¹Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt,

¹Li Jesús quixye li jaljôquil ru âtin a'in reheb lix tzolom re xc'utbal chiruheb nak tento te'tijok junelic ut inc'a' tâch'inânk xch'ôleb.

²Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās.

²Quixye reheb: Sa' jun li tenamit quicuan jun aj rakol âtin inc'a' naxxucua ru li Dios, chi moco naxq'ue sa' xnak' ru li cristian.

³Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku!

³Ut quicuan ajcui' sa' li tenamit a'an jun li xmâlca'an cuan jun lix ch'a'ajquilal. Rajlal yô chi xic riq'uin laj rakol âtin chixtz'âmanquil lix tenk'anquil ut naxye re: -Bânu usilal, charak âtin sa' xbêneb li xic' neque'iloc cue, chan.

⁴Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos,

⁴Ut laj rakol âtin inc'a' quiraj. Abanan mokon quixye sa' xch'ôl: -Lâin inc'a' ninxucua ru li Dios chi moco eb li cuînk ninq'ueheb sa' xnak' cuu.

⁵Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man.

⁵Abanan xban nak yôquin chi titz'c chirabinquil li ixk a'in, tinrak âtin sa' xbêneb li xic' neque'iloc re. Mâre yôk chinch'i'ch'i'inquil junelic, chan sa' xch'ôl.

⁶Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka!

⁶Ut li Kâcua' quixye reheb: -Q'uehomak retal c'a'ru quixye laj rakol âtin li inc'a' tîc xch'ôl. Usta inc'a' tîc xch'ôl, laj rakol âtin quixtenk'a li xmâlca'an re nak inc'a' chic tâch'i'ch'i'îk xban.

⁷Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem?

⁷¿Ma toja' ta chic li Dios inc'a' tixcoleb li sic'bileb ru xban? ¿Ma tâbâyk ta bi' chixsumenquil li c'a'ru te'xtz'âma li neque'yâban re lix c'aba' chi k'ek chi cutan?

⁸Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes?

⁸Lâin tinye êre nak li Dios tixcoleb chi junpât. Abanan lâin ninc'oxla, ¿jarub ta cui' li cauhakeb xch'ôl sa' lix pâbâl? Ut, ¿jarubeb ta cui' li yôkeb chi tijoc nak tinc'ulûnk cui'chic sa' ruchich'och' lâin li C'ajolbej?

⁹Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību:

⁹Ut li Jesús quixye jun chic li jaljôquil ru âtin reheb li neque'xc'oxla nak châbileb ut neque'xtz'ektânaheb li jun ch'ol chic. Quixye reheb:

¹⁰Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks.

¹⁰Cuib li cuînk côeb sa' li templo chi tijoc. Li jun, a'an aj fariseo. Ut li jun chic aj titz'ol toj.

¹¹Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks!

¹¹Laj fariseo quixxakab rib ut quitijoc chi cau xyâb xcux ut quixye: -At inDios, lâin ninbantioxi châcuu nak mâcua'in jo'queb li jun ch'ol chic. A'an eb aj êlk'eb, aj bânuhom mâusilal, ut aj muxuleb caxâr. Lâin mâcua'in jo' laj titz'ol toj a'an.

¹²Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir.

¹²Ca' sut ninbânu in-ayûn chiru li jun xamân. Ut rajlal ninq'ue li junjûnk sa' xlajêtkil re chixjunil li jo' q'uial li ninc'ul, chan laj fariseo sa' lix tij.

¹³Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs!

¹³Abanan laj titz'ol toj najt quixq'ue chak rib ut quixxulub lix jolom. Yô chixtenbal li re xch'ôl chi ruk' xban xrahil xch'ôl ut quixye: -At inDios, lâin aj mâc. Chacuuxtâna taxak cuu, chan.

¹⁴Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts.

