¹Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū.

¹Nabaleb li que'yaloc re xtz'îbanquil chi tz'akal re ru chanru lix na'leb li Jesucristo nak quicuan sa' kayânk.

²Kā tos mums notēlojuši tie, kas sākumā paši redzējuši un bijuši vārda kalpi,

²Li que'c'utuc chak chiku, a'an eb li tz'akal que'iloc chak re riq'uin xnak'eb ru chanru quic'ulman chalen nak quixtiquib chak lix c'anjel ut que'xch'olob lix yâlal.

³Tā iedomājos, visu no sākuma pamatīgi izpētot, tev, viscienīgākais Teofil, pēc kārtas uzrakstīt,

³At Kâcua' Teófilo, lâat cuan âcuanquil. Nak ac xintz'ili rix chi us chixjunil li c'a'ru quic'ulman, xinc'oxla nak us tintz'îbak âcuiq'uin re xyebal âcue chi tz'akal re ru chanru tz'akal quic'ulman.

⁴Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts.

⁴Yôquin chi tz'îbac âcuiq'uin re nak tâq'ue retal chi tz'akal lix yâlal li xatzol cui' âcuib.

⁵Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.

⁵Sa' eb li cutan nak quicuan chok' rey laj Herodes aran Judea, quicuan jun laj tij aj Zacarías xc'aba'. A'an xcomoneb li ralal xc'ajol laj Abías. Li rixakil xElisabet xc'aba'. A'an xcomoneb li ralal xc'ajol laj Aarón.

⁶Bet abi viņi bija taisnīgi Dieva priekšā un nevainojami pildīja visus Kunga baušļus un noteikumus.

⁶Laj Zacarías ut li rixakil, a'an tîqueb xch'ôl chiru li Dios. Junelic neque'xq'ue xch'ôleb chixbânunquil chi tz'akal lix chak'rabinquileb ut lix taklanquileb xban li Kâcua' Dios.

⁷Bet viņiem nebija bērnu, jo Elizabete bija neauglīga; un abi bija veci gados.

⁷Abanan mâc'a' xcoc'aleb xban nak lix Elisabet inc'a' naq'uiresin ut xban ajcui' nak ac chêqueb chic.

⁸Un notika, ka viņš savureiz pildīja priestera pienākumus Dieva priekšā,

⁸Sa' jun li cutan laj Zacarías yô chixbânunquil lix c'anjel chiru li Dios sa' li templo jo' c'aynakeb xbânunquil.

⁹Un viņam, pēc priestera paražas lozējot, bija jāiet Kunga svētnīcā kvēpināt;

⁹Quit'ane' sa' xbên laj Zacarías oc sa' li Santil Na'ajej sa' li templo chixc'atbal li incienso.

¹⁰Un visi daudzie ļaudis ārā lūdza Dievu kvēpināšanas stundā.

¹⁰Nak yô chi c'atc li incienso chixjunileb li tenamit ch'utch'ûqueb chirix cab ut yôqueb chi tijoc.

¹¹Tad viņam parādījās Kunga eņģelis, stāvot kvēpināšanas altāra labajā pusē.

¹¹Sa' li hônal a'an quixc'utbesi rib chiru laj Zacarías jun x-ángel li Kâcua' Dios. Xakxo sa' xnim chixc'atk li artal li nac'atman cui' li incienso.

¹²Un Zaharijs, to redzēdams, izbijās, un viņu pārņēma bailes.

¹²C'ajo' nak quisach xch'ôl laj Zacarías nak quiril li ángel ut quixucuac.

¹³Bet eņģelis sacīja viņam: Nebīsties, Zaharij, jo tava lūgšana ir uzklausīta: tava sieva Elizabete dzemdēs tev dēlu un tu nosauksi viņu vārdā Jānis.

¹³Ut li ángel quixye: -At Zacarías, matxucuac. Li Dios xrabi li c'a'ru xatz'âma. Lix Elisabet lâ cuixakil tâcuânk jun xc'ula'al ut Juan tâq'ue chok' xc'aba'.

¹⁴Un Tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu.

¹⁴Nak tâyo'lâk lâ cualal, c'ajo' nak tâsahok' sa' âch'ôl lâat ut nabaleb ajcui' li cristian te'sahok' sa' xch'ôleb.

