¹Un notika, kad Viņš kādā dienā svētnīcā mācīja tautu un sludināja tai evaņģēliju, ka augstie priesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecākajiem sapulcējās

¹Sa' jun li cutan li Jesús yô chixch'olobanquil xyâlal li colba-ib chiruheb li tenamit li cuanqueb sa' li templo, nak que'cuulac riq'uineb li xbênil laj tij ut eb laj tz'îb rochbeneb li xakabanbileb chi c'anjelac sa' li templo.

²Un jautāja Viņam, sacīdami: Saki mums, kā varā Tu to dari, vai kas ir, kas Tev šo varu devis?

²Ut que'xye re: -¿Ani xtaklan âcue chixbânunquil li c'a'ru yôcat chixbânunquil? ¿Ani xq'uehoc âcuanquil? chanqueb.

³Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Arī es jums jautāšu vienu vārdu. Atbildiet man:

³Li Jesús quixye reheb: -Lâin tincuaj ajcui' patz'oc êre. Têsume li tinpatz' êre.

⁴Vai Jāņa kristība bija no debesīm, vai no cilvēkiem?

⁴¿Ani quitaklan chak re laj Juan chi cubsînc ha'? ¿Ma li Dios malaj ut cuînk quitaklan chak re? chan li Jesús reheb.

⁵Bet viņi sevī domāja, sacīdami: Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš mums sacīs: Kāpēc tad jūs neticējāt viņam?

⁵Ut que'oc chixyebal chi ribileb rib: -¿C'a'ru takasume cui'? Cui takaye nak li Dios xtaklan chak re, a'an tixye ke c'a'ut nak inc'a' xkapâb li c'a'ru quixye laj Juan.

⁶Bet ja mēs teiksim: no cilvēkiem, tad visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo viņa pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.

⁶Ut cui takaye nak cuînk xtaklan chak re, chixjunileb li tenamit toe'xcamsi chi pec xban nak eb a'an neque'xpâb nak laj Juan, a'an tz'akal profeta, chanqueb chi ribileb rib.

⁷Un viņi atbildēja: Mēs nezinām, no kurienes.

⁷Jo'can nak que'chak'oc ut que'xye re li Jesús: -Lâo inc'a' nakanau ani xtaklan chak re, chanqueb.

⁸Un Jēzus sacīja viņiem: Arī es jums nesaku, kā varā es to daru.

⁸Ut li Jesús quixye reheb: -Chi moco lâin tinye êre ani xq'uehoc incuanquil chixbânunquil li c'a'ru ninbânu, chan reheb.

⁹Bet Viņš sāka stāstīt tautai šādu līdzību: Kāds cilvēks iestādīja vīna dārzu un iznomāja to vīnkopjiem, bet pats palika tālumā ilgāku laiku.

⁹Ut li Jesús qui-oc chixyebal reheb li tenamit li jaljôquil ru âtin a'in: Jun li cuînk quirau jun sîr li racuîmk uvas. Quixq'ue chi to' riq'uineb li cuînk aj c'alom. Ut cô sa' jalan tenamit ut najt quisach.

¹⁰Savā laikā viņš aizsūtīja savu kalpu pie strādniekiem, lai tie dotu viņam no vīna dārza augļiem. Bet tie sita viņu un aizsūtīja tukšā.

¹⁰Nak quicuulac xk'ehil xsic'bal ru li acuîmk, laj êchal re quixtakla jun lix môs riq'uineb li cuînk chixc'ulbal li jo' q'uial ru li racuîmk li tâtz'ak a'an. Abanan eb li cuînk que'xchap li môs ut que'xsac'. Ut quisuk'i chi mâc'a' que'xq'ue re.

¹¹Un viņš aizsūtīja vēl otru kalpu. Bet tie arī šo sita, apsmēja un aizsūtīja tukšā.

¹¹Laj êchal re li acuîmk quixtakla jun chic lix môs riq'uineb. Ut jo'can ajcui' que'xbânu re a'an. Que'xhob ut que'xsac' ut quisuk'i a'an chi mâc'a' que'xq'ue re.

¹²Un viņš aizsūtīja vēl trešo, bet arī šo tie ievainoja un izmeta ārā.

¹²Ut laj êchal re li ch'och' quixtakla cui'chic jun lix môs. Ut eb li cuînk k'axal ra que'xbânu re ut que'xcut chirix li na'ajej a'an.

¹³Tad vīna dārza kungs sacīja: Ko man darīt? Es sūtīšu savu mīļo dēlu; varbūt, redzēdami to, tie viņu ievēros.

