¹Un notika, ka Jēzus iegāja sabatā kāda farizeju priekšnieka namā maizi ēst; un tie Viņu novēroja.

¹Sa' jun li hilobâl cutan li Jesús cô chi cua'ac sa' rochoch jun laj fariseo nim xcuanquil. Ut cuanqueb ajcui' cuib oxib laj fariseo yôqueb chixq'uebal retal li Jesús.

²Un, lūk, tur bija Viņa priekšā kāds ūdenssērdzīgs cilvēks.

²Aran cuan jun li cuînk sip xakxo chiru li Jesús.

³Un Jēzus atbildēdams uzrunāja bauslības mācītājus un farizejus, sacīdams: Vai atļauts sabatā dziedināt?

³Ut li Jesús quixye reheb laj tzolol chak'rab ut reheb laj fariseo: -¿C'a'ru naxye sa' li chak'rab? ¿Ma us q'uirtesînc sa' li hilobâl cutan? ¿Malaj ut inc'a' us? chan reheb.

⁴Bet viņi klusēja. Tad Viņš, pieskaroties, izdziedināja to un atlaida.

⁴Ut eb a'an tîc mâc'a' que'xye. Tojo'nak li Jesús quixchap li ruk' li cuînk ut quixq'uirtesi ut quixye re nak naru tâxic.

⁵Un Viņš uzrunāja tos, sacīdams: Ja kādam no jums iekrīt akā ēzelis vai vērsis, vai tas tūdaļ sabatā to neizvelk?

⁵Nak quixsuk'isi rib li Jesús, quixye reheb li cuanqueb aran: -¿Ani junak êre lâex tât'anek' ta junak xbûr malaj ut xbôyx sa' xjulel ha', ma inc'a' ta bi' tâxic sa' junpât chirisinquil usta hilobâl cutan? chan reheb.

⁶Un tie nespēja Viņam nekā atbildēt?

⁶Ut eb a'an chi tîc inc'a' que'xnau xsumenquil.

⁷Bet novērodams, ka ielūgtie izvēlas sev pirmās vietas, Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams:

⁷Li Jesús quixq'ue retal nak li bokbileb chi cua'ac sa' li cab a'an yôqueb chixsic'bal ru li na'ajej li neque'q'uehe' cui' li cuanqueb xcuanquil. Jo'can nak quixye jun li jaljôquil ru âtin reheb. Quixye:

⁸Ja tevi kāds ieaicina kāzās, tad neieņem pirmo vietu, jo varbūt viņš ir aicinājis kādu cienīgāku par tevi,

⁸-Nak texbokek' sa' junak sumlâc, mexc'ojla sa' li na'ajej li naq'uehe' reheb li cuanqueb xcuanquil. Mâre tâcuulak junak chic mas nim xcuanquil chêru lâex.

⁹Un atnācis tas, kas tevi un viņu ielūdzis, nesaka tev: Dod šim vietu, un tad ar kaunu tev būs jāieņem pēdējā vieta.

⁹Ut li xbokoc êre tâchâlk ut tixye êre, "Q'uehomak li na'ajej a'in re li cuînk a'in", cha'ak êre. Yôk chic êxutân nak texxic chi c'ojlâc sa' li na'ajej li neque'c'ojla cui' li mâc'a'eb xcuanquil.

¹⁰Bet kad tevi kāds aicinās, ej un ieņem pēdējo vietu, lai tad tas, kas tevi aicinājis, nāktu un sacītu tev: Draugs, virzies augstāk! Tad tev būs gods viesu priekšā.

¹⁰Jo'can nak ninye êre nak texbokek' sa' junak sumlâc, chexc'ojlâk sa' li na'ajej li neque'c'ojla cui' li mâc'a'eb xcuanquil. Ut li xbokoc êre, tâchâlk ut tixye êre, "Quimkex, c'ojlankex arin sa' li châbil na'ajej", cha'ak êre. Chi jo'can tâq'uehek' êlok'al chiruheb chixjunileb li c'ojc'ôqueb sa' li mêx êrochben.

¹¹Jo katrs, kas sevi paaugstinās, tiks pazemots, bet kas pazemosies, tas tiks paaugstināts.

¹¹Jo'can nak chixjunileb li neque'xnimobresi ribeb, tâcubsîk xcuanquileb. Ut chixjunileb li neque'xcubsi ribeb, eb a'an te'q'uehek' xcuanquil, chan li Jesús.