¹⁵Jo viņš būs liels Kunga priekšā; vīnu un reibinošus dzērienus viņš nedzers; un Svētais Gars viņu piepildīs jau mātes miesās.

¹⁵Lâ cualal li tâyo'lâk tâq'uehek' xcuanquil xban li Dios. A'an inc'a' tâuc'ak vino chi moco li ha' li nacaltesin. Ut ac cuânk chak li Santil Musik'ej riq'uin nak toj mâji'ak nayo'la.

¹⁶Un daudzus Izraēļa bērnus viņš atgriezīs pie Kunga, viņu Dieva.

¹⁶Ut sa' xc'aba' a'an nabaleb li ralal xc'ajol laj Israel te'xsic' cui'chic li Kâcua' Dios.

¹⁷Un tas ies viņa priekšā Elija garā un spēkā, pievērsdams tēvu sirdis bērniem un neticīgos taisnīgo gudrībai, lai sagatavotu Kungam paklausīgu tautu.

¹⁷A'an xbên cua tâxic chiru li Kâcua' chixch'olobanquil lix yâlal. Cuânk li Santil Musik'ej riq'uin ut cuânk xcuanquil jo' li cuanquilal li quiq'uehe' re laj Elías xban li Dios. Ut sa' xc'aba' a'an te'xc'am cui'chic rib sa' usilal li yucua'bej riq'uineb li alalbej. Eb laj k'etol âtin te'xjal xna'leb ut te'xtzol ribeb riq'uineb li tîqueb xch'ôl. Tixcauresi li tenamit chixc'ulbal li Kâcua', chan li ángel.

¹⁸Un Zaharijs sacīja eņģelim: Kā lai es to zinu? Jo es esmu vecs, un mana sieva arī gados.

¹⁸Quichak'oc laj Zacarías ut quixye: -¿Chanru nak tinnau nak yâl li yôcat chixyebal cue? Lâin tîxin chic. Jo'can ajcui' li cuixakil, chan.

¹⁹Un eņģelis viņam atbildēja un sacīja: Es esmu Gabriels, kas stāv Dieva priekšā, un es esmu sūtīts, lai tev to sacītu un tev pasludinātu šo prieka vēsti.

¹⁹Ut li ángel quixye: -Lâin li ángel Gabriel li ninc'anjelac chiru li Dios. Ut a'an xtaklan chak cue xyebal âcue li châbil esilal a'in.

²⁰Un, lūk, tu kļūsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kamēr tas notiks, tāpēc ka tu neticēji maniem vārdiem, kas savlaicīgi piepildīsies.

²⁰Anakcuan lâat tatcanâk chi mem xban nak inc'a' xapâb li c'a'ru xinye. Inc'a' tat-âtinak toj tâcuulak xk'ehil nak tâc'ulmânk chixjunil a'in, chan li ángel.

²¹Un ļaudis gaidīja Zahariju un brīnījās, kāpēc viņš kavējas svētnīcā.

²¹Eb li tenamit cuanqueb chirix cab. Yôqueb chiroybeninquil laj Zacarías. Yôqueb chixc'oxlanquil c'a'ru xc'ul nak xbay chak sa' li templo.

²²Bet viņš iznācis nevarēja tos uzrunāt; un tie noprata, ka viņš dievnamā redzējis parādību. Un viņš māja tiem un palika mēms.

²²Ut nak qui-el chak sa' li templo mem chic laj Zacarías. Inc'a' chic naâtinac. Yal ruk' aj chic naxc'ut chiruheb li neque'âtinan re. Ticto que'xtau ru nak quic'utbesîc chak chiru jun li visión sa' li templo.

²³Un notika, ka izbeidzās viņa kalpošanas laiks; un viņš aizgāja savās mājās.

²³Nak ac xrake' xbânunquil lix c'anjel sa' li templo, laj Zacarías quisuk'i sa' rochoch.

²⁴Bet pēc šīm dienām viņa sieva Elizabete kļuva grūta un nerādījās piecus mēnešus, sacīdama:

²⁴Ut chirix chic a'an lix Elisabet, li rixakil laj Zacarías, quicana chi yaj aj ixk. Ut chiru ôb po quicana sa' li rochoch. Mâ bar qui-el ut yô chixyebal sa' xch'ôl:

²⁵Tā Kungs mani svētījis; Viņš izraudzījis šīs dienas, lai atņemtu manu negodu ļaužu priekšā.

