¹Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.

¹Yô chi cuulac xcutanquil li nink'e nak neque'xcua' li caxlan cua mâc'a' xch'amal. Pascua nayeman re li nink'e a'an.

²Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.

²Eb lix bênil aj tij ut eb laj tz'îb yôqueb chixsic'bal chanru nak târûk te'xcamsi li Jesús. Abanan yôqueb xc'a'ux xban nak inc'a' que'raj xchik'bal xjosk'ileb li tenamit.

³Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.

³Laj Judas Iscariote jun reheb lix cablaju chi xtzolom li Jesús. A'an quixq'ue rib chi âlêc xban laj tza.

⁴Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.

⁴Cô riq'uineb li xbênil aj tij ut riq'uineb li neque'c'ac'alen re li templo chixyebal reheb nak tixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb.

⁵Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.

⁵Que'saho' xch'ôleb chirabinquil li quixye ut que'xyechi'i xtumin.

⁶Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.

⁶Ut quixc'ul xch'ôl laj Judas li quiyehe' re. Jo'can nak qui-oc xsic'bal jok'e târûk tixk'axtesi li Jesús sa' ruk'eb chi inc'a' te'xnau li q'uila tenamit.

⁷Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.

⁷Quicuulac xk'ehil li nink'e Pascua nak neque'xcua' li caxlan cua mâc'a' xch'amal. Sa' li nink'e a'an tento nak te'xcamsi junak li carner.

⁸Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!

⁸Li Jesús quixye reheb laj Pedro ut laj Juan: -Ayukex ut cauresihomak chak li tzacaêmk re li pascua re totzacânk, chan.

⁹Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?

⁹Que'xpatz' re: -¿Bar tâcuaj takacauresi chak?-

¹⁰Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,

¹⁰Li Jesús quixye reheb: -Nak tex-oc sa' li tenamit, aran têtau jun li cuînk yô chixc'ambal jun cuc xha'. Têtâke a'an toj sa' li cab bar tox-ocak cui'.

¹¹Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?

¹¹Ut têye re laj êchal cab, "Chan laj tzolonel, ¿bar cuan li na'ajej li tâcua'ak cui' sa' li nink'e Pascua rochbeneb lix tzolom?" cha'akex re.

¹²Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!

¹²Ut a'an tixc'ut chêru jun nimla na'ajej takec' sa' xca' tasalil li cab. Ac yîbanbil li na'ajej. Ut aran têcauresi li nink'e chok' ke, chan li Jesús.

¹³Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.

¹³Que'côeb sa' li tenamit ut qui-uxman jo' quixye li Jesús. Ut aran que'xcauresi li nink'e Pascua.

¹⁴Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.

¹⁴Nak quicuulac x-ôril, li Jesús quic'ojla sa' li mêx rochbeneb lix tzolom.

¹⁵Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.

¹⁵Ut quixye reheb: -C'ajo' nak yôquin chixrahinquil ru nak tocua'ak cuochbenex sa' li nink'e a'in nak toj mâji' nincam.

¹⁶Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.

¹⁶Relic chi yâl ninye êre nak inc'a' chic tinbânu li nink'e Pascua toj tâcuulak xk'ehil nak tinbânu cui'chic sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

¹⁷Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!

¹⁷Ut quixchap li sec' re uc'ac. Quixbantioxi chiru li Dios ut quixye: -C'ulumak a'in ut jeq'uihomak sa' êyânk li cuan chi sa',

¹⁸Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.

¹⁸xban nak lâin tinye êre nak chalen anakcuan inc'a' chic tincuuc' xya'al li uva toj tâcuulak xk'ehil nak tincuuc' cui'chic sa' lix nimajcual cuanquilal li Dios, chan.

¹⁹Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!

¹⁹Ut quixchap li caxlan cua, quixbantioxi chiru li Dios, tojo'nak quixjachi ut quixq'ue reheb lix tzolom ut quixye: -A'an a'in lin tz'ejcual, k'axtesinbil re camsîc sa' êc'aba' lâex. Chebânuhak re xjulticanquil lin camic, chan.

²⁰Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.

