¹Un Viņš, iegājis Jērikā, gāja tai cauri.

¹Nak quicuulac Jericó, li Jesús yô chi numec' sa' li tenamit.

²Un, lūk, kāds cilvēks, vārdā Zahejs, kas bija muitnieku priekšnieks un bagāts,

²Aran cuan jun li cuînk biom aj Zaqueo xc'aba'. Li cuînk a'an, a'an li nataklan sa' xbêneb laj titz'ol toj.

³Meklēja Jēzu redzēt, kas Viņš ir, un nevarēja ļaužu dēļ, jo bija mazs augumā.

³Târaj xnaubal ani li Jesús. Abanan xban nak k'axal nabaleb li tenamit, inc'a' quiru rilbal xban nak ca'ch'in rok.

⁴Un tas, paskrējis uz priekšu, uzkāpa vīģes kokā, lai Viņu redzētu, jo tur Viņam bija jāiet garām.

⁴Jo'can nak cô sa' ânil chi ubej ut quitake' sa' ru'uj jun li che' sicómoro xc'aba' re nak târûk târil li Jesús xban nak aran toxnumek'.

⁵Un kad Jēzus atnāca tai vietā, Viņš, uz augšu paskatījies, ieraudzīja to un sacīja viņam: Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā!

⁵Nak yô chi numec' aran, li Jesús qui-iloc takec'. Quiril laj Zaqueo ut quixye re: -At Zaqueo, cuben chak chi junpât xban nak tento nak tinhilânk sa' lâ cuochoch anakcuan, chan.

⁶Un tas steigšus nokāpa un uzņēma Viņu ar prieku.

⁶Ut laj Zaqueo quicube sa' junpât ut quixc'ul li Jesús sa' rochoch chi sa sa' xch'ôl.

⁷To redzot, visi kurnēja, sacīdami, ka Viņš apmeties pie grēcīga cilvēka.

⁷Nak li q'uila tenamit que'ril nak li Jesús qui-oc sa' rochoch laj Zaqueo, que'po' ut que'xye: -X-oc chi hilânc sa' rochoch jun cuînk aj mâc, chanqueb.

⁸Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: Lūk, Kungs, pusi no savas mantas es atdodu nabagiem; un es atdošu četrkārtīgi, ja es kādam to būtu nokrāpis.

⁸Nak yôqueb chi cua'ac, laj Zaqueo quixakli chiru li Jesús ut quixye re: -Kâcua', chalen anakcuan jalan chic tinbânu. Yijach lin jun cablal tinsi reheb li neba'. Ut cui cuan anihak xcuelk'a c'a'ru re, câhib cua chic xq'uial li rêkaj tinq'ue, chan.

⁹Jēzus sacīja viņam: Šodien šim namam notikusi pestīšana, jo arī šis ir Ābrahama dēls.

⁹Ut li Jesús quixye: -Li cuînk a'in ralal xc'ajol ajcui' laj Abraham. Anakcuan colbil chic li cuînk a'in.

¹⁰Jo Cilvēka Dēls nācis meklēt un pestīt to, kas bija zudis.

¹⁰Lâin li C'ajolbej xinc'ulun chixsic'bal ut chixcolbal li sachenakeb, chan li Jesús.

¹¹Tiem klausoties, Viņš turpināja un sacīja līdzību, jo Viņš bija tuvu Jeruzalemei; un tie domāja, ka Dieva valstība tūliņ parādīsies.

¹¹Ut li Jesús quixye jun chic li jaljôquil ru âtin reheb li yôqueb chi abînc re, xban nak cuulaqueb re Jerusalén. Eb a'an que'xc'oxla nak li Jesús ac oc re chixxakabanquil lix nimajcual cuanquilal li Dios.

¹²Viņš sacīja: Kāds dižciltīgs cilvēks aizgāja tālās zemēs, lai iegūtu sev valsti un atgrieztos atpakaļ.

¹²Li Jesús quixye reheb: Quicuan jun xnimal ru cuînk. Li cuînk a'an quiboke' sa' jun najtil tenamit re nak tâxakabâk chok' rey ut tâsuk'îk cui'chic.

¹³Un viņš, pasaucis savus desmit kalpus, deva tiem desmit minas un sacīja viņiem: Tirgojieties, kamēr es pārnākšu!

¹³Nak ac xic re li cuînk quixbokeb lajêb lix môs. Quixq'ue lajêb chi tumin re li junjûnk ut quixye reheb: -Yaconkex chiru li tumin a'in toja' yal jok'e tana tinsuk'îk chak lâin, chan.

