¹Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!

¹Nak yôqueb chi ch'utlâc li q'uila mil chi tenamit, yôqueb chixtiquisinquil ribeb. Li Jesús qui-oc chi âtinac riq'uineb lix tzolom xbên cua ut quixye: -Mêbânu jo' neque'xbânu laj fariseo. A'aneb aj ca' pac'al u.

²Jo nekas nav apslēpts, kas netiks atklāts, un nekas nezināms, kas nenāks zināms.

²Mâc'a' naru na-uxman chi mukmu chi inc'a' ta tâc'utûnk. Mâc'a' cuan chi mukmu chi inc'a' ta tâna'ek'.

³Tāpēc, ko jūs esat teikuši tumsā, to runās gaismā; un ko jūs kambaros sacījāt ausī, tas tiks sludināts no jumtiem.

³Mâc'a' naru nayeman sa' cab chi mukmu chiru k'ojyîn chi inc'a' ta tâêlk resil chi cutanquil. Ut mâc'a' naru nayeman chi hasbanbil sa' cab chi inc'a' ta tâabîk resil yalak bar.

⁴Un es jums, saviem draugiem, saku: nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs neko nespēj darīt!

⁴Ex cuamîg, lâin ninye êre nak mexxucuac chiruheb li ani te'raj camsînc êre xban nak mâc'a' naru te'xbânu riq'uin lê râm.

⁵Bet es jums rādīšu, no kā jums jābaidās: bīstieties no tā, kam vara pēc nonāvēšanas iemest ellē. Tiešām, es saku jums: tā baidieties!

⁵Lâin tinye êre ani li tento têxucua ru. Chexucuâk ru li Dios li naru târisi xyu'am li junjûnk ut cuan xcuanquil chixtaklanquil li âmej sa' xbalba. A'an li tento têxucua ru.

⁶Vai piecus zvirbuļus nepārdod par diviem grašiem? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā.

⁶¿Ma inc'a' ta bi' nac'ayîc ôb chi tzentzeyul chi cuib centavo? K'axal cubenak xtz'ak, abanan mâ jun reheb a'an nasach sa' xch'ôl li Dios.

⁷Bet arī visi jūsu galvas mati ir saskaitīti. Tāpēc nebīstieties, jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.

⁷Jo'can ajcui' li rismal lê jolom ajlanbileb chixjunil xban li Dios. Jo'can nak mexxucuac chiruheb li xic' neque'iloc êre xban nak lâex k'axal terto êtz'ak chiruheb nabal chi tzentzeyul.

⁸Un es jums saku: katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā.

⁸Lâin tinye êre nak li ani naxye chiruheb li tenamit nak niquinixpâb, lâin tinye chiruheb lix ángel li Dios nak a'an cualal inc'ajol.

⁹Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, tas tiks noliegts Dieva eņģeļu priekšā.

⁹Ut li ani tâtz'ektânânk cue chiruheb li tenamit, lâin tintz'ektâna ajcui' a'an chiruheb lix ángel li Dios.

¹⁰Un katram, kas runā pret Cilvēka Dēlu, tas tiks piedots, bet kas zaimo Svēto Garu, tam to nepiedos.

¹⁰Li ani tâhobok cue lâin li C'ajolbej, tâcuyek' xmâc xban li Dios. Abanan li ani tâmajecuânk re li Santil Musik'ej inc'a' tâcuyek' xmâc.

¹¹Bet kad viņi vedīs jūs sinagogās un iestāžu, un valdības priekšā, nerūpējieties par to, ko jūs atbildēsiet vai ko teiksiet!

¹¹Nak texc'amek' chiruheb li neque'taklan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío, malaj ut chiruheb laj rakol âtin ut chiruheb li cuanqueb sa' xcuanquil, inc'a' yôkex chixc'oxlanquil li c'a'ru texsumênk cui' malaj ut li c'a'ru têye,

¹²Jo Svētais Gars jūs tanī brīdī mācīs, kas jums jārunā.

¹²xban nak li Santil Musik'ej tixc'utbesi chêru sa' li hônal a'an chanru texsumênk cui', chan li Jesús.

¹³Bet kāds no ļaužu pulka sacīja Viņam: Mācītāj, saki manam brālim, lai viņš dalās ar mani mantojumā!

¹³Jun li cuînk quiâtinac chak sa' xyânkeb li q'uila tenamit ut quixye re li Jesús: -At tzolonel, ye re li cuas nak xjachak li jun cablal li quicanabâc chok' ke ut xq'uehak cue li jo' q'uial tintz'ak lâin, chan.

