¹Bet Viņš sacīja arī saviem mācekļiem: Kāds cilvēks bija bagāts, un tam bija mantas pārvaldnieks. Un šis tika viņam apsūdzēts, it kā tas izšķiežot tā mantu.

¹Li Jesús quixye reheb lix tzolom li jaljôquil ru âtin a'in: Quicuan jun li cuînk k'axal biom ut quicuan jun xmertôm. Cuanqueb li que'jitoc chirix li mertôm chiru li patrón ut que'xye re: -Lâ mertôm yô chixsachbal lâ biomal, chanqueb re.

²Un viņš, to pasaucis, sacīja tam: Ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par mantas pārvaldīšanu, jo tu pārvaldnieks vairs nevarēsi būt!

²Jo'can nak quixbok lix mertôm ut quixye re: -¿C'a'ru xyâlal li yôquin chirabinquil châcuix? Tâk'axtesi lâ cuênt nak xatcuan chi c'anjelac xban nak inc'a' chic tatcanâk chok' inmertôm, chan re.

³Bet pārvaldnieks sacīja sevī: Ko lai es daru, jo mans kungs atņem man mantas pārvaldīšanu? Rakt es nespēju, ubagot kauns.

³Ut li mertôm quixye sa' xch'ôl: -¿C'a'ru tinbânu anakcuan xban nak lin patrón tinrisi sa' lin c'anjel? Inc'a' tincuy li cacuil c'anjel ut tinxutânâk chi xic chixtz'âmanquil c'a'ru cue chire cablal.

⁴Es zinu, ko darīt, lai viņi mani uzņemtu savās mājās, kad būšu atcelts no pārvaldīšanas.

⁴Anakcuan ninnau c'a'ru tinbânu re nak cuânkeb li tine'xc'ul sa' rochocheb nak tin-isîk chi mertômil, chan sa' xch'ôl.

⁵Un viņš, ataicinājis pa vienam sava kunga parādniekus, sacīja pirmajam: Cik tu esi manam kungam parādā?

⁵Quixbokeb chak chi xjûnkaleb li cuanqueb xc'as riq'uin lix patrón. Ut quixye re li xbên: -¿Jo' nimal lâ c'as riq'uin lin patrón? chan.

⁶Un tas viņam sacīja: Simts mucu eļlas. Un viņš tam sacīja: Ņem savu parāda zīmi, apsēsties tūlīt un raksti piecdesmit!

⁶Ut li cuînk quixye re: -O'c'âl barril chi aceite, chan. Ut li mertôm quixye re: -Cue' li hu li tz'îbanbil cui' retalil lâ c'as. Chunlan ut jal sa' junpât. Lajêb roxc'âl aj chic tâtz'îba retalil chiru li hu a'in, chan.

⁷Tad viņš sacīja otram: Bet tu cik esi parādā? Tas atbildēja: Simts mēru kviešu. Viņš tam sacīja: Ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!

⁷Ut quixye cui'chic re li jun chic: -Ut lâat, ¿jo' nimal lâ c'as? chan. Ut li cuînk quixye: -O'c'âl bisoc chi trigo, chan. Li mertôm quixye re: -Cue' li hu li tz'îbanbil cui' retalil lâ c'as. Jal ut câc'âl bisoc aj chic tâtz'îba retalil chiru li hu a'in, chan.

⁸Un kungs palielīja netaisnīgo pārvaldnieku, ka viņš gudri darījis, jo šīs pasaules bērni ir atjautīgāki savā ciltī nekā gaismas bērni.

⁸Ut li patrón quisach xch'ôl chirilbal nak k'axal cuan xna'leb li mertôm li inc'a' us xna'leb. Eb li inc'a' neque'xnau lix yâlal k'axal sêbeb xch'ôl chixc'oxlanquil chanru tixtenk'a rib, usta inc'a' us tixbânu reheb li ras rîtz'in. K'axal sêbeb xch'ôl chiruheb li ralal xc'ajol li Dios.

⁹Un es jums saku: iegūstiet sev draugus no netaisnas bagātības, lai tad, kad jūsu pietrūks, uzņemtu jūs mūžīgajos mājokļos.

⁹Cuan li neque'xbânu li inc'a' us riq'uin lix biomal. Abanan, lâin ninye êre, chebânu usilal reheb lê ras êrîtz'in riq'uin lê biomal sa' ruchich'och'. Ut nak tâlajk tâosok' lê biomal, texc'ulek' sa' li na'ajej li mâc'a' roso'jic.

