¹Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nav iespējams, ka apgrēcība nenāktu; bet bēdas tam, caur ko tā nāk!

¹Li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Junelic cuan li po'oc ch'ôl. Abanan raylal châlel sa' xbên li ani tixpo' xch'ôl li ras rîtz'in.

²Labāk tādam būtu, ja viņam uzkārtu kaklā dzirnakmeni un iemestu jūrā, nekā viņš apgrēcina vienu no šiem mazajiem.

²K'axal raj us chok' re a'an nak tâcutek' sa' xchamal li palau chi bac'bo junak nimla pec chi xcux chiru nak tixpo' xch'ôl junak li toj k'un xch'ôl sa' lix pâbâl.

³Pielūkojiet paši sevi! Ja tavs brālis grēko pret tevi, pamāci viņu! Bet ja tas to nožēlo, piedod tam!

³Cheq'uehak retal chanru lê na'leb. Cui tâmâcobk châcuu lâ cuas âcuîtz'in, chak'usak. Ut cui tâyot'ek' xch'ôl ut tixjal xc'a'ux, chacuyak xmâc.

⁴Un ja viņš septiņas reizes dienā grēkotu pret tevi un septiņas reizes grieztos pie tevis, sacīdams: es nožēloju, tad piedod tam!

⁴Usta tâmâcobk châcuu cuukubak sut chiru li jun cutan ut cuukub sut tixpatz' xcuybal châcuu ut tixye nak inc'a' chic tixbânu, tento nak tâcuy xmâc, chan li Jesús.

⁵Un apustuļi sacīja Kungam: Vairo mūsu ticību!

⁵Eb li apóstol que'xye re li Kâcua': -At Kâcua', choâtenk'a taxak re nak cuânk kapâbâl chi tz'akal, chanqueb.

⁶Bet Kungs sacīja: Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu šim zīdtārpu kokam: izraujies un pārstādies jūrā, tad tas jums paklausītu.

⁶Ut li Kâcua' quixye reheb: -Usta ca'ch'in ajcui' lê pâbâl cuan jo' li riyajil li mostaza, târûk raj têye re li che' a'in, "Mich' âcuib ut au âcuib sa' li palau" ut li che' tixbânu raj jo' têye re, chan.

⁷Bet kurš no jums, kam ir kalps, arājs vai gans, kad tas pārnāks no lauka, sacīs viņam: tūlīt nāc un sēdies pie galda?

⁷Kayehak nak junak êre cuan xmôs yôk chak chi c'alec malaj ut chi iloc quetômk. Nak acak xchoy lix c'anjel lix môs, tâsuk'îk sa' cab. ¿Ma tâyehek' ta bi' re xban lix patrón, "Ocan, c'ojlan ut cua'in"?

⁸Vai viņš tam neteiks: pagatavo man ēdienu un apjoz priekšautu, un apkalpo mani, kamēr es ēdīšu un dzeršu; un pēc tam tu ēdīsi un dzersi.

⁸Inc'a'. Tâyehek' ban re: "Chac'ûb cuan intzacaêmk ut chatc'anjelak chicuu. Nak acak xinrake' chi cua'ac, naru tatcua'ak lâat."

⁹Un vai viņš izsaka pateicību tam kalpam, ka tas darīja to, ko tam pavēlēja?

⁹¿Ma tixbantioxi re lix môs nak quixbânu li quitaklâc xbânunquil? Lâin ninye nak inc'a'.

¹⁰Es nedomāju. Tā arī jūs, kad izpildīsiet visu, kas jums uzdots, sakiet: Mēs esam nederīgi kalpi, mēs darījām to, ko mums vajadzēja darīt.

¹⁰Jo'can ajcui' lâex. Nak ac xebânu li xextaklâc cui', cheyehak: "Lâo aj c'anjel châcuu. Ca'aj cui' li jo' q'uial xoâtakla cui' xkabânu. Jo'can nak mâbantioxi chiku", cha'akex, chan li Jesús reheb.

¹¹Un, ejot uz Jeruzalemi, notika, ka Viņš gāja caur Samarijas un Galilejas vidieni.

¹¹Nak yô chi xic Jerusalén, li Jesús quinume' sa' li na'ajej li neque'xc'ul cui' rib li tenamit Samaria ut Galilea.

¹²Un kādā miestā ieejot, Viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīrieši, kas apstājās notālēm.

¹²Nak yô chi cuulac sa' jun li c'alebâl, que'chal chixc'ulbal lajêb li cuînk saklep rixeb. Eb a'an najt que'xakli riq'uin li Jesús.