¹⁴Un Viņš tam sacīja: Cilvēk, kas mani iecēlis jums par tiesnesi vai mantas dalītāju?

¹⁴A'ut li Jesús quixye re: -At cuînk, lâin inc'a' xakabanbilin chi rakoc âtin sa' êbên chi moco xakabanbilin chixjachinquil lê jun cablal.

¹⁵Un Viņš sacīja tiem: Pielūkojiet un sargieties no katras mantkārības, jo ne no pārpilnības un tā, kas viņam ir, atkarīga viņa dzīve!

¹⁵Ut quixye ajcui' reheb chixjunileb li cuanqueb aran: -Q'uehomak retal li c'a'ru têbânu. Inc'a' yôkex chixrahinquil ru li biomal, xban nak moco riq'uin ta kabiomal yo'yôco, chan.

¹⁶Bet viņš tiem teica līdzību, sacīdams: Kāda bagāta cilvēka tīrums deva bagātu ražu.

¹⁶Ut quixye ajcui' jun li jaljôquil ru âtin reheb. Quixye: -Cuan jun li cuînk biom. Cuan jun xch'och' châbil ut nabal li acuîmk na-el chi sa'.

¹⁷Un viņš sevī domāja, sacīdams: Ko lai es daru, jo man nav kur novietot savu ražu.

¹⁷Qui-oc chixc'oxlanquil ut quixye sa' xch'ôl, "¿C'a'ru tinbânu? Mâc'a' chic xna'aj li ru li cuacuîmk", chan.

¹⁸Un viņš sacīja: Es darīšu tā: nojaukšu savus šķūņus un uzcelšu lielākus; un tur es savākšu, kas man izaudzis un visu savu mantu.

¹⁸Ut quixye, "Ninnau c'a'ru tinbânu. Tinpo' li rochochil li ru li cuacuîmk li cuanqueb. Ut tinyîb chic jalan nînk chok' rêkaj. Ut chi sa' a'an tinxoc chixjunil li ru li cuacuîmk jo' ajcui' chixjunil li c'a'ru cuan cue."

¹⁹Un es sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev mantas piekrātas ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un dzīro!

¹⁹Ut tinye: "Us xak cue. Cuan nabal c'a'ru cue xocxo inban re tinnumsi nabal chihab. Anakcuan tinhilânk, tincua'ak, tin-uc'ak, ut tâsahok' sa' inch'ôl", chan.

²⁰Bet Dievs sacīja viņam: Tu neprātīgais, šinī naktī atprasīs tavu dvēseli no tevis, bet kam paliks tas, ko tu sakrāji?

²⁰Abanan li Dios quixye re, "Abi, at jip aj cuînk. Chiru a k'ojyîn a'in tatcâmk. Ut chixjunil li xocxo âban, ¿ani aj e tâcanâk cui'?"

²¹Tā iet tiem, kas krāj sev mantu, bet nav bagāts pie Dieva.

²¹Lâin ninye êre: jo'ca'in naxc'ul li naxc'ûla xbiomal sa' ruchich'och' ut riq'uin li Dios mâc'a' xbiomal, chan li Jesús.

²²Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Tāpēc es jums saku: nebaidieties par savu dzīvību, ko jūs ēdīsiet, nedz arī par savu miesu, ar ko jūs ģērbsieties.

²²Ut li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Mixic êch'ôl chixc'oxlanquil chanru nak tênumsi li cutan junjûnk, chi moco riq'uin li c'a'ru têtzaca chi moco riq'uin lix tikibanquil êrib.

²³Jo dzīvība ir vērtīgāka par barību, un miesa vairāk par apģērbu!

²³Li kayu'am, a'an k'axal lok' chiru li katzacaêmk. Ut li katibel, a'an k'axal lok' chiru li kak'.

²⁴Vērojiet kraukļus! Viņi nesēj un nepļauj, tiem nav ne klēts, ne šķūņa, bet Dievs tos uztur. Cik daudz vērtīgāki par tiem esat jūs?

²⁴Cheq'uehak retal li xul li neque'rupupic chiru choxa. Eb a'an inc'a' neque'au, chi moco neque'k'oloc, chi moco neque'xxoc xcuaheb chi moco cuan xc'ulanquil xtzacaêmkeb. Abanan li Dios naxq'ue xtzacaêmkeb. ¿Ma toja' ta chic lâex inc'a' tixq'ue êtzacaêmk?