¹⁴Bet viņa pilsoņi ienīda to; un tie sūtīja sūtņus viņam pakaļ un sacīja: Mēs nevēlamies, ka šis valdītu pār mums.

¹⁴Aban xic' na-ile' xbaneb lix tenamit ut nak ac xcô li cuînk, que'xtakla xtakl riq'uin li tâxakabânk re chok' rey chixyebal re: -Lâo inc'a' nakaj nak tâoc chok' karey li cuînk a'in, chanqueb.

¹⁵Un notika, ka viņš, valsti ieguvis, atgriezās atpakaļ un lika pasaukt kalpus, kuriem viņš bija devis naudu, lai uzzinātu, cik katrs ietirgojis.

¹⁵Abanan li cuînk quixakabâc chok' rey. Ut nak ac x-oc chok' rey, li cuînk a'an quisuk'i cui'chic sa' xtenamit ut quixtakla xbokbaleb lix môs li quixq'ueheb xtumin re xnaubal li jo' nimal ac xtau li junjûnk.

¹⁶Tad nāca pirmais un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja desmit minas.

¹⁶Quicuulac li xbên ut quixye re: -Kâcua', lajêb chic xrala lâ tumin li xaq'ue cue, chan.

¹⁷Viņš tam sacīja: Pareizi, labais kalps, tu biji uzticams mazās lietās; tu valdīsi pār desmit pilsētām.

¹⁷Li rey quixye re: -Lâat châbil aj c'anjel. Us xabânu. Xban nak tîc âch'ôl riq'uin li ca'ch'in xinq'ue âcue, jo'can nak tinq'ue âcuanquil sa' xbên lajêb chi tenamit, chan li rey.

¹⁸Un otrs atnāca un sacīja: Kungs, tava mina nopelnīja piecas minas.

¹⁸Ut quicuulac li môs jun chic ut quixye: -Kâcua', ôb chic xrala lâ tumin li xaq'ue cue, chan.

¹⁹Un viņš tam sacīja: Arī tu valdi pār piecām pilsētām.

¹⁹Ut li rey quixye re: -Jo'can ajcui' lâat. Châbil xabânu. Tinq'ue âcuanquil sa' xbên ôb chi tenamit, chan.

²⁰Un vēl cits nāca un sacīja: Kungs, še ir tava mina. Es to biju noglabājis sviedrautā.

²⁰Ut quicuulac ajcui' li môs jun chic ut quixye: -Kâcua', cue' lâ tumin. Xinc'ûla sa' jun sut.

²¹Jo es baidījos tevis, tāpēc ka tu esi bargs cilvēks: tu ņem, ko neesi nolicis, un pļauj, ko neesi sējis.

²¹Xinxucuac âban xban nak ninnau nak josk'at. Nacac'ul li tumin li inc'a' nacac'anjela ut nacatk'oloc bar cui' inc'a' nacat-au, chan.

²²Viņš sacīja tam: Nekrietnais kalps, ar tavu muti es tevi tiesāju. Tu zināji, ka esmu bargs cilvēks, kas ņem, ko nav nolicis, un pļauj, ko nav sējis.

²²Quichak'oc li rey ut quixye: -Lâat mâc'a' nacat-oc cui'. Riq'uin ajcui' li c'a'ru xaye, tinrak âtin sa' âbên. Nacanau nak josk'in ut nacanau nak ninc'ul li tumin li inc'a' ninc'anjela ut nink'oloc bar cui' inc'a' nin-au.

²³Un kāpēc tu neatdevi manu naudu maiņgaldā, lai es pārnācis atprasītu to ar augļiem!

²³¿C'a'ut nak inc'a' xaq'ue chi to' lin tumin? Ut lâin nak xinsuk'i, xinc'ul raj lin tumin rochben li ral, chan li rey.

²⁴Un klātesošiem viņš teica: Atņemiet viņam minu un dodiet tam, kam desmit minas!

²⁴Ut li rey quixye reheb li cuanqueb aran: -Isihomak li tumin chiru ut q'uehomak re li ac cuan lajêb chi tumin riq'uin, chan.

²⁵Un tie sacīja viņam: Kungs, viņam jau desmit minas!

²⁵Eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -At Kâcua', a'an ac cuan ajcui' lajêb chi tumin riq'uin, chanqueb.