²⁵-Jo'ca'in nak xruxtâna cuu li Kâcua'. Xrisi lin xutân chiruheb li tenamit nak xq'ue jun lin c'ula'al, chan.

²⁶Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.

²⁶Nak ac yô chic xcuak po xcanajic chi yaj aj ixk lix Elisabet, li ángel Gabriel quitaklâc xban li Dios sa' jun li tenamit Nazaret xc'aba' li cuan xcuênt Galilea.

²⁷Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.

²⁷Quitaklâc riq'uin jun li xka'al xMaría xc'aba' toj mâji' cuanjenak riq'uin cuînk. Ac tz'âmanbil xban jun li cuînk aj José xc'aba'. Li cuînk a'an xcomoneb li ralal xc'ajol li rey David.

²⁸Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.

²⁸Li ángel quicuulac riq'uin lix María ut quixye re: -Sahak taxak sa' lâ ch'ôl xban nak lâat li sic'bil âcuu. Li Kâcua' cuan âcuiq'uin ut osobtesinbilat sa' xyânkeb li ixk, chan li ángel.

²⁹To izdzirdusi, tā iztrūkās no viņa valodas un domāja: kas tā par sveicināšanu?

²⁹Ut lix María quisach xch'ôl chirabinquil li quixye li ángel. -¿C'a'ru xyâlal li âtin li xye cue? chan sa' xch'ôl.

³⁰Bet eņģelis viņai sacīja: Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva.

³⁰Ut li ángel quixye re: -Matxucuac, María. Li Dios xsic'oc âcuu xban nak châbil âna'leb.

³¹Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus.

³¹Anakcuan tatcanâk chi yaj aj ixk. Li Dios tixq'ue jun âc'ula'al têlom ut Jesús lix c'aba' tâq'ue.

³²Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi,

³²Nimak xcuanquil nak tâcuânk ut chixjunileb te'na'ok re nak a'an tz'akal Ralal li Dios. Ut li Kâcua' tâq'uehok xcuanquil chi taklânc jo' nak quicuan chi taklânc li rey David lix xe'tônil yucua'.

³³Un Viņa valstībai nebūs gala.

³³A'anak chic li cuânk xcuanquil chi taklânc sa' xbêneb li ralal xc'ajol laj Jacob. Ut lix cuanquilal tâcuânk chi junelic. Inc'a' tâosok', chan li ángel.

³⁴Bet Marija sacīja eņģelim: Kā tas var notikt, jo es vīra nezinu?

³⁴Quichak'oc lix María ut quixye: -¿Chanru nak tâcuânk inc'ula'al xban nak lâin moco cuanquin ta riq'uin cuînk? chan lix María.

³⁵Un eņģelis atbildēja un sacīja viņai: Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas no tevis dzims, sauksies Dieva Dēls.

³⁵Li ángel quixye re: -Riq'uin xcuanquil li Santil Musik'ej tatcanâk chi yaj aj ixk. Lix cuanquil li nimajcual Dios tâcuânk âcuiq'uin. Ut li c'ula'al li tâyo'lâk, a'an santo ut tz'akal ralal li Dios.

³⁶Un, lūk, tava radiniece Elizabete, kuru sauc par neauglīgo, savā vecumā ieņēma dēlu un staigā sestajā mēnesī.

³⁶Jo'can ajcui' lix Elisabet lâ cuech'alal yaj aj ixk anakcuan. Ac cuakib po chic xcanajic chi yaj aj ixk, usta ac tîx chic ut usta chixjunileb que'xye nak a'an inc'a' tâcuânk xcoc'al.

³⁷Jo Dievam neviena lieta nav neiespējama.

³⁷Riq'uin a'in nac'utun nak mâc'a' ch'a'aj chiru li Dios, chan li ángel.

³⁸Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda! Un eņģelis no viņas aizgāja.

³⁸Ut lix María quixye: -Lâin aj c'anjel chiru li Kâcua' Dios. Xbânuhak cuiq'uin li c'a'ru xaye, chan. Ut chirix chic a'an, cô li ángel.

