¹Bet muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai Viņu dzirdētu.

¹Nabaleb laj titz'ol toj ut eb laj mâc que'cuulac chirabinquil li c'a'ru yô chixyebal li Jesús.

²Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja, sacīdami: Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar viņiem.

²Eb laj fariseo ut eb laj tz'îb yôqueb chi cuech'înc ut yôqueb chixyebal: -Li cuînk a'in naxc'am rib sa' usilal riq'uineb laj mâc ut nacua'ac rochbeneb, chanqueb.

³Un Viņš teica tiem šo līdzību, sacīdams:

³Li Jesús quixye reheb li jaljôquil ru âtin a'in:

⁴Kurš cilvēks no jums, kam simts avis, pazaudējot vienu no tām, neatstāj deviņdesmit deviņas tuksnesī un neiet meklēt to, kas pazuda, kamēr viņš to atrod?

⁴¿Ma cuan junak cuînk sa' êyânk cuânk ta o'c'âlak xcarner, cui tâsachk junak sa' xyânkeb a'an, ma inc'a' raj tixcanab li belêlaju ro'c'âl sa' c'alebâl ut tâxic chixsic'bal li quisach toj retal tixtau chak? chan.

⁵Un viņš, atradis to, priecādamies liek savos plecos.

⁵Ut nak tixtau, tâsahok' sa' xch'ôl ut tixq'ue sa' xbên xtel,

⁶Un viņš, mājās pārnācis, sasauc draugus un kaimiņus un saka viņiem: Priecājieties ar mani, jo es atradu savu avi, kas bija pazudusi!

⁶ut tâxic sa' rochoch. Tixch'utubeb li ramîg ut li rech cabal ut tixye reheb: -Chisahok' sa' kach'ôl cuochbenex xban nak xintau lin carner li quisach, cha'ak reheb.

⁷Es jums saku: tāpat debesīs būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas gandara par grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnīgajiem, kam gandarīšanas nevajag.

⁷Lâin tinye êre nak jo'can ajcui' sa' choxa. Tâcuânk nimla sahil ch'ôlej nak junak aj mâc tixyot' xch'ôl tixjal xc'a'ux chiruheb belêlaju ro'c'âl chi cristian li ac xe'pâban ut tîqueb chic xch'ôleb.

⁸Vai atkal: kura sieviete, kam desmit drahmas, pazaudējusi vienu drahmu, neiededzinās sveci un neizslaucīs māju, rūpīgi meklēdama, kamēr to neatradīs?

⁸Ut quixye ajcui' reheb: Kayehak nak junak ixk cuan lajêbak xtumin. Cui tâsachk junak lix tumin, ¿ma inc'a' raj tixloch li xam ut tâoc chixmesunquil li cab ut tixsiq'ui toj retal tixtau?

⁹Un viņa, to atradusi, sasauc draudzenes un kaimiņienes, sacīdama: Priecājieties ar mani, jo es atradu drahmu, kuru biju pazaudējusi!

⁹Ut nak tixtau, tixch'utubeb li ramîg ut eb li rech cabal ut tixye reheb: -Chisahok' sa' kach'ôl cuochbenex xban nak xintau lin tumin li quisach chicuu, cha'ak.

¹⁰Es jums saku: tā Dieva eņģeļi priecāsies par katru grēcinieku, kas gandara par grēkiem.

¹⁰Lâin ninye êre nak jo'can ajcui' eb lix ángel li Dios te'sahok' sa' xch'ôleb nak junak aj mâc tâyot'ek' xch'ôl ut tixjal xc'a'ux.

¹¹Un Viņš sacīja: Kādam cilvēkam bija divi dēli.

¹¹Ut quixye ajcui' reheb li jaljôquil ru âtin a'in: Jun li cuînk quicuan cuib li ralal.

¹²Un jaunākais no viņiem sacīja tēvam: Tēvs, dod man pienācīgo mantas daļu! Un viņš sadalīja mantu starp tiem.