²⁰Jo'can ajcui' quixbânu nak ac xrake' chi cua'ac. Quixchap li sec' re uc'ac ut quixye: -A'an a'in retalil li ac' contrato li tâxakabâk xcuanquil riq'uin lin quiq'uel li tâhoyek' nak tincamsîk sa' êc'aba' lâex, chan.

²¹Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.

²¹Ut quixye ajcui' li Jesús: -Nacuaj nak tênau nak li cuînk li tâk'axtesînk cue yô chi cua'ac sa' mêx cuochben.

²²Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!

²²Tento nak tincamsîk lâin li C'ajolbej. Abanan raylal cuan sa' xbên li cuînk li tâk'axtesînk cue, chan li Jesús.

²³Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?

²³Ut eb a'an que'oc chixpatz'inquil chi ribileb rib ut que'xye: -¿Ani anchal li tâk'axtesînk re? chanqueb.

²⁴Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?

²⁴Eb lix tzolom li Jesús que'oc chixcuech'inquil rix chi ribileb rib ani tana sa' xyânkeb nimak xcuanquil.

²⁵Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.

²⁵Li Jesús quixye reheb: -Eb li rey li cuanqueb sa' ruchich'och' cuanqueb xcuanquil sa' xbêneb li tenamit. Eb a'an neque'raj nak châbil tâyehek' chirixeb.

²⁶Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps;

²⁶Abanan lâex inc'a' têbânu chi jo'can. Li ani naraj xcuanquil sa' êyânk, tento nak tixcubsi rib ut tâc'anjelak chêru. Li ani târaj c'amoc be sa' êyânk, tento nak tixcubsi rib ut tâc'anjelak chêru.

²⁷Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.

²⁷¿Ani li k'axal nim xcuanquil nak nequec'oxla lâex? ¿Ma li nac'ojla sa' mêx, malaj ut li nac'anjelac chiru? ¿Ma mâcua' ta bi' li ani nac'ojla sa' mêx? Lâin cuan incuanquil, aban cuanquin sa' êyânk jo' jun aj c'anjel chêru.

²⁸Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.

²⁸Lâex xecuy cuochbeninquil sa' li ra xîc' xinc'ul.

²⁹Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,

²⁹Jo'can nak tinq'ue êcuanquil lâex jo' nak xq'ue incuanquil lâin lin Yucua'.

³⁰Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.

³⁰Lâex texcua'ak ut tex-uc'ak sa' lin mêx nak cuânkin sa' lin cuanquil. Ut lâex texc'ojlâk sa' lê c'ojaribâl ut texrakok âtin sa' xbêneb li cablaju xtêpaleb laj Israel, chan li Jesús.

³¹Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,

³¹Ut quixye li Kâcua': -At Simón, laj tza ac xpatz' xlesêns re nak tixyal rix lê pâbâl jo' nak nachik'e' ru li trigo re risinquil li rix.

³²Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!

³²Abanan lâin xintijoc châcuix re nak inc'a' tâcanab lâ pâbâl. Ut nak tatsuk'îk cui'chic cuiq'uin, tâq'ue xcacuilal xch'ôleb lâ cuech aj pâbanelil, chan li Jesús.

³³Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!

³³Ut laj Pedro quixye re: -At Kâcua', lâin cau inch'ôl châtâkenquil usta tine'xq'ue sa' tz'alam malaj ut tine'xcamsi âcuochben, chan.

³⁴Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:

³⁴Ut li Jesús quixye re: -At Pedro, lâin ninye âcue, anakcuan ajcui' nak toj mâji' nayâbac laj tzo' xul, lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu, chan.

³⁵Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?

³⁵Ut quixye cui'chic reheb lix tzolom: -Nak quexintakla chi mâc'a' êbôls, chi mâc'a' xna'aj êtumin, chi mâc'a' êxâb, ¿ma cuan ta bi' c'a'ru xpalto' êre? Ut eb a'an que'xye: -Mâc'a' quipalto' ke.

³⁶Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!

³⁶Quixye cui'chic li Jesús reheb: -Ut anakcuan li ani cuan xbôls, xc'amak chirix jo' ajcui' xna'aj lix tumin. Ut li ani mâc'a' xch'îch', tixc'ayi lix chaquêt ut xlok'ak xch'îch' chiru li tumin a'an.

³⁷Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.