²⁶Bet es jums saku: katram, kam ir, tiks dots, lai viņam būtu pārpilnība; bet no tā, kam nav, tiks ņemts arī tas, kas viņam ir. (Mt.13,12; 25,29; Mk.4,25)

²⁶Li rey quixye reheb: -Lâin ninye êre nak li ani cuan nabal c'a'ru re, tâq'uehek' cui'chic nabal re; ut li ani ca'ch'in ajcui' c'a'ru re, tâisîk chiru, usta ca'ch'in ajcui' li c'a'ru re.

²⁷Bet tos manus ienaidniekus, kas negribēja, lai es pār viņiem valdītu, atvediet šurp un nogaliniet manā priekšā!

²⁷Ut c'amomakeb chak li xic' neque'iloc cue li inc'a' neque'raj nak tin-oc chok' xreyeb. Ut chicuu ajcui', têcamsiheb, chan li rey.

²⁸Un to teicis, Viņš, iedams uz Jeruzalemi, turpināja ceļu.

²⁸Nak ac xye li jaljôquil ru âtin a'in, li Jesús qui-oc cui'chic chi xic Jerusalén.

²⁹Un notika, kad Viņš tuvojās Betfāgai un Betānijai pie kalna, kas saucas Olīvkalns, ka Viņš sūtīja divus savus mācekļus,

²⁹Cuulaqueb re sa' li cuib chi tenamit Betfagé ut Betania. Nach' cuanqueb riq'uin li tzûl Olivos nak li Jesús quixtaklaheb cuib lix tzolom.

³⁰Sacīdams: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā! Un jūs ieiedami atradīsiet piesietu ēzeļa mātes kumeļu, uz kura vēl neviens cilvēks nav sēdējis; atraisiet to un atvediet!

³⁰Quixye reheb: -Ayukex sa' li ch'ina tenamit a'an li cuan chi nach'. Ut nak texcuulak têtau jun li ch'ina bûr bac'bo. Li ch'ina bûr a'an toj mâ ani nabêc chirix. Têhit ut têc'am chak arin.

³¹Un ja kāds jūs jautās, kāpēc jūs to atraisāt, tad sakiet viņam tā: Kungs vēlas tā pakalpojumu.

³¹Ut cui ani napatz'oc êre c'a'ut nak yôquex chixhitbal, têye re nak li Kâcua' tâajok ru li ch'ina bûr, cha'akex, chan li Jesús.

³²Un tie, kas bija sūtīti, aizgāja un atrada kumeļu stāvam, kā viņš tiem bija sacījis.

³²Que'côeb lix tzolom li Jesús cuib ut que'xtau chixjunil jo' quiyehe' reheb.

³³Bet kad viņi raisīja kumeļu vaļā, tā īpašnieki sacīja tiem: Kāpēc jūs atraisāt kumeļu?

³³Nak yôqueb chixhitbal li ch'ina bûr, eb laj êchal re que'xpatz' reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chixhitbal li kabûr? chanqueb.

³⁴Un viņi atbildēja: Kungam to vajag.

³⁴Eb lix tzolom li Jesús que'chak'oc ut que'xye: -Li Kâcua' tâajok ru li bûr, chanqueb.

³⁵Un viņi atveda to pie Jēzus. Un viņi, savas drēbes kumeļam uzklājuši, uzsēdināja Jēzu.

³⁵Ut que'xc'am li ch'ina bûr riq'uin li Jesús. Que'xq'ue li t'icr chirix ut que'xtenk'a li Jesús chi takec' chirix.

³⁶Bet, Viņam jājot, tie izklāja savas drēbes ceļā.

³⁶Nak yô chi xic li Jesús, nabaleb li cristian que'xhel lix t'icreb sa' be bar tânumek' cui' li Jesús jo' c'aynakeb xbânunquil nak nacuulac junak nim xcuanquil.

³⁷Un kad Viņš jau tuvojās Olīvkalna nogāzei, viss mācekļu pulks sāka priecīgi skaļā balsī godināt Dievu par visiem brīnumiem, ko viņi bija redzējuši,

³⁷Cuulaqueb re Jerusalén. Yôqueb chak chi cubec sa' li tzûl Olivos ut chixjunileb li yôqueb chixtâkenquil li Jesús que'oc chixjapbal reheb xban xsahil xch'ôleb. Ut que'xlok'oni li Dios xbaneb li milagro li quilaje'ril.

³⁸Sacīdami: Svētīgs, Ķēniņš, kas nāk Kunga vārdā! Miers debesīs un gods augstībā!