³⁹Bet Marija, tanīs dienās cēlusies, steigšus aizgāja kalnos, jūdu pilsētā.

³⁹Ac xnume' chic cuib oxib cutan nak lix María cô sa' junpât sa' jun li na'ajej tzûl ru cuan sa' xcuênt Judea.

⁴⁰Un viņa, iegājusi Zaharija namā, sveicināja Elizabeti.

⁴⁰Quicuulac sa' rochoch laj Zacarías ut quixq'ue xsahil xch'ôl lix Elisabet.

⁴¹Un notika, ka Elizabetei, Marijas sveicināšanu dzirdot, bērniņš priecīgi sakustējās viņas miesās; un Elizabete piepildījās Svētā Gara;

⁴¹Nak quirabi lix sahil xch'ôl lix Elisabet li quiq'uehe' xban lix María, quirec'a nak qui-ec'an chak lix c'ula'al. Ut sa' ajcui' li hônal a'an lix Elisabet quinujac chi Santil Musik'ej.

⁴²Un viņa skaļā balsī sauca un sacīja: Tu esi svētīta starp sievietēm, un svēts ir tavas miesas auglis!

⁴²Ut lix Elisabet quixye chi cau xyâb xcux: -Osobtesinbilat sa' xyânkeb chixjunileb li ixk ut osobtesinbil ajcui' lâ c'ula'al li tâyo'lâk.

⁴³Un no kurienes man tas, ka mana Kunga māte nāk pie manis?

⁴³Lâin moco inc'ulub ta nak tatchâlk chicuilbal xban nak lâat lix na' li Kâcua', li ninlok'oni lâin.

⁴⁴Jo, lūk, tiklīdz tava sveicināšanas balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās.

⁴⁴Nak xcuabi lix sahil inch'ôl xaq'ue, xcuec'a nak lin c'ula'al x-ec'an chak xban xsahil xch'ôl.

⁴⁵Un svētīga tu esi ticēdama, ka tas izpildīsies, ko Kungs tev sacījis.

⁴⁵Us xak âcue xban nak xapâb nak tâc'ulmânk li c'a'ru xye li Kâcua', chan lix Elisabet.

⁴⁶Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.

⁴⁶Ut lix María quixye: -Chi anchal inch'ôl ninq'ue xlok'al li Kâcua'.

⁴⁷Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,

⁴⁷Nasaho' sa' inch'ôl riq'uin li Dios laj Colol cue,

⁴⁸Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,

⁴⁸xban nak xruxtâna cuu lâin aj c'anjel chiru, usta mâc'a' incuanquil. Chalen anakcuan us xak re cha'keb cue chixjunileb li tenamit.

⁴⁹Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.

⁴⁹Lok'oninbil taxak ru li Kâcua' li k'axal nim xcuanquil xban nak quixc'utbesi chicuu lix nimal lix cuanquilal. A'an tz'akal santo.

⁵⁰Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.

⁵⁰Li Kâcua' junelic na-uxtânan u. Naruxtâna ruheb li neque'xucuan ru.

⁵¹Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.

⁵¹Sachba ch'ôlej li quixbânu riq'uin xnimal xcuanquil. Quixpo' ru li yôqueb chixc'oxlanquil xbânunquil li k'etk'eteb, li neque'rec'a sa' xch'ôleb nak nînkeb xcuanquil.

⁵²Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.

⁵²Quirisi sa' xna'ajeb li cuanqueb sa' xcuanquil. Ut quixq'ueheb xlok'al li mâc'a'eb xcuanquil.

⁵³Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.

⁵³Li mâc'a' cuan reheb naxq'ue chi nabal c'a'ru reheb. Ut eb li biom naxtaklaheb chi mâc'a' cuan reheb.

⁵⁴Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,

⁵⁴A'an junelic quixtenk'aheb laj Israel lix tenamit ut inc'a' quisach sa' xch'ôl ruxtânanquil ruheb,

⁵⁵Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.

⁵⁵xban nak jo'can quixyechi'i reheb li kaxe'tônil yucua'. Quixyechi'i re laj Abraham nak târuxtâna ruheb li ralal xc'ajol chi junelic, chan lix María.