¹⁴Lâin ninye êre nak laj titz'ol toj, a'an li quisuk'i sa' rochoch chi tîcobresinbil chic lix ch'ôl. Ut laj fariseo inc'a', xban nak li ani naxnimobresi rib, a'an tâcubsîk xcuanquil. Ut li ani naxcubsi rib, a'an tâq'uehek' xcuanquil, chan li Jesús.

¹⁵Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos.

¹⁵Sa' jun li cutan cuanqueb li que'xc'am chak lix coc'aleb riq'uin li Jesús re nak tixq'ue li ruk' sa' xbêneb ut târosobtesiheb. Ut eb lix tzolom li Jesús que'xq'ue retal nak que'c'ame' chak li coc'al riq'uin ut que'oc chixk'usbaleb lix na' xyucua'eb.

¹⁶Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība!

¹⁶Ut li Jesús quixbokeb lix tzolom riq'uin ut quixye reheb: -Canabomakeb li coc'al chi châlc cuiq'uin. Mêram chiruheb xban nak reheb a'an lix nimajcual cuanquilal li Dios.

¹⁷Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies.

¹⁷Relic chi yâl tinye êre li ani inc'a' k'un xch'ôl chinpâbanquil jo'queb li coc'al a'in, a'an inc'a' tâoc rubel lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

¹⁸Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?

¹⁸Jun li cuînk nim xcuanquil sa' xyânkeb laj judío quiâtinac riq'uin li Jesús ut quixye re: -At châbil tzolonel, ¿c'a'ru târûk tinbânu re nak tincuêchani li yu'am chi junelic? chan.

¹⁹Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs.

¹⁹Li Jesús quixye re: -¿C'a'ut nak nacaye châbil cue cui inc'a' nacanau anihin lâin? Jun ajcui' li châbil ut a'an li Dios.

²⁰Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt.

²⁰Lâat ac nacanau c'a'ru naxye sa' li chak'rab: Matmuxuc caxâr. Mâcamsi âcuas âcuîtz'in. Mat-elk'ac. Matyo'oban tic'ti' chirix âcuas âcuîtz'in. Cha-oxlok'i lâ na' âyucua', chan li Jesús re.

²¹Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības.

²¹Li cuînk quichak'oc ut quixye: -Chixjunil a'in ac yôquin ajcui' chak chixbânunquil chalen sa' inca'ch'inal, chan.

²²Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man!

²²Nak quirabi li c'a'ru quixye li cuînk, li Jesús quixye re: -Jun chic toj mâji' nacabânu. C'ayi chixjunil li c'a'ru cuan âcue ut tâsi lix tz'ak reheb li neba' ut tâcuânk âbiomal sa' choxa. Nak ac xabânu a'an, tatchâlk ut tinâtâke, chan li Jesús re.

²³To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts.

²³Nak quirabi li quixye li Jesús, c'ajo' nak quiraho' sa' xch'ôl li cuînk xban nak nabal lix biomal cuan.

²⁴Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā!

²⁴Li Jesús quixq'ue retal nak quiraho' sa' xch'ôl li cuînk ut quixye: -C'ajo' xch'a'ajquil chok' re junak biom oc rubel lix nimajcual cuanquilal li Dios.

²⁵Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.

²⁵Mâmin târûk tânumek' junak nimla xul camello sa' ru junak cûx. Jo'can ajcui' li biom. Mâ jok'e târûk tâoc sa' xnimajcual cuanquilal li Dios cui ca'aj cui' lix biomal naxc'oxla, chan li Jesús.

²⁶Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts?

²⁶Eb li que'abin re li quixye li Jesús, que'chak'oc ut que'xye: -¿Aniheb li târûk te'colek' chi jo'canan? chanqueb.

²⁷Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam.

²⁷Li Jesús quixye reheb: -Li c'a'ru ch'a'aj xbânunquil chiru li cuînk, chiru li Dios moco ch'a'aj ta xbânunquil, chan.