²⁵Bet kas no jums rūpējoties var pagarināt savu augumu par vienu olekti?

²⁵¿Ani êre lâex târûk tixtik ru lix yu'am usta naxtacuasi rib xc'oxlanquil?

²⁶Ja jūs nespējat pat vismazāko, ko tad jūs raizējaties par citu?

²⁶Cui inc'a' nequexru xbânunquil li c'a'ak re ru a'in, ¿c'a'ut nak nequetacuasi êrib chixc'oxlanquil?

²⁷Ņemiet vērā lilijas, kā tās aug! Tās nestrādā un nevērpj, bet es jums saku: pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām.

²⁷Q'uehomak retal li utz'u'uj chanru nak neque'q'ui chi inc'a' neque'c'anjelac chi moco neque'quemoc. A'ut lâin tinye êre, usta c'ajo' xchak'al ru lix tikibanquil laj Salomón, abanan inc'a' quixtau xchak'al ru li utz'u'uj a'in.

²⁸Bet ja Dievs tā ģērbj zāli, kas šodien tīrumā, bet rīt tiek krāsnī mesta, cik gan vairāk jūs, jūs mazticīgie!

²⁸Ut cui li Dios naxq'ue lix ch'ina'usal li pim li cuan junpât ajcui' ut cuulaj q'uebilak sa' xam, ¿ma toja' ta chic lâex inc'a' textikib? Lâex inc'a' nequexpâban chi tz'akal.

²⁹Tāpēc arī jūs nejautājiet, ko ēdīsiet vai ko dzersiet, un neuztraucieties!

²⁹Jo'can ut nak inc'a' yôk êc'a'ux chirix lê cua êruc'a.

³⁰Jo to visu meklē pasaules tautas. Bet jūsu Tēvs zina, ka visa tā jums vajag.

³⁰Lê yucua' li cuan sa' choxa naxnau li c'a'ru nequeraj ru. Li inc'a' neque'xpâb li Dios, ca'aj cui' lix tzacaêmkeb neque'xc'oxla.

³¹Labāk cenšaties vispirms pēc Dieva valstības un Viņa taisnības, un viss tas tiks jums piedots klāt.

³¹Abanan lâex têsic' lix nimajcual cuanquilal li Dios ut chixjunil li c'a'ak re ru a'in talajq'uehek' êre chok' xtz'akob.

³²Nebaidies, mazais ganāmpulciņ, jo jūsu Tēvam labpaticis dot jums valstību!

³²Mexxucuac ex cualal inc'ajol. Usta inc'a' q'uihex, abanan lê yucua' cuan sa' choxa c'ojc'o xch'ôl chixq'uebal êre lix nimajcual cuanquilal.

³³Pārdodiet savu mantu un dodiet nabagiem dāvanas! Gādājiet sev somas, kas nenoveco, un neizsīkstošu mantu debesīs, kur zagļi netuvojas un kodes nebojā!

³³C'ayihomak li c'a'ru cuan êre ut sihomak reheb li mâc'a' cuan reheb re nak cuânk êbiomal sa' choxa. Aran inc'a' na-oc laj êlk' chi elk'ac chi moco namaxen. Q'uehomak êch'ôl chirix li biomal li inc'a' na-oso'.

³⁴Jo kur jūsu manta, tur arī jūsu sirdis.

³⁴Jo'can nak chenauhak nak bar cuan cui' lê biomal, aran ajcui' cuânk lê c'a'ux.

³⁵Jūsu gurni lai ir apjozti un degoša lāpa jūsu rokās!

³⁵Checauresihak êrib. Yôkex chiroybeninquil li Kâcua'. Chanchanakex li môs li lochlo xxam ut yô chiroybeninquil lix patrón.

³⁶Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tūlīt atvērtu viņam, kad tas nāks un klaudzinās!

³⁶Chanchanakex li môs li yôqueb chiroybeninquil lix patroneb nak tâsuk'îk chak sa' junak sumlâc. Nak tixtoch' li puerta, sa' junpât te'xte chiru.

³⁷Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atradīs nomodā. Patiesi es jums saku, ka viņš apjozies nosēdinās tos, un, tos apstaigādams, viņiem kalpos.

³⁷Us xak reheb li môs li yôqueb chiroybeninquil lix patroneb. Nak tâcuulak li patronej, tixtauheb chi ajôqueb ru. Relic chi yâl ninye êre li patronej tixcauresi rib ut tixchunubeb lix môs sa' mêx ut a'an ajcui' tâq'uehok re lix tzacaêmkeb.

