¹Bet notika, ka tanī laikā ķeizars Augusts izdeva pavēli, lai tiktu sarakstīta visa valsts.

¹Sa' eb li cutan a'an li acuabej César Augusto quixq'ue jun li chak'rab re nak chixjunileb li tenamit te'ajlâk ut te'xq'ue xc'aba'eb chi tz'îbâc.

²Šī pirmā sarakstīšana notika Kvirinija, Sīrijas pārvaldnieka, laikā.

²A'in li xbên sut nak que'xtz'îba xc'aba'eb li tenamit. A'an quic'ulman nak cuânk laj Cirenio chi taklânc sa' li na'ajej Siria.

³Un visi gāja pierakstīties, katrs savā pilsētā.

³Chixjunileb que'côeb xq'uebaleb xc'aba' chi tz'îbâc. Ac sa' xtenamiteb li junjûnk que'côeb chixtz'îbanquileb lix c'aba'.

⁴Un arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts.

⁴Laj José qui-el sa' li tenamit Nazaret li cuan sa' xcuênt Galilea ut cô Belén li cuan xcuênt Judea. A'an xtenamit li rey David. Aran cô xban nak a'an xcomoneb li ralal xc'ajol laj David.

⁵Lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta.

⁵Aran quixq'ue xc'aba' chi tz'îbâc rochben lix María li ac tz'âmanbil xban. Lix María ac yaj aj ixk.

⁶Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu.

⁶Nak ac cuanqueb aran Belén quicuulac xk'ehil nak tâyo'lâk lix c'ula'al.

⁷Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā.

⁷Ut quiyo'la li xbên xc'ula'al, quixlan sa' t'icr ut quixyocob sa' xna'aj xcuaheb li cuacax xban nak mâc'a' xna'ajeb sa' eb li ochoch.

⁸Un bija gani tanī apvidū, kas, būdami nomodā, sargāja nakts stundās savu ganāmpulku.

⁸Nach' riq'uin li tenamit Belén cuanqueb aj ilol xul yôqueb chixc'ac'alenquil lix quetômk chi k'ek.

⁹Un, lūk, Kunga eņģelis piestājās viņiem, un Dieva spožums apspīdēja tos, un viņi ļoti izbijās.

⁹Mâc'a' sa' xch'ôleb nak xakâmil jun x-ángel li Kâcua' chiruheb. Ut quisakeno' chi xjun sutam li cuanqueb cui'. Ut eb laj ilol xul c'ajo' nak que'xucuac.

¹⁰Un eņģelis viņiem sacīja: Nebīstieties, jo, lūk, es jums pasludinu lielu prieku, kas notiks visiem ļaudīm:

¹⁰Abanan li ángel quixye reheb: -Mexxucuac xban nak lâin xinchal xyebal êre jun châbil esilal. A'in jun sahil ch'ôlej chok' reheb chixjunileb li tenamit.

¹¹Jo jums šodien Dāvida pilsētā piedzimis Pestītājs, kas ir Kristus Kungs.

¹¹Anakcuan xyo'la jun laj Colol êre sa' lix tenamit laj David ut a'an li Cristo li Kâcua' li yechi'inbil xban li Dios.

¹²Un tāda jums būs zīme: jūs atradīsiet Bērnu, autiņos ietītu un silē ieliktu.

¹²Jo'ca'in nak têtau. Li c'ula'al lanbil sa' t'icr ut yocyo sa' xbên li q'uim sa' xna'aj xcuaheb li cuacax. A'in li retalil nak a'an li têtau, chan li ángel.

¹³Un piepeši eņģelim pievienojās daudz debess karapulku, kas godināja Dievu, sacīdami:

¹³Ut sa' junpât que'chal nabaleb chic li ángel sa' choxa. Yôqueb chixlok'oninquil li Kâcua' ut yôqueb chixyebal:

¹⁴Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes laba prāta cilvēkiem.

¹⁴-Chinimâk taxak xlok'al li Kâcua' Dios li cuan sa' choxa ut chicuânk taxak li tuktûquilal sa' xyânkeb li cristian li rarôqueb xban li Dios.-

¹⁵Un notika, kad eņģeļi bija no tiem aizgājuši debesīs, ka gani runāja savā starpā: Aiziesim uz Bētlemi paskatīties to vārdu, kas noticis, ko Kungs mums pasludinājis!