⁵⁶Bet Marija palika pie viņas kādus trīs mēnešus un tad atgriezās savās mājās.

⁵⁶Ut lix María quicuan oxib po riq'uin lix Elisabet. Ut chirix a'an quisuk'i sa' rochoch.

⁵⁷Bet Elizabetei pienāca laiks dzemdēt; un viņa dzemdēja dēlu,

⁵⁷Quicuulac xk'ehil nak tâyo'lâk lix c'ula'al lix Elisabet ut quicuan jun lix c'ula'al ch'ina têlom.

⁵⁸Un viņas kaimiņi un radi, izdzirduši, ka Kungs viņai parādījis savu žēlastību, priecājās līdz ar viņu.

⁵⁸Nak que'rabi resil li rech cabal jo' cui' eb li rech'alal nak qui-uxtânâc ru lix Elisabet xban li Kâcua', que'saho' ajcui' sa' xch'ôleb a'an.

⁵⁹Un notika, ka astotajā dienā tie sanāca bērniņu apgraizīt un sauca to viņa tēva vārdā: Zaharijs.

⁵⁹Ac cuan cuakxakib cutan re li c'ula'al, nak quixc'ul li circuncisión. Aj Zacarías raj que'xq'ue chok' xc'aba' chok' rêkaj lix yucua'.

⁶⁰Un viņa māte atbildēja un sacīja: Nekādā ziņā, bet viņš sauksies Jānis.

⁶⁰Abanan li na'bej quixye: -Inc'a'. Aj Juan takaq'ue chok' xc'aba', chan.

⁶¹Un tie sacīja viņai: Taču nav neviena tavos rados, kas sauktos šinī vārdā.

⁶¹Que'chak'oc ut que'xye re: -¿C'a'ut nak tâcuaj xq'uebal aj Juan chok' xc'aba'? Mâ jun sa' xyânkeb lâ cuech'alal cuan ta xc'aba' jo' a'an, chanqueb.

⁶²Bet tie māja viņa tēvam, kā tas vēlētos viņu saukt.

⁶²Que'xc'ut li ruk'eb chiru laj Zacarías re xpatz'bal re c'a'ru c'aba'ej târaj xq'uebal chok' xc'aba' li ralal.

⁶³Un viņš pieprasīja galdiņu un rakstīja: Viņa vārds ir Jānis. Un visi brīnījās.

⁶³Laj Zacarías quixpatz' jun xhu reheb re tixtz'îba li c'aba'ej chiru. Ut sa' li hu quixtz'îba "Juan lix c'aba' têq'ue". Nak que'ril li hu, que'sach xch'ôleb chixjunileb.

⁶⁴Un te atdarījās viņa mute un mēle; un viņš runāja, godinādams Dievu.

⁶⁴Ut sa' ajcui' li hônal a'an laj Zacarías quiru chic chi âtinac ut qui-oc chixlok'oninquil li Kâcua' Dios.

⁶⁵Un bailes pārņēma visus viņu kaimiņus; un visas šīs ziņas izpaudās visā Jūdejas kalnājā.

⁶⁵C'ajo' nak que'oc xxiuheb chixjunileb li rech cabal ut yalak bar sa' li na'ajej tzûl ru li cuan sa' xcuênt Judea qui-el resil li c'a'ru quic'ulman.

⁶⁶Un visi, kas to dzirdēja, paturēja to savā sirdī, sacīdami: Kā jums šķiet, kas būs šis bērns, jo Dieva roka ir ar viņu?

⁶⁶Ut chixjunileb li que'abin re que'xq'ue sa' xch'ôleb ut que'xye: -¿C'a'ru anchal tixc'anjela li c'ula'al a'in nak tânimânk? Nac'utun nak cuan xcuanquil li Dios riq'uin, chanqueb.

⁶⁷Un Zaharijs, viņa tēvs, Svētā Gara piepildīts, pravietoja, sacīdams:

⁶⁷Ut laj Zacarías lix yucua' laj Juan quinujac chi Santil Musik'ej. Qui-oc chi âtinac ut quixye li c'a'ru quic'utbesîc chiru xban li Dios. Ut quixye chi jo'ca'in:

⁶⁸Godināts lai ir Kungs, Izraēļa Dievs, jo Viņš ir apmeklējis savu tautu un devis tai pestīšanu;

⁶⁸-Lok'oninbil taxak li Kâcua' Dios li neque'xlok'oni laj Israel xban nak xril xtok'obâl ruheb lix tenamit ut xcoleb.