¹²Bet tam, kas Viņu bija ielūdzis, Viņš sacīja: Ja tu sarīko pusdienas vai vakariņas, neaicini savus draugus, nedz savus brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka viņi kādreiz arī tevi neielūdz, un tad tu būsi saņēmis atlīdzību,

¹²Ut quixye ajcui' li Jesús re laj êchal cab: -Nak tatq'uehok chi tzacânc, malaj ut tâbânu junak nink'e, moco ca'aj cui' ta lâ cuamîg tâbokeb, chi moco ca'aj cui' eb lâ cuas ut eb lâ cuîtz'in, chi moco ca'aj cui' lâ cuech'alal, chi moco ca'aj cui' lâ cuech cabal li biomeb, xban nak eb a'an naru te'xbânu ajcui' jun nink'e ut tate'xbok ut te'xq'ue rêkaj châcuu.

¹³Bet ja tu rīko mielastu, aicini nabagus, kropļus, klibus un aklus!

¹³Nak tâbânu junak li nink'e, tâbok ajcui' eb li neba' ut eb li tokol rok ruk', ut eb li yêk rok ut eb li mutz',

¹⁴Un svētīgs tu būsi, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt, bet tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies.

¹⁴xban nak eb a'an inc'a' târûk te'xq'ue rêkaj âcue. Abanan li Dios tatrosobtesi ut tixq'ue rêkaj âcue nak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo li tîqueb xch'ôl, chan li Jesús re.

¹⁵To dzirdēdams, kāds no galda viesiem sacīja Viņam: Svētīgs ir tas, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.

¹⁵Jun reheb li chunchûqueb sa' li mêx quirabi li c'a'ru quixye li Jesús ut quixye re: -Us xak re li ani tâtz'akônk chi cua'ac sa' li nink'e sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

¹⁶Un Viņš tam sacīja: Kāds cilvēks sarīkoja lielu mielastu un ielūdza daudzus.

¹⁶Nak quichak'oc, li Jesús quixye jun li jaljôquil ru âtin re: Quicuan jun li cuînk quixc'ûb jun nimla nink'e ut nabaleb li quixbokeb chi cua'ac.

¹⁷Un mielasta stundā viņš sūtīja savu kalpu pateikt ielūgtajiem, lai tie nāk, jo viss jau sagatavots.

¹⁷Nak quicuulac xk'ehil li nink'e, quixtakla lix môs chixyebal reheb li bokbileb nak te'châlk chi cua'ac xban nak ac xyâlo' li tzacaêmk.

¹⁸Un visi reizē sāka aizbildināties. Pirmais sacīja viņam: Es nopirku saimniecību, un man nepieciešami jāaiziet to apskatīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!

¹⁸Abanan chixjunileb que'oc xpatz'bal xcuybaleb. Jun quiyehoc: -Xinlok' jun inch'och'. Tento nak tinxic chirilbal. Tintz'âma châcuu nak tâcuy inmâc xban nak inc'a' tinxic, chan.

¹⁹Un otrs sacīja: Es nopirku piecus vēršu pārus un eju tos pārbaudīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!

¹⁹Ut li jun chic quixye: -Xinlok' ôb sumal inbôyx. Xic cue chirilbaleb. Nintz'âma châcuu nak tâcuy inmâc, chan.

²⁰Un cits sacīja: Es apprecēju sievu. Tāpēc nevaru iet.

²⁰Ut li jun chic quixye: -Toje' xinsumla ut inc'a' chic naru tinxic, chan.

²¹Un kalps pārnācis ziņoja par to savam kungam. Tad nama tēvs kļuva dusmīgs un sacīja savam kalpam: Ej steigšus gatvēs un pilsētas ielās un ved šurp nabagus un kropļus, un aklus, un klibus.

²¹Li môs quisuk'i riq'uin lix patrón ut quixye re li c'a'ru que'xye li bokbileb. Quichal xjosk'il li patrón ut quixye re lix môs: -Ayu sa' c'ayil ut sa' eb li be ut tâbokeb li neba', eb li tokol rok ruk'eb, eb li yêk rokeb ut eb li mutz' ut tâc'ameb chak arin, chan.

²²Un kalps sacīja: Kungs, ir izpildīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.