³⁸Un ja viņš nāktu otrā nakts maiņā, un ja viņš nāktu trešajā sardzes maiņā un tā viņus atrastu, tad svētīgi šie kalpi!

³⁸Us xak reheb li môs li yôkeb chiroybeninquil lix patrón, usta tuktu k'ojyîn malaj ut sakêuc re tâcuulak.

³⁹Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neatļautu tam ielauzties savā namā.

³⁹Cheq'uehak retal a'in: Cui ta naxnau li yucua'bej sa' li cab jok'e hônal re li k'ojyîn tol-êlk laj êlk', tâyo'lek raj ut inc'a' raj tixcanab chi elk'ac li c'a'ru cuan sa' li rochoch.

⁴⁰Tā arī jūs esiet gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tādā stundā, kad jūs to nedomājat.

⁴⁰Jo'can ajcui' lâex yo'on cuânkex chi oybenînc xban nak inc'a' nequenau jok'e hônal tincuulak lâin li C'ajolbej. Tincuulak chi mâc'a' sa' êch'ôl, chan li Jesús.

⁴¹Bet Pēteris sacīja Viņam: Kungs, vai tu šo līdzību saki mums vai visiem?

⁴¹Laj Pedro quixye re li Jesús: -At Kâcua', ¿ma ca'aj cui' ke lâo xaye li jaljôquil ru âtin a'an, malaj ut reheb ajcui' chixjunileb li tenamit?-

⁴²Un Kungs sacīja: Kā tev šķiet, kas ir tas uzticīgais un saprātīgais nama turētājs, ko Kungs iecēlis savai saimei, lai viņš tai dotu laikā kviešu mēru?

⁴²Ut li Kâcua' quixye re: -Li môs li cuan xna'leb ut châbil, a'an li tâq'uehek' xcuanquil xban lix patrón sa' xbêneb li rech môsil. A'an chic tâq'uehok re xtzacaêmkeb sa' x-ôril.

⁴³Svētīgs tas kalps, ko kungs atnācis atradīs tā darām.

⁴³Us xak re li môs li yôk chixbânunquil lix c'anjel sa' xyâlal nak tâc'ulûnk lix patrón.

⁴⁴Patiesi es jums saku: viņš iecels to pār visiem saviem īpašumiem.

⁴⁴Relic chi yâl tinye êre nak li patrón a'an, tixk'axtesi sa ruk' chixjunil lix jun cablal.

⁴⁵Bet ja šis kalps, savā sirdī sacīdams: Mans kungs kavējas nākt, sāks sist kalpus un kalpones un ēdīs, un dzers, un piedzersies,

⁴⁵Abanan cui li môs a'an inc'a' us lix na'leb, tixye sa' xch'ôl, "Lin patrón tâbâyk chi c'ulûnc". Ut tâoc chixsac'baleb li rech môsil jo' cuînk jo' ixk ut tâoc chi cua'ac, chi uc'ac ut chi calâc.

⁴⁶Tad tā kalpa kungs nāks tanī dienā, kad tas negaida, un stundā, kuru tas nezina, un atdalīs viņu, un dos tam tā daļu ar neticīgajiem.

⁴⁶Mâc'a'ak sa' xch'ôl nak tâc'ulûnk lix patrón. Ut lix patrón tixq'ue chixtojbal rix lix mâc ut tixtakla sa' xyânkeb li inc'a' useb xna'leb.

⁴⁷Bet šis kalps, kas zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies un nepildīs viņa prātu, saņems daudz sitienu.

⁴⁷Li môs li naxnau c'a'ru naraj lix patrón ut chi tîc mâc'a' naxbânu, li jun a'an tâsaq'uek' chi cau.

⁴⁸Bet kas nezinādams dara to, kas sodāms, tas saņems maz sitienu. Bet no katra, kam daudz dots, daudz arī prasīs; un kam daudz uzticēts, no tā daudz atprasīs.

⁴⁸Abanan li môs li inc'a' naxbânu li us xban nak inc'a' naxnau c'a'ru naraj lix patrón, li jun a'an tixc'ul ajcui' xtojbal xmâc. Abanan ca'ch'in ajcui' chiru li tixc'ul li naxnau li c'a'ru naraj lix patrón. Li ani naxnau xyâlal, mas cui'chic nabal li îk cuan sa' xbên. Ut li ani cuan xna'leb chi us, mas cui'chic li îk cuan sa' xbên chiru li jun li mâc'a' xna'leb, chan.

⁴⁹Es atnācu uguni mest uz zemi, un mana vēlēšanās ir, lai tā iedegtos.