³⁸Que'xye: -Osobtesinbil taxak li rey li xchal sa' xc'aba' li Kâcua'. Ut cuânk taxak li tuktûquilal sa' choxa. Lok'oninbil taxak li Kâcua' li cuan sa' choxa, chanqueb.

³⁹Un daži farizeji ļaužu pulkā sacīja Viņam: Mācītāj, apsauc savus mācekļus!

³⁹Ut cuanqueb laj fariseo sa' xyânkeb li q'uila tenamit que'xye re: -At tzolonel k'useb lâ tzolom, ye reheb nak te'xcanab âtinac.-

⁴⁰Viņš tiem sacīja: Es jums saku: ja viņi klusētu, kliegtu akmeņi.

⁴⁰Li Jesús quichak'oc ut quixye reheb: -Lâin ninye êre nak cui eb lin tzolom te'xcanab xq'uebal inlok'al, a' chic li pec te'xjap re chixq'uebal inlok'al, chan li Jesús.

⁴¹Un Viņš, pienācis tuvāk un uzlūkodams pilsētu, raudāja par to, sacīdams:

⁴¹Nak cuulac re Jerusalén, li Jesús quiyâbac chirilbal li tenamit.

⁴²Kaut jel arī tu atzītu un pat šinī tavā dienā, kas pie tava miera vajadzīgs! Bet tagad tas apslēpts tavām acīm:

⁴²Ut quixye: -¡Cui ta lâex aj Jerusalén nequenau xq'uebal retal ani târûk tâq'uehok tuktûquil usilal sa' eb li cutan a'in, us raj! Aban anakcuan toj mukmu chêru. Jo'can nak inc'a' nequetau xyâlal.

⁴³Jo nāks dienas pār tevi, kad tavi ienaidnieki aplenks tevi vaļņiem; un tie ielenks tevi un spiedīs tevi no visām pusēm;

⁴³Tâcuulak xk'ehil nak eb li xic' neque'iloc êre te'châlk chi pletic êriq'uin. Te'xsut rix lê tenamit. Te'xq'ue ribeb chi xjun sutam lê tenamit ut lâex mâ bar chic târûk têcol êrib.

⁴⁴Un viņi nospiedīs tevi zemē un tavus bērnus, kas tevī ir, un neatstās tevī akmeni uz akmens, tāpēc ka tu neatzini savas piemeklēšanas dienu.

⁴⁴Te'xjuq'ui lê tenamit ut te'xt'an, jo'queb ajcui' chixjunileb li cuanqueb aran. Mâ jun chic li pec tâcanâk sa' xna'aj. Têc'ul chi jo'can xban nak lâex inc'a' xeq'ue retal nak li Dios xc'ulun êriq'uin chêcolbal, chan li Jesús.

⁴⁵Un Viņš, iegājis svētnīcā, sāka dzīt ārā tos, kas tanī pārdeva un pirka,

⁴⁵Nak qui-oc sa' li templo, li Jesús qui-oc chixyolesinquileb chirix cab li yôqueb chi c'ayînc ut li yôqueb chi lok'oc aran.

⁴⁶Sacīdams viņiem: Ir rakstīts: mans nams ir lūgšanas nams, bet jūs esat padarījuši to par slepkavu bedri. (Is.56,7; Jer.7,11)

⁴⁶Quixye reheb: -Tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu chi jo'ca'in: Li cuochoch a'in re te'tijok cui' li tenamit. Abanan lâex xeq'ue li templo chok' xna'ajeb laj êlk', chan li Jesús.

⁴⁷Un viņš katru dienu mācīja svētnīcā. Bet augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tautas priekšnieki meklēja Viņu nonāvēt;

⁴⁷Ut rajlal cutan yô chixch'olobanquil xyâlal sa' li templo. Eb li xbênil aj tij, ut eb laj tz'îb ut eb li neque'taklan sa' xyânkeb laj judío yôqueb chixc'ûbanquil chanru nak te'xcamsi.Abanan inc'a' que'xtau chanru te'xbânu xban nak chixjunileb li tenamit yôqueb chixq'uebal xch'ôleb chirabinquil li c'a'ru yô chixyebal li Jesús.

⁴⁸Un tie neizprata, ko Viņam darīt, jo visa tauta neatlaidīgi klausījās Viņā.

⁴⁸Abanan inc'a' que'xtau chanru te'xbânu xban nak chixjunileb li tenamit yôqueb chixq'uebal xch'ôleb chirabinquil li c'a'ru yô chixyebal li Jesús.