¹³Tojo'nak laj êchal re li ch'och' quixye: -¿C'a'ru tinbânu anakcuan? Tintakla li cualal li k'axal raro inban. Nak te'ril li cualal, mâre te'xc'ul sa' xyâlal, chan sa' xch'ôl.

¹⁴Kad strādnieki ieraudzīja viņu, tie sevī domāja un sacīja: Šis ir mantinieks; nogalināsim viņu, un mantojums būs mūsu!

¹⁴Que'ril nak yô chi cuulac li ralal, ut que'xye chi ribileb rib: -A'an li tâêchanînk re li na'ajej. Kacamsihak, chanqueb, re nak lâo chic toêchanînk re.

¹⁵Un tie, izmetuši viņu no vīna dārza ārā, nonāvēja to. Ko nu gan darīs tiem vīna dārza kungs?

¹⁵Que'risi sa' li na'ajej a'an ut que'xcamsi. ¿C'a'ru nequeye lâex? ¿C'a'ru tixbânu laj êchal re li acuîmk riq'uineb li cuînk a'in? Lâin tinye êre c'a'ru tixbânu.

¹⁶Viņš atnāks un iznīcinās šos dārzniekus un vīna dārzu atdos citiem. To dzirdēdami, tie sacīja Viņam: Tas nedrīkst notikt!

¹⁶Tâchâlk ut tixcamsiheb laj ilol re li racuîmk ut jalan chic aj e tixq'ue li jun sîr chi uvas, chan li Jesús. Nak que'rabi li quixye li Jesús, eb a'an que'xye: -Inc'a' taxak chic'ulmânk chi jo'can, chanqueb.

¹⁷Bet Viņš, tos uzlūkodams, sacīja: ko tad tas nozīmē, kas rakstīts: akmens, ko atmeta namdari, kļuva par stūrakmeni?

¹⁷Li Jesús quirileb ut quixye reheb: -¿C'a'ru naraj naxye a'in li tz'îbanbil sa' li Santil Hu, li que'xye li profeta chicuix? Li pec li que'xtz'ektâna laj cablanel, a'an li k'axal lok' li quiq'uehe' chok' xxuc li cab. (Sal. 118:22)

¹⁸Katrs, kas uz šo akmeni kritīs, sašķīdīs, bet uz ko tas kritīs, to sadragās. (Ps.117,22; Is.28,16; Mt.21,42; Apd.4,11; Rom.9,33; 1.Pēt.2,7)

¹⁸Li ani tât'anek' sa' xbên li pec a'in, tixtoch'i rib. Coc' puc' tâcanâk. Ut ani sa' aj bên tât'anek' li pec a'in, xujinbil tâcanâk.

¹⁹Un augstie priesteri un rakstu mācītāji, saprazdami, ka Viņš par tiem runā šo līdzību, tanī pat stundā meklēja pielikt pie Viņa rokas, bet baidījās tautas.

¹⁹Eb laj tz'îb ut eb li xbênil aj tij que'xtau ru nak reheb a'an quixye li jaljôquil ru âtin a'in ut que'raj raj xchapbal sa' li hônal a'an. Abanan inc'a' que'ru xban nak que'xucuac chiruheb li tenamit.

²⁰Un tie, novērodami Viņu, sūtīja spiegus, kas izlikās taisnīgi, lai notvertu Viņu vārdos un nodotu Viņu priekšniecībai un zemes soģa varai.

²⁰Eb laj tz'îb ut eb li xbênil aj tij yôqueb chixq'uebal retal jok'e tz'akal târûk te'xchap li Jesús. Ut que'xtaklaheb aj q'uehol etal riq'uin. Laj q'uehol etal que'xbânu ribeb nak tîqueb xch'ôl yal re rilbal cui tixye junak âtin re nak târûk te'xchap ut te'xc'am riq'uin li acuabej.

²¹Un tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, mēs zinām, ka tu pareizi runā un māci, un neskaties uz personu, bet patiesībā māci Dieva ceļu;

²¹Xban a'an nak que'xye re chi jo'ca'in: -At tzolonel, nakanau nak lâat yâl nacat-âtinac ut sa' xyâlal nacac'ut lix yâlal chiruheb li tenamit. Inc'a' nacasic' ru ani nacara. Sa' xyâlal nacac'ut chiruheb li c'a'ru naraj li Dios.

²²Vai mums atļauts maksāt nodokļus ķeizaram, vai nē?

²²Ye ke c'a'ru naxye li chak'rab. ¿Ma us takaq'ue li katoj re laj César li acuabej malaj ut inc'a'? chanqueb re.

