¹Bet tanī pat laikā atnāca daži un ziņoja Viņam par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts sajauca ar to upuriem.

¹Sa' li hônal a'an que'cuulac cuib oxibeb li cuînk riq'uin li Jesús ut que'xye re chanru nak laj Pilato quixtakla xcamsinquileb li cuînk aj Galilea nak yôqueb chi mayejac sa' li templo.

²Un Viņš tiem atbildēja, sacīdams: Vai jūs domājat, ka šie galilejieši bija lielāki grēcinieki nekā visi galilejieši, tāpēc ka viņiem tā bij jācieš?

²Ut li Jesús quixye reheb: -¿Ma nequec'oxla lâex nak eb li cuînk a'an k'axal cui'chic aj mâqueb chiruheb li rech tenamitil? ¿Ma xban a'an nak que'xc'ul a raylal a'an nak nequeye lâex? chan reheb.

³Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.

³Tinye êre nak inc'a'. Cui lâex inc'a' têyot' êch'ôl ut têjal êc'a'ux, tex-osok' ajcui' lâex chêjunilex.

⁴Vai jūs domājat, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem nogāzās Siloes tornis un nosita viņus, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzalemes iedzīvotāji?

⁴¿C'a'ru nequec'oxla chirixeb li cuakxaklaju chi cuînk li que'cam nak li torre li cuan Siloé quit'ane' sa' xbêneb? ¿Ma xban nak numtajenak lix mâqueb a'an chiruheb chixjunileb li cuanqueb Jerusalén nak que'xc'ul chi jo'can?

⁵Es jums saku: nē; bet ja jūs par grēkiem negandarīsiet, visi tāpat aiziesiet bojā.

⁵Lâin ninye êre nak inc'a'. Ut cui lâex inc'a' têyot' êch'ôl ut têjal êc'a'ux, tex-osok' ajcui' lâex, chan li Jesús.

⁶Un Viņš sacīja tiem šo līdzību: Kādam bija vīģes koks, iestādīts paša vīna dārzā; un viņš nāca un meklēja tanī augļus, bet neatrada.

⁶Quixye ajcui' li jaljôquil ru âtin a'in reheb: Jun li cuînk cuan jun tôn xhigo aubil sa' lix ch'och'. Ut quichal chixsic'bal li ru, abanan mâc'a' quixtau.

⁷Tad viņš sacīja vīna dārza kopējam: Lūk, jau trešo gadu nāku meklēt augļus šai vīģes kokā, bet neatrodu. Tāpēc nocērt to, lai tas neaizņem zemi!

⁷Quixye re li cuînk li na-iloc re li acuîmk: -Oxib chihab cuoquic chiroybeninquil ma tâûchînk li che' a'in, ut inc'a' naûchin. Yoc' li che' a'in. ¿C'a'ru aj e nak yôk chixlatz'anquil li ch'och' chi inc'a' naûchin? chan.

⁸Bet tas atbildēja viņam, sacīdams: Kungs, atstāj to vēl šogad, kamēr es to aprakšu un uzlikšu mēslus,

⁸Ut li cuînk li na-iloc re li acuîmk quixye re: -Kâcua', canâk cuan chic jun chihabak. Ut tinbec li ch'och' sa' xtôn ut tinq'ue xk'emal li ch'och'.

⁹Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to.

⁹Ut cui tâûchînk, us; ut cui inc'a', tâyoc' mokon, chan.

¹⁰Un Viņš mācīja sabatos to sinagogā.

¹⁰Sa' jun li hilobâl cutan, li Jesús yô chixc'utbal lix yâlal chiruheb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío.

¹¹Un, lūk, sieviete: tai astoņpadsmit gadu bija slimības gars; un viņa bija saliekta un nespēja pat augšup paskatīties.

¹¹Ut aran cuan jun li ixk cuan mâus aj musik'ej riq'uin. Cuakxaklaju chihab roquic lix yajel. C'utzc'u rix li ixk nak nabêc ut inc'a' naru naxakli chi tîc.

¹²Jēzus, ieraudzījis viņu, pasauca to pie sevis un sacīja tai: Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.

¹²Nak quiril li ixk li Jesús quixbok riq'uin ut quixye re: -At ixk, anakcuan q'uirtesinbilat chic.-

¹³Un Viņš uzlika tai rokas; un tūdaļ tā uzcēlās un godināja Dievu.

¹³Ut quixq'ue li ruk' sa' xbên li ixk. Ut sa' ajcui' li hônal a'an li ixk quixakli chi tîc ut qui-oc chixlok'oninquil li Dios.