⁶⁹Un Viņš mums pacēla pestīšanas ragu pār sava kalpa Dāvida namu;

⁶⁹Xq'ue jun laj Colol ke k'axal nim xcuanquil. Quixsic' ru sa' xyânkeb li ralal xc'ajol li rey David laj c'anjel chiru.

⁷⁰Kā Viņš runājis ar savu svēto praviešu muti, kas no mūžības;

⁷⁰A'in quixyechi'i chak junxilaj jo' que'xye ke li santil profetas.

⁷¹Ka Viņš mūs atpestīs no mūsu ienaidniekiem un visu to rokām, kas mūs ienīst;

⁷¹Quixye reheb nak toxcol chiruheb li xic' neque'iloc ke ut torisi rubeleb xcuanquil.

⁷²Lai pierādītu žēlsirdību mūsu tēviem un atcerētos savu svēto derību.

⁷²Quixye nak târuxtâna ruheb li kaxe'tônil yucua' xban nak jultic re li quixye sa' li santil contrato.

⁷³Zvērestu, ko Viņš zvērējis mūsu tēvam Ābrahamam un dod mums,

⁷³Li Kâcua' riq'uin juramento quixyechi'i a'an re laj Abraham li kaxe'tônil yucua'.

⁷⁴Lai mēs, izglābti no savu ienaidnieku rokām, bezbailīgi Viņam kalpotu

⁷⁴Quixye re nak a'an tâcolok ke chiruheb li xic' neque'iloc ke re nak toc'anjelak chiru a'an chi mâc'a'ak kaxiu,

⁷⁵Svētumā un taisnībā Viņa priekšā visās mūsu mūža dienās.

⁷⁵ut re ajcui' nak junelic tocuânk sa' santilal ut sa' tîquilal chiru li Dios.

⁷⁶Un tevi, bērniņ, sauks par Visaugstākā pravieti, jo tu iesi Kunga vaiga priekšā sagatavot Viņam ceļu,

⁷⁶At cualal, lâat xprofeta li nimajcual Dios. Lâat tatxic xbên cua chiru li Kâcua' ut tâch'olob lix yâlal chiruheb li tenamit re nak te'xcauresi ribeb chixc'ulbal li Kâcua'.

⁷⁷Lai dotu pestīšanas atziņu Viņa ļaudīm to grēku piedošanai

⁷⁷Tâc'ut chiruheb li tenamit chanru nak te'cuyek' te'sachek' lix mâqueb ut te'colek'.

⁷⁸Mūsu Dieva sirsnīgās žēlsirdības dēļ, ar kuru Auseklis no augšienes mūs uzlūkojis,

⁷⁸Xban nak k'axal nim ruxtân li Kâcua' Dios, xtakla chak li Jun li tâcutanobresînk re li kac'a'ux.

⁷⁹Lai apgaismotu tos, kas tumsībā un nāves ēnā sēd, un virzītu mūsu kājas uz miera ceļu.

⁷⁹Ut tixcutanobresi xc'a'uxeb li cuanqueb sa' xk'ojyînal ru li mâc, li câmqueb re sa' li mâusilal. Ut a'an tâberesînk ke sa' li tuktûquilal, chan laj Zacarías.Ut li c'ula'al yô chi q'uîc ut yô chi cacuûc sa' xpâbâl. Ut quicuan sa' li chaki ch'och' bar inc'a' q'uiheb li tenamit toj quicuulac xk'ehil nak quixtiquib xch'olobanquil lix yâlal chiruheb laj Israel.

⁸⁰Un bērns auga, un stiprinājās garā, un palika tuksnesī līdz tai dienai, kad viņam bija jāstājās Izraēļa priekšā.

⁸⁰Ut li c'ula'al yô chi q'uîc ut yô chi cacuûc sa' xpâbâl. Ut quicuan sa' li chaki ch'och' bar inc'a' q'uiheb li tenamit toj quicuulac xk'ehil nak quixtiquib xch'olobanquil lix yâlal chiruheb laj Israel.