²³Bet Viņš, izpratis to viltību, sacīja viņiem: Kāpēc jūs mani kārdināt?

²³Li Jesús quixnau nak aj balak'eb. Jo'can nak quixye reheb: -¿C'a'ut nak nequeraj xyalbal cuix?

²⁴Parādiet man denāriju! Kā attēls un virsraksts uz tā? Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Ķeizara!

²⁴C'ut junak li tumin chicuu. ¿Ani aj e li jalam ûch li cuan chiru? Ut, ¿ani aj c'aba' li tz'îbanbil chiru? chan. Eb a'an que'chak'oc ut que'xye: -Re li acuabej.

²⁵Un Viņš tiem sacīja: Tad atdodiet ķeizaram, kas ir ķeizara, un Dievam, kas ir Dieva!

²⁵Ut li Jesús quixye reheb: -Tojomak re li acuabej li c'a'ru re li acuabej, ut tojomak re li Dios li c'a'ru re li Dios, chan.

²⁶Un tie nespēja notvert Viņu vārdos tautas priekšā un, izbrīnījušies par Viņa atbildi, apklusa.

²⁶Ut mâ jun âtin que'xtau re târûk te'xye nak cuan xmâc. Ut que'sach xch'ôleb xban li âtin li que'sumêc cui' xban li Jesús. Jo'can nak mâc'a' chic que'xye.

²⁷Bet tad pienāca daži no saducejiem, kas noliedz augšāmcelšanos, un jautāja Viņam,

²⁷Cuanqueb cuib oxib laj saduceo que'cuulac riq'uin li Jesús. Eb a'an inc'a' neque'xpâb nak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo li camenak. Que'xye re li Jesús:

²⁸Sacīdami: Mācītāj, Mozus mums rakstījis: ja kam nomirst brālis, kam sieva, bet nav bērnu, tad lai viņa brālis apprecē tā sievu un rada savam brālim pēcnācējus!

²⁸-At tzolonel, laj Moisés quixtz'îba jun li chak'rab chok' ke. Naxye chi jo'ca'in: Cui junak cuînk tâcâmk ut mâ jun li ralal xc'ajol tâcuânk, tâsumlâk li rîtz'in li camenak riq'uin li xmâlca'an re nak tâcuânk ralal xc'ajol sa' xc'aba' li camenak.

²⁹Bija septiņi brāļi. Pirmais apprecēja sievu un, būdams bez bērniem, nomira.

²⁹Que'cuan cuukub li cuînk rîtz'ineb rib. Li asbej quixc'am rixakil ut quicam chi inc'a' quicuan ralal xc'ajol.

³⁰Un nākošais apprecēja viņu un nomira, būdams arī bez bērniem.

³⁰Ut quic'ame' li ixk xban li rîtz'in li camenak ut quicam ajcui' li cuînk a'an ut chi moco a'an quicuan ralal xc'ajol riq'uin li ixk.

³¹Un trešais apprecēja viņu; tāpat visi septiņi, neatstādami bērnus, nomira.

³¹Ut jo'can cui'chic li rox îtz'inbej. Li ixk quicuan chok' rixakil li cuukub chi cuînk ut mâ jun reheb quicuan ralal xc'ajol riq'uin li ixk a'an.

³²Beigās pēc visiem nomira sieva.

³²Ut quicam ajcui' li ixk.

³³Kā sieva viņa būs augšāmcelšanās brīdī, jo septiņiem viņa bijusi sieva?

³³Sa' xcuaclijiqueb li camenak chi yo'yo, nak te'cuaclîk eb a'an, ¿ani aj ixakil tâcanâk cui' li ixk a'an xban nak cuukub lix bêlom quicuan? chanqueb re li Jesús.

³⁴Un Jēzus viņiem sacīja: Šīs pasaules bērni precējas un tiek precēti.

³⁴Quichak'oc li Jesús ut quixye reheb: -Eb li cuanqueb sa' ruchich'och' anakcuan neque'sumla ut neque'sumubâc.

³⁵Bet tie, kas tiks atzīti augšāmcelšanās un tās dzīves cienīgi, ne precēsies, ne sievas ņems.

³⁵Abanan sa' eb li cutan tâchâlk, li xc'ulubeb cuaclîc cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, inc'a' chic te'sumlâk chi moco te'sumubâk.

³⁶Un arī mirt viņi vairs nevarēs, jo tie līdzīgi eņģeļiem; un viņi ir Dieva bērni, jo tie ir augšāmcelšanās bērni.