¹²Li îtz'inbej quixye re lix yucua': -At inyucua', q'ue cue anakcuan lâ jun cablal li jo' q'uial li tintz'ak lâin, chan. Tojo'nak li yucua'bej quixjeq'ui lix jun cablal reheb li ralal cuib.

¹³Un pēc nedaudz dienām jaunākais dēls, visu saņēmis, aizceļoja uz tālu zemi; un viņš, izšķērdīgi dzīvodams, izšķieda savu mantu.

¹³Ut mâji' ajcui' najterak nak li îtz'inbej quixch'utub chixjunil li c'a'ru cuan re, ut cô chi najt sa' jalanil tenamit. Aran quixsach li c'a'ru re nak yô chixk'axbal li cutan chi jo' mâjo'.

¹⁴Un pēc tam, kad viņš visu bija notērējis, tai zemē izcēlās liels bads; un arī viņš sāka ciest trūkumu.

¹⁴Ut nak ac xsach chixjunil li c'a'ru cuan re, quicuan jun nimla cue'ej sa' li tenamit a'an. Ut li al yô chixcuybal xtz'ocajic.

¹⁵Un viņš aizgāja un salīga pie kāda tās zemes pilsoņa; un tas aizsūtīja viņu savā saimniecībā ganīt cūkas.

¹⁵Jo'can nak cô riq'uin jun li cuînk cuan sa' li tenamit a'an chixpatz'bal xtrabaj. Ut li cuînk a'an quixtakla sa' c'alebâl chi iloc âk.

¹⁶Un viņš gribēja piepildīt savu vēderu sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens tam tās nedeva.

¹⁶Quiraj raj xcua'bal xcuaheb li âk xban nak tâtz'ocâk. Abanan inc'a' que'xq'ue ca'ch'inak re.

¹⁷Bet viņš, iedziļinājies sevī, sacīja: Cik daudz algādžu mana tēva namā, kam maizes pārpilnība, bet es mirstu badā!

¹⁷Quijultico' re chanru nak quicuan sa' rochoch lix yucua' ut quixye sa' xch'ôl: -Nabaleb aj c'anjel cuanqueb sa' rochoch lin yucua' ut numtajenak xcuaheb. Ut lâin arin osoc' cue xban tz'ocâc.

¹⁸Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu viņam: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi.

¹⁸Tinxic cui'chic sa' rochoch lin yucua' ut tinye re, "At inyucua', xinmâcob chiru li Dios jo' ajcui' châcuu lâat.

¹⁹Es vairs neesmu cienīgs saukties par tavu dēlu; pieņem mani kā vienu no saviem algādžiem!

¹⁹Mâcua' chic inc'ulub nak tinc'aba'in âcualal. Chinâc'ul ban jo' junak âmôs," cha'akin re, chan sa' xch'ôl.

²⁰Un cēlies viņš gāja pie sava tēva. Bet, tam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un šim kļuva tā žēl; un viņš steidzās tam pretī, krita ap kaklu un skūpstīja to.

²⁰Sa' junpât quicuacli ut quisuk'i sa' rochoch lix yucua'. Toj cuan ajcui' chak chi najt nak qui-ile' xban lix yucua'. Ut li yucua'bej quiril xtok'obâl ru. Cô sa' ânil chixc'ulbal li ralal. Quixk'alu ut quirutz' ru.

²¹Un dēls sacīja viņam: Tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi; es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.

²¹Ut li ralal quixye re: -At inyucua', xinmâcob chiru li Dios jo' ajcui' châcuu lâat. Mâcua' chic inc'ulub nak tinc'aba'in âcualal, chan re lix yucua'.

²²Bet tēvs sacīja saviem kalpiem: Steigšus atnesiet labākās drēbes un ietērpiet viņu, un sniedziet gredzenu viņa rokai un kurpes viņa kājām,

²²A'ut li yucua'bej quixye reheb lix môs: -Sic'omak chak sa' junpât li châbil t'icr ut q'uehomak chirix. Q'uehomak xmatk'ab chi ru'uj ruk' ut q'uehomak xxâb chi rok.