²⁸Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev.

²⁸Laj Pedro quixye re li Jesús: -Lâo xkacanab chixjunil li c'a'ru ke xban âtâkenquil, chan.

²⁹Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ

²⁹Li Jesús quixye: -Relic chi yâl tinye êre, li ani naxcanab li c'a'ru re sa' inc'aba' lâin, tixc'ul rêkaj. Li ani naxcanab li rochoch, lix na' xyucua', li ras rîtz'in, li rixakil, malaj ut lix coc'al sa' xc'aba' lix nimajcual cuanquilal li Dios, a'an tixc'ul rêkaj.

³⁰Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi.

³⁰K'axal nabal cui'chic li rêkaj tixc'ul sa' li ruchich'och' a'in, jo' ajcui' sa' li choxa tixc'ul li junelic yu'am, chan li Jesús.

³¹Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.

³¹Tojo'nak li Jesús quixc'ameb xjuneseb lix tzolom cablaju ut quixye reheb: -Anakcuan toxic Jerusalén re nak tâtz'aklok ru chixjunil li tz'îbanbil xbaneb li profeta chicuix lâin li C'ajolbej.

³²Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs,

³²Tink'axtesîk sa' ruk'eb li mâcua'eb aj judío. Tine'xhob, tine'xsac' ut tine'xchûba.

³³Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām.

³³Ut nak acak xine'xsac' chi us, tine'xcamsi. Abanan sa' rox li cutan tincuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, chan li Jesús.

³⁴Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts.

³⁴Ut eb lix tzolom chi tîc inc'a' que'xtau ru li quixye li Jesús xban nak ch'a'aj xtaubal ru chiruheb.

³⁵Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja.

³⁵Nak li Jesús yô chi cuulac Jericó, cuan jun li cuînk mutz' ru c'ojc'o chire li be. Yô chixtz'âmanquil c'a'ru re.

³⁶Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir.

³⁶Nak quirabi li q'uila tenamit yôqueb chi numec', li mutz' quixpatz' c'a'ru yô chi c'ulmânc.

³⁷Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām.

³⁷Que'xye re nak li Jesús aj Nazaret yô chi numec'.

³⁸Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

³⁸Li mutz' quixjap re ut quixye: -¡At Jesús, ralalat xc'ajol laj David, lâat li yôco châcuoybeninquil. Chacuuxtâna taxak cuu! chan.

³⁹Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!

³⁹Ut eb li tenamit li yôqueb chi numec' que'oc chixk'usbal ut que'xye re: -Matchokin, chanqueb re. Abanan li mutz' k'axal cui'chic cau quixjap re ut quixye: -At ralalat xc'ajol laj David, chacuuxtâna cuu, chan.

⁴⁰Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam,

⁴⁰Nak quirabi li quixye li mutz', li Jesús quixakli ut quixtakla xc'ambal li mutz'.

⁴¹Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu!

⁴¹Nak quic'ame' riq'uin, li Jesús quixye re: -¿C'a'ru tâcuaj tinbânu âcue? chan. Ut li mutz' quixye: -Kâcua', tincuaj nak tâilok li xnak' cuu, chan.

⁴²Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi.

⁴²Li Jesús quixye re: -Chi-ilok li xnak' âcuu. Xatq'uira xban nak xapâb nak cuan incuanquil châq'uirtesinquil, chan.Ut sa' junpât qui-iloc li mutz' ut cô chirixeb. Yô chixlok'oninquil li Dios. Ut nak que'ril li c'a'ru quic'ulman, chixjunileb li tenamit que'xq'ue xlok'al li Dios.

⁴³Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu.

⁴³Ut sa' junpât qui-iloc li mutz' ut cô chirixeb. Yô chixlok'oninquil li Dios. Ut nak que'ril li c'a'ru quic'ulman, chixjunileb li tenamit que'xq'ue xlok'al li Dios.