⁴⁹Li Jesús quixye ajcui': -Chanchan li xinq'ue xam sa' ruchich'och' nak xinchal lâin xban nak sa' inc'aba' lâin nabal li ch'a'ajquilal tâcuânk. Nacuaj ta ac xnume' li ch'a'ajquilal a'in.

⁵⁰Bet man jākristās kristībā: un kā es ilgojos, kamēr tas notiks!

⁵⁰Abanan tento tinc'ul jun li cubi ha' xbên cua. Ut li cubi ha', a'an li nimla raylal li tinc'ul. Ut yôkin chiroybeninquil li hônal a'an chi ra sa' inch'ôl toj tâcuulak xk'ehil nak tâc'ulmânk.

⁵¹Jūs domājat, ka es esmu nācis mieru nest virs zemes? Es jums saku nē, bet šķelšanos!

⁵¹Mâre lâex nequec'oxla nak junes tuktûquil usilal xinc'am chak sa' ruchich'och'. Inc'a'. Tâcuânk ajcui' nabal li ch'a'ajquilal.

⁵²Jo no šī laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem un divi pret trim.

⁵²Chalen anakcuan inc'a' chic sa te'cuânk li jûnk cabal sa' rochocheb xban nak cuan li te'pâbânk cue ut cuan inc'a'. Mâre cuan ôb chi cristian sa' li jun cabal. Oxib xic' te'ril li cuib chic. Ut li cuib xic' te'ril li oxib chic.

⁵³Sašķelsies tēvs pret dēlu un dēls pret savu tēvu, māte pret meitu un meita pret māti. Vīramāte pret savu vedeklu un vedekla pret savu vīramāti.

⁵³Li yucua'bej xic' târil li ralal, ut li alalbej xic' târil lix yucua'. Li na'bej xic' târil lix co' ut li co'bej xic' târil lix na'. Ut li na'bej xic' târil li ralib ut li alibej xic' târil lix na' lix bêlom.

⁵⁴Bet ļaudīm Viņš sacīja: Kad jūs redzat rietumos paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus; un tā arī notiek.

⁵⁴Li Jesús quixye ajcui' reheb li q'uila tenamit: -Nak nequeril nak yô chi châlc li chok bar na-oc cui' li sak'e, nequeye, "Hôn naxq'ue hab", chanquex. Ut yâl ajcui' nak naxq'ue li hab.

⁵⁵Un kad pūš dienvidu vējš, jūs sakāt: būs karstums; un tā notiek.

⁵⁵Ut jo'can ajcui' nak nachal li ik' sa' li sur. Nequeye, "Tik ru li cutan tixq'ue anakcuan," chanquex. Ut yâl ajcui' nak naxq'ue li tik.

⁵⁶Jūs, liekuļi, par debess un zemes izskatu jūs protat spriest, bet kāpēc jūs nespriežat par šo laikmetu?

⁵⁶Lâex aj ca' pac'al u. Nequenau xq'uebal retal ru li choxa ut li ruchich'och'. Abanan ca'aj cui' a'an nequenau rilbal. Inc'a' nequeq'ue retal li yô chi c'ulmânc sa' eb li cutan a'in.

⁵⁷Un kāpēc jūs nespriežat paši no sevis, kas taisnīgi?

⁵⁷¿C'a'ut nak inc'a' nequeq'ue retal c'a'ru li us têbânu?

⁵⁸Bet ja tu ej ar savu pretinieku pie priekšnieka, pūlies jau ceļā no tā atbrīvoties, lai viņš tevi neaizvestu pie tiesneša un tiesnesis nenodotu tevi tiesas izpildītājam, un tiesas izpildītājs neiemestu tevi cietumā!

⁵⁸Nak yôquex chi xic riq'uin laj rakol âtin, yîbomak ru lê ch'a'ajquil sa' junpât riq'uin li xic' na-iloc âcue nak toj mâji' nequexcuulac. Cui inc'a' nacac'am âcuib sa' usilal chi junpât, laj rakol âtin tatxtakla sa tz'alam.Lâin ninye âcue nak inc'a' tat-êlk aran cui inc'a' tâtoj chixjunil li jo' q'uial te'xpatz' âcue, chan li Jesús.

⁵⁹Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi samaksājis pēdējo grasi.

⁵⁹Lâin ninye âcue nak inc'a' tat-êlk aran cui inc'a' tâtoj chixjunil li jo' q'uial te'xpatz' âcue, chan li Jesús.