¹⁰Kas uzticīgs vismazākajās lietās, tas uzticīgs arī lielās, un kas ir netaisns vismazākajās lietās, tas arī netaisns lielās.

¹⁰Li ani tîc xch'ôl chixbânunquil li yal ca'ch'in, tîcak ajcui' xch'ôl chixbânunquil li nabal. Ut li ani inc'a' tîc xch'ôl chixbânunquil li yal ca'ch'in, inc'a' ajcui' tîcak xch'ôl chixbânunquil li nabal.

¹¹Ja jau jūs netaisnas bagātības lietās neesat bijuši uzticami, kas lai jums uztic to, kas ir patiess,

¹¹Cui lâex inc'a' nequenau xrâbal li biomal sa' ruchich'och', ¿chan ta cui' ru nak tixc'ojob xch'ôl li Dios chixq'uebal êre li tz'akal biomal?

¹²Un ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos to, kas ir jūsu?

¹²Ut cui inc'a' nequenau xrâbal li c'a'ru re jalan, ¿chan ta cui' ru nak tâk'axtesîk êre lâex li c'a'ru tz'akal êre?

¹³Neviens kalps nevar diviem kungiem kalpot: vai nu viņš vienu nīdīs un citu mīlēs, vai vienam pakļausies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.

¹³Mâ ani târûk tâc'anjelak chiru cuib chi patrón. Mâre tixra li jun ut xic' târil li jun chic, malaj ut xic' târil li jun ut tixra li jun chic. Inc'a' naru texc'anjelak chiru li Dios cui junes lê biomal nequec'oxla.

¹⁴Bet to visu dzirdēja farizeji, kas bija mantkārīgi; un tie izsmēja Viņu.

¹⁴Nak eb laj fariseo que'rabi li quixye li Jesús, que'oc chixse'enquil xban nak neque'xra lix biomaleb.

¹⁵Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat tādi, kas sevi attaisno cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis, jo kas cilvēkiem augsts, tas Dieva priekšā ir negantība.

¹⁵Ut li Jesús quixye reheb: -Lâex nequetîcobresi êch'ôl êjunes chiruheb li tenamit. Abanan li Dios naxnau chanru lê na'leb. Li c'a'ru k'axal lok' chiruheb li cuînk sa' ruchich'och', a'an tz'ektânanbil xban li Dios.

¹⁶Bauslība un pravieši turpinājās līdz Jānim; no tā laika tiek sludināta Dieva valstība, un katrs ar spēku laužas tanī.

¹⁶Chixjunil li tijleb li que'xc'ut eb li profeta junxil, jo' ajcui' lix chak'rab laj Moisés, quirake' xyebal nak laj Juan laj Cubsihom Ha' quic'ulun chixch'olobanquil resil nak châlc re lix nimajcual cuanquilal li Dios. Ut nabaleb yôqueb chixyalbal xk'e chi oc rubel lix nimajcual cuanquilal li Dios.

¹⁷Bet drīzāk debess un zeme zudīs, nekā viena zīme no bauslības atkritīs.

¹⁷Li choxa ut li ruchich'och', a'an moco ch'a'aj ta nak tâosok'. Abanan mâ jun li âtin li tz'îbanbil sa' li chak'rab, târûk tâisîk xcuanquil, usta k'axal ca'ch'in.

¹⁸Katrs, kas šķiras no savas sievas un apprecē citu, pārkāpj laulību; un tas, kas apprecē tādu, kas no vīra šķirta, pārkāpj laulību.

¹⁸Li ani tixjach rib riq'uin li rixakil ut tâsumlâk riq'uin jalan chic ixk, a'an tixmux ru lix sumlajic. Ut li cuînk li tâsumlâk riq'uin junak ixk li ac xjach rib riq'uin lix bêlom, tixmux ru lix sumlajic.

¹⁹Bija kāds bagātnieks, kas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un katru dienu lepni dzīroja.

¹⁹Quicuan jun li cuînk biom. Naxtikib rib riq'uin châbil t'icr k'axal terto xtz'ak ut rajlal cutan nanink'eîc.

²⁰Un bija kāds nabags, vārdā Lācars, kas gulēja pie viņa durvīm un bija augoņu pilns.

²⁰Quicuan ajcui' jun li cuînk neba' aj Lázaro xc'aba'. Xox rix. Rajlal naxchunub rib chire li oquebâl re li rochoch li biom.

²¹Viņš gribēja ēst druskas, kas krita no bagātnieka galda; un neviens viņam tās nedeva, bet suņi nāca un laizīja viņa augoņus.