¹⁵Nak ac xcôeb li ángel sa' choxa, eb laj ilol xul que'oc chixyebal chi ribileb rib: -Yôkeb Belén ut takil chak li c'a'ru xc'ulman, li xtakla xyebal ke li Kâcua', chanqueb.

¹⁶Un viņi steigā atnāca un atrada Mariju un Jāzepu, un Bērniņu, kas gulēja silē.

¹⁶Côeb sa' ânil ut que'xtau lix María rochben laj José ut li c'ula'al yocyo sa' xna'aj xcuaheb li xul.

¹⁷Bet kad viņi to redzēja, tie pazina to vārdu, kas viņiem bija sacīts par šo Bērniņu.

¹⁷Ut nak ac xe'xtau, que'xserak'i reheb li c'a'ru quiyehe' reheb chirix li c'ula'al.

¹⁸Un visi, kas to dzirdēja, brīnījās par to, ko gani tiem sacīja.

¹⁸Ut chixjunileb li que'abin re li c'a'ru que'xye laj ilol xul, sachsôqueb xch'ôl que'cana.

¹⁹Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.

¹⁹Ut lix María quixc'ûla sa' xch'ôl chixjunil li c'a'ru quic'ulman ut yô chixc'oxlanquil rix.

²⁰Un gani atgriezās atpakaļ, godinādami un teikdami Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, kā tas viņiem bija sacīts.

²⁰Ut chirix chic a'an eb laj ilol xul que'suk'i sa' lix na'ajeb. Yôqueb chixlok'oninquil ut yôqueb chixnimanquil ru li Kâcua' riq'uin li c'a'ru que'rabi ut que'ril xban nak chixjunil li que'ril, a'an jo' li quiyehe' reheb.

²¹Un Bērns, kad astoņas dienas bija pagājušas, bija jāapgraiza, nosaucot Viņu vārdā Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms Viņš bija ieņemts mātes miesās.

²¹Cuakxakib cutan cuan re li c'ula'al nak quixc'ul li circuncisión ut Jesús que'xq'ue chok' xc'aba', jo' quiyehe' re lix María xban li ángel nak toj mâji' nacana chi yaj.

²²Un tie, kad saskaņā ar Mozus likumu viņas šķīstīšanas dienas bija pagājušas, nesa Viņu uz Jeruzalemi, lai Viņu upurētu Kungam,

²²Lix María quixbânu jo' naxye sa' lix chak'rab laj Moisés. Nak ac xnume' ca'c'âl cutan, lix María rochben laj José que'xc'am li c'ula'al Jerusalén ut que'xk'axtesi chiru li Kâcua'.

²³Kā Kunga bauslībā rakstīts, lai ikviens vīriešu kārtas pirmdzimtais tiktu Kungam svētīts; (2.Moz.13,2)

²³Que'xbânu chi jo'can xban nak sa' li chak'rab li quiq'uehe' reheb xban li Kâcua' naxye nak li xbên alalbej tento tâk'axtesîk sa' ruk' li Kâcua'.

²⁴Un lai upurētu vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus, kā tas sacīts Kunga bauslībā.

²⁴Ut te'xq'ue chok' xmayejeb jun sumalak li mucuy malaj ut cuibak li paloma li toj sâjeb, jo' naxye sa' li chak'rab.

²⁵Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons; šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs, un viņš gaidīja Izraēļa iepriecināšanu; un Svētais Gars bija viņā.

²⁵Aran Jerusalén cuan jun li cuînk aj Simeón xc'aba'. Li cuînk a'an tîc xch'ôl ut naxq'ue xlok'al li Dios. Yô chiroybeninquil nak li Dios târisiheb sa' raylal laj Israel. Ut cuan li Santil Musik'ej riq'uin.

²⁶Un no Svētā Gara viņš bija saņēmis norādījumu, ka viņš nāves neredzēs, iekams nebūs skatījis Kunga Svaidīto.