¹³Un paceltā balsī sacīja: Jēzu, Mācītāj, apžēlojies par mums!

¹³Ut que'xjap reheb chixyebal: -At Jesús, at aj tzolonel, chacuuxtâna taxak ku, chanqueb.

¹⁴To ieraudzījis, Viņš sacīja: Ejiet un parādieties priesteriem! Un notika, ka, tiem ejot, viņi kļuva tīri.

¹⁴Nak quirileb li Jesús quixye reheb: -Ayukex riq'uineb laj tij ut c'utumak chak êrib chiruheb, chan reheb. Ut nak yôqueb chi xic, que'q'uira.

¹⁵Bet viens no tiem, redzēdams, ka viņš izdziedināts, griezās atpakaļ un skaļā balsī godināja Dievu,

¹⁵Jun reheb li cuînk quiril nak quiq'uira, quisuk'i riq'uin li Jesús ut yô chixlok'oninquil li Dios chi cau xyâb xcux.

¹⁶Un nokrita uz sava vaiga pie Viņa kājām, un pateicās; un tas bija samarietis.

¹⁶Quixcuik'ib rib chiru li Jesús ut quixbantioxi chiru. Li cuînk a'an aj Samaria.

¹⁷Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Vai desmit nekļuva veseli? Kur ir deviņi?

¹⁷Quixye li Jesús: -¿Ma mâcua' ta bi' lajêb chi cuînk li xinq'uirtesi? ¿Bar cuanqueb li belêb chic?

¹⁸Nav neviens atradies, kas būtu atgriezies un Dievam godu devis, kā vien šis svešinieks.

¹⁸¿Ma ca'aj cui' li jun a'in li mâcua' aj judío xsuk'i chixlok'oninquil li Dios? chan.

¹⁹Un Viņš tam sacīja: Celies un ej, jo tava ticība tev palīdzējusi!

¹⁹Tojo'nak quixye re li cuînk: -Xaklin ut tatxic. Xatq'uira xban nak xatpâban, chan.

²⁰Bet farizeji jautāja Viņam: Kad nāks Dieva valstība? Viņš tiem atbildēja un sacīja: Dieva valstība nenāk redzamā veidā.

²⁰Eb laj fariseo que'xpatz' re li Jesús jok'e tâchâlk lix nimajcual cuanquilal li Dios. Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Lix cuanquilal li Dios moco cuânk ta retalil lix c'ulunic re nak tênau jok'e xk'ehil.

²¹Un arī neteiks: Lūk, še ir, vai, lūk, tur ir, jo, lūk, Dieva valstība ir jūsos pašos.

²¹Chi moco te'xye, "cuan arin" chi moco te'xye, "le' cuan", xban nak lix cuanquilal li Dios ac cuan sa' êyânk lâex, chan.

²²Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Nāks dienas, kad jūs alksiet redzēt vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsiet.

²²Ut li Jesús quixye reheb lix tzolom: -Tâcuulak xk'ehil nak lâex têra ru rilbal lin c'ulunic lâin li C'ajolbej, abanan inc'a' têril cuu.

²³Un jums sacīs: Lūk, še ir, un, lūk, tur ir! Neejiet tur un nesekojiet tam!

²³Ut te'xye êre, "cue' arin" malaj ut "cuan toj le'". Abanan mexxic chirilbal chi moco têtâkeheb.

²⁴Jo kā zem debesīm uzliesmojis zibens apspīd to, kas zem debesīm ir, tā būs Cilvēka Dēls savā dienā.

²⁴Sa' xk'ehil lin c'ulunic lâin li C'ajolbej chanchanakin li rak' câk nak narepoc chak ut naxcutanobresi chixjunil ru li choxa. Lâin moco chi mukmu ta tinc'ulûnk.

²⁵Bet vispirms Viņam daudz vajag ciest un no šīs cilts atmestam kļūt.

²⁵Abanan tento nak lâin li C'ajolbej tinrahobtesîk ut tintz'ektânâk xbaneb li cuanqueb sa' ruchich'och' sa' eb li cutan a'in.

²⁶Un kā tas bija Noasa dienās, tā tas būs arī Cilvēka Dēla dienās.

²⁶Jo' quic'ulman sa' eb li cutan nak toj cuânk laj Noé sa' ruchich'och', jo'can ajcui' tâc'ulmânk nak tâcuulak xk'ehil lin c'ulunic lâin li C'ajolbej.

²⁷Tie ēda un dzēra; precēja sievas un izdeva pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā; un tad nāca ūdensplūdi un iznīcināja visu.