³⁷Relic chi yâl ninye êre nak tento tâtz'aklok ru li c'a'ru tz'îbanbil chicuix sa' li Santil Hu, li naxye chi jo'ca'in: Quiq'uehe' sa' ajl sa' xyânkeb li inc'a' useb xna'leb. Tento nak tâc'ulmânk li c'a'ru tz'îbanbil retalil chicuix, chan.

³⁸Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!

³⁸Eb a'an que'xye: -Kâcua', cuan arin cuib li ch'îch', chanqueb. Ut li Jesús quixye: -Tz'akal li xeye. Mex-âtinac chic.

³⁹Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.

³⁹Li Jesús qui-el aran ut cô sa' li tzûl Olivos, jo' c'aynak xbânunquil. Ut eb lix tzolom que'xtâke.

⁴⁰Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!

⁴⁰Nak quicuulac sa' li na'ajej a'an, quixye reheb lix tzolom: -Chextijok re nak inc'a' têq'ue êrib chi âlêc, chan.

⁴¹Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,

⁴¹Ut li Jesús quirisi rib sa' xyânkeb jo' na xnajtil nacute' cui' junak pec. Ut aran quixcuik'ib rib chi tijoc.

⁴²Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!

⁴²Quixye: -At inyucua', cui lâat tâcuaj, inc'a' raj tinc'ul li raylal a'in. Abanan chi-uxmânk li c'a'ru nacacuaj lâat ut mâcua' li nacuaj lâin, chan.

⁴³Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.

⁴³Ut quichal jun li ángel sa' choxa ut quixq'ue xcacuil xch'ôl.

⁴⁴Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.

⁴⁴Nak yô chi yot'ec' xch'ôl, quitijoc cui'chic li Jesús chi k'axal anchal xch'ôl ut lix tikob yô chi tz'ukuc sa' ch'och' chi nînki tz'ukul chanchan quic'.

⁴⁵Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.

⁴⁵Nak quirake' chi tijoc, quicuacli ut cô riq'uineb lix tzolom. Quiril nak yôqueb chi cuârc xban nak k'axal ra sa' xch'ôleb.

⁴⁶Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!

⁴⁶Ut li Jesús quixye reheb: -¿C'a'ut nak yôquex chi cuârc? Cuaclinkex ut tijonkex re nak inc'a' têq'ue êrib chi âlêc, chan reheb.

⁴⁷Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.

⁴⁷Toj yô ajcui' chi âtinac li Jesús nak que'cuulac li q'uila tenamit. Laj Judas, a'an yô chi c'amoc be chiruheb. A'an jun reheb lix tzolom cablaju. Quijiloc chixc'atk li Jesús re nak târutz' ru.

⁴⁸Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?

⁴⁸Ut li Jesús quixye re: -At Judas, ¿ma tâcuutz' cuu re ink'axtesinquil, lâin li C'ajolbej? chan re.

⁴⁹Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?

⁴⁹Ut li cuanqueb rochben que'ril li c'a'ru yô chixbânunquil ut que'xpatz' re: -Kâcua', ¿ma takaq'ueheb chi ch'îch'? chanqueb.

⁵⁰Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

⁵⁰Ut jun reheb quixyoc' lix xic lix môs li xyucua'il aj tij ut quirisi lix xic li cuan sa' xnim.

⁵¹Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.

⁵¹Li Jesús quixye: -Canabomak xbânunquil a'an, chan. Ut quixch'e' riq'uin ruk' lix xic li cuînk ut quixq'uirtesi.

⁵²Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.

⁵²Ut quixye reheb li xbênil aj tij, ut eb li neque'taklan sa' li templo, jo'queb ajcui' li neque'c'amoc be, li que'chal chixchapbal: -¿Ma lâin ta bi' aj êlk' nak xexchal chinchapbal riq'uin che' ut riq'uin ch'îch'?

⁵³Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.

⁵³Rajlal cutan cuanquin sa' êyânk chêtzolbal sa' li templo ut inc'a' quinêchap aran. Abanan anakcuan xcuulac xk'ehil nak têbânu li c'a'ru têraj lâex riq'uin xcuanquil laj tza, chan li Jesús.

⁵⁴Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.

⁵⁴Que'xchap li Jesús ut que'xc'am sa' rochoch li xyucua'il aj tij. Ut laj Pedro yô chixtâkenquil chi najt.