²⁶Li Santil Musik'ej quixc'utbesi chiru laj Simeón nak a'an inc'a' tâcâmk toj târil ru li Cristo li Colonel li quixyechi'i li Kâcua' Dios.

²⁷Viņš, garā pamudināts, iegāja svētnīcā; un, kad vecāki ienesa Jēzus Bērniņu, lai pie Viņa izpildītu bauslības paražas,

²⁷Li Santil Musik'ej quixc'ut chiru laj Simeón nak tâxic sa' li templo xban nak sa' li hônal a'an quic'ame' li Jesús sa' li templo xban laj José ut lix María re nak te'xk'axtesi sa' ruk' li Dios jo' naxye sa' li chak'rab.

²⁸Tas ņēma Viņu savās rokās un, Dievu teikdams, sacīja:

²⁸Ut laj Simeón quixk'alu li Jesús, quixq'ue xlok'al li Kâcua' ut quixye:

²⁹Tagad, Kungs, saskaņā ar Taviem vārdiem atlaid savu kalpu mierā.

²⁹-At Kâcua', anakcuan xabânu jo' xayechi'i cue. Anakcuan naru tincâmk chi c'ojc'o inch'ôl,

³⁰Jo manas acis redzējušas Tavu pestīšanu,

³⁰xban nak riq'uin xnak' cuu xcuil li Colonel li yechi'inbil âban,

³¹Ko Tu esi sataisījis visu ļaužu vaiga priekšā:

³¹li xaq'ue chak re xcolbaleb chixjunileb li cuanqueb sa' ruchich'och'.

³²Gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas Izraēļa tautas godu.

³²A'an li tâcutanobresînk re lix c'a'uxeb li mâcua'eb aj Israel ut a'an lix lok'aleb lâ tenamit Israel, chan laj Simeón.

³³Un Viņa tēvs un māte brīnījās par to, kas par Viņu tika runāts.

³³Laj José ut li na'bej sachsôqueb xch'ôl que'cana chirabinquil li yô chixyebal laj Simeón chirix li Jesús.

³⁴Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7)

³⁴Ut laj Simeón quixtz'âma rusilal li Dios sa' xbêneb ut quixye re lix María li na'bej: -Chacuabi li oc cue xyebal âcue. Sa' xc'aba' li c'ula'al a'in, nabaleb laj Israel te'colek' ut sa' xc'aba' ajcui' a'an nabaleb li te'sachk. Ut nabaleb li te'tz'ektânânk re.

³⁵Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.

³⁵Riq'uin li raylal te'xbânu re, tâc'utûnk chi tz'akal li c'a'ru cuan sa' xch'ôleb li xic' neque'iloc re. Ut c'ajo' nak târahok' âch'ôl lâat xban li raylal te'xbânu re. Chanchan nak te'xnumsi jun ch'îch' sa' lâ cuâm, chan laj Simeón.

³⁶Un tur bija praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, kas sasniegusi lielu vecumu, nodzīvojot pēc savas jaunavības ar savu vīru septiņus gadus.

³⁶Ut cuan ajcui' jun li xmâlca'an aran profeta, xAna xc'aba'. A'an xrabin laj Fanuel xcomoneb li ralal xc'ajol laj Aser. Ac tîx chic. Toj sâj nak quisumla ut cuukub chihab ajcui' quicuan rochben lix bêlom.

³⁷Un viņa bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem, kas neatkāpās no svētnīcas, bet gavēdama un lūgdama naktīm un dienām, kalpoja Dievam.

³⁷Ac cuan chic câhib ro'c'âl chihab xcanajic xjunes. A'an cuan junelic sa' li templo. Yô chi c'anjelac chiru li Kâcua' chi k'ek chi cutan. Junelic yô chi tijoc ut yô chixbânunquil x-ayûn.

³⁸Un viņa, ienākusi tanī pat stundā, teica Kungu un runāja par Viņu visiem, kas gaidīja Izraēļa atpestīšanu.

³⁸Sa' li hônal a'an quicuulac cuan cui' li Jesús. Yô chixlok'oninquil li Dios ut qui-oc chi âtinac chirix li c'ula'al riq'uineb laj Jerusalén li yôqueb chiroybeninquil lix colbaleb.