²⁷Sa' eb li cutan a'an li tenamit yôqueb chi cua'ac ut yôqueb chi uc'ac. Yôqueb chi sumlâc ut yôqueb chi sumubânc toj quicuulac xk'ehil nak laj Noé qui-oc sa' li jucub cab. Nak mâc'a' sa' xch'ôleb quichal li but'i ha' ut quilajxsacheb chixjunileb li inc'a' que'oc sa' li jucub cab.

²⁸Tāpat, kā tas notika Lata dienās: ēda, dzēra, pirka un pārdeva, stādīja un būvēja;

²⁸Tâc'ulmânk jo' quic'ulman sa' eb li cutan nak laj Lot toj cuânk sa' ruchich'och'. Chixjunileb yôqueb chi tzacânc ut yôqueb chi uc'ac. Yôqueb chi lok'oc ut yôqueb chi c'ayînc. Yôqueb chi âuc ut yôqueb chi cablac.

²⁹Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, lija uguns un sērs no debesīm un iznīcināja visus.

²⁹Abanan sa' li cutan nak laj Lot qui-el sa' li tenamit Sodoma, nak mâc'a' sa' xch'ôleb, quichal chak sa' choxa xam ut azufre ut quilajxsacheb chixjunileb.

³⁰Gluži tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.

³⁰Jo'can ajcui' tâc'ulmânk nak tinc'ulûnk cui'chic lâin li C'ajolbej. Mâc'a'ak sa' xch'ôleb li tenamit.

³¹Ja kāds tanī stundā būs uz jumta, bet viņa lietas - namā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt, un ja kas tīrumā, tas lai neatgriežas atpakaļ!

³¹Sa' li cutan nak tinc'ulûnk, li ani cuânk chak sa' xbên li rochoch ut li c'a'ru re cuânk sa' li cab, micube chak chixxocbal. Jo'can ajcui' li cuânk chak sa' c'alebâl, inc'a' tâsuk'îk sa' li rochoch.

³²Pieminiet Lata sievu!

³²Chijulticok' êre li c'a'ru quixc'ul li rixakil laj Lot nak quiraj raj suk'îc.

³³Kas savu dzīvību centīsies glābt, tas to pazaudēs, bet kas to pazaudēs, tas to atgūs.

³³Li ani târaj xcolbal rix lix yu'am arin sa' ruchich'och', tâsachk chiru. Ut li ani tâsachk lix yu'am chiru, a'an tâcuânk xyu'am chi junelic.

³⁴Es jums saku: tanī naktī divi būs vienā gultā: vienu uzņems, bet otru atstās.

³⁴Ut tinye ajcui' êre: Sa' li hônal a'an nak tinc'ulûnk, cuânkeb cuib yôkeb chi cuârc sa' jun chi cuarib. Jun aj pâbanel ut jun mâcua'. Laj pâbanel tâc'amek' xban li Dios ut li jun chic li mâcua' aj pâbanel, a'an tâcanabâk.

³⁵Divas kopā mals: vienu uzņems un otru atstās; divi būs tīrumā: vienu uzņems un otru atstās.

³⁵Ut cuib li ixk yôkeb chi que'ec sa' jun li que'leb, jun aj pâbanel ut li jun chic mâcua' aj pâbanel. Ut laj pâbanel tâc'amek' xban li Dios ut li jun chic li mâcua' aj pâbanel, a'an tâcanabâk.

³⁶Tad mācekļi jautāja Viņam, sacīdami: Kur, Kungs?

³⁶Cuânkeb cuib chi cuînk sa' li c'alebâl, jun aj pâbanel ut li jun chic mâcua' aj pâbanel. Laj pâbanel tâc'amek' xban li Dios ut li jun chic, li mâcua' aj pâbanel, tâcanabâk, chan li Jesús.Eb lix tzolom que'xpatz' re: -¿Bar tâc'ulmânk li yôcat chixyebal? chanqueb. Ut li Jesús quixye reheb: -Lâex nequenau nak bar cuan cui' junak li camenak, aran ajcui' te'ch'utlâk eb li so'sol, chan.

³⁷Viņš tiem sacīja: Visur, kur miesa, salasās arī ērgļi.

³⁷Eb lix tzolom que'xpatz' re: -¿Bar tâc'ulmânk li yôcat chixyebal? chanqueb. Ut li Jesús quixye reheb: -Lâex nequenau nak bar cuan cui' junak li camenak, aran ajcui' te'ch'utlâk eb li so'sol, chan.