⁵⁵Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.

⁵⁵Que'xtz'ab jun li xam chiru nebâl, ut quilaje'c'ojla chire xam, ut quic'ojla ajcui' laj Pedro sa' xyânkeb.

⁵⁶Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.

⁵⁶Ut jun li môs ixk quiril laj Pedro c'ojc'o chire xam. Quixca'ya ut quixye: -Li cuînk a'in, a'an jun reheb li neque'ochbenin re li Jesús, chan.

⁵⁷Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.

⁵⁷Abanan laj Pedro quitic'ti'ic ut quixye: -At ixk, lâin inc'a' ninnau ru ani li nacaye, chan.

⁵⁸Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.

⁵⁸Junpât na chic nak jun li cuînk qui-iloc re laj Pedro ut quixye: -Lâat jun xcomoneb a'an, chan re. Ut laj Pedro quixye: -At cuînk, mâcua' lâin xcomoneb, chan.

⁵⁹Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.

⁵⁹Ac xnume' na chic jun ôr, nak jun chic li cuînk quixye: -Relic chi yâl nak li cuînk a'in, a'an jun reheb li que'ochbenin re li Jesús. Li cuînk a'in aj Galilea, chan.

⁶⁰Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.

⁶⁰Ut laj Pedro quixye: -At cuînk, inc'a' ninnau c'a'ru yôcat chixyebal, chan. Ut toj yô ajcui' chi âtinac laj Pedro nak quiyâbac li tzo' xul.

⁶¹Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.

⁶¹Ut li Kâcua' quixsuk'isi rib ut quixca'ya laj Pedro. Ut quinak sa' xch'ôl laj Pedro li quiyehe' re xban li Kâcua', "Toj mâji' ajcui' nayâbac li tzo' xul, nak lâat ac xaye oxib sut nak inc'a' nacanau cuu."

⁶²Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.

⁶²Laj Pedro qui-el chirix cab ut c'ajo' nak quiyâbac xban xrahil xch'ôl.

⁶³Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.

⁶³Eb li cuînk li yôqueb chi c'ac'alênc re li Jesús, que'xhob ut que'xsac'.

⁶⁴Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?

⁶⁴Que'xbac' chi t'icr li xnak' ru re nak inc'a' tâilok, que'xsac' ut que'xye: -K'ehi ani xsac'oc âcue, chanqueb re.

⁶⁵Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.

⁶⁵Ut nabal chic c'a'ak re ru que'xye re xhobbal li Jesús.

⁶⁶Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!

⁶⁶Nak quicutano', que'xch'utub ribeb li neque'c'amoc be sa' xyânkeb li tenamit ut eb li xbênil aj tij jo' eb ajcui' laj tz'îb. Ut que'xc'am li Jesús riq'uineb li neque'taklan sa' xbêneb laj judío. Ut que'xye re:

⁶⁷Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.

⁶⁷-Ye ke. ¿Ma lâat li Cristo, laj Colonel li yechi'inbil xban li Dios? chanqueb. Ut li Jesús quixye reheb: -Cui tinye êre nak lâin, inc'a' ajcui' raj têpâb, chan.

⁶⁸Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,

⁶⁸Ut cui tinpatz'ok êre, inc'a' aj raj cui' têsume li c'a'ru tinpatz', chi moco tinêrach'ab.

⁶⁹Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.

⁶⁹Ut chalen anakcuan lâin li C'ajolbej tinc'ojlâk sa' xnim uk' li nimajcual Dios, chan.

⁷⁰Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.

⁷⁰Ut chixjunileb que'xye re: -¿Ma lâat li Ralal li Dios chi jo'canan? Ut li Jesús quichak'oc ut quixye: -Yâl li xeye nak lâin, chan.Ut chixjunileb que'xye: -¿C'a' chic ru aj e nak toj te'xye ke c'a'ru xmâc? Riq'uin kaxic xkabi li c'a'ru xye, chanqueb.

⁷¹Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.

⁷¹Ut chixjunileb que'xye: -¿C'a' chic ru aj e nak toj te'xye ke c'a'ru xmâc? Riq'uin kaxic xkabi li c'a'ru xye, chanqueb.