³⁶Jo'cakeb ban chic li ángel sa' choxa. Inc'a' chic te'câmk. Te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo sa' xyânkeb li camenak, xban nak a'an eb li ralal xc'ajol li Dios.

³⁷Bet ka miroņi celsies augšām, uz to norādīja arī Mozus pie ērkšķu krūma, kur viņš sacīja: Kungs ir Ābrahama Dievs un Īzāka Dievs, un Jēkaba Dievs.

³⁷Lâex nequeye nak inc'a' te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo li camenak. Abanan laj Moisés quixc'utbesi ajcui' chak junxil nak eb li camenak te'cuaclîk cui'chic chi yo'yo. Tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu li quixye nak yô chi c'atc li q'uix. Quixye nak li Dios, a'an lix Dios laj Abraham, lix Dios laj Isaac, ut lix Dios laj Jacob.

³⁸Bet Viņš nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņam visi dzīvo.

³⁸Li Dios, a'an moco xDioseb ta camenak; xDioseb ban li yo'yôqueb, xban nak toj yo'yôqueb chiru li Dios usta ac camenakeb, chan li Jesús reheb.

³⁹Bet daži rakstu mācītāji atbildēja Viņam, sacīdami: Mācītāj, Tu labi pateici.

³⁹Cuanqueb laj tz'îb que'chak'oc ut que'xye re: -At tzolonel, tz'akal re ru li xaye, chanqueb.

⁴⁰Un tie neuzdrošinājās vairs neko Viņam jautāt.

⁴⁰Ut mâ ani chic quiraj patz'oc riq'uin li Jesús.

⁴¹Bet Viņš tiem sacīja: Kā tad saka, ka Kristus ir Dāvida Dēls?

⁴¹Li Jesús quixye reheb: -Neque'xye nak li Cristo laj Colonel a'an xcomoneb li ralal xc'ajol li rey David.

⁴²Un pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas,

⁴²Tz'îbanbil retalil sa' li Santil Hu sa' li Salmos li quixye li rey David. Quixye: Li Kâcua' Dios quixye re li Kâcua' laj Colol cue, c'ojlan sa' li nim uk'

⁴³Iekams es Tavus ienaidniekus lieku par pakāju Tavām kājām. (Ps.109,1)

⁴³toj tinq'ueheb li xic' neque'iloc âcue rubel lâ cuanquil. (Sal. 110:1)

⁴⁴Tātad Dāvids sauc Viņu par Kungu; un kā tad Viņš tā dēls?

⁴⁴Li rey David quixye "aj Colol cue" re li Kâcua', usta a'an xcomoneb li ralal xc'ajol, chan li Jesús.

⁴⁵Bet Viņš, visai tautai dzirdot, sacīja saviem mācekļiem:

⁴⁵Chixjunileb li tenamit yôqueb chirabinquil nak li Jesús quixye reheb lix tzolom:

⁴⁶Sargieties no rakstu mācītājiem, kas vēlas staigāt garajos svārkos un mīl sveicienus laukumos, un pirmos sēdekļus sinagogās, un ieņemt goda vietas mielastos,

⁴⁶-Mêtzol êrib riq'uineb laj tz'îb li neque'cuulac chiruheb xq'uebal li rak'eb chirixeb chi najt rok nak neque'bêc re xc'utbal nak cuanqueb xcuanquil. Eb a'an neque'cuulac chiru nak te'q'uehek' xlok'al sa' eb li be. Ut nak cuanqueb sa' li cab li neque'xch'utub cui' ribeb, neque'cuulac chiruheb c'ojlâc toj chi ubej. Ut nak neque'boke' sa' junak nink'e, neque'cuulac chiruheb chunlâc sa' li mêx li neque'chunla cui' li cuanqueb xcuanquil.Ut neque'xmak' li c'a'ru cuan reheb li xmâlca'an. Ut najt rok lix tijeb neque'xbânu nak neque'tijoc chiruheb li tenamit re xmukbal li mâusilal li neque'xbânu. Eb a'an k'axal ra te'xtoj cui' li mâc neque'xbânu, chan li Jesús.

⁴⁷Kas, izlikdamies garas lūgšanas skaitām, aprij atraitņu mājas! Šie saņems lielāku sodu.

⁴⁷Ut neque'xmak' li c'a'ru cuan reheb li xmâlca'an. Ut najt rok lix tijeb neque'xbânu nak neque'tijoc chiruheb li tenamit re xmukbal li mâusilal li neque'xbânu. Eb a'an k'axal ra te'xtoj cui' li mâc neque'xbânu, chan li Jesús.