³⁹Un viņi, visu pēc Kunga bauslības izpildījuši, atgriezās atpakaļ Galilejā, savā Nācaretes pilsētā.

³⁹Nak ac que'xbânu chixjunil li naxye sa' li chak'rab li quixq'ue li Kâcua', laj José ut lix María que'suk'i sa' li tenamit Nazaret li cuan sa' xcuênt Galilea.

⁴⁰Bet Bērniņš auga un stiprinājās, pilns gudrības; un Dieva žēlastība bija ar Viņu.

⁴⁰Ut li c'ula'al yô chi q'uîc ut yô chi cacuûc xch'ôl. Ut yô chixtaubal xna'leb. Ut li rusilal li Kâcua' cuan riq'uin.

⁴¹Un Viņa vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi.

⁴¹Rajlal chihab neque'xic lix na' xyucua' aran Jerusalén chixnink'einquil li reliqueb Egipto. Pascua neque'xye re li nink'e a'an.

⁴²Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi.

⁴²Nak ac cuan cablaju chihab re li Jesús, côeb aran Jerusalén sa' li nink'e jo' c'aynakeb xbânunquil.

⁴³Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja.

⁴³Ut nak ac xrake' li nink'e que'suk'i sa' lix tenamiteb. Ut li Jesús quicana Jerusalén chi inc'a' naxnau laj José chi moco li na'bej.

⁴⁴Bet tie domāja, ka Viņš ir pie ceļa biedriem; un tie, dienas ceļu nostaigājuši, meklēja Viņu starp radiem un pazīstamajiem;

⁴⁴Sa' xch'ôleb a'an nak cuan sa' xyânkeb li rochben. Jun cutan ac xe'bêc nak que'xq'ue retal nak mâ ani. Ut que'oc chixsic'bal sa' xyânkeb li rech'alal ut sa' xyânkeb li neque'na'oc ru.

⁴⁵Un tie, neatraduši Viņu, atgriezās Jeruzalemē, To meklēdami.

⁴⁵Que'ril nak inc'a' que'xtau. Que'suk'i cui'chic Jerusalén chixsic'bal.

⁴⁶Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot.

⁴⁶Nak ac xnume' chic oxib cutan, que'xtau aran sa' li templo. C'ojc'o sa' xyânkeb li neque'xnau chi us li c'a'ru naxye sa' li chak'rab. Yô chirabinquil li yôqueb chixyebal ut yô ajcui' chi patz'oc reheb.

⁴⁷Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm.

⁴⁷Ut chixjunileb li yôqueb chi abînc re sachsôqueb xch'ôl neque'cana xban nak cuan xna'leb ut naxnau xsumenquil li c'a'ru neque'xpatz' re.

⁴⁸Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.

⁴⁸Lix na' xyucua' sachsôqueb xch'ôl que'cana nak que'ril nak li Jesús yô chi âtinac riq'uineb. Ut lix na' quixye re: -At inyum, ¿c'a'ut nak xabânu ke chi jo'ca'in? C'ajo' kac'a'ux châcuix. Lâ yucua' ut lâin yôco châsic'bal, chan lix María.

⁴⁹Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva?

⁴⁹Quichak'oc li Jesús ut quixye re: -¿C'a'ut nak yôquex chinsic'bal? ¿Ma inc'a' ta bi' nequenau nak tento tinbânu lix c'anjel lin Yucua'? chan li Jesús.

⁵⁰Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja.

⁵⁰Ut eb a'an inc'a' que'xtau ru c'a'ut nak quixye reheb chi jo'can.

⁵¹Un Viņš gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī.

⁵¹Li Jesús quisuk'i Jerusalén rochbeneb lix na' xyucua' ut na-abin chiruheb. Ut lix na' quixc'ûla sa' xch'ôl chixjunil li quic'ulman.Li Jesús yô chi q'uîc ut yô ajcui' chixtaubal xna'leb. Quirahe' xban li Dios ut quirahe' ajcui' xbaneb li tenamit.

⁵²Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.

⁵²Li Jesús yô chi q'uîc ut yô ajcui' chixtaubal xna'leb. Quirahe' xban li Dios ut quirahe' ajcui' xbaneb li tenamit.