²¹Naxra raj ru xtzacanquil xc'aj li cua li nat'ane' sa' xbên xmêx li biom. Eb li tz'i' neque'chal riq'uin ut neque'xrek' ru lix xox.

²²Bet notika, ka nomira nabadzīgais; un eņģeļi aiznesa viņu Ābrahama klēpī. Bet nomira arī bagātais un tika paglabāts ellē.

²²Quicuulac xk'ehil nak quicam li neba' ut quic'ame' xbaneb li ángel toj sa' choxa bar cuan cui' laj Abraham. Ut quicam ajcui' li biom ut quimuke'.

²³Mokas ciezdams, viņš pacēla savas acis un tālienē ieraudzīja Ābrahamu un Lācaru viņa klēpī.

²³Nak ac cuan sa' xbalba, yô chixc'ulbal li raylal aran. Qui-iloc takec' ut quiril laj Abraham ut laj Lázaro cuan chixc'atk.

²⁴Tad viņš sauca, sacīdams: Tēvs, Ābraham, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai viņš, sava pirksta galu ūdenī iemērcis, dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šais liesmās!

²⁴Quixjap re ut quixye: -Kâcua' Abraham, chacuil taxak xtok'obâl cuu. Chatakla laj Lázaro chintenk'anquil. Chixt'akresi chak li ru'uj ruk' sa' ha' ut tolxquehobresi li ru'uj cuak' xban nak c'ajo' li raylal yôquin chixc'ulbal sa' li xam a'in, chan.

²⁵Un Ābrahams sacīja viņam: Atminies, dēls, ka tu savu labumu saņēmi, būdams dzīvs, turpretī Lācars - ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.

²⁵Ut laj Abraham quixye re: -At cuas cuîtz'in, julticak âcue nak toj yo'yôcat sa' ruchich'och' nabal âbiomal ut k'axal sa nak xatcuan. Ut laj Lázaro c'ajo' li raylal quixc'ul. Anakcuan c'ojobanbil xch'ôl laj Lázaro arin ut lâat k'axal ra cuancat.

²⁶Un pie tam starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, tā ka tie, kas no šejienes vēlētos aiziet pie jums, to nespētu, tāpat arī pāriet no jums pie mums.

²⁶Ut cuan jun nimla chamal jul naramoc re li na'ajej cuanco cui'. Ut mâ jun ke târûk tânumek' re tâxic êriq'uin, chi moco lâex târûk texnumek' chak arin, chan laj Abraham re li biom.

²⁷Un viņš sacīja: Tad es lūdzu tevi, tēvs, sūti viņu mana tēva namā,

²⁷Tojo'nak li biom quixye re: -Tintz'âma châcuu, at Kâcua' Abraham, takla laj Lázaro sa' rochoch lin yucua'.

²⁸Jo man pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šai moku vietā!

²⁸Aran cuanqueb ôb li cuîtz'in. Chatakla xch'olobanquil xyâlal chiruheb re nak eb a'an inc'a' te'châlk sa' li na'ajej a'in chi c'uluc raylal, chan.

²⁹Un Ābrahams sacīja tam: Tiem ir Mozus un pravieši, lai viņi klausa tos!

²⁹Laj Abraham quixye re: -Cuan riq'uineb li hu li tz'îbanbil xban laj Moisés, ut eb li profeta. Che'xq'uehak retal li c'a'ru tz'îbanbil sa' li hu a'an, chan.

³⁰Bet tas sacīja: Nē, Ābrahama tēv, bet ja kāds no mirušajiem aiziet pie tiem, tad viņi gandarītu par grēkiem!

³⁰Quichak'oc li biom ut quixye: -Inc'a' tz'akal a'an, Kâcua' Abraham. Abanan cui junak camenak tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo ut tâxic riq'uineb, te'yot'ek' raj xch'ôl ut te'xjal raj xc'a'uxeb, chan.A'ut laj Abraham quixye re: -Cui inc'a' neque'rabi li quixye laj Moisés ut eb li profeta, inc'a' ajcui' te'pâbânk usta tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo junak sa' xyânkeb li camenak, chan laj Abraham.

³¹Bet viņš tam sacīja: Ja tie Mozu un praviešus neklausa, tad arī, ja kāds no miroņiem uzceltos, tie neticēs.

³¹A'ut laj Abraham quixye re: -Cui inc'a' neque'rabi li quixye laj Moisés ut eb li profeta, inc'a' ajcui' te'pâbânk usta tâcuaclîk cui'chic chi yo'yo junak sa' xyânkeb li camenak, chan laj Abraham.