²³Un atvediet nobarotu teļu un nokaujiet to, un ēdīsim un priecāsimies,

²³Ut c'amomak chak li ch'ina cuacax, li ch'olaninbil chi us. Camsihomak ut tonink'eîk,

²⁴Jo šis mans dēls, kas bija miris, ir atkal dzīvs; kas bija zudis, ir atkal atrasts! Un viņi sāka dzīrot.

²⁴xban nak li cualal a'in chanchan camenak nak xcuan chak. A'ut anakcuan xsuk'i cui'chic chi yo'yo. Sachenak nak xcuan ut xtauman cui'chic, chan. Ut que'oc chi nink'eîc.

²⁵Bet viņa vecākais dēls bija tīrumā. Kad viņš nāca un tuvojās mājai, tas dzirdēja mūziku un līksmību.

²⁵Ut li asbej cuan chak sa' c'alebâl. Nak yô chi cuulac sa' cab, quirabi li son ut li xajoc.

²⁶Un viņš, pasaucis vienu no kalpiem, jautāja, kas tas ir.

²⁶Quixbok jun li môs ut quixpatz' re c'a'ru yôqueb sa' cab.

²⁷Tas viņam sacīja: Tavs brālis pārnāca, un tavs tēvs nokāva barotu teļu, jo viņš to sagaidījis veselu.

²⁷Li môs quixye re: -Xsuk'i chak lâ cuîtz'in ut lâ yucua' xtakla xcamsinquil li ral li cuacax li ch'olaninbil chi us, xban nak lâ cuîtz'in xsuk'i cui'chic chi cau ut chi sa sa' xch'ôl, chan.

²⁸Bet viņš sadusmojās un negribēja iet iekšā. Tad viņa tēvs iznāca un sāka to lūgt.

²⁸Nak li asbej quirabi li c'a'ru quixye li môs, quichal xjosk'il, ut inc'a' quiraj oc sa' li rochoch. Ut li yucua'bej qui-el chirix cab ut quixtz'âma chiru nak tâoc.

²⁹Un viņš atbildēja un sacīja savam tēvam: Lūk, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad tavu pavēli nepārkāpu, bet tu man nekad nedevi pat kazlēnu, lai es ar saviem draugiem sarīkotu mielastu;

²⁹Li asbej quichak'oc ut quixye re lix yucua': -At inyucua', lâat nacanau nak nabal chihab xinc'anjelac châcuu ut mâ jun sut xink'et lâ cuâtin. Ut mâ jun cua xaq'ue junak inch'ina chibât re nak tinnink'eîk cuochbeneb li cuamîg.

³⁰Bet kad šis tavs dēls, kas savu mantu izšķiedis ar netiklēm, pārnāca, tu nokāvi viņam nobarotu teļu.

³⁰Abanan anakcuan xc'ulun lâ cualal a'in li quisachoc re lâ jun cablal riq'uineb li ixk li neque'xc'ayi rib ut lâat xatakla xcamsinquil chok' re li ch'ina cuacax li ch'olaninbil chi us, chan li asbej.

³¹Tad viņš tam sacīja: Dēls, tu vienmēr esi pie manis, un viss mans ir tavs;

³¹Li yucua'bej quixye re: -At cualal, lâat junelic cuancat cuiq'uin ut chixjunil li c'a'ru cuan cue, a'an âcue ajcui' lâat.Abanan tento nak tonink'eîk anakcuan ut tâsahok' sa' kach'ôl xban nak lâ cuîtz'in chanchan camenak nak xcuan; abanan xsuk'i cui'chic chi yo'yo. Quisach ut xtauman cui'chic, chan li yucua'bej.

³²Bet sarīkot mielastu un priecāties vajadzēja, jo šis tavs brālis, kas bija miris, ir dzīvs; un kas bija pazudis, ir atrasts.

³²Abanan tento nak tonink'eîk anakcuan ut tâsahok' sa' kach'ôl xban nak lâ cuîtz'in chanchan camenak nak xcuan; abanan xsuk'i cui'chic chi yo'yo. Quisach ut xtauman cui'chic, chan li yucua'bej.