¹⁴Bet sinagogas priekšnieks, saīdzis, ka Jēzus dziedināja sabatā, sāka runāt ļaudīm, sacīdams: Ir sešas dienas, kurās jāstrādā; tanīs nāciet un dziedinieties, bet ne sabatā!

¹⁴C'ajo' nak quijosk'o' li nataklan sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb laj judío xban nak li Jesús quixq'uirtesi li ixk sa' li hilobâl cutan. Ut quixye reheb li cuanqueb aran: -Cuakib cutan cuan re nak naru texc'anjelak. Chiruheb a cutan a'an naru nequexchal chi banec' ut inc'a' texchâlk chi banec' sa' li hilobâl cutan, chan.

¹⁵Bet Kungs atbildēja viņam, sacīdams: Jūs, liekuļi, vai katrs no jums sabatā neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved dzirdināt?

¹⁵Ut li Kâcua' quichak'oc ut quixye re: -¡Ex aj ca' pac'al u! ¿Ma inc'a' ta bi' têhit êbôyx malaj ut êbûr sa' li hilobâl cutan re nak têc'ameb chi uc'ac?

¹⁶Bet vai nevajadzēja sabatā atraisīt no šīm saitēm šo Ābrahama meitu, kuru sātans bija saistījis, lūk, jau astoņpadsmit gadu?

¹⁶Li ixk a'in, a'an xcomoneb li ralal xc'ajol laj Abraham. Ac cuan cuakxaklaju chihab roquic laj tza xch'i'ch'i'inquil. Cui lâex nequehit lê bôyx sa' li hilobâl cutan, ¿ma inc'a' ta bi' târûk tinq'uirtesi li ixk a'in sa' li hilobâl cutan? chan.

¹⁷Un kad Viņš to pateica, visi Viņa pretinieki nosarka, bet visa tauta priecājās par visu, ko Viņš vareni darīja.

¹⁷Ut riq'uin li c'a'ru quixye li Jesús, quixc'ut xxutâneb chixjunileb li yôqueb chixcuech'inquil rix. Abanan li q'uila tenamit que'saho' xch'ôl xbaneb li milagro li yô chixbânunquil li Jesús.

¹⁸Un Viņš sacīja: Kam līdzīga Dieva valstība? Ar ko lai es to salīdzinu?

¹⁸-¿C'a'ru târûk tinjuntak'êta cui' lix nimajcual cuanquilal li Dios? chan li Jesús. Ut, ¿c'a'ru chi jaljôquil ru âtin tinye re xch'olobanquil xyâlal lix nimajcual cuanquilal li Dios?

¹⁹Tā līdzīga sinepju graudiņam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā dārzā; un tas auga un kļuva liels koks; un debess putni mājoja tā zaros.

¹⁹Lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan riyajil li mostaza, li quixc'am jun li cuînk ut quirau sa' lix ch'och'. Ut quimok ut quiniman chi us. Nimla che' quicuulac. Ut laj xic'anel xul neque'xyîb xsoqueb sa' eb li ruk'.

²⁰Un vēl Viņš sacīja: Ar ko lai es salīdzinu Dieva valstību?

²⁰Ut quixye cui'chic: ¿C'a'ru târûk tinjuntak'êta cui' lix nimajcual cuanquilal li Dios?

²¹Tā līdzīga raugam, kuru sieviete paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.

²¹Lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an chanchan li na-oc chok' xch'amal li caxlan cua. Li ixk quixq'ue ca'ch'in sa' oxib bisoc li c'aj ut quisipo' chixjunil li k'em xban.

²²Un Viņš, turpinādams ceļu uz Jeruzalemi, apstaigāja pilsētas un miestus mācīdams.

²²Li Jesús quinume' sa' eb li tenamit ut sa' eb li c'alebâl nak yô chi xic Jerusalén ut yô chixch'olobanquil lix yâlal chiruheb li tenamit.

²³Bet kāds sacīja Viņam: Kungs, vai maz ir to, kas tiks pestīti?

²³Jun reheb li cuanqueb aran quixye re: -At Kâcua', ¿ma yâl nak inc'a' q'uiheb li te'colek'? chan re.

²⁴Pūlieties ieiet caur šaurajām durvīm, jo, es jums saku, daudzi meklēs ieiet, bet nevarēs.

²⁴Li Jesús quichak'oc ut quixye: -Jo'can nak q'uehomak êch'ôl chi oc sa' li oquebâl li ca'ch'in ru. Nabaleb raj li te'raj oc, abanan inc'a' te'rûk chi oc.

²⁵Jo kad nama tēvs būs iegājis un durvis noslēdzis, tad jūs, ārā stāvēdami, sāksiet pie durvīm klauvēt, sacīdami: Kungs, atver mums! Tad Viņš, atbildēdams jums, sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat.

²⁵Nak acak xtz'ap li oquebâl laj êchal re li cab, lâex texcanâk chirix cab ut têtoch' raj chic li puerta ut têye, "Kâcua', Kâcua', te li puerta chiku", cha'kex. Abanan a'an tâchak'ok ut tixye êre, "Inc'a' ninnau êru bar xexchal chak", cha'ak.

²⁶Tad jūs sāksiet runāt: Mēs Tavā klātbūtnē ēdām un dzērām, un Tu mācīji mūsu ielās.

²⁶Ut lâex têye cui'chic re, "¿C'a'ut nak inc'a' tânau ku? Lâo xocua'ac xo-uc'ac kochbenat. Ut lâat xatc'utuc lix yâlal chiku sa' li katenamit", cha'kex.

²⁷Un Viņš jums sacīs: Es nezinu, no kurienes jūs esat; ejiet prom no manis, jūs, visi ļauna darītāji!

²⁷Ut laj êchal cab tixye cui'chic êre, "Ninye êre nak inc'a' ninnau bar xexchal chak. Elenkex chicuu, lâex aj bânuhom mâusilal", cha'ak.

²⁸Tur būs raudāšana un zobu griešana, kad redzēsiet Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi izmestus ārā.

²⁸Nak têril laj Abraham, laj Isaac, laj Jacob ut chixjunileb li profeta cuânkeb sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, ut lâex inc'a' tex-ocsîk, toj aran texyâbak ut têc'uxuxi li ruch êre xban xrahil êch'ôl.

²⁹Un nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un ieņems vietu Dieva valstībā!

²⁹Nabaleb li telaje'châlk chak yalak bar jun sut rubel choxa, ut te'c'ojlâk chi cua'ac sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios.

³⁰Un, lūk, ir pēdējie, kas būs pirmie, un ir pirmie, kas būs pēdējie.

³⁰Cuanqueb li inc'a' q'uebileb xlok'al arin sa' ruchich'och' te'q'uehek' xlok'al riq'uin li Dios. Ut cuanqueb ajcui' li q'uebileb xlok'al arin sa' ruchich'och'. Eb a'an inc'a' te'xc'ul xlok'al riq'uin li Dios, chan li Jesús.

³¹Tanī pat dienā nāca daži farizeji un sacīja Viņam: Aizej un aizceļo no šejienes, jo Herods grib Tevi nonāvēt!

³¹Ut sa' ajcui' li hônal a'an cuanqueb aj fariseo que'cuulac riq'uin li Jesús chixyebal re: -Elen arin. Ayu xban nak laj Herodes târaj âcamsinquil, chanqueb.

³²Un Viņš tiem sacīja: Ejiet un sakiet šim lapsai: lūk, es izdzenu ļaunos garus un dziedinu slimos šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu.

³²Li Jesús quixye reheb: -Ayukex ut yehomak re laj Herodes li chanchan yac nak anakcuan ut cuulaj lâin yôkin chi isînc mâus aj musik'ej ut yôkin chi q'uirtesînc. Ut sa' rox li cutan tinchoy lin c'anjel.

³³Tomēr man šodien un rīt, un nākošajā dienā jābūt ceļā, jo nepiedienas pravietim ārpus Jeruzalemes iet bojā.

³³Abanan tento nak yôkin chi xic anakcuan, cuulaj, ut ca'bej. Tento tincuulak Jerusalén re nak tincamsîk aran xban nak inc'a' naru tâcamsîk junak profeta sa' jalan na'ajej. Tento nak aran Jerusalén tincamsîk, cha'kex re.

³⁴Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju savākt tavus bērnus, kā putns savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu to negribēji!

³⁴Ex aj Jerusalén, lâex nequecamsiheb li profeta ut nequecuti chi pec eb li neque'taklâc êriq'uin xban li Dios. Nabal sut raj xcuaj êcolbal jo' nak naxch'utubeb li ral li caxlan rubel lix xic'. Abanan lâex inc'a' xeraj.Ut anakcuan lê tenamit tâcanâk chi naq'uirnac aj chic ru. Tinye ut êre chalen anakcuan inc'a' chic têril cuu toj nak têye, "Osobtesinbil taxak li xchal sa' xc'aba' li Kâcua'", chan li Jesús.

³⁵Lūk, jūsu nams tiks jums atstāts tukšs. Bet es jums saku: jūs mani neredzēsiet, kamēr nāks laiks, kad jūs sacīsiet: Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!

³⁵Ut anakcuan lê tenamit tâcanâk chi naq'uirnac aj chic ru. Tinye ut êre chalen anakcuan inc'a' chic têril cuu toj nak têye, "Osobtesinbil taxak li xchal sa' xc'aba' li Kâcua'", chan li Jesús.