²²Cô li môs ut quixbânu jo' quiyehe' re. Nak quisuk'i chak quixye re lix patrón: -Kâcua', xinbânu jo' xaye cue ut toj cuan nabal li na'ajej, chan.

²³Un kungs sacīja kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalām un spied visus nākt iekšā, lai mans nams piepildītos!

²³Li patrón quixye re lix môs: -Tatxic chire li tenamit ut sa' c'alebâl ut tâcuelaji chak ruheb chi châlc sa' li nink'e re nak tânujak li cuochoch, chan.

²⁴Bet es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas tika aicināti, manu mielastu nebaudīs.

²⁴Lâin ninye êre nak mâ jun reheb li bokbileb xbên cua te'tz'akônk riq'uin li nink'e li xinbânu, chan li patrón.

²⁵Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz; un, pagriezies pret tiem, Viņš sacīja:

²⁵Nak yô chi xic li Jesús nabaleb li tenamit yôqueb chi tâkênc re. Quixsuk'isi rib li Jesús ut quixye reheb:

²⁶Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, un pat savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis.

²⁶-Li ani târaj tâkênc cue, tento nak tinixra chi tz'akal lâin chiruheb lix na' xyucua', li rixakil ut eb lix coc'al, ut eb li rech'alal jo' ajcui' lix yu'am. Cui inc'a' tinixra chi tz'akal, li jun a'an moco us ta chok' intzolom.

²⁷Un kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

²⁷Li ani târaj oc chok' intzolom, tento nak tinixtâke ut tixcuy xnumsinquil li raylal usta tâcamsîk sa' inc'aba'.

²⁸Jo kas no jums, gribēdams torni celt, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā nobeigšanai,

²⁸Cui cuan junak êre naraj tixyîb junak cab najt xteram, ¿ma inc'a' ta bi' tâc'ojlâk xbên cua chixbirbal rix ma cuan tz'akal lix tumin re tixchoy xyîbanquil li cab?

²⁹Lai vēlāk, pamatus ielicis un nespēdams pabeigt, netiktu no visiem, kas to redz, izzobots,

²⁹Cui tixq'ue lix cimiento li cab ut inc'a' chic târûk xchoybal, chixjunileb li te'ilok re te'xtiquib xse'enquil.

³⁰Sakot: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nespēja pabeigt.

³⁰Ut te'xye, -Li cuînk a'in quixtiquib cablac ut inc'a' naru xchoybal, cha'keb.

³¹Jo kurš ķēniņš, kas domā karot ar otru ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms nepārliks, vai viņš spēj ar desmit tūkstošiem pretoties tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu?

³¹¿Ma cuan ta bi' junak rey tâxic chi pletic riq'uin junak chic rey cui inc'a' tâc'ojlâk xbên cua chixc'oxlanquil ma tixcuy pletic rochbeneb lajêbak mil chi cuînk riq'uin li rey jun chic, li yô chi châlc chi pletic rochbeneb junmay mil chi cuînk?

³²Pretējā gadījumā, tam vēl tālu esot, viņš sūta sūtņus, lai lūgtu mieru.

³²Ut cui naxc'oxla nak inc'a' târûk, tixtaklaheb lix takl nak toj cuânkeb chi najt chixtz'âmanquil chiru li rey jun chic re nak te'canâk sa' usilal chi ribileb rib.

³³Tā arī katrs no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.

³³Jo'can ajcui' lâex. Tento têc'oxla chi us c'a'ru têbânu xban nak li ani inc'a' naraj xcanabanquil li c'a'ru cuan re, li jun a'an moco us ta tâoc chok' intzolom.

³⁴Sāls ir laba lieta, bet ja sāls paliek nederīga, kā lai to uzlabo?

³⁴Li atz'am, a'an châbil. Abanan cui inc'a' chic qui', mâc'a' chic tâoc cui'.Inc'a' chic tâusâk chok' re li ch'och', chi moco chok' re li mul. Yal re tz'ekec' aj chic. Li ani târaj rabinquil li cuâtin, chixq'uehak retal li yôquin chixyebal.

³⁵Tā neder ne zemei, ne mēsliem, bet to izmet ārā. Kam ausis dzirdēšanai, tas lai dzird!

³⁵Inc'a' chic tâusâk chok' re li ch'och', chi moco chok' re li mul. Yal re tz'ekec' aj chic. Li ani târaj rabinquil li cuâtin, chixq'uehak retal li yôquin chixyebal.