nak sa' choxa xchal chak? chanqueb.

⁴³Tad Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Nekurniet savā starpā!

⁴³Quixye li Jesús reheb: -Canabomak xcuech'inquil êrib, chan.

⁴⁴Neviens nevar pie manis nākt, ja Tēvs, kas mani sūtījis, nevelk viņu; un es to uzmodināšu pastarā dienā.

⁴⁴Mâ ani naru tâpâbânk cue cui inc'a' ta k'axtesinbil cue xban li Yucua'bej li quitaklan chak cue. Li neque'pâban cue, lâin tincuaclesiheb cui'chic chi yo'yo sa' roso'jiqueb li cutan.

⁴⁵Ir rakstīts praviešos: Un visi būs Dieva mācīti. Ikviens, kas no Tēva dzirdējis un mācījies, nāk pie manis (Is.54,13).

⁴⁵Tz'îbanbil retalil chi jo'ca'in sa' li Santil Hu xbaneb li profeta: Li Dios tixc'ut lix yâlal chiruheb chixjunileb. Jo'can nak chixjunileb li neque'abin re ut neque'xtau ru li c'a'ru naxye li Dios, eb a'an tine'xpâb ajcui' lâin.

⁴⁶Nevis ka Tēvu kāds būtu redzējis. Tikai Tas, kas no Dieva ir, Tas Tēvu ir redzējis.

⁴⁶A'in moco naraj ta naxye nak cuan li que'iloc chak ru li Acuabej Dios. Ca'aj cui' lâin ninna'oc ru xban nak riq'uin quinchal chak.

⁴⁷Patiesi, patiesi es jums saku: Kas uz mani tic, tam ir mūžīgā dzīvošana.

⁴⁷Relic chi yâl tinye êre nak li ani napâban cue, li jun a'an cuan xyu'am chi junelic.

⁴⁸Es esmu dzīvības maize.

⁴⁸Lâin li cua li naq'uehoc yu'am chi junelic.

⁴⁹Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un nomira.

⁴⁹Lê xe'tônil yucua' que'xcua' chak li cua li quichal chak sa' choxa junxil nak yôqueb chi numec' sa' li chaki ch'och'. Usta que'xcua' li cua li quichal sa' choxa, abanan moco cuanqueb ta xyu'am chi junelic.

⁵⁰Šī ir maize, kas no debesīm nākusi, lai katrs, kas no tās ēd, nemirtu.

⁵⁰Abanan, lâin li xinchal chak sa' choxa, lâin li tz'akal choxahil cua xban nak ninq'uehoc yu'am chi junelic. Li ani napâban cue, a'an inc'a' tâcâmk. Cuânk ban xyu'am chi junelic.

⁵¹Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.

⁵¹Lâin li yo'yôquil cua. Quinchal chak sa' choxa. Li ani napâban cue lâin inc'a' tâsachk. Cuânk ban xyu'am chi junelic. Li cua li tinq'ue lâin, a'an lin tibel nak tink'axtesi cuib chi câmc re nak târûk te'cuânk xyu'ameb chi junelic li cuanqueb sa' ruchich'och', chan li Jesús.

⁵²Ja kas ēdīs no.šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi; un maize, ko es jums došu, ir mana Miesa pasaulei par dzīvību.

⁵²Nak que'rabi li c'a'ru quixye, eb laj judío que'oc chixcuech'inquil rix li quixye ut que'xye: -¿Chanru nak tixq'ue lix tibel re takatzaca? chanqueb.

⁵³Tad jūdi strīdējās savā starpā, sacīdami: kā Viņš mums var dot ēst savu miesu?

⁵³Quixye li Jesús reheb: -Relic chi yâl ninye êre: Cui inc'a' têtzaca lin tibel lâin li C'ajolbej ut cui inc'a' têruc' lin quiq'uel, inc'a' tâcuânk lê yu'am chi junelic.

⁵⁴Bet Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības.

⁵⁴Chixjunileb li neque'xtzaca lin tibel ut neque'ruc' lin quiq'uel, cuânk xyu'ameb chi junelic, ut lâin tincuaclesiheb cui'chic chi yo'yo sa' roso'jiqueb li cutan.

⁵⁵Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā;

⁵⁵Lin tibel, a'an li tzacaêmk li naq'uehoc junelic yu'am. Ut lin quiq'uel, a'an li uc'a li naq'uehoc junelic yu'am.

⁵⁶Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens.

⁵⁶Li ani naxtzaca lin tibel ut naruc' lin quiq'uel, li jun a'an cuan chi sum âtin cuiq'uin ut lâin cuanquin chi sum âtin riq'uin a'an.

⁵⁷Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā.

⁵⁷Li yo'yôquil Dios, a'an li quitaklan chak cue. Jo' nak yo'yo chi junelic a'an, jo'can nak yo'yôquin ajcui' lâin chi junelic. Jo'can ajcui' li ani naxtzaca lin tibel, li jun a'an tâcuânk xyu'am chi junelic sa' inc'aba' lâin.

⁵⁸Kā mani sūtījis dzīvais Tēvs un es dzīvoju Tēva labad, tā tie, kas mani bauda, dzīvos manis labad.

⁵⁸Jo'can nak lâin li cua li quinchal chak sa' choxa. Moco jo' ta li cua li que'xcua' lê xe'tônil yucua'. A'an inc'a' quixq'ue xyu'ameb chi junelic. Abanan chixjunileb li te'cua'ok re li cua a'in, eb a'an te'cuânk xyu'ameb chi junelic, chan li Jesús.

⁵⁹Šī ir maize, kas nākusi no debesīm. Ne tā, kā jūsu tēvi ēda mannu un nomira. Kas šo maizi ēd, tas dzīvos mūžīgi.

⁵⁹Chixjunil li c'a'ak re ru a'in li Jesús quixye reheb nak yô chixc'utbal lix yâlal chiruheb aran Capernaum sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.

⁶⁰To Viņš teica Kafarnaumā, mācīdams sinagogā.

⁶⁰Nak que'rabi li c'a'ru quixye, nabaleb lix tzolom que'oc chi âtinac chi ribileb rib, ut que'xye: -C'ajo' xch'a'ajquil xtaubal ru li xye. ¿Ani ta cui' tâta'ok ru? chanqueb.

⁶¹Tad daudzi no Viņa mācekļiem, to dzirdēdami, sacīja: Smaga ir šī runa, kas var to klausīties?

⁶¹Li Jesús quixnau nak yôqueb chixcuech'inquil rix li c'a'ru quixye usta mâ ani quiyehoc re. Jo'can nak quixye reheb: -¿Ma inc'a' xcuulac chêru li c'a'ru xinye êre? ¿Ma têcanab intâkenquil xban?

⁶²Bet Jēzus, zinādams sevī, ka Viņa mācekļi kurn par to, sacīja tiem: Vai tas jūs apgrēcina?

⁶²¿Ma ra xerec'a nak xinye êre chi jo'can? ¿C'a' raj ru têbânu nak têril nak lâin li C'ajolbej yôkin cui'chic chi xic sa' choxa li xincuan cui' chak junxil?

⁶³Bet ja jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu uzejam tur, kur Viņš iepriekš bija?

⁶³Li naq'uehoc junelic yu'am, a'an li Santil Musik'ej. A'an mâcua' re li tibelej. Lâin xinch'olob xyâlal chêru. Li xinye êre yebil cue xban li Santil Musik'ej. Cui têpâb li c'a'ru xinye, li Santil Musik'ej tixq'ue êre li junelic yu'am.

⁶⁴Gars ir tas, kas atdzīvina, miesa neder nekam. Vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.

⁶⁴Abanan toj cuanqueb ajcui' sa' êyânk li inc'a' neque'pâban, chan li Jesús. Chalen sa' xticlajic li Jesús quixnau aniheb li inc'a' te'pâbânk re. Ut quixnau ajcui' ani li tâk'axtesînk re sa' ruk'eb li xic' que'iloc re.

⁶⁵Bet starp jums ir daži neticīgie; jo Jēzus zināja no sākuma, kas ir neticīgie un kas Viņu nodos.

⁶⁵Ut quixye ajcui' li Jesús reheb: -Jo'can nak xinye êre nak mâ ani târûk tâpâbânk cue cui inc'a' ta k'axtesinbil cue xban li Yucua'bej, chan.

⁶⁶Un Viņš sacīja: Tāpēc es jums teicu, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nebūs dots no mana Tēva.

⁶⁶Chalen sa' li cutan a'an nabaleb lix tzolom que'ch'inan xch'ôleb ut inc'a' chic que'xtâke li Jesús.

⁶⁷No šī laika daudzi Viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja Viņam līdz.

⁶⁷Ut li Jesús quixye reheb lix tzolom cablaju: -¿Ma têraj ajcui' xic lâex? ¿Ma tinêcanab ajcui' lâex? chan reheb.

⁶⁸Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: Vai arī jūs gribat aiziet?

⁶⁸Quichak'oc laj Simón Pedro ut quixye re: -At Kâcua', ¿ani aj iq'uin toxic? Lâat nacaye ke chanru tâcuânk kayu'am chi junelic.

⁶⁹Tad Sīmanis Pēteris atbildēja Viņam: Kungs, pie kā lai mēs ejam? Pie Tevis ir mūžīgās dzīves vārdi.

⁶⁹Lâo nakapâb li c'a'ru nacaye ut nakanau nak lâat li Cristo, li Ralal li yo'yôquil Dios, chan.

⁷⁰Un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls.

⁷⁰Quixye li Jesús: -¿Ma mâcua' ta bi' lâin xinsic'oc êru lâex li cablaju? Lâin xinsic'oc êru ut jun sa' êyânk xk'axtesi rib re laj tza, chan.Yô chi âtinac chirix laj Judas Iscariote, li ralal laj Simón. Usta a'an jun reheb li cablaju, mokon laj Judas Iscariote quixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.

⁷¹Jēzus atbildēja viņiem: Vai ne divpadsmit es jūs esmu izredzējis? Bet viens no jums ir velns.

⁷¹Yô chi âtinac chirix laj Judas Iscariote, li ralal laj Simón. Usta a'an jun reheb li cablaju, mokon laj Judas Iscariote quixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb li xic' neque'iloc re.

⁷²Viņš runāja par Jūdasu Iskariotu, Sīmaņa dēlu, jo šis bija tas, kas Viņu nodos, lai gan bija viens